Dienesta pārbaudes rezultātā atzīts, ka Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku kompleksā Rīgā, Čiekurkalna 1.līnijā 1 strādājošo personu ēdināšanas nenodrošināšana ir saistīta ar Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras direktora L. Ozola un Iekšlietu ministrijas Aģentūru darba uzraudzības nodaļas vadītājas V. Silkanes savu amata pienākumu nepildīšanu, ar vairākiem trūkumiem Iekšlietu ministrijas kopējā darba organizācijā, kā arī ar Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka V.Elkšņa un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra A. Straumes savu amata pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš pirmdien, 21. jūlijā, apstiprināja dienesta pārbaudes rezultātus par Iekšlietu ministrijas un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras amatpersonu rīcību saistībā ar ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu IeM administratīvo ēku kompleksā Čiekurkalna 1.līnijā 1, saskaņā ar kuriem ierosināta disciplinārlieta pret divām amatpersonām, bet vēl divām izteikts aizrādījums, Db.lv informē Laura Karnīte, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktora vietniece, Preses centra vadītāja.

Disciplinārlietas ierosinātas pret Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras direktoru Laimoni Ozolu un Iekšlietu ministrijas Aģentūru darba uzraudzības nodaļas vadītāju Vinetu Silkani. L. Ozols uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādināts no pienākumu izpildes. Lēmums par amatpersonām piemērojamo sodu tiks pieņemts mēneša laikā.

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas proklamēšanas 90. gadadienas pasākumu ietvaros piektdien, 26. septembrī Rīgas Kongresu namā, Kronvalda parkā un Daugavmalā notiks Iekšlietu ministrijas organizēta jauniešu interaktīvā diena Drošība un kārtība – Latvijai 90.

Šīs dienas laikā dažādos pasākumos un aktivitātēs ikvienam interesentam, bet jo īpaši jauniešiem, būs iespēja iepazīties ar Rīgas pašvaldības policijas un Iekšlietu ministrijas dienestu – Drošības policijas, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes – vēsturi, šodienu un nākotnes vīziju, Db.lv informē Laura Karnīte Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta direktores vietniece, Preses centra vadītāja.

Vērienīgais pasākums tiks atklāts Rīgas Kongresu namā plkst. 10.00, piedaloties Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram Aivaram Straumem, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātiem un Iekšlietu ministrijas vadības pārstāvjiem.

Šā gada 4. martā pieņemtie grozījumi Darba likumā precizē un papildina virkni likuma normu, lai nodrošinātu vienveidīgu to piemērošanu, tai skaitā – atslogo darba devēju ikdienu, kā arī pastiprina darbinieku aizsardzību

Jauns darba devēja uzteikuma pamats

Kā viens no redzamākajiem jaunievedumiem Darba likumā ir jauna darba devēja uzteikuma pamata ieviešana. Turpmāk darba devējam būs tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks pārejošas darbnespējas dēļ neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta, vai vairāk nekā vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šajā laikā netiek ieskaitīts grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, kā arī darbnespējas laiks, ja darbnespējas iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība. Šādi mēģināts risināt tādu izplatītu problēmu kā negodprātīgi darbinieki, kas ilgstoši neveic savus darba pienākumus pārejošas darba nespējas dēļ, kas, iespējams, nav pamatota. Jāatzīmē, ka minēto uzteikumu darba devējs varēs iesniegt arī tieši darbinieka pārejošas darbnespējas laikā, kas šobrīd ir kā ierobežojošs faktors, lai uzteiktu darba līgumu pēc citiem pamatiem.

Šī ir lieliska iespēja tikt vaļā no sliņķiem un kabinetos sēdētājiem, paudis Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, paredzot samazināt vadošo amatu skaitu Iekšlietu ministrijā.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš ceturtdien, 9. jūlijā, iknedēļas Iekšlietu ministrijas dienestu vadītāju sanāksmē uzdeva veikt pasākumus, lai samazinātu štata vietu skaitu Iekšlietu ministrijā un tās dienestos, īpaši augstāko un vidējo vadītāju līmenī, Db.lv informē Laura Karnīte Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja.

Ministrs sanāksmē norādīja, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī un budžeta ieņēmumu samazinājumu, lai nākamgad būtu iespējams izveidot sabalansētu valsts budžetu, valdība ir lēmusi samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 5%.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš un Iekšlietu ministrijas dienestu vadītāji rīt, 9. jūlijā pārrunās jautājumus, kas saistīti ar nozares darbību budžeta samazināšanas apstākļos. Ministrija radusi iespēju samazināt valsts pamatbudžeta izdevumus 5.91% apmērā no izdevumu kopsummas. Kopējā summa, kas saskaņā ar protokollēmumu jāietaupa Iekšlietu ministrijai, ir 4.3 miljoni latu.

Sanāksmē tiks pārrunāti jautājumi par Iekšlietu ministrijas funkciju nodrošināšanu pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ņemot vērā valdības lēmumu samazināt budžeta izdevumus. Pēc samazināšanas Iekšlietu ministrijas plānotie pamatbudžeta izdevumi būs 232.5 miljoni latu, Db.lv informē Laura Karnīte, Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja.

Saskaņā ar priekšlikumiem, ko Iekšlietu ministrija iesniedza Finanšu ministrijai, izdevumu samazinājums tiks panākts, par 1.5 miljoniem latu samazinot plānotos līdzekļus valsts materiālo rezervju atjaunošanai un par 300 000 latu – izdevumus lietisko pierādījumu glabāšanai, realizācijai un iznīcināšanai. Vēl 650 000 latu ietaupīti saistībā ar to, ka Iekšlietu ministrija vēlāk nekā plānots pārcēlās uz jauno administratīvo ēku kompleksu Čiekurkalna 1. līnijā 1, līdz ar to nebija jāmaksā valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi ieplānotā nomas maksa.

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Godātā redakcija, steidzu paust savu atbalstu lieliskai iniciatīvai, kurai pievienojas jauni un veci. Es šeit domāju a. god. zv. adv. Gobzema kga pasākto «nosaukšu uzvārdus, rīt!» kustību.

Līdz šim mēs tikām «baroti» ar gaudeniem solījumiem par atmaskošanu un faktiem, ar mūžīgo piebildi «vārdus šobrīd vēl nesaukšu, ...» un tad gļetu taisnošanos, kādēļ atmaskot var, bet nosaukt nevar. Cik atminos, tā ir bijis kampaņu pēc kampaņas, sākot jau ar Repšes kga solījumu izķert visus korumpantus, vārdos nesauktus, un iedot veselībai papildu 400 miljonus latu. Repšes kgs iejāja valdībā baltā zirgā, ķēra pie zobena un tad tik sākās! Nu ja... Kad putekļi nosēdās, izrādījās, ka vienīgais tai laikā noķertais un notiesātais valsts naudas izkrāpējs bija paša Repšes kga valdības loceklis un partijas dibinātājs Audera kgs, un nekādi miljoni valsts kasē nesabira.

Savā pirmajā ārvalstu vizītē esot Lietuvas iekšlietu ministra amatā Raimundas Palaitis dosies uz Latviju, lai tiktos ar mūsu iekšlietu ministru Mareku Segliņu.

Rīgā R. Palaitis ieradīsies rīt - 8.janvārī. Viņš tiksies ar Iekšlietu ministru Mareku Segliņu, lai pārrunātu sadarbības iespējas abu valstu noziedzības situācijas mazināšanai ekonomiskās krīzes apstākļos.

„Šajā saspringtajā ekonomiskajā situācijā, kad atsevišķos noziedzīgu nodarījumu veidos vērojams pieaugums, kaimiņvalstu saliedēta darbība ir īpaši aktuāla,” sacīja Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš.

Vizītes laikā tiks pārrunāti arī citi jautājumi, tostarp, viedokļu saskaņošana abu valstu nākotnes dialogos ar Čehiju, kā pašreizējo Eriopas Savienības prezidējošo valsti, un jau tuvākajā gaidāmajā Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē, kas notiks no 15. līdz 16. janvārim Prāgā. Lietuvas Republikas iekšlietu ministrs Raimundas Palaitis iepazīsies arī ar Iekšlietu ministrijas administratīvo kompleksu Čiekurkalna 1. līnijā 1.

Latvijā nav iespējams aizpildīt brīvās vakances ar vietējo iedzīvotāju darba spēka resursu

Tā uzskata iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens. Kā dzīvo Iekšlietu ministrija, kādas rūpes ir ugunsdzēsējiem, policistiem, robežsargiem, kāda ir kopējā drošības politika un cik daudz iekšlietu resors būs atbildīgs par jaunajām naudas atmazgāšanas prasībām, kas vēl nesen veidoja likumu grozījumu kalnus Saeimā, - to visu Dienas Bizness jautāja S. Ģirģenam.

Fragments no intervijas

«Satversmē ir pateikts, ka Latvijas suverēnā vara pieder Latvijas tautai, tātad cilvēkiem. Manā uztverē, darbs valdībā to arī nozīmē - aizstāvēt valsts un tautas intereses, katru dienu meklēt konkrētus risinājumus, kas uzlabotu Latvijas iedzīvotāju materiālo labklājību, cienīgus dzīvus apstākļus un to neatņemamo sastāvdaļu – drošību un taisnīgumu,» bez garām ievadrunām savu sapratni par darbu Dienas Biznesam izskaidroja ministrs.

Iekšlietu ministrija šodien, 2. oktobrī, pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts aģentūras Iekšlietu ministrijas sporta centrs reorganizāciju. Aģentūru ar nākamā gada 1. janvāri paredzēts pievienojot Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūrai.

Aģentūras reorganizāciju izvērtēja darba grupa, kas secināja, ka, veicot reorganizāciju, iespējams uzlabot aģentūras darbību un samazināt iestādes uzturēšanai nepieciešamos administratīvos izdevumus, tos tālākā gaitā novirzot reģionālu darbinieku amatu vietu izveidei, kas nepieciešamas aģentūras funkciju veikšanai un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm fiziskās sagatavotības veicināšanai.

Valsts aģentūrā Iekšlietu ministrijas sporta centrs pašreiz ir nodarbināti 22 darbinieki. Reorganizācijas rezultātā plānots samazināt darbinieku skaitu, likvidējot četras štata vietas ar kopējo darba algas fonda ietaupījumu 8 160 Ls gadā. Pārējie valsts aģentūrā nodarbinātie pēc reorganizācijas turpinās darbu Iekšlietu ministrijas Veselības un sociālo lietu valsts aģentūrā.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Nākamgad izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai augs par 30,2 miljoniem eiro, izriet no pagājušajā nedēļā, 18.augustā, valdībā izskatītā ziņojuma par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2021., 2022. un 2023.gadam.

2021.gadā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi tiek prognozēti 7,43 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2021.gadam paredzēti 5,89 miljardu eiro apmērā, kas ir par 30,2 miljoniem eiro vairāk nekā plānots iepriekš.

Paredzams, ka 2021.gadā par 20 000 eiro pieaugs izdevumi, kas saistīti ar valsts eksprezidentu pensiju nodrošināšanu. Saeimas izdevumi nākamgad pieaugs par 500 000 eiro.

Ministru kabinetam palielināti izdevumi 100 000 eiro apmērā Ministru kabineta locekļu, parlamentārā sekretāra atlīdzības un Ministru kabineta locekļu reprezentācijas izdevumu pieauguma nodrošināšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam palielināti izdevumi 3000 eiro. Tiesībsarga birojam palielināti izdevumi 3000 eiro apmērā lai nodrošinātu tiesībsarga atalgojumu.

2011. gada budžetā ieņēmumus plānots palielināt par 156,96 miljoni latu, bet izdevumus samazināt par 88,8 miljoni latu, liecina Finanšu ministrijas publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts.

Papildus 44,9 miljonus latu iecerēts iegūt, nākamgad nepalielinot iemaksas otrajā pensiju līmenī un saglabājot tās 2% apmērā. Tādējādi kopējā fiskālās konsolidācijas summa ir 290,666 miljoni latu, raksta diena.lv.

Izdevumu samazinājums valsts budžetā ir paredzēts par 78,988 miljoniem latu. Vislielākais izdevumu samazinājums paredzēts Satiksmes ministrijai - 18,272 miljoni latu. Labklājības ministrijas pamatbudžetā izdevumi tiks samazināti par 11,466 miljoniem latu, bet speciālajā budžetā - par 5,77 miljoniem latu. Bet Veselības ministrijas izdevumi tiks samazināti par 12,34 miljoniem latu.

Kopumā 5,48 miljoni latu nākamgad būs jāietaupa Aizsardzības ministrijai, 5,43 miljoni latu - Zemkopības ministrijai, četri miljoni latu - Izglītības ministrijai, 3,265 miljoni latu - Iekšlietu ministrijai, bet viens miljons latu - Kultūras ministrijai.

Valsts piešķirtais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 925,95 miljonu eiro apmērā.

Būtiskākais finansējuma avots slimības radīto seku mazināšanai ir budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā kopumā šogad pieejami 625 miljoni eiro.

Līdz jūlija vidum valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 472,6 miljonus eiro, tādējādi patlaban neparedzētiem gadījumiem pieejamo līdzekļu apmērs ir 148,4 miljoni eiro.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 101,8 miljoni eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienestam, 45,5 miljoni eiro - Zemkopības ministrijai, 26,5 miljoni eiro - Veselības ministrijai, 55,9 miljoni eiro - Labklājības ministrijai, bet 2,9 miljoni eiro - Iekšlietu ministrijai.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš šodien, 29.septembrī, ierosinājis dienesta pārbaudi par iespējamiem pārkāpumiem, izsniedzot un lietojot Iekšlietu ministrijas autotransporta stāvēšanas atļauju kādam ar Iekšlietu ministriju nesaistītam transportlīdzeklim.

Mareks SegliņšPārbaude ierosināta pēc 2008.gada 28.septembrī interneta portālā TVNET ievietotās publikācijas Mistisks Segliņa padomnieks braukā ar mistisku auto, kurā redzama invalīdu autostāvvietā stāvoša automašīna Mercedes-Benz ar valsts reģistrācijas numuru GB–209 un logā ievietotu Iekšlietu ministrijas atļauju Nr.96.

Pretēji publikācijā apgalvotajam, atļauja nav izsniegta nevienam esošajam vai bijušajam iekšlietu ministra štata vai ārštata padomniekam, taču pastāv pamatotas aizdomas, ka tā izsniegta un lietota neatbilstoši Iekšlietu ministrijas autotransporta stāvēšanas atļauju izsniegšanas noteikumiem.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece uzskata, ka iekšlietu nozarē ietaupījums nav pieļaujams nedz 30, nedz 40 procentu apmērā.

Šodien, 21.aprīlī, Ministru kabineta sēdē ministre ir iecerējusi aicināt valdības locekļus ļoti rūpīgi izvērtēt valsts budžeta izdevumu samazināšanas pasākumus iekšlietu nozarei. „Šāds samazinājums apturētu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu pamatfunkciju veikšanu, apdraudot sabiedriskās kārtības un valsts drošības pamatus,” uzskata ministre.

Iepriekšējie ministrijas veiktie pasākumi ir ļāvuši par 19% samazināt 2009.gada atlīdzības fonda izdevumus. Samazinājums panākts, IeM sistēmas darbiniekiem 2009.gadā nemaksājot pabalstus, piemaksas, prēmijas, visās IeM padotības iestādēs samazināts personāla skaits. Amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm no 120 uz 50 latiem samazināta ikmēneša uzturdeva, no 40 uz 30 dienām samazināts ikgadējā atvaļinājums ilgums, no trīskāršas mēneša vidējās izpeļņas uz vienas mēneša vidējās izpeļņas apmēru samazināts atvaļināšanas pabalsts.

Šā gada budžetā ministrijas un citas institūcijas kopumā ieekonomējušas 31,17 miljonus eiro, kas tiks pārdalīti citiem mērķiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums par valsts pamatbudžeta pamatfunkciju izdevumu prognozēto neapguvi un iespējamo līdzekļu pārdali 2019.gadā.

FM lūdza visām nozaru ministrijām izvērtēt 2019.gada budžeta izpildi un informēt par finansējumu, kuru nebūs iespējams līdz gada beigām izlietot atbilstoši sākotnēji plānotajam mērķim. Tika saņemta informācija no 11 ministrijām un Pārresoru koordinācijas centra. Saskaņā ar ministriju sniegto informāciju prognozētā budžeta neapguve un iespējamā līdzekļu ekonomija pamatbudžetā līdz 2019.gada beigām prognozēta 31 175 000 eiro apmērā.

Vislielākā ekonomija - 7,92 miljoni eiro - rasta Labklājības ministrijā, kam ar 7,9 miljoniem eiro seko FM, Ekonomikas ministrijā ietaupīti 6,88 miljoni eiro, Veselības ministrijā - 3,67 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijā - 1,86 miljoni eiro, savukārt Iekšlietu ministrijā - 1,1 miljons eiro.

Iekšlietu ministrs Mareks Segliņš ierosinājis vēl vienu disciplinārlietu pret Iekšlietu īpašumu valsts aģentūras direktoru Laimoni Ozolu, jo radušās aizdomas par nesamērīgu saistību uzņemšanos līguma projektā par telpu nomu ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai Iekšlietu ministrijas administratīvajā kompleksā Čiekurkalna 1.līnijā 1.

Iekšlietu ministrijas Aģentūru uzraudzības nodaļas šodien ministram iesniegtajā ziņojumā norādīts – L. Ozols ir apstiprinājis un iesniedzis saskaņošanai Iekšlietu ministrijā tādu telpu apakšnomas līguma projektu, ar kuru uzņēmies nesamērīgas līgumsaistības, kā rezultātā radījis kaitējumu Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrai, Iekšlietu ministrijai un līdz ar to valsts interesēm.

Tādējādi var secināt, ka L. Ozola rīcībā, iespējams, ir saskatāmas Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumā minētā disciplinārpārkāpuma „Amata pienākumu nepildīšana” pazīmes, norādīts ministra parakstītajā rīkojumā.

Lai izvērtētu šos faktus, pret L. Ozolu ierosināta vēl viena disciplinārlieta. Jau ziņots, ka ministrs jau ierosināja disciplinārlietu pret viņu saistībā ar Iekšlietu ministrijas Galvenās inspekcijas dienesta pārbaudē konstatētajiem trūkumiem aģentūras darbā, risinot jautājumu par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu IeM administratīvo ēku kompleksā.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien vēl topošajā dzīvojamo telpu īres regulējumā atbalstīja pārejas periodu līdz 2026.gada beigām par labu īrniekiem, ja mainīsies dzīvojamās telpas īpašnieks.

Komisija trešdien turpināja skatīt likumprojektam "Dzīvojamo telpu īres likums" uz galīgo lasījumu iesniegtos priekšlikumus. Par vairākiem rosinājumiem vēl paredzēts turpināt diskusijas.

Atbalstīts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, ka, ja pēc likuma spēkā stāšanās tiks atsavināta dzīvojamā telpa, par kuras lietošanu līdz likuma spēkā stāšanās dienai būs noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kurš nav ierakstīts zemesgrāmatā, dzīvojamās telpas ieguvējam būs saistošs šis līgums līdz 2026.gada 31.decembrim, bet gadījumā, ja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma termiņš beigsies laikā līdz 2026.gada 31.decembrim - līdz līgumā noteiktā termiņa beigām.

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?