Neraugoties uz biznesa apjomu ievērojamu samazinājumu, pērn ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Finasta Asset Management, kas pārvalda 2. un 3. pensiju līmeņa plānus, uzlabojusi peļņas rādītājus.

Bankrotējušās Lietuvas Snoras bankas meitai Finasta Holding piederošā Finasta Asset Management 2012.gadu noslēdza ar 99,6 tūkstošu latu pelņu, kas ir ievērojami labāks rādītājs nekā 449,24 tūkstošu latu zaudējumi pirms gada, Db.lv uzzināja no Finasta Asset Management finanšu pārskata.

Saskaņā ar to, Finasta Asset Management procentu un komisijas naudas ienākumi pērn bija 414 tūkstoši latu, kas ir par 46% mazāk nekā pirms gada. Pagājušā gada laikā būtiski – par 62% - samazinājās administratīvie izdevumi. Pērn Finasta Asset Management nebija izveidoti uzkrājumi šaubīgiem parādiem, kamēr 2011.gadā tas radīja sabiedrībai papildu izdevumus 398 tūkstošu latu apjomā.

Lietuvas investīciju kompānija Invalda LT noslēgusi darījumu, kurā iegādājusies 100% IPAS Finasta Asset Management akciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

2014.gada beigās IPAS Finasta Asset Management Latvijā pārvaldīja aktīvus 48 tūkstošiem klientu 45,1 miljonu eiro vērtībā.

Finasta Asset Management Latvijā darbojas kopš 2002.gada un šobrīd pārvalda trīs Valsts Fondētās pensiju shēmas (pensiju 2.līmeņa) plānus Finasta Konservatīvais IP, Finasta Komforts, Finasta Ekstra Plus, trīs brīvprātīgās pensiju shēmas (pensiju 3.līmeņa) ieguldījumu plānus Saule-Sabalansētais, Dzintars-Konservatīvais, Jūra-Aktīvais, trīs atvērtos ieguldījumu fondus Finasta Sabalansētais fonds, Finasta Obligāciju Fonds, Finasta Baltic Fund, alternatīvo ieguldījumu fondu Core Property Fund, kā arī privāto un institucionālo klientu ieguldījumu portfeļus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome deva atļauju IPAS INVL Asset Management pārvaldīto atvērto ieguldījumu fondu apvienošanai.

FKTK ļāvusi apvienot Finasta Obligāciju fonds, Finasta Sabalansētais fonds un UAB INVL Asset Management (Lietuva) pārvaldītā harmonizētā atvērtā ieguldījumu fonda Finasta Umbrella Fund apakšfondu Finasta Emerging Europe Bond, informē FKTK.

IPAS INVL Asset Management nodrošinās fondu ieguldītāju informēšanu, kā arī ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu vai maiņu pret cita fonda ieguldījumu apliecībām pēc pieprasījuma.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi izsniegt licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai IPAS Finasta Asset Management un reģistrēt tās dibināto slēgto alternatīvo ieguldījumu fondu Core Property Fund, informē FKTK.

Iepriekš Finasta Asset Management saņēmusi FKTK ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licenci, tagad tai ir vēl viena licence – alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai.

Pašlaik šī ir jau trešā licence, ko FKTK izsniegusi alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai.

Licences saņemšana sabiedrībai ļaus diversificēt savu pakalpojumu klāstu, izmantojot jaunus, ieguldījumu risinājumus, ko sniedz alternatīvo ieguldījumu tirgus, skaidro Finasta Asset Management pārstāvji.

Savukārt Core Property Fund ir nekustamā īpašuma fonds, kas veiks ieguldījumus Latvijā, attīstot nekustamo īpašumu projektus un piesaistot profesionālus attīstītājus un būvniekus. Fonda darbības termiņš ir 10 gadi un tas ir paredzēts profesionāliem ieguldītājiem. Fonda turetājbankas funkciju veiks AS Swedbank.

Latvijas nacionālā ekspertu komisija nobalsojusi par filmu, kas pārstāvēs Latviju ikgadējā sacensībā par nomināciju ASV Kinoakadēmijas balvai Oskars kategorijā Labākā ārzemju filma / Best Foreign Language Film. No astoņām vērtēšanai pieteiktajām filmām eksperti gandrīz vienprātīgi izvēlējās Latvijas dokumentālā kino klasiķa Ivara Selecka darbu Turpinājums, kas tapis studijā Mistrus Media un atbalstīts Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, informē Nacionālais Kino centrs.

Uz nomināciju šajā kategorijā atbilstoši ASV Kinoakadēmijas balvas nolikumam, var pretendēt pilnmetrāžas filma, kas pirmizrādi savā valstī piedzīvojusi laika periodā no 2017. gada 1. oktobra līdz 2018. gada 30. septembrim, ir vismaz nedēļu pabijusi kinoteātru repertuārā un tās pamatvaloda nav angļu valoda; ASV Kinoakadēmijas biedru vērtējumam šajā kategorijā var pieteikt arī pilnmetrāžas dokumentālo filmu vai pilnmetrāžas animāciju.

Šogad Oskara sacensības kritērijiem atbilst vairāk nekā 10 Latvijas filmu un komisijas izvērtēšanai producenti pieteica astoņas pilnmetrāžas. Četras no pieteiktajām ir Simtgades filmas – Madaras Dišleres Paradīze ’89, Ivara Selecka Turpinājums, Ināras Kolmanes Bille un brāļu Ābeļu Baltu ciltis –, kopīgā konkurencē nonāca arī Oskara Rupenheita Kriminālās ekselences fonds, Aigara Graubas Nameja gredzens, Jāņa Norda spēlfilma Ar putām uz lūpām un Latvijā filmēta krievu režisora Sergeja Ļivņeva spēlfilma Van Gogi.

Pēdējos gados jaunie pāri laulību gredzenus izvēlas rūpīgāk un ir gatavi par tiem maksāt vairāk – vidēji ap 500 eiro.

Aktuāli ir tādi gredzeni, kas izceļ individualitāti, tomēr visvairāk pirktie joprojām ir klasiski laulību gredzeni, kuri pārsvarā atšķiras ar krāsu un platumu, norāda DB aptaujātie juvelierizstrādājumu ražotāji un tirgotāji. Aktuāli ir arī baltā, dzeltenā un kombinētā zelta gredzeni ar dārgakmeņiem, kā arī dažādu zelta krāsu salikumi.

Modes tendences šajā jomā lielā mērā nosaka kino industrija un mediji, kas atspoguļo, kādus juvelierizstrādājumus izvēlas slavenības, tādējādi zināmā mērā veidojot sabiedrības viedokli, gaumi, kā arī tendences tirgū, atklāj Grenardi produktu attīstības vadītāja Alīna Spriņģe. «Agrāk visbiežāk pāri izvēlējās vienas zelta krāsas stīpiņu, bet tagad priekšroka nereti tiek dota laulību gredzeniem ar briljantiem. Tāpat novērojama tendence, ka klienti savās kāzu jubilejās izvēlas gredzenus atjaunot. Šobrīd laulību gredzens vairs nav tikai simbols, bet arī ilgtermiņa mūža investīcija,» pauž A. Spriņģe.

Gluži kā pasakās, kāzas pilī ir nemainīga vērtība. Kāzu rīkošana tajās neiziet no modes, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī salīdzinoši lielās izmaksas nav šķērslis jaunajiem pāriem priecīgo notikumu atzīmēt kā princim un princesei. DB apkopotā informācija liecina, ka pilis un muižas izvēlas aizvien vairāk precēties gribētāju. Nepieciešamā budžeta minimums ir 5000 eiro. Tālāk – bez robežām.

«Viesu nami un pilis joprojām ir klasika,» stāsta pieredzējusī kāzu rīkotāja Dace Miezīte. Tieši pirmās viņas vadītās SIA Kāzu aģentūra Mīlestība organizētās precības bija pilī. Kā Dace pati smej, laikam tālab nekur tālu no tām nevar un negrib aizmukt. Gadā vismaz puse no uzņēmuma organizētajām kāzām notiek pilīs un muižās. Populārākās ir Mežotnes, Bīriņu, Dikļu, Jaunmoku un Mālpils. Taču ir arī tieši kāzām specializējušies viesu nami, piemēram, Debesu bļoda Ogres novadā, Bebru nams Ķekavas novadā, Brūtes Valmieras rajonā. No budžeta viedokļa pilis un šādi viesu nami ir viens no izdevīgākajiem risinājumiem, jo tajos uz vietas ir galdi, krēsli, ēdinātāji. Izvēloties skaistas telpas, ietaupās līdzekļi telpu dekorējumam.

Sākot ar 2013. gada 1. augustu, banka Finasta pievienojas NASDAQ OMX Baltijas Tirgus uzturētāju programmai, kļūstot par likviditātes nodrošinātāju sešu Baltijas uzņēmumu akcijām.

Banka Finasta kļūs par tirgus uzturētāju Rokiškio Sūris, Linas Agro Group un Grigiškės akcijām, kā arī turpinās nodrošināt tirgus likviditāti Pro Kapital, Ekspress Grupp un Olainfarm akcijām.

Baltijas tirgus uzturētāju programmā pašlaik piedalās LHV Pank, kas nodrošina likviditāti Tallinna Kaubamaja, Olympic Entertainment Group un Tallinna Vesi akcijām.

«Mēs pievienojamies Baltijas Tirgus uzturētāju programmai, jo saskatām tajā lielu nozīmi. Lielāka tirgus likviditāte ir izdevīga gan investoriem, gan uzņēmumiem, kas iekļauti biržā,» saka Andrejs Ciba (Andrej Cyba), Finasta valdes loceklis un Finanšu tirgus nodaļas direktors.

Vairāku NASDAQ OMX Riga kotēto uzņēmumu akcijas šogad spējušas augt par vairākiem desmitiem procentu.

Investīciju pārvaldes akciju sabiedrības Finasta Asset Management apkopojusi NASDAQ OMX Riga biržā iekļauto uzņēmumu akciju šī gada rezultātus. Vēsturiski vislabāko sniegumu uzrādījušas relatīvi nelikvīdās Baltijas otrā saraksta akcijas, tādēļ tika atlasīti tikai tie uzņēmumi, kuru akciju apgrozījums pārsniedza 0,5% uzņēmuma tirgus vērtības. Tika izvēlēti uzņēmumi, kuri šogad uzrādījuši vislabāko atdevi saviem investoriem, un visi no sarakstā minētajiem uzņēmumiem saviem akcionāriem ir ienesuši vairāk nekā 40% šogad, kas kalpo kā kārtējais pierādījums investīciju iespējām gan arī Rīgas biržā, gan Baltijas biržās kopumā, saka eksperti.

Pēc Krievijas paziņojuma par embargo lielākajai daļai no Eiropas Savienības importēto pārtikas produktu samazinās Baltijas biržās kotēto uzņēmumu akciju cenas - sarūk gan pārtikas ražotāju un lauksaimniecības uzņēmumu, gan arī citu uzņēmumu akciju cenas.

Krievijas noteiktajam embargo ir ļoti negatīva ietekme uz Baltijas akciju tirgu, gan vakar, gan šodien visā Baltijā diezgan pamatīgi krīt cenas, sacīja IPAS Finasta Asset Management vadītājs Andrejs Martinovs.

Viņš skaidroja, ka investori, saņemot informāciju par ierobežojumiem pārtikas importam Krievijā un zinot Baltijas ekonomikas un uzņēmumu saistību ar Krievijas tirgu, kļūst nervozi un mēģina pārdot akcijas. Pircēju, kas ir optimisti, patlaban ir salīdzinoši maz, tādējādi cenas krīt, turklāt diezgan pamatīgi. Šodien tirgū dominē pārdevēji. Visticamāk, akciju cenu kritums kādu laiku turpināsies, vērtēja Martinovs.

2015. gadu Baltijas fondu tirgus uzsāka pozitīvās noskaņās, stāsta Finasta Asset Management brokeris Sergejs Orlovs.

Ja salīdzinājumam pagājušā gada sākums investoriem nebija iepriecinošs, tad šī gada pirmais ceturksnis Baltijas fondu tirgos iezīmējas ar augšupejošu trendu, OMX Baltic Benchmark GI pieaugot par 11,79%.

Fondu tirgus izaugsmi veicināja Eiropas Centrālās bankas lēmums uzsākt apjomīgu valsts obligāciju uzpirkšanas programmu, pēc būtības devalvējot eiro valūtu. Otrkārt naftas cenas kritums un Krievijas rubļa kursa nostiprināšanās atstāja pozitīvu ietekmi uz to uzņēmumu darbības rezultātiem, kuri darbojās NVS valstīs.

Neskatoties uz to, ka investoru aktivitāte Baltijas biržās kopumā turpina krist un kopējais apgrozījums samazinājās par 13% līdz 59 miljoniem eiro, lielākā daļa uzņēmumu uzrādīja kapitalizācijas pieaugumu.

Norvik Bankas valdē turpmāk darbosies Deniss Novikovs, kurš līdz šim bija bankas viceprezidents resursu jautājumos, informē bankas pārstāvji.

Denisa Novikova atbildības joma Norvik Bankas valdē būs bankas darbība kapitāla tirgos.

Denisam Novikovam ir plaša pieredze investīciju biznesa un kapitāla tirgu jautājumos, kā arī finanšu institūciju vadībā. Pirms darba Norvik Bankā Deniss Novikovs bijis Finasta Asset Management padomes priekšsēdētājs, vadījis Finasta Bank pārstāvniecību Latvijā, vadījis Citadele Asset Management Mārketinga un pārdošanas departamentu.

Norvik Bankas valdē šobrīd strādā Olivers Bramvels (valdes priekšsēdētājs), Marija Stepiņa, Igors Rozanovs, Raivis Ruskulis un Aleksandrs Zikovs.

No 1. oktobra Baltijas Tirgus uzturētāju programmai pievienojas Orion Securities un SEB Pank, lai veicinātu tirgus likviditāti, informē NASDAQ OMX Riga.

Orion Securities darbosies kā tirgus uzturētājs trīs uzņēmumu akcijām, savukārt SEB Pank nodrošinās tirgus likviditāti astoņu uzņēmumu akcijām, kas ir iekļautas Baltijas Oficiālajā sarakstā. AB bank Finasta, kas jau piedalās Baltijas Tirgus uzturētāju programmā, nodrošinās likviditāti vēl viena uzņēmuma akcijām.

NASDAQ OMX Baltijas Tirgus uzturētāju programma tika uzsākta šā gada 1. jūlijā. Lai rosinātu tirgus dalībniekus iesaistīties šajā brīvprātīgajā programmā, NASDAQ OMX piedāvā atlaides standarta tirdzniecības komisijas maksām 40% apmērā. Dalībniekam, kurš nodrošina likviditāti vismaz trim akcijām, pienākas tirdzniecības maksas atlaide par visām attiecīgajā tirgū tirgotajām akcijām.

Pagājušajā gadā vairāki NASDAQ OMX Baltijas biržu uzņēmumi spējuši audzēt peļņu un apgrozījumu, priecējot investorus.

Tomēr patlaban gan noskaņojumu arī Baltijas biržās pasliktinājuši notikumi pasaules un Rietumeiropas tirgos.

Kā norāda Finasta Asset Management valdes loceklis Andrejs Martinovs, Baltijā visvairāk cietuši uzņēmumi, kas realizē produkciju Krievijas un Ukrainas tirgos. No vienas puses, ierobežotas likviditātes dēļ kritums ir pārmērīgs un vairāk panisks, no otras puses, visticamāk, ziņu plūsma no krīzes reģiona varētu turpināt pasliktināties, kas veicinās papildu izpārdošanas viļņus. Ir gan arī skaidrs, ka salīdzinājums ar 2008. gadu ir nevietā un ar laiku situācija tirgos stabilizēsies. Jebkurā gadījumā šobrīd ir treideru laiks un svārstības jāizmanto, lai veiktu īstermiņa spekulatīvas operācijas,» saka eksperts.

Pašu uzkrājēju ziņā ir tas, ko nozīmē viņu pensiju plāns - dinamiku, stabilitāti vai rezignētu vienaldzību

Swedbank, Citadeles un SEB bankas veiktie pētījumi šā gada sākumā rāda vienādu ainu – iedzīvotāji neseko līdzi un nezina, cik efektīvi darbojas viņu izvēlētā pensijas otrā līmeņa pārvalde un kāds ir viņu pensijas plāna ienesīgums.

Izpratne par pensijas lielumu un tās veidošanos Latvijā ir vismazākā starp Baltijas valstīm, un tikai pavisam neliels skaits strādājošo aktīvi rīkojas, lai nodrošinātu lielākus ienākumus vecumdienās. Viens iemesls ir neuzticēšanās pensiju sistēmas ilgtspējai, otrs – zemie ienākumi, kas neļauj novirzīt pensijai papildu līdzekļus.

Tomēr tas nekādi neattaisno zemo informētības līmeni un vispārējo pasivitāti, jo pensijas otrā līmeņa kapitāla uzkrājumu būtiski var palielināt, sekojot plānu ienesīgumam un izšķirīgajā brīdī mainot ieguldījumu plānu vai tā pārvaldītāju.

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Uzlabotais Mazda CX-5 ir izaudzis par spēcīgu un iekārojamu auto; atsevišķās disciplīnās tas jau rāda premium klases cienīgu sniegumu

Savelkot kopā visus plusus un mīnusus, var teikt, ka CX-5 šobrīd ir viens no saturīgākajiem savas klases modeļiem, kas no Latvijas pircēju puses līdz šim nav izpelnījies to uzmanību, kādu tas būtu pelnījis. Pilnīgi iespējams, ka pie vainas ir cena. Priekšpiedziņas Mazda CX-5 bāzes modelis maksās, sākot no 22750 eiro, savukārt ar pilnpiedziņu, – sākot no 29900 eiro. Loģiski, ka šie skaitļi nespēj konkurēt ar Latvijas dižpārdokļa Nissan Qashqai cipariem, taču potenciālajiem pircējiem ir jāliek aiz auss, ka Mazda CX-5 salīdzinājumā ar Qashqai ir krietni augstākas raudzes produkts, un citējot klasiķa teikto: lietas pasaulē maksā tik, cik viņas maksā, un agrāk vai vēlāk investīcijas lielums atmaksāsies. Jebkurā gadījumā Mazda CX-5 ir auto, kas nezinātājiem un šādas klases auto tīkotājiem varētu būt patīkams atklājums.

Liepājnieks Dāvids Jansons, rīdzinieks Olafs Saulriets un viņa dzīvesbiedrene Elīna Zālīte Liepājā ir īstenojuši Londonā noskatītu ideju.

Viņu izveidotais WunderBar piedāvā kokteiļus savienojumā ar tā saukto street food. Bārs atvērts aizvadītā gada nogalē, bet ideja radusies pirms vairāk nekā gada. «Sēdējām kādā Liepājas restorānā, dzērām alu, skatījāmies uz tiem cilvēkiem, kas aiz bāra letes strādā, un Dāvids pateica – kā gribētos savu bāru! Manuprāt, Dāvids nepārspīlējot ir viena no Liepājas dvēselēm – viņš pazīst visus, un viņu pazīst visi. Mani šī ideja vairs nelaida vaļā, un es teicu, ka viņam ir jābrauc uz bārmeņu kursiem Rīgā. Savukārt mēs ar dzīvesbiedreni sākām domāt, kā īstenot ideju par bāra izveidi,» stāsta WunderBar valdes loceklis Olafs Saulriets. Bāra direktors un līdzīpašnieks D. Jansons neslēpj, ka pieredzes šajā jomā nav bijis. «Es tikai zināju, ka vēlētos atvērt bāru. Kā tas viss notiek? Ne mazākās nojausmas. Draugi varēja iedomāties, ka esmu šajā pusē bāra letei, bet ne otrpus. Viens no mūsu bārmeņiem – Edgars Riekstiņš – ir ar lielu pieredzi ne tikai Latvijā, bet pasaulē. Gan es, gan pārējie darbinieki no viņa daudz mācījāmies,» stāsta D. Jansons.

Iespējams, ka jau maija sākumā arī Latvijā būs iespēja baudīt kino brīvā dabā, atrodoties savā auto un ievērojot visus noteiktos drošības pasākumus. Šim mērķim plānots izmantot pat lidlaukus, informē idejas autors, organizācijas #viedi pārstāvis Arturs Gailītis.

"Ņemot vērā, ka pasākumu nozarē strādājam jau vairākus gadus un notikumi pasaulē ir skāruši mūsu nozari pamatīgi – patiesībā aizliedzot mums radīt, strādāt un darīt to, ko mēs protam vislabāk, nācās likt galvas kopā un domāt, ko varētu iesākt, lai kaut kā aizpildītu savas tukšās dienas un nopelnītu kādu naudu iztikšanai," stāsta A.Gailītis.

Tad nu vienā no tādām reizēm organizācija #viedi internetā pamanīja Vācijas kolēģu izsludināto brīvdabas kino pasākumu ar automašīnām, un saprata, kas šis formāts atbilst visiem distancēšanās, personiskās drošības un karantīnas nosacījumiem arī Latvijā. "Neesam izgudrojuši velosipēdu no jauna, bet to tikai pielāgojuši esošajiem ierobežojumiem," teic A.Gailītis.

Saldēto un atdzesēto pārtikas produktu ražošanas un izplatīšanas grupas Premia Foods apgrozījums šā gada sešos mēnešos pieaudzis par 7%, informē Premia FFL valdes priekšsēdētājs Andis Kļaviņš.

Visstraujākais apgrozījuma pieaugums 17% apmērā ir sasniegts Latvijā. Latvijā neauditētais konsolidētais apgrozījums šā gada sešos mēnešos bija 7,1 miljons eiro (5 miljoni latu) pretstatā 6,1 miljonam eiro (4,3 miljoniem latu) pērn attiecīgajā periodā.

Visas grupas konsolidētais apgrozījums šā gada pirmajā pusē pieauga līdz 46 miljoniem eiro (32 miljoniem latu), salīdzinot ar 43,2 miljoniem eiro (30 miljoniem latu) pagājušā gada sešos mēnešos.

Otrajā ceturksnī procentuālā izteiksmē Latvijā grupa sasniedza straujāko apgrozījuma pieaugumu saldējuma segmentā. Šajā biznesa jomā Latvijā Premia Foods no aprīļa līdz jūnijam salīdzinājumā ar 2012.gada otro ceturksni palielināja apgrozījumu par 0,4 miljoniem eiro (0,28 miljoniem latu) jeb par 20%. Kopumā saldējuma segmentā Baltijas valstīs Premia Foods apgrozījums minētajā periodā pieauga par 1,2 miljoniem eiro (0,8 miljoniem latu) jeb par 16,6%.

ES fondu finansējums simtiem miljonu eiro apmērā ir ļāvis daudz ko valstī sakārtot, bet ekonomikas izaugsmi tas nav neko daudz veicinājis

To intervijā DB saka profesors, ekonomikas doktors Uldis Osis.

Eiropa ar novēlošanos seko ASV piemēram. Vai šī naudas drukāšanas politika Eiropā var pozitīvi ietekmēt Latviju?

Domāju, ka tas diez vai varētu pārāk ietekmēt Latviju. Arī Eiropu kopumā īstenībā tas neietekmēs tādā mērā, kā tas veicināja ASV izkļūšanu no pēckrīzes situācijas, no stagnācijas.

Ar ko Eiropa tik ļoti atšķiras no Amerikas?

ASV ekonomika salīdzinoši veiksmīgi attīstās. Ne tik veiksmīgi, kā to varētu gaidīt, bet labāk nekā Latvijā un Eiropā. Eiropā un Latvijā es nesagaidu tik labus rezultātus.

Kādēļ?

«Investējām energoefektivitātes pasākumos un esam apmierināti,» to DB saka SIA Kokpārstrāde 98 valdes loceklis un līdzīpašnieks Gunārs Dzenis.

Kādēļ jūsu uzņēmumam bija nepieciešami energoefektivitātes pasākumi?

Darbojamies kokapstrādes nozarē, strādājam uz eksportu. Uzņēmuma apgrozījums ir aptuveni 16 miljoni eiro gadā. Mēnesī par elektrību vien maksājam ap 70 tūkstošiem eiro. Enerģijas izdevumi ir viena no lielām uzņēmuma izdevumu pozīcijām. Apmēram pirms pieciem gadiem nonācām pie atziņas, ka energoefektivitātes pasākumi noteikti būs nozīmīga iespēja ietaupīt gan energoresursus, gan līdz ar to naudas līdzekļus. Vispirms – renovējot un nosiltinot ēkas. Virkne rūpnīcas ēku bija padomju laikos būvētas, dzelzbetona, ar vāju siltumizolāciju un sliktiem logiem. Tāpēc arī siltuma zudumi, kilovatos rēķinot, bija lieli. Lieki tērējām kurināmo un naudu.

Sony ar Xperia XZ1 turpina tradīciju aizvien pilnveidot tālruni, gadiem ilgi būtiski nemainot tā izskatu

Japāņu sabiedrībā dziļi iesakņojusies tradīciju cienīšana un zināšanu nodošana no paaudzes paaudzē. Ne velti pieci pasaulē senākie joprojām eksistējošie uzņēmumi radušies tieši Japānā un no piecarpus tūkstošiem par 200 gadiem vecāko pasaules kompāniju vairāk nekā trīs tūkstoši dibināti uzlecošās saules zemē. Paļaušanās uz pārbaudītām vērtībām lielā mērā izskaidro, kādēļ Sony viedtelefoni gadu gaitā mainās pavisam minimāli.

Desmitgades pirmajā pusē Sony labākā sērija Xperia Z jau saņēma kritikas devu no tehnoloģiju apskatniekiem par faktiski nemainīgo dizainu. Šoruden prezentētais Xperia XZ 1 modina aizdomas, ka japāņi nolēmuši pa līdzīgu tradīciju godāšanas taku staigāt arī tagad, jo jaunais modelis faktiski ir pērnā gada XZ kopija ar dažiem tehniskiem uzlabojumiem.

Pasaulē lielākās klavieres latvietis Dāvids Kļaviņš pirmo reizi prezentēja 1987. gadā, bet tikai pēdējos gados tās gūst plašāku atzinību mūziķu pasaulē, kam lielā mērā palīdzējis internets un tehnoloģiju attīstība

Dāvida Kļaviņa būvēto klavieru digitālā versija iekļauta mūzikas kompānijas Native Instruments skaņu bibliotēkā un ļauj mūziķiem kaut vai savā dzīvojamajā istabā radīt darbus, ko pārdot visā pasaulē.

Fragments no intervijas, kas publicēta 28. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Cik tālu ir aizceļojuši jūsu instrumenti?

Mans tālākais klients ir Ņujorkā. Klienti ir visā Eiropā, vesela virkne no tiem ir Francijā, šķiet, ka francūžiem mani instrumenti visvairāk iet pie sirds. Ir arī klienti Anglijā, Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā. Ir arī pasūtījumi no Brazīlijas, Malaizijas. Instrumenti nav lēti, dažiem ilgāku laiku jākrāj nauda, pirms tos pasūtīt. Domāju, ka Ķīnai es nespētu sabūvēt, tāpēc tur domāju atrast uzņēmumu, kas ražotu pēc licences. Kad īstais laiks būs pienācis, tas ir reāli izdarāms.

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

"Man vienmēr ir bijusi vēlme dot iespēju arī Latvijā pagaršot, kāds ir svaigi gatavots itāļu "gelato". Nolēmu izveidot sezonālu tirdzniecības koncepciju, iegādājoties "Ape Piaggio" mašīnīti, kurā mēs veicam tirdzniecību vasaras mēnešos dažādos "street food" un privātos pasākumos," stāsta I.Motivāne. Šobrīd katru dienu "M:I Gelato" pastāvīgā atrašanās vieta ir Tallinas ielas kvartāla "Street Food Angārs".

Atšķirībā no Latvijā zināmā saldējuma, "gelato" ir mazāk gaisa un taukvielu, bet vairāk piena. Tas netiek turēts saldētavas temperatūrā, bet gan augstākā, kas to padara krēmīgāku un mīkstāku nekā saldējumu, kas glabājas saldētavā. "Latvijā "gelato" pazīst cilvēki, kuri ir ceļojuši. Pārējie lielākoties par to neko nezina. Ir gadījies, ka, padzirdot, ka tas ir itāļu "gelato", cilvēks nosaka: "Nē, paldies - esmu par Latvijas preci!" Tad mēs stāstām, ka mūsu saldējums ir tapis tepat Mārupē un viss ir roku darbs," viņa teic.