Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecībā šogad tiks paveikti darbi par aptuveni sešiem miljoniem latu, savukārt 2009. gadā, palielinoties darba apjomiem, Nacionālā Būvkompāniju apvienība plāno apgūt vairāk nekā 27 miljonus latu.

Kopš jūnija, kad svinīgi tika uzsākti būvdarbi un izveidots LNB ēkas pamatakmens, pa būvlaukuma perimetru ir izbūvēta un noenkurota rievsiena, iekārtota gruntsūdens līmeņa pazemināšanas sistēma, kā arī izveidota mūsdienu prasībām un augstiem drošības standartiem atbilstoša darba vide kā būvnieku un būvuzraugu, tā projekta autoru un pasūtītāja pārstāvju ikdienas darbam.

Gatavojoties LNB ēkas pamatu betonēšanai, turpinās pāļu izbūve un pašlaik ir ierīkoti aptuveni 40% no kopumā 500 pāļiem. Nolūkā pārliecināties par labākajiem tehniskajiem risinājumiem Gaismas pils konstrukciju izbūvei un lai testētu būvniecībā izmantojamos apdares materiālus kā ēkas fasādei, tā iekštelpām un interjeram, tuvākajā laikā tiks uzsākta bibliotēkas ēkas modeļa izbūve. Plānots, ka 10 x 15.4 metru lielais modelis atradīsies būvlaukuma teritorijā.

Bez rezultātiem beidzies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta izsludinātais atklātais iepirkuma konkurss par iegremdētā tuneļa būvniecības ieceres skiču projekta izstrādi Daugavas Ziemeļu šķērsojumam, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā. Neviens no pretendentiem neatbilda izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Iepirkuma paredzamā līgumcena bija vairāk nekā 460 tūkst. Ls.

Iegremdētais tunelis kā Daugavas Ziemeļu šķērsojuma labākais variants akceptēts jau pirms desmit gadiem.DB jau ziņoja, ka jau 1998. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptēja Francijas konsultantu grupas BCOEM un Latvijas speciālistu veiktajā izpētē izvēlēto jauno Daugavas šķērsošanas vietu Rīgā pretī Bukultu ielai, par izdevīgāko variantu atzīstot tuneli, savukārt lēmumu par iegremdētā tuneļa būvi Andra Ārgaļa vadītā Rīgas dome pieņēma jau 2001. gadā. Gadu vēlāk Nīderlandes kompānija Tunnel Engineering Consultants solīja tuneli uzbūvēt trīs gadu laikā, un Ziemeļu tuneļa vadības komiteja tolaik akceptēja skiču projektu.

Iegremdētais tunelis kā Daugavas Ziemeļu šķērsojuma labākais variants akceptēts jau pirms desmit gadiem.

Taču Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta izsludinātais atklātais iepirkuma konkurss par iegremdētā tuneļa būvniecības ieceres skiču projekta izstrādi atkal aktualizē tuneļa jautājumu, kas, iespējams, vēl vienu lieku reizi var izrādīties saimnieciski izdevīgākais variants, pretnostatot to augstā tilta risinājumam. Konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 24. jūlijs, iepirkuma paredzamā līgumcena ir vairāk nekā 460 tūkstoši latu.

DB jau ziņoja, ka jau 1998. gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptēja Francijas konsultantu grupas BCOEM un Latvijas speciālistu veiktajā izpētē izvēlēto jauno Daugavas šķērsošanas vietu Rīgā pretī Bukultu ielai, par izdevīgāko variantu atzīstot tuneli, savukārt lēmumu par iegremdētā tuneļa būvi Andra Ārgaļa vadītā Rīgas dome pieņēma jau 2001. gadā. Gadu vēlāk Nīderlandes kompānija Tunnel Engineering Consultants solīja tuneli uzbūvēt trīs gadu laikā, un Ziemeļu tuneļa vadības komiteja tolaik akceptēja skiču projektu.

Iesniegtas divas sūdzības saistībā ar iepirkuma konkursa par iegremdētā tuneļa būvniecības ieceres skiču projekta izstrādi Daugavas Ziemeļu šķērsojumam pabeigšanu bez rezultātiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības mājaslapā. Sūdzību iesniegusi SIA Celtniecības Kvalitātes Aģentūra un Basler & Hofmann Deutschland GmbH.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Marija Ābeltiņa DB norādīja, ka 24.septembrī notikušajā iepirkumu komisijas sanāksmē atklājies, ka pretendentu iesniegtie piedāvājumi neatbilst konkursa nolikuma izvirzītajām kvalifikācijas prasībām. Kopumā bija pieteikušies četri pretendenti. Ņemot to vērā, iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu izbeigt iepirkuma konkursa tālāko norisi, un paredzēts, ka tiks izsludināts jauns iepirkuma konkurss.

«Taču visiem pretendentiem Iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā ir tiesības pārsūdzēt šo lēmumu. Jāatzīmē, ka šo iespēju parasti izmanto praktiski visi pretendenti, kuri neatbilda kvalifikācijas vai citām prasībām. Tuvākajā laikā departaments izskatīs apstrīdējumu un sagatavos atbildi, iesniegšanai IUB, kurš izvērtēs abu pušu sniegto informāciju un pieņems lēmumu,» skaidro M. Ābeltiņa. Informācija IUB liecina, ka sūdzību izskatīšanas datums ir 5.novembris.

Ceturtdien, plkst.12.30 tika pārtraukta interneta bibliotēkas e-biblioteka.lv darbība. Kā vēsta informācija bibliotēkas mājas lapā, Ekonomikas policija arestējusi e-bibliotēkas serverus aizdomu par autortiesību pārkāpumiem dēļ, vēsta Diena.lv.

Bibliotēkas uzturētāji Ideju forums šādu rīcību uzskata par rupju ANO konvencijas «Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām» pārkāpšanu - tajā paredzēts, ka visiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jānodrošina pieeja visai informācijai bez ierobežojuma. «Ar serveru izņemšanu tiek diskriminēti 150 tūkstoši cilvēku ar īpašām vajadzībām,» uzsvēra e-bibliotēkas izveidotāju biedrības Ideju forums valdes priekšsēdētājs Edmunds Vanags

E.Vanags Diena.lv norādīja, ka «mūsu darbība noritēja saskaņā ar visiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, to skaitā Autortiesību likumu, jo mēs pildījām publiskas bibliotēkas funkciju, turklāt maksājām autoriem saskaņa ar publiskā patapinājuma likumu». E.Vanags pauda aizdomas, ka uzsāktais kriminālprocess ir mēģinājums izrēķināties ar e-bibliotēku.

Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks uzaicinājis topošās valdības veidotāju, premjerministra amata kandidātu Valdi Dombrovski pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas apmeklēt bibliotēkas esošās telpas, lai iepazītos ar esošo situāciju, un paskaidrotu, kapēc jauna bibliotēkas ēka ir vajadzīga.

„Krīzes apstākļos bibliotēkas loma sabiedrībā – Latvijas iedzīvotāju un dažādu nozaru konkurētspējas veicināšanā – ļoti būtiski palielinās. To apliecina apmeklētāju skaita pieaugums. Uz bibliotēku nāk ne vien studenti, bet arī darbu zaudējušie cilvēki, kuri bibliotēkā meklē informāciju par izglītošanās un pārkvalificēšanās iespējām. Nacionālās bibliotēkas programmas aptver visu Latviju un tās loma uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstībā ir nepārvērtējama”, norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums pašlaik izvietots septiņās dažādās ēkās Rīgā un ārpus tās, taču neviena no pašlaik izmantojamām telpām nav būvēta bibliotēkas uzdevumiem. Piecās ēkās, kas ielāgotas bibliotēkas vajadzībām, konstatēta avārijas situācija, liels uguns nedrošības risks un neatbilstība krājumu glabāšanas, lasītāju, darba vietu, mikroklimata u.c. starptautiski pieņemtiem standartiem. Saskaņā ar vairākkārtējiem licencētu ekspertu ēku tehniskajiem apsekojumiem un inženiertehniskajiem pētījumiem, lielākā daļa LNB telpu ekspluatācija ir pārtraucama.

Valsts augstākajām amatpersonām šodien nosūtīta vēstule kurā vairāki desmiti Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībā iesaistītie uzņēmēji pauž sašutumu par valsts institūciju un amatpersonu bezatbildīgo rīcību, nepildot saistības par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas pabeigšanu. Pusotru gadu pēc darbu pabeigšanas un apstiprinājuma par to pieņemšanu valsts Nacionālo Būvkompāniju apvienībai (NBA) arvien nav samaksājusi 4 812951,69 eiro, kas ir pirmā daļa no būvdarbu laikā, atbilstoši līgumam, ieturētās naudas, teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.

«Līdz šim izvairījos publiski izteikties par būvdarbu apmaksu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā, paļaujoties, ka abas puses pildīs līgumu. Nacionālo Būvkompāniju apvienība, pēc Kultūras ministrijas uzdevuma un iepirkuma, ir realizējusi un nodevusi lietošanā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku, valsts saņem atzinības par būvi un tajā notikušajiem Eiropas Savienības prezidentūras pasākumiem. Tas priecē, taču ministrijai nu būtu jābūt tikpat atbildīgai un atbilstoši līgumam jāveic samaksu par izpildīto darbu. Pusotru gadu esam centušies sarunās un sarakstē risināt jautājumu par apmaksu, izdabājot visdažādākajām valsts amatpersonu kaprīzēm, bet nav pat dialoga. Projekts ir realizēts ar ekonomiju, salīdzinot ar sākotnēji plānoto summu, tikmēr valsts parāds būvniekiem, ieskaitot gaidāmos maksājumus gada beigās, ir 13,6 miljoni eiro. Esam spiesti vērsties pie valsts augstākajām amatpersonām, lai publiski viestu skaidrību un panāktu valsts atbildību, lai uzņēmēji var saņemt samaksu par padarīto darbu,» norāda NBA padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

^{Papildināts viss teksts.}

Izmaksās iekļauta gan ēkas celtniecība, gan infrastruktūra un mēbeles, gan arī aprīkojums, pārcelšanās izdevumi un citas lietas, kas saistītas ar to, lai bibliotēkas ēku varētu nodot lietošanai.

Pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, šodien piedaloties jaunās ēkas prezentācijas pasākumā, minēja, ka Gaismas pils ir teju 100% pabeigta.

Galvenais uzdevums tagad ir pabeigt infrastruktūras būvi, lai bibliotēkas jaunajā ēkā var ieklāt atlikušo grīdu un veikt vēl citus šādus tādus darbus. Tāpat, ņemot vērā to, ka bibliotēka tomēr atteicās no saules bateriju izmantošanas uz jumta, daļai ēkas nav uzklāts jumts, taču nepieciešamais nerūsējošā tērauda materiāls jau ir pasūtīts.

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

«Tādēļ, ka ir grāmatas, kas ir izdotas, publicētas un kurām ir saistība ar nācijas pagātni un vēsturi. Kuras, visticamākais, neiznīcinās tāpēc, ka viņas ir tik vecas - pat XV-XVI gadsimtā nodrukātas. Tā ka kādam tās ir jāglabā,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kādēļ laikmetā, kad grāmatas lasīsim digitalizēti, mums bija jābūvē tik liela un dārga bibliotēka, atbildējis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

«Es arī labi apzinos to, ka arvien vairāk sastapsimies ar tā saucamajām bibliotēkām bez grāmatām, kad bibliotēka ir, bet grāmatu tur nav, lai gan tā joprojām ir bibliotēka. Tur ir informācija, bibliotekārs, kurš pie datora palīdz cilvēkam atrast informāciju un lasīt šajā datorā, jo bieži ir informācija, kas drīkst būt pieejama tikai bibliotēkas telpās saistībā ar autortiesību ierobežojumiem un tā tālāk. Nacionālās bibliotēkas visā pasaulē turpinās pastāvēt, es teiktu, kaut kādā veidā kā muzeji,» turpinājis LNB direktors.

Jautāts, kas būs tas galvenais serviss pilsonim, ko piedāvās Latvijas Nacionālā bibliotēka, viņš atbildējis: «Galvenais būs tas, ka būs darba vieta, kur vienlaikus izmantot tradicionālos un elektroniskos resursus, gan nodarboties ar mentoru.»

