Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa apmierinājusi kāda autovadītāja prasību pret Rīgas domes Satiksmes departamentu, piedzenot no pašvaldības kompensāciju par nenorobežotā bedrē sabojātu riteņa disku un riepu, noskaidroja aģentūra LETA.

Autovadītājs 2016.gada 14.februāra vakarā, braucot ar savu automašīnu pa Valdemāra ielu, pie Rīgas 49.vidusskolas sajutis stipru triecienu pa spēkrata labās puses riteņiem un konstatējis, ka ir iebraucis uz ceļa esošā aptuveni desmit centimetrus dziļā bedrē ar asām šķautnēm, kas acīmredzami bija radušās, izzāģējot asfaltu ap notekūdeņu savākšanas akas vāku. «Šajā vietā nekas neliecināja par to, ka uz ceļa notiek remontdarbi, un bedre, kurā es iebraucu, nebija nekādā veidā norobežota,» aģentūrai LETA apgalvoja autovadītājs.

Uzreiz pēc iebraukšanas bedrē mašīnai sākusi vibrēt stūre, kas, pēc autovadītāja domām, «nepārprotami liecināja par transportlīdzekļa ritošajai daļai nodarītiem bojājumiem pat tad, ja tie sākotnēji nav acīmredzami». Autovadītājