Ekoloģiski tīru pārtiku mūsdienās var atļauties tikai bagāti cilvēki, turklāt lielākoties izvēle par labu zaļiem produktiem notiek modes ietekmē, nevis, domājot par savu veselību, liecina pētījums.
Vienlaikus lauku iedzīvotāji ar samērā zemiem ienākumiem, kas patērē savu audzēto produkciju, pašiem to neapzinoties, atrodas ekskluzīvas produkcijas apritē. Tā secināts komunikācijas, tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūras A.W.Olsen & Partners veiktajā aptaujā par ekoloģiskās pārtikas pieprasījumu un pieejamību Latvijā.
Arī psihologi, sociologi un sociālantropologi secinājuši, ka cilvēku tieksmi pēc ekoloģiskas pārtikas ietekmē modes tendences un ienākumu līmenis. „Ja cilvēki nopelna maz, pats svarīgākais ir vismaz kaut ko apēst. Tie, kas nopelna vairāk, sāk aizdomāties par savu veselību un apkārtējo vidi,” norāda socioloģe Irina Žemčugova.
Arī Daugavpils Valsts Universitātes sociālās psiholoģijas katedras doktorants Boriss Falkovs ir pārliecināts, ka šobrīd Latvijas iedzīvotājiem pietiek citu problēmu tā vietā, lai domātu par veselīgu pārtiku. Viņš zina stāstīt, ka ļoti norūpējušies par uztura problēmu – par zaļu, ekoloģiski tīru pārtiku, modificētiem produktiem – ir Vācijas iedzīvotāji. „Mūsu tauta par to vēl tik ļoti nedomā. Mums nav aktīvas propagandas, dietologu izskaidrojumu un paskaidrojumu. Televīzijā nav tematisku raidījumu par šo tēmu,” norāda psihologs.
Sociālantropologs Klāvs Sedlinieks ir pārliecināts, ka cilvēki ir gatavi un jau tērē vairāk naudas ekoloģiski tīrai pārtikai. „Ir noteiktu cilvēku grupa, kas ar mieru maksāt vairāk par šādu pārtiku,” saka zinātnieks. Savukārt psihologs un psihoterapeits Ansis Jurģis Stabiņģis domā - ja ir daži veikaliņi, kas pārdod tādu pārtiku, un tie ir spējīgi izdzīvot, tad acīmredzot cilvēki ir gatavi pirkt zaļo pārtiku. „Bet tādu veikalu tomēr ir ļoti maz, kas nozīmē, ka vairākums cilvēku nav gatavi tērēt vairāk naudas,” saka psihologs.
Runājot par ekoloģiskās pārtikas pieejamību, Vides ministrijas valsts sekretāra padomnieks Ēriks Leitis apgalvo, ka to mūsdienās ir grūti atrast. Turklāt tai ir augstas cenas. „Vidējais patērētājs pārsvarā izmanto pārtiku ar konservantiem un ģenētiski modificētas pārtikas substances. Šāda pārtika tirgū veido ap 80-90 % no visa piedāvājuma kopskaita,” zina ministrijas pārstāvis.
Pēc Vides ministrijas pārstāvja domām, zaļā pārtika ir 3-5 reizes dārgākā nekā pārējie pārtikas produkti gan pasaulē, gan Latvijā. Taču mūsu valstī eko tirgus vēl nav attīstīts. „Mēs neizmantojam visas iespējas, kas atrodas tepat blakus,” saka Ēriks Leitis.
Pēc socioloģes I.Žemčugovas ieskatiem, cilvēki, kas pievēršas ekoloģiskajai pārtikai, dalās divās daļās – tie, kas seko modes tendencēm – cenšas būt uz viļņa, glamūrīgie, un tie, kas apzināti (pieredzes dēļ u.tml.) sāk lietot savā uzturā ekoloģisku pārtiku. Tādu patērētāju ir tikai ~ 10%. Taču viņa ir pārliecināta, ka ar laiku iedzīvotāji būs gatavi maksāt vairāk par ekoloģiski tīru pārtiku. Tomēr pagaidām nevarot runāt par zaļo dzīvesveidu kā modes tendenci, saka B.Falkovs: „Latvijā modes tendence ir pieturēties pie kaut kādas diētas. Pie manis vēršas cilvēki ar dažādām atkarībām un dažreiz pareizas, ekoloģiski tīras pārtikas izvēle palīdz cīnīties kā ar uztura atkarību, tā arī alkoholismu. Taču es arī redzu, ka cilvēku attieksme pret zaļo pārtiku ir vēl diezgan noraidoša.”
