Ar diviem koncertiem pēc kārtas Rīgā 2010. gada 17.aprīlī un 18.aprīlī Arēnā Rīga uzstāsies grupa Metallica. Uzstāšanās paredzēta uz 360 grādu skatuves, un skatītāji varēs baudīt grupas priekšnesumu no visām tās pusēm, informēja koncertaģentūra FBI.

Skatuve atradīsies zāles vidū. «Metallica vēlas jums visiem ieskatīties acīs!» tā grupas solists Džeimss Hetfīlds pamato skatuves risinājumu. Metallica šovam nepieciešamās iekārtas sver 58 tonnas un tās Latvijā tiks nogādātas 13 smagajās automašīnās.

Grupa Latvijā ieradīsies savas pasaules turnejas World Magnetic Tour ietvaros, kuru Metallica uzsāka 2008. gadā. Kopš turnejas uzsākšanas grupa ASV un Eiropā kopā sniegusi jau vairāk nekā 100 koncertus. Sekojot panākumiem, World Magnetic Tour turpināsies arī 2010. gadā. Turneja veltīta grupas jaunākā albuma Death Magnetic popularizēšanai.

Svētdien, 20. jūlijā Skonto stadionā norisināsies grupas Metallica koncerts un, kuru koncerta rīkotāji neiesaka ņemt līdzi bērnus un izvairīties no stadiona apkārtnes braucot ar automašīnu.

Grupas uzstāšanos vēros vairāk nekā 30 000 skatītāju un koncerts Rīgā būs vienīgais Metallica koncerts Baltijas valstīs. Koncertaģentūra FBI, bērnus neiesaka ņemt līdzi sakarā ar augsto skaņas līmeni un lielo apmeklētāju skaitu.

Kā norāda aģentūras mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālists Kristaps Kārkliņš, 20. jūlijā no plkst. 15.00 līdz pat plkst. 24.00 būs slēgta visa veida transportlīdzekļu satiksme (izņemot operatīvo transportu un iedzīvotāju un uzņēmumu, kas atrodas tālāk minētajās ielās un ielu posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu dzīves vietai vai uzņēmumam un transportlīdzekļiem ar speciālām caurlaidēm novietošanai maksas autostāvvietā) Hanzas ielas posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Skanstes ielai, Emīla Melngaiļa ielā, Strēlnieku ielas posmā no Dzirnavu ielas līdz Hanzas ielai, Vesetas ielas posmā no Hanzas ielas līdz Sporta ielai, Antonijas ielas posmā no Emīla Melngaiļa ielas līdz Dzirnavu ielai.

Sestdien, 17. aprīlī, uz 360 grādu skatuves, kas novietota Arēna Rīga centrā, koncertu sniedza viena pieprasītākajām grupām pasaulē – Metallica.

Metallica ierašanos neapturēja Eiropā un Latvijā paralizētā gaisa satiksme. Grupa Latvijā ar autobusu un prāmi ieradās no Kopenhāgenas, kur bija devušies pēc sava iepriekšejā koncerta Oslo, un ceļš kopumā prasīja 28 stundas. Džeimss Hetfīlds, Kirks Hemets, Larss Ulrihs un Roberts Truhiljo, atceroties savu uzstāšanos Latvijā pirms diviem gadiem, pauda sajūsmu par iespēju atkal atgriezties un koncertēt šeit, norāda koncertaģentūra FBI.

Metallica Latvijā ieradās savas pasaules tūres World Magnetic Tour 2010 ietvaros. Šī tūre, kas tika uzsākta pirms diviem gadiem, pēc Pollstar.com apkopotajiem datiem ir starp 2009. gada desmit komerciāli veiksmīgākajām turnejām koncertējošo mūziķu vidū.

Koncertaģentūra FBI informē: pēc tikšanās ar grupas METALLICA pārstāvjiem koncerta norises vietā Latvijā – Skonto futbola stadionā, koncerta organizatori ir raduši iespēju laist tirdzniecībā papildu biļetes sēdvietās uz METALLICA koncertu, kas norisināsies 20.jūlijā, Db.lv informēja koncertaģentūras FBI preses sekretāre Anda Jansone.

Koncertaģentūras FBI direktore Inga Kadeka skaidro: ''Kā jau ziņots, 30 000 biļetes uz grupas METALLICA koncertu tika izpirktas rekordīsā laikā. Tomēr pieprasījums pēc biļetēm joprojām nav mitējies, tāpēc, tiekoties ar grupas pārstāvjiem koncerta norises vietā un ņemot vērā skatuves izvietojumu, tika saņemta atļauja izmantot sēdvietas, kuras līdz šim tirdzniecībā nebija pieejamas. Pārdošanā laistas papildu biļetes pirmajā rindā visos sektoros visapkārt stadionam (cena 40 Ls, 50 Ls un 70 Ls). Šobrīd pārdošanā pieejamas arī biļetes sānu sektoros A un V (cena Ls 70), kuri atrodas vistuvāk skatuvei, tātad ir ar ļoti labu redzamību. Šāds risinājums dos iespēju biļetes iegādāties tiem, kas to nepaspēja izdarīt iepriekšpārdošanā, kā arī mazinās spekulantu izredzes nopelnīt.''

Rokgrupas Kings Of Leon koncerta Mežaparkā rīkotāji pirms un pēc pasākuma pasūtījuši uz pusi mazāk sabiedriskā transporta papildreisu, nekā rekomendējusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme, sacīja Rīgas satiksmes preses sekretārs Viktors Zaķis.

Atbilstoši organizatoru pieprasījumam un noslēgtajam līgumam trešdien pēc koncerta arī nodrošināti papildreisi, taču ar tiem izrādījies krietni par maz - tramvaji bijuši pārpildīti, raisot koncerta apmeklētāju neapmierinātību, kas sūdzējušies par Rīgas satiksmi. Zaķis gan piebilda, ka, redzot milzīgo noslogotību, uzņēmums no savas puses operatīvi norīkojis vēl vairākus papildreisus.

Zaķis skaidroja, ka gadījumā, ja komerciāla pasākuma rīkotāji vēlas, lai tiktu norīkoti papildu reisi apmeklētāju ērtībām, jāvēršas Rīgas satiksmē ar informāciju par prognozēto cilvēku skaitu un uzņēmums veic aprēķinus par nepieciešamo transportlīdzekļu plūsmu.

26.aprīlī klausītāji tiek aicināti uz Ievas Akurāteres un Arņa Miltiņa tikšanos kopīgā koncertā, kurā tiks izdziedātas sen dzirdētas, jaunības maksimālisma, ideālisma un romantisma caurstrāvotas Māra Putniņa, Ulda Ozola, Jura Riekstiņa un citu autoru dziesmas vēl no pirms Atmodas laika repertuāra, informēja Rīgas domes Kultūras departamenta Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra Mazā Ģilde Mākslinieciskās daļas vadītāja Dzintra Burģele.

I. Akurāteres un A. Miltiņa koncerts Nesaki man neko… notiks 26.aprīlī plkst. 17.00 Mazajā ģildē.

Koncerta programma veidota, par pamatu ņemot 1985. gada Anglikāņu baznīcā koncerta laikā veikto ierakstu, kuru toreiz uz pusprofesionāla magnetafona ierakstīja Pērkona pirotehniķis Mārtiņš Kacens, saglabājot magnetafona lentē ne vien abu dziedātāju tā laika māksliniecisko un emocionālo uzdrīkstēšanos un varēšanu, bet galvenais – dokumentētu šī, nu jau vēsturē aizgājušā laikmeta, sajūtu. Koncertā toreiz tika izpildītas 38 dziesmas.

26.aprīlī Mazajā ģildē koncerta pirmajā daļā būs iespēja dzirdēt dziedātāju iemīļotākās, toreiz koncertā skanējušās dziesmas (Nesaki man neko, Mans brālis, Dainas u.c.). Koncerta otrajā daļā skanēs I. Akurāteres un A. Miltiņa dziesmas no jaunākiem muzikāliem projektiem.

Uz diviem grupas Metallica koncertiem, kas 2010. gada 17.aprīlī un 18.aprīlī norisināsies Arēnā Rīgā uz 360 grādu skatuves, biļešu tirdzniecība tiek uzsākta šodien, 7. decembrī, plkst. 10.00, informēja koncertaģentūra FBI.

Stāvbiļetes cena ir Ls 30, bet sēdvietas cena - Ls 40. Labākās sēdvietas biļetes cena (LMT Biznesa kluba zonā un atbilstošās vietās pretējā pusē) ir Ls 50.

Metallica koncertos skatuve atradīsies zāles vidū, dodot iespēju apmeklētājiem skatīt grupas priekšnesumu no visām pusēm.

Šī ir arī pirmā reize, kad A klases mūziķi izziņo uzreiz divus koncertus Latvijā.

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijā Metallica ieradīsies pasaules turnejas World Magnetic Tour ietvaros. Koncertu biļetes daudzās valstīs tiek izpirktas rekordlielos ātrumos, tā, piemēram, uz diviem Metallica koncertiem Oslo, Norvēģijā 48 000 biļetes tika izpārdotas nepilnas dienas laikā, bet uz uzstāšanos Santjago, Čīlē 10 000 biļetes izpirktas vien dažās stundās.

Grupas Prāta vētra koncerturnejā iekļautais koncerts Liepājā 3. augustā nenotiks. Koncerta atcelšanas iemesli ir divi - iecerētās norises vietas tehniskā nepiemērotība un pašvaldības nevēlēšanās līdzfinansēt koncerta izmaksas, Db atzina tūres producents Mārcis Gulbis.

Koncerta izmaksas esot daudzi desmiti tūkstoši latu, taču no grupas menedžmenta puses vai tūres organizatoriem nekad neesot bijusi prasība segt koncerta izmaksas, kā izskan vietējā presē. Visas tūres izmaksas esot aptuveni miljons latu, tāpēc atteikties no 4 000 skatītājiem būtu saimnieciski neizdevīgi, norādīja M. Gulbis. Savukārt grupas vēlmi uzstāties stadionā pašvaldība nevarēja atbalstīt, jo stadions pieder a/s Liepājas metalurgs, kas nevēlas uzstādīt koncerta skatuvi, norādot, ka tā tiks bojāts futbola laukuma segums, Db noskaidroja Liepājas Kultūras pārvaldē.

Koncertaģentūra FBI informēja, ka biļetes uz grupas Metallica koncertu sāks tirgot 17.martā. Uz Metallica uzstāšanos Skonto futbola stadionā 20.jūlijā tirdzniecībā pieejamas būs tikai 29 000 biļetes.

Biļetes uz Metallica koncertu Latvijā iespējams iegādāties, sākot ar 17. martu, no plkst. 10.00 rītā visās Biļešu servisa kasēs un internetā www.bilesuserviss.lv. Biļetes būs nopērkamas arī Piletilevi kasēs Igaunijā un Tiketa kasēs Lietuvā.

Stāvbiļešu cena ir 33 Ls. Sēdvietas maksās 40 Ls, 50 Ls un 70 Ls (atkarībā no attāluma līdz skatuvei).

No trešdienas, 12.marta, plkst. 10.00 tiks uzsākta koncerta biļešu iepriekšpārdošana Latvijas Mobilā Telefona abonentiem (vairāk: www.lmt.lv) un FBI koncertu kluba biedriem. Pirmo 1000 stāvbiļešu akcijas cena būs 25 Ls.

Stāvbiļetes uz Metallica grupas koncertu 17. aprīlī ir izpārdotas, taču vēl pieejamas ir sēdvietas. Uz koncertu 18. aprīlī nopērkamas gan stāvvietas, gan sēdvietas.

Par to informējis koncerta organizatoru FBI pārstāvis Kristaps Kārkliņš, raksta diena.lv.

Metallica koncerti 2010. gada 17. un 18. aprīlī Arēnā Rīgā notiks uz 360 grādu skatuves. Skatuve atradīsies zāles vidū, dodot iespēju apmeklētājiem skatīt grupas priekšnesumu no visām pusēm.

Skatītāju vietas atradīsies visapkārt skatuvei. Stāvbiļetes cena ir Ls 30, bet sēdvietas cena – Ls 40. Labākās sēdvietas biļetes cena (LMT Biznesa kluba zonā un atbilstošos sektoros pretējā pusē) ir Ls 50.

Grupa Latvijā ieradīsies savas apjomīgās pasaules turnejas World Magnetic Tour ietvaros. Metallica šovam nepieciešamās iekārtas sver 58 tonnas un tās Latvijā tiks nogādātas 13 kravas automašīnās.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad prognozēti 7,253 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 7,471 miljarda eiro apmērā, liecina valdībā iesniegtais likumprojekts par valsts budžetu 2015.gadam.

Salīdzinājumā ar 2014.gada plānu nākamgad paredzēts ieņēmumu palielinājums 208,6 miljonu eiro apmērā, bet izdevumu palielinājums - 283,3 miljonu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2015.gadā prognozēti 5,153 miljardu eiro apmērā un izdevumi plānoti 5,534 miljardu eiro apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2014.gada plānu ir 211,1 miljons eiro jeb 4%. Izdevumu samazinājums 27,1 miljona eiro apmērā paredzēts Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai, savukārt 238,1 miljona eiro apmērā palielināti izdevumi valsts pamatfunkciju finansēšanai, tajā skaitā 0,4 miljonu eiro apmērā transfertiem no valsts pamatbudžeta uz speciālo budžetu, 30,1 miljona eiro apmērā kārtējiem maksājumiem ES budžetā, 10,3 miljoni eiro subsīdijām un dotācijām, bet 102,8 miljoni eiro kārtējiem izdevumiem.

Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvalde (RRP) pieņēmusi lēmumu neuzsākt kriminālprocesu saistībā ar vācu grupas Rammstein koncerta atļaušanu, DB pastāstīja policijas pārstāvis Aigars Bērziņš.

Jāatgādina, ka pārbaude tika uzsākta pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) lūguma. Tanī tika izvērtēta koncerta organizatoru rīcība saistībā ar ugunsdrošības normu neievērošanu. Pēc koncerta, kas notika šā gada 4. martā, ar VUGD lēmumu Arēnai Rīga tika piespriests tūkstoš latu sods. Arēnas Rīga direktors Edgars Buncis DB iepriekš apliecināja, ka soda nauda un arī VUGD rēķins par ugunsdzēsības tehnikas dežūrēšanu pie Arēnas esot samaksāts.

Tovakar Rīgā pie Brasas stacijas notikušā maģistrālā ūdensvada plīsuma dēļ Arēnā Rīga bija pazeminājies ūdens spiediens, tāpēc ēkā nedarbojās automātiskā ugunsdzēsības sistēma. Turpretim Rammstein koncertā bija iecerēti vērienīgi specefektu, atklātas uguns un pirotehnikas priekšnesumi, tāpēc no koncerta rīkotāju puses tā esot bijusi klaja bezatbildība. Koncertu apmeklēja 11 tūkstoši skatītāju.

Fonds “Uzņēmēji mieram” aicina Latvijas uzņēmumus un ikvienu Ukrainas atbalstītāju piedalīties ziedojumu kampaņā “Bez tevis nav uzvaras!”, lai nodrošinātu 500 000 EUR lielu ziedojumu Ukrainas aizsardzības spēku stiprināšanai. Ziedojumi tiks vākti labdarības koncerta “Veltījums Ukrainai” ietvaros.

“Vajadzības Ukrainas aizstāvībai pret Krievijas asiņaino uzbrukumu papildinās un mainās, tāpēc cieši sadarbojoties ar saviem partneriem Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Ārlietu ministriju un citiem, mēs uz tām spējam, iesaistot uzņēmumus un sabiedrību. Šobrīd visvairāk nepieciešams atbalsts tieši Ukrainas aizsardzības spēka stiprināšanai, piegādājot Ukrainai ātrās palīdzības bruņumašīnas jeb tā sauktās mobilās ambulances, nakts redzamības iekārtas, piemēram, binokļus un monokļus, kā arī dronus un kvadrakopterus. Ņemot vērā nepārtrauktos uzbrukumus joprojām liels pieprasījums ir pēc ģeneratoriem, kā arī apvidus automašīnām un pikapiem,” sacīja Laura Skrodele, fonda “Uzņēmēji Mieram” vadītāja.

2016. gada pieci mēneši noslēgušies ar pārpalikumu kopbudžetā 188,6 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri-maiju pārpalikums samazinājies par 69 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar zemākiem ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP), kā arī izdevumu kāpumu. Kopbudžeta izdevumi šā gada piecos mēnešos bija 3 632 miljoni eiro un salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 76,9 miljoniem eiro jeb 2,2%.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams subsīdijām un dotācijām, kā arī sociālajiem pabalstiem. Kopbudžeta ieņēmumi bijuši 3 820,6 miljonu eiro apmērā, kas ir pērnā gada līmenī. Ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības bija par 178,1 miljoniem eiro jeb 29,2% zemāki nekā pērn, taču lielāki kopbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada piecos mēnešos šo kritumu kompensēja.

Šā gada jūlijā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie nodokļu ieņēmumi bijuši 363,02 miljoni latu, kas ir par 10% jeb 33,01 miljonu latu vairāk, nekā šajā laikā plānots, liecina VID interneta mājaslapā pieejamais kopsavilkums par budžeta ieņēmumu daļas izpildi.

Pēc VID mājaslapā pieejamās informācijas, šogad jūlija ieņēmumu plāns bija 330 miljoni latu. 2010.gada jūlijā VID bija plānojis iekasēt 312,98 miljonus latu, bet faktiskie ieņēmumi jūlijā pirms gada bija 302,92 miljoni latu, tādējādi ieņēmumi no plānotajiem atpalika par 3,2%.

Šā gada jūlijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bez dabas resursu nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa bijuši 171,15 miljoni latu, kas ir par 10,3% jeb 15,94 miljoniem latu vairāk, nekā paredzēts mēneša plānā.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi jūlijā plānu pārsnieguši par 0,9% jeb 821 100 latiem un iekasēti 88,06 miljoni latu.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi plānu pārsnieguši par 1,3% jeb 579 300 latiem un bijuši 43,71 miljons latu. Par alkoholiskajiem dzērieniem iekasēti 7,26 miljoni latu, kas ir par 8,6% jeb 574 800 latiem vairāk, nekā plānots, par alu iekasēti 2,56 miljoni latu, un šajā pozīcijā ieņēmumu plāns pārsniegts par 9,1%, par naftas produktiem iekasēti 22,55 miljoni latu, kas ir par 7,5 % jeb 1,82 miljoniem latu mazāk, nekā plānots.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos veidojies 261,8 milj. eiro pārpalikums un salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu palielinājās par 25,8 milj. eiro, informē Finanšu ministrija (FM).

Lielākā daļa no kopējā konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma veidojās valsts budžetā. Raugoties pa budžeta veidiem - valsts pamatbudžetā pārpalikums bija 76,6 milj. eiro, savukārt valsts speciālajā budžetā 64,4 milj. eiro. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, valsts budžeta pārpalikums palielinājās par 57,1 milj. eiro, ko pamatā nodrošināja augstāki nodokļu ieņēmumi.

Pašvaldību budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 84,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, samazinoties par 21,0 milj. eiro. «Jāizceļ labie iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, kā arī transfertu pieaugums no pamatbudžeta, tiem būtiski kāpjot ES fondu projektu īstenošanai. Vienlaikus, līdz ar aktīvāku ES fondu projektu īstenošanu, vērojams izteikts kapitālo izdevumu kāpums, kā arī atalgojuma izdevumu pieaugums pašvaldībās, tādējādi ietekmējot pārpalikuma samazinājumu pārskata periodā. Jāatzīmē, ka pašvaldību budžetā pārskata periodā vērojams būtiskākais ieņēmumu un izdevumu palielinājums,» norāda ministrijā.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos divos mēnešos iekasēti 2,304 miljardi eiro, kas ir par 141,5 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2023.gada pirmajos divos mēnešos bija par 284,3 miljoniem eiro jeb 14,1% lielāki nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos veidoja 2,184 miljardus eiro, par 149 miljoniem eiro jeb 7,3% pārsniedzot plānu. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem kopbudžetā nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par 270,9 miljoniem eiro jeb 14,2%.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos divos mēnešos bija 1,799 miljardi eiro, par 128,4 miljoniem eiro jeb 7,7% pārsniedzot plānoto, kā arī ir par 241,5 miljoniem eiro jeb 15,5% vairāk nekā 2022.gada pirmajos divos mēnešos.

Dziesmu un deju svētku rīkotāju iecere aizliegt svētku noslēguma koncertā tirgot alu nav pārdomāta, turklāt varētu veicināt publikas un dalībnieku vēlmi ienest Mežaparka estrādes teritorijā stipro alkoholu, atzina aptaujātie alus ražotāji.

«Mūsuprāt, vēlme aizliegt Meža parka estrādē tirgot alu nav īsti pārdomāta. Atsevišķu personu dēļ, kuras varbūt pārmērīgi lietojušas alkoholu, aizliegt baudīt alu tūkstošiem citu apmeklētāju, ir muļķīgi. Turklāt alus tirdzniecības aizliegums tikai palielinātu centienus ienest teritorijā stipro alkoholu, kas savukārt radītu daudz lielākas problēmas svētku rīkotājiem un koncerta baudītājiem,» sacīja AS Aldaris pārstāve Laura Krastiņa.

Viņa arī norādīja, ka svētku rīkotāju ideja mazajiem alus darītājiem organizēt konkursu, bet lielajiem - licences izsoli - ir pretrunā vienlīdzīgas konkurences principiem.

«Uzskatām, ka visiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem, lai ar Dziesmusvētku rīkošanu atkal nesaistītos kārtējais skandāls,» sacīja Aldara pārstāve.

Latvijas Universitātes radio Naba sestdien, 30. augustā mūsdienu kultūras foruma Baltā nakts ietvaros rīko koncertu Videography III Space Textures. Koncertā piedalīsies mākslinieki no Japānas, Vācijas, Lietuvas un Latvijas, un tas notiks Spīķeros, sākums plkst. 19.00. Īsi pirms koncerta sākuma, plkst. 18.00 radio Naba ēterā būs intervijas ar koncerta māksliniekiem.

Koncertā piedalīsies vizuālo, video un audio mākslinieki no Japānas, Vācijas, Lietuvas un Latvijas. Šī gada koncerts notiek sadarbībā ar starptautisko mūzikas izdevniecību Scape, un tajā tiks akcentēti šādi mūzikas žanri: dub, ambient, techno, idm, hip-hop un click`n`cuts. Koncerta viesmākslinieki ir: Pole (Vācija), Jan Jelinek (Vācija), Kouhei Matsunaga (Japāna), Gintas K & Juodi (Lietuva) un Dubuo (Lietuva). Latviju pārstāv tādi zināmi mākslinieki un projekti kā Candy Covered Clown, Dj Brain & Cliché un Sound Meccano.

30.augustā plkst.. 18: 00 radio NABA 93,1 FM ēterā būs dzirdama intervija ar trim koncerta dalībniekiem - Gintas K, Kouhei Matsunaga, Jan Jelinek.

Par Latvijas valsts simtgades svētku koncertu «Mīlestības vārdā. 18+» autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 57 000 eiro, no kuriem vairāk nekā 17 000 eiro saņēmis mākslinieks Jānis Šipkēvics, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «Aizliegtais paņēmiens».

Šipkēvica autoratlīdzības summu veido viņa paša kā mākslinieka dalība šajā pasākumā (11 500 eiro), koncerta mākslinieciskās daļas izpildproducēšanas pakalpojumu nodrošināšana (4399 eiro), kā arī saturiskās koncepcijas izstrāde (1176 eiro).

Videografiku autors Gatis Mūrnieks par koncertu nopelnījis aptuveni 6400 eiro, mūziķis Reinis Sējāns - teju 6000 eiro. Sociālajos tīklos plaši apspriestā jaunā izpildītāja Evija Vēbere par divu dziesmu izpildījumu saņēmusi 666 eiro, bet, piemēram, grupas «Prāta vētra» dalībnieks Renārs Kaupers - 1000 eiro. Jānis Jubalts, kurš arī ir «Prāta vētras» biedrs un uzstājās šajā koncertā, raidījumam veidotājiem norādīja, ka autoratlīdzību nav saņēmis vispār, jo uzstājies draugu aicināts.

Laikraksts Dienas Bizness vienmēr ir iestājies par godīgu uzņēmējdarbību un aizstāvējis uzņēmēju intereses. Taču, ja uzņēmums spēj riskēt ar 11 tūkstošu cilvēku dzīvību, tad jautājums ir par to, cik šāds bizness ir saprātīgs.

Runa ir par lēmumu pieļaut pasaulslavenās vācu grupas Rammstein koncerta norisi ar visiem uguns specefektiem, neraugoties uz faktu, ka pusē Rīgas, tajā skaitā koncerta norises vietā Arēnā Rīga, nebija nodrošināta ūdens padeve un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests bija devis mutisku rīkojumu to nedarīt, jo ūdens spiediena pazemināšanās dēļ ēkā nedarbojās automātiskā ugunsdzēsības sistēma un sprinkleri. Interesanti, ka Arēnas Rīga valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, kurš pieņēma gala lēmumu, pārkāpumu atzīst, taču uzsver, ka tas bijis «mazākais no diviem ļaunumiem».

Sestdien, 25. jūlijā, grupa Prāta vētra ar koncertu pļavā pretī Jelgavas pilij atklās savu Latvijas koncerttūri 7 soļi svaiga gaisa. Sākotnēji tika plānots, ka koncertu varētu apmeklēt ap 10 tūkstoši klausītāju, bet jau šobrīd uz to ir pārdots vairāk nekā 18 tūkstoši biļešu, atsaucoties uz pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Pašvaldības iestāde Pilsētsaimniecība norāda, ka koncerta norises vietā varēs iekļūt pa trīs ieejām – no Vecā ceļa puses, no Lielupes puses un no Lielās ielas. Ērtākai piekļuvei uzstādītas koka kāpnes.

Automašīnu novietošanai būs atvēlētas vairākas vietas.

Drošības apsvērumu dēļ pirms koncerta Lielajā ielā posmā no Driksas tilta līdz Kalnciema ceļa un Rīgas ielas krustojumam tiks noteikts maksimālā ātruma ierobežojums 30 kilometri stundā, bet pēc koncerta pulksten 24 aptuveni uz stundu tiks slēgta satiksme pār tiltiem, lai koncerta apmeklētāji varētu droši nokļūt mājās. Ja būs nepieciešams, satiksme uz laiku varētu tikt slēgta arī pirms koncerta, bet to izlems policija, izvērtējot situāciju. Tāpat jāņem vērā, ka koncerta laikā tiks slēgta laivu satiksme Lielupē posmā no Lielupes tilta līdz jahtu bāzei.

Lai gan šobrīd nenotikušā Depeche Mode koncerta biļetes pret skaidru naudu netiek mainītas, uzņēmums Biļešu serviss un koncerta organizatori FBI sola, ka drīzumā naudas izsniegšana atsāksies, bet šobrīd par biļeti iztērēto summu iespējams saņemt bankas pārskaitījuma veidā.

Rīgā biļešu apmaiņa tiek veikta tikai vienā Biļešu servisa kasē - Rīgas Kongresu namā. Aizvadītās nedēļas sākumā Db tajā informēja, ka «kasē nav naudas, tādēļ biļetes pret naudu tiks mainītas nākamnedēļ». Tomēr šodien Db telefoniski uzzināja, ka to izdarīt joprojām nav iespējams, bet naudas izsniegšanu biļešu tirdzniecības tīkls sola atsākt tuvākajās dienās. Šobrīd ir iespējams aizpildīt anketu un iesniegt Biļešu servisam nenotikušā koncerta biļetes un, lai nebūtu atkārtoti jādodas uz Kongresu namu, savu naudu saņemt ar bankas pārskaitījumu.

FBI pārstāvis Kristaps Kārkliņš Db sacīja, ka Depeche Mode koncerta biļešu īpašniekiem nav jāraizējas un savu naudu viņi noteikti saņems. Tā kā biļetes uz šīs grupas koncertu bija iegādājušies ļoti daudzi cilvēki, tad atpakaļ atmaksātas milzu summas. Problēmas ar naudas atgriešanu biļešu pircējiem saistītas ar to, ka aizkavējies mūziķu tūres apdrošinātāja maksājums koncerta organizatoriem.