Arhitekts Gunārs Birkerts nominēts Amerikas Arhitektu institūta Zelta medaļai 2013 un iekļuvis šīs prestižās balvas kandidātu finālā, informē LNB Atbalsta biedrība.

Tā esot «starptautiska atzinība un augsts novērtējums arhitekta daudzu gadu radošam darbam, kurā nozīmīga vieta ir arī jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkai (Gaismas pilij)».

Kā norāda LNB Atbalsta biedrība, «Birkerta iekļūšana prestižās balvas finālā esot liels sasniegums, ar ko Latvijai ir iemesls lepoties». Amerikas Arhitektu institūta Zelta medaļa kopā ar Prickera prēmiju ir augstākie profesionālie novērtējumi arhitekta darbam, tā ir atzinība tiem arhitektiem, kuru darbs sniedzis būtisku ieguldījumu un paliekošu ietekmi arhitektūras nozares teorijā un praksē, skaidro biedrība.

No trim finālistiem par uzvarētāju izraudzīts 1944.gadā dzimušais, kompānijas Morphosis dibinātājs Toms Meins (Thom Mayne), arī Prickera prēmijas laureāts. Pasaule Tomu Meinu pazīst kā Toronto un Sinsinati universitātes, Pomonas augstskolas, Sanfrancisko Federālās pārvaldes ēkas vai Giant Group Campus Šanhajā arhitektu.

«Tas ir jautājums, ko uzskata par bibliotēku. Aptuveni 20 procentus ēkas aizņem koridori, kāpnes, tualetes un cita objektīvi nepieciešamā tehniskā aprīkojuma daļa. 60 procenti ir telpas krājumiem, darbiniekiem un lasītājiem. Vēl 20 procenti ir brīvā pieeja sabiedriskiem pasākumiem - lielā konferenču zāle, izstāžu zāles, garderobes lasītājiem, grāmatu muzejs, ēdināšanas telpas; tajā pašā laikā tās ir paredzētas bibliotēkas apmeklētājiem, bet pasākumi kontekstā ar bibliotēkas saturu,» tā, vaicāts, cik procentus no jaunuzbūvētās Gaismas pils aizņems tieši bibliotēka, intervijā žurnālam Sestdiena sacījis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

«No mezonīna stāva uz augšu līdz pat astotajam stāvam ir lasītavas. Devītais stāvs ir informācijas tehnoloģijām,» stāstījis bibliotēkas vadītājs.

Jautāts, par bibliotēkas izmaksām - gandrīz 200 miljoni latu, A. Vilks sacījis: «Es būtu laimīgs, ja tas nebūtu tik daudz. Savukārt kvalitāte ir panākta ļoti augsta. Arī tas ir to maksājis. Vīnē tikko ir uzcelta Vīnes Tehnoloģiju universitātes bibliotēka, 28 000 kvadrātmetru (pret mūsu 40 tūkstošiem), projektējusi slavenā arhitekte Zaha Hadīda - tā izmaksāja 500 miljonus eiro.»

Savukārt, runājot par to, vai grīdās vajadzēja izmantot Kanādas kļavu, Nacionālās bibliotēkas direktors teicis: «Mans radinieks ir galdnieks, viņam ir pieredze ar Kanādas kļavu - pret to viņš ir salauzis visus darbarīkus un apgalvo, ka cietāka koka par to neesot. Kļavas tonis ir tieši tāds pats kā bērza paneļiem sienās. Jā, varēja mēģināt ielikt kādu Latvijas cietāko koku, kas nebūtu balts, bet brūns, un tad vēl būtu liels jautājums, vai tas būtu pietiekamā daudzumā, pietiekami kvalitatīvs un tomēr mīkstāks. Laiks rādīs, bet, ja tā grīda tāda stāvēs gadu desmitiem, tad tas atmaksāsies.»

Aculiecinieki, kas šodien ap 15.30 devušies garām topošajai Gaismas pilij Rīgā, novērojuši, ka uz Valguma ielas bruģis, kas tur ieklāts stāvējis jau ilgāku laiku, tagad tiek ņemts nost.

(Papildināts ar NBA komentāru.)

Tas, pēc notiekošā spriežot, tiekot darīts, lai tajā vietā ieguldītu kabeļus. Tie paši aculiecinieki šai vietai garām bija devušies arī šorīt, kad vēl nekas neesot liecinājis par plāniem bruģi vākt nost. Turklāt darbi norisinās diezgan plašā mērogā.

Db.lv sazinājās ar pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība sabiedrisko attiecību pārstāvi Ilgu Sokolovu, kura gan nespēja sniegt informāciju par mistiskajiem būvdarbiem. «Latvijas Nacionālās bibliotēkas infrastruktūras objektu pirmās kārtas būvdarbu veicējs pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība (NBA) līguma ar pasūtītāju – Kultūras ministriju – ietvaros veic arī pieguļošās teritorijas labiekārtošanas darbus, tai skaitā arī gājēju ietvju bruģēšanu, un atsevišķos posmos šis process ir noslēdzies. Vietā, kur ieklātais bruģis tiek demontēts, šobrīd strādā ar NBA nesaistīts uzņēmums cita pasūtījuma ietvaros – iepirkums Pieslēguma izveidošana LNB jaunās ēkas un tehniskās ēkas (Rīgā, Mūkusalas ielā 3 un Mūkusalas ielā 5) elektroierīču pieslēgšanai (65310000-9). Tāpēc par šo precīzu informāciju varēs sniegt darba izpildītājs vai pasūtītājs,» sacīja Sokolova.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas publiskajās bibliotēkās reģistrētie lasītāji turpmāk 114 latviešu rakstnieku darbus varēs lasīt bez maksas, informē apgāds Zvaigzne ABC.

Lai turpmāk izmantotu šo lasīšanas iespēju, būs nepieciešama tikai ierīce (dators, viedtālrunis, e-grāmatu lasītājs) ar interneta pieslēgumu. Starp pieejamajiem darbiem ir Aivara Freimaņa romāns «Katls», Jāņa Ezeriņa «Stāsti un noveles», Ingas Gailes šarmanti stilīgais detektīvromāns «Neredzamie» un pat daudz apspriestie Karīnas Račko romāni «Debesis pelnos» un «Saplēstās mežģīnes».

Visās Latvijas pašvaldību publiskajās bibliotēkās 2019. gadā lasītājiem tiek piedāvāts jauns, inovatīvs pakalpojums – «3td e-grāmatu bibliotēka» vietnē www.3td.lv . To nodrošina Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar SIA «Tieto Latvia», Apgādu Zvaigzne ABC un publiskajām bibliotēkām.

Drīzumā jebkurš publiskās bibliotēkas lasītājs varēs tiešsaistē bez maksas lasīt tajā pieejamās e-grāmatas, izmantojot e-GRĀMATU bibliotēkas platformu. Visām Latvijas publiskajām bibliotēkām, kuras izmanto informācijas sistēmu ALISE, ir iespējams abonēt e-GRĀMATU bibliotēkas platformu.

Decembrī veiksmīgi noslēdzies viens no platformas izstrādes posmiem – izmēģinājuma projekts, kurā piedalījās izdevēji Apgāds Zvaigzne ABC, Jāņa Rozes apgāds un Jumava, kā arī sešas Latvijas publiskās bibliotēkas: Ventspils, Kuldīgas Galvenā, Valmieras, Jelgavas pilsētas, Latgales Centrālā un Preiļu bibliotēka.

Izstrādātāja Tieto Latvia projektu vadītājs Jānis Plūme stāsta: «Izmēģinājuma projekta mērķis bija izstrādāt un pārbaudīt praksē e-GRĀMATU bibliotēkas iesaistīto pušu sadarbības modeļus un tehniskos risinājumus. Pilnveidošanas būtiskākie virzieni ir lasītāja iespēju paplašināšana sistēmā un izdevēju-bibliotekāru sadarbības procesu maksimāla automatizācija.»

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) no 21.septembra piedāvā Java bibliotēkas programmatūru bez maksas, Db pavēstīja LVRTC sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Līne.

Viņa paskaidroja, ka Java bibliotēkas ir instruments, kas programmatūru attīstītājiem ļauj veidot savus risinājumus, kuri dod iespēju parakstīt un pārbaudīt elektroniski parakstītus dokumentus. Šāds lēmums ir pieņemts, lai veicinātu e-pakalpojumu izstrādi un paplašinātu elektroniski parakstīto dokumentu izmantošanas iespējas.

«Mēs esam pārliecināti, ka šī piedāvātā iespēja veicinās e-paraksta pakalpojumu attīstību gan privātajā, gan valsts sektorā. Tas ir būtisks instruments, lai uzņēmumos un organizācijās veiksmīgi ieviestu e-paraksta sistēmas un taupītu gan laika, gan finansiālos līdzekļus,» uzsver LVRTC Sertifikācijas pakalpojumu daļas vadītāja Zane Silgale.

Šodien Jūrmalā atklās divas jaunas kultūras infrastruktūras celtnes, kurā atradīsies Jūrmalas Mūzikas vidusskola un Jūrmalas Centrālajā bibliotēka. Apvienojumā ar līdzās esošo 2015. gadā uzcelto Jūrmalas Mākslas skolu visas trīs ēkas un to iekšpagalms veido Dubultu Kultūras kvartālu.

Kūrortpilsēta ieguvusi jaunu, daudz plašāku mūzikas vidusskolas ēku, koncertzāli ar 400 skatītāju vietām, kā arī jaunu, modernu centrālo bibliotēkas ēku. Mūzikas vidusskolas telpās mācību gadu jau uzsākuši 520 skolas audzēkņi, kas ir par 60 vairāk nekā pagājušajā gadā. Skolā strādā 70 pedagogi.

Trīsarpus stāvu augstajā Mūzikas vidusskolas ēkā izvietotas 45 mācību klases. Iepriekšējā skolas ēkā bija 26 mācību klases. Katras klases arhitektoniskais risinājums ir aprēķināts, lai klases konfigurācija un tās apdares risinājumi nodrošinātu labu akustiku, neradot koncentrētus skaņas punktus, bet skaņa tiktu izkliedēta.

Mūzikas vidusskolas ēkā izbūvēta arī akustiskā koncertzāle, kam dots nosaukums «Dubultu koncertzāle», tajā ir 400 skatītāju vietas un skatuve 180 kvadrātmetru platībā. Koncertzāles apjoms ēkas vidusdaļā ir vairāk nekā 15 metru augstumā, un katra skatītāju rinda izvietota uz amfiteātra veida paaugstinājuma. Pirmajā stāvā ir kamerzāle ar amfiteātri 130 apmeklētāju vietām, plašs vestibils, mācību klases, bibliotēka ar lasītavu, ģērbtuves māksliniekiem, administrācijas telpas, kā arī mēģinājumu studija. Otrajā, trešajā un jumta stāvā izvietotas mācību klases un jumta terase.

Bibliotēku nedēļas pasākumu programmas ietvaros šodien, 22.aprīlī, plkst. 15.00 Galvenās bibliotēkas pasākumu zālē Akmeņu ielā 2 (2.stāvā) tiks atklāta Latvijas Nacionālās bibliotēkas izstāde Latvijas grāmatu māksla, informēja Ventspils Galvenās bibliotēkas direktore Margarita Marcinkeviča.

Izstāde digitāldrukā un skaistāko iespieddarbu izlasē atspoguļo latviešu grāmatu mākslu no tās pirmsākumiem 16.gadsimtā līdz pat mūsdienām. Planšetes papildina Latvijas 21.gadsimta skaistāko grāmatu izstāde no Ventspils bibliotēkas krājumiem.

Materiālus izstādei atlasījuši un komentējuši Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieki sadarbībā ar vienu no viszinošākajiem grāmatas vēstures speciālistiem, mākslinieku, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Valdi Villerušu, kurš 22.aprīlī Ventspils bibliotēkā piedalīsies izstādes atklāšanā.

Izstāde Latvijas grāmatu māksla līdz šim eksponēta Čehijas Nacionālajā bibliotēkā Prāgā, Lietuvas Martina Mažvida Nacionālajā bibliotēkā Viļņā un Horvātijas Nacionālajā un Universitātes bibliotēkā.

Jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veicējs pilnsabiedrība Nacionālā Būvkompāniju apvienība informē, ka būvdarbi ēkā ir gandrīz noslēgušies, un tiek turpināti aktīvi infrastruktūras pirmās kārtas objektu būvdarbi.

Lai Gaismas pili varētu saukt par pabeigtu, esot atlicis vien ieklāt koka grīdas segumu, kā arī izbūvēt koncertzāles un ēdamzāles telpas.

NBA turpina darbu pie infrastruktūras objektu izbūves, kur šobrīd aktuālākie darbi ir infrastruktūras ēkas būvniecība, lietus ūdens un sadzīves kanalizācijas izbūve, kā arī ūdensvadu tīklu, elektrotīklu un siltumtīklu uzstādīšana.

Pilnsabiedrības Nacionālā Būvkompāniju apvienība, kas veic jaunās LNB ēkas būvdarbus, valdes priekšsēdētājs Māris Saukāns norāda, ka esot būtiski uzsvērt un lepoties ar Latvijas uzņēmumu attīstību un sasniegumiem. «Gaismas pils būvniecība ir lielākais nacionālais būvobjekts pēdējo 20 gadu laikā. Visu iesaistīto pušu spēja sadarboties un strādāt kopīga mērķa vārdā ir vēl viens pierādījums tam, ka mēs varam paveikt lielas lietas,» paziņojis Saukāns.

Kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, ieguldot četrus miljonus eiro, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams. Iegādei tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un astoņas komerctelpas bez apdares.

Bibliotēkas nama ēka ir būvēta 1910. gadā bankas vajadzībām. Būtiska sabiedrības daļa šo neoklasicisma stila celtni atceras kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas galveno ēku, kas tur atradās no 1956. līdz 2014. gadam, kad tā tika pārcelta uz Pārdaugavu. «Reti kuram ir zināms, ka pirmsākumos šajā ēkā ir atradušies grezni restorāni, kā arī avīžu un žurnālu redakcijas. Plānojot dzīvokļus, vēlējāmies šo bagāto vēsturi ne vien saglabāt, bet arī izcelt. Tāpēc namā, cik vien iespējams, saglabājām vēsturisko apdari, logus un grīdas materiālus,» stāsta Nauris Živuļins, Bibliotēkas nama sadarbības partneris projekta koncepcijas izstrādē un realizēšanā.

Apturot vai iesaldējot bibliotēkas būvniecības projektu, valdība parādītu savas lemtspējas vājumu un plānošanas tuvredzību, uzskata Gaismas pils būvnieku – Nacionālās būvkompāniju apvienības vadītājs Māris Saukāns.

«Valsts ir uzņēmusies saistības, kas traktējamas ne vien mūsu savstarpējā līguma ietvaros, bet arī kontekstā ar šī brīža procesiem tautsaimniecībā. Valdība ir pieņēmusi lēmumu Par Gaismas pils būvniecību – šis bija un joprojām ir nozīmīgs solis, kura vērtību un nozīmīgumu varēs baudīt tikai pēc šī projekta pabeigšanas. Apturot vai iesaldējot - zaudējumi būs vērtējami miljonos latu,» komentē M. Saukāns.

Viņš norādīja, ka Gaismas pils apturēšana nozīmētu to, ka laikā, kad uzņēmējdarbība sāk stagnēt, valdība nevis steidzinās beidzot pieņemt publiskās partnerības likumu, veicināt uzņēmējdarbību utt, tādā veidā stabilizētot IKP ieņēmumus, bet gluži otrādi - kārtējo reizi dzirdami nodomi «iesaldēt, apturēt, samazināt». «Ja tā turpināsies, tad mēs varam būt droši par jebkuru pieņemto lēmumu. Mēs atrodamies un strādājam reālā tirgus situācijā, nevis mācību poligonā,» pavēstīja M. Saukāns. Drīzāk valstij būtu jāpalielina ienākumi, nevis jāsamazina izdevumi, vēstīja M. Saukāns.