Pēdējos gados no finanšu nozarē strādājošiem uzņēmumiem pamatoti lielāko uzmanību ir izpelnījušās bankas. Tomēr šajā nozarē ir arī cita veida uzņēmumi, kurus arī uzrauga FKTK, piemēram dzīvības un nedzīvības apdrošināšanas kompānijas, pensiju fondi, krājaizdevu sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, apdrošināšanas brokeri utt.

Šo uzņēmumu darbība neskar tik plašas sabiedrības masas kā bankas, tomēr arī šiem uzņēmumiem ir vērts pievērst uzmanību. Šoreiz par nedzīvības apdrošināšanas nozari, tās «veselību» un valdošajām tendecēm.

Kā tad apdrošināšanas nozarē strādājošie uzņēmumi jūtas? Šeit būtu vietā nodalīt apdrošināšanas kompānijas un apdrošināšanas brokerus. Atgādināšu, ka apdrošināšanas kompānijas ir tās, kas reāli apdrošina, t.i. par mūsu (klientu) iemaksātajām naudiņām, ko nozarē sauc par prēmijām, tās uzņemas noteiktas saistības, piemēram atlīdzināt zaudējumus ugunsgrēka, satiksmes negadījuma vai traumas rezultātā. Savukārt apdrošināšanas brokeri ir uzņēmumi, kuri par noteiktu samaksu klientiem (biežāk juridiskām personām) palīdz izvēlēties apdrošināšanas kompāniju un asistē arī visā apdrošināšanas līguma/polises darbības laikā. Apdrošināšanas nozarē strādā arī aģenti, kas visbiežāk ir fiziskas personas, kas pārstāv vienu konkrētu apdrošināšanas kompāniju, un aģentūras, kas visbiežāk ir juridiskas personas, kas arī pārdod vienas konkrētas apdrošināšānas kompānijas produktus. Šoreiz par tirgus svarīgākajiem spēlētājiem, t.i. apdrošināšanas kompānijām un nedaudz par brokeriem.

Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug, to apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkoptie dati. Taču lielākā daļa no brīvajiem naudas līdzekļiem atrodas iedzīvotāju banku kontos un depozītos, kam šobrīd piedāvātās procentu likmes ir tuvu nullei. Labā ziņa gan ir tā, ka nulles procentu depozītu likmes veicinājušas iedzīvotāju izpratni par alternatīvajiem ieguldījumu veidiem, jo ieguldīt un krāt var ne tikai bankās.

Jebkurš, ieguldot 10, 100 vai 1000 eiro, kļūst par investoru, taču tas, cik daudz izdosies nopelnīt, būs atkarīgs no katra individuālās riska apetītes. Tas, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties savus brīvos līdzekļus tur bankas kontā, rāda, ka riska apetīte un zināšanas par investīcijām kopumā sabiedrībā ir zemas. Iedzīvotāji labākajā gadījumā iegulda naudu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kur ar zemu risku var gūt salīdzinoši lielu atdevi, bet tikai pateicoties dāsnajai valsts subsīdijai (atmaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli), kas arī no šī gada ir samazināta.

Ja naudu neturam bankā, tad kur citur likt tai pelnīt? Mūsdienās jebkurš Latvijas iedzīvotājs var kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumiem praktiski jebkurā pasaules valstī, jebkurā nozarē un jebkādā apmērā. Lai gan izvēlēties akcijas, kurās ieguldīt, var būt azartiski un aizraujoši, izredzes kā individuālam investoram sasniegt labākus rezultātus nekā vidēji tirgū ir niecīgas. Tāpēc ieguldīšanu akcijās var pielīdzināt kazino – visticamāk, savu naudu zaudēsi, bet varbūt dažreiz arī nopelnīsi. Tajā pašā laikā pats kazino (akciju pirkšanas gadījumā brokeri, konsultanti un birža) nopelnīs vienmēr.

Latvijas iedzīvotājiem zināmākais brīvās naudas ieguldīšanas instruments ir depozīti, taču tos var uzskatīt par investīciju dinozauriem.

Tie ir plaši zināmi, droši, bet ar mazu atdevi. Taču iedzīvotāji visā pasaulē meklē lielākas atdeves iespējas no ieguldījumiem, tāpēc pēdējā laikā tirgū ienāk arvien jauni produkti, kas piedāvā gan augstāku atdevi, gan attiecīgi arī risku. Viena no šādām ieguldījumu iespējām ir aizdevumu platformas. Šo investīciju veidu bieži izvēlas tā dēvēti jaunie profesionāļi un tie, kuri vēlas paplašināt savu gadiem veidoto ieguldījumu portfeli.

Aizdevumu platformas ļauj daudziem investoriem būt par līdz-īpašnieku vienam aizdevumam, kas izsniegts privātpersonai vai uzņēmumam. Savukārt aizdevuma ņēmējiem platformas nodrošina alternatīvu finansējuma avotu, kas var būt sevišķi noderīgs situācijās, kad banku finansējums tiem nav piemērots vai pieejams. Platforma nodrošina šo aizdevumu piedāvāšanu ieguldītājiem, kā arī administrē norēķinus starp aizdevuma saņēmēju un investoriem. Ir divu tipa aizdevumu platformas, katrai no tām ir nedaudz savādāks darbības princips un arī atšķirīgs regulējums no finanšu nozares uzraugu puses.

Pārdodot apdrošināšanas produktus ar daudzlīmeņu starpnieku palīdzību, ne vienmēr klientam tiek sniegta pilnīga informācija.

Līdz ar to apdrošināšanas brokeri rosina ierobežot multilīmeņu shēmu darbību finanšu ieguldījumu produktu izplatīšanā, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda, ka nākotnē Eiropas Savienības līmenī plānots ieviest vienotas prasības ieguldījumu veidotājiem informācijas atklāšanā par to piedāvātajiem produktiem.

Patērētāji, kas iegādājušies ieguldījumu produktus, bieži vien neizprot tos un, sākoties finanšu krīzei negaidīti piedzīvoja lielus zaudējumus, norāda Latvijas profesionālo apdrošināšanas brokeru asociācijas (LPABA) valdes priekšsēdētājs Agris Auce. «Ilgtermiņa ieguldījumu produktu izvēle un pensiju uzkrājumi ir nopietni lēmumi, tāpēc informācijai, kuru patērētāji saņem par šiem produktiem ir jābūt pilnīgai, lai ieguldītāji varētu izdarīt adekvātu izvēli,» skaidro LPABA pārstāvis. Kā iespējamu risku brokeru pārstāvis norāda multilīmeņu mārketingu, jo sistēmā pārdevēji bieži vien to piedāvā, īpaši nedomājot par gala produktu, ko saņem patērētājs. Tāpat multilīmeņu mārketinga viena no iezīmēm bieži ir tāda, ka vairākums sistēmā iesaistīto personu ar to nodarbojas piepelnīšanās līmenī papildus savam pamatdarbam. «Tas nav nekas slikts, ja pārdod kosmētiku, apģērbu vai pat uztura bagātinātājus,» uzsver A. Auce. «Tomēr situācija ir daudz nopietnāka, ja tiek pārdoti finanšu produkti.»

Igaunijas nekustamā īpašuma fonds EfTEN Capital palielinājis Latvijas nekustamo īpašumu portfeli, par 8,9 miljoniem eiro nopērkot 7400 kvadrātmetrus lielu neoklasicisma biroju ēku Blaumaņa ielā 5a, Tērbatas ielā 23/25.

Tas ir Igaunijas investīciju fonda aktīvu pārvaldes uzņēmuma SIA EfTEN Capital trešais darījums Latvijā.

EfTEN Capital ir iegādājies savu otro biroju ēku Rīgas centrā un trešo īpašumu Latvijā. Arhitekta Augusta Malvesa klasiskā un ievērojamā neoklasicisma ēka tika celta 1913.gadā bankas vajadzībām. Laika gaitā tā tika pārbūvēta par biroju ēku.

Ēkā atrodas 49 nomnieki, kas pārsvarā ir advokātu biroji, kā arī finanšu brokeri, bet pirmajā stāvā ir izveidoti dažādi veikali un restorāni.

Īpašums tika iegādāts no tās sākotnēji vēsturiskajiem īpašniekiem, kas pašlaik dzīvo ASV. Iegādes vērtība ir 8,9 miljoni eiro. Pirmo reizi ēkas pastāvēšanas vēsturē tai ir vienots īpašnieks, kas rada papildu vērtību tās tālākai attīstībai un pārvaldīšanai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi budžetu 2016. gadam, nosakot arī uzraugāmo tirgus dalībnieku maksājumus FKTK darbības nodrošināšanai.

Nākamā gada budžets veidots, ņemot vērā FKTK stratēģiskās prioritātes 2015.-2017. gadam un starptautiskās rekomendācijas kapacitātes stiprināšanai, kā arī FKTK pienākumus vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros.

Nākamā gada FKTK budžetā tiek plānoti ieņēmumi 8,22 miljonu eiro apmērā un izdevumi 9,06 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2015. gada budžetu, nākamā gada izdevumu pieaugums ir 11% apmērā.

Turpinot dalību pasaules līmeņa finanšu sektora uzraudzības sistēmā, FKTK budžeta izdevumu pieaugums saistīts ar plānotu līdzekļu izlietojumu sadarbības nodrošināšanai ar Eiropas Centrālo banku un Eiropas uzraudzības iestādēm, tai skaitā, dienesta komandējumiem, vairākām jaunām amatu vietām un papildu telpu nomāšanai. Tāpat, ņemot vērā Latvijas iestāšanās procesu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), tiek paredzēts, ka Latvijas eksperti (tostarp arī FKTK pārstāvji) aktīvi piedalīsies arī OECD pastāvīgo komiteju darbā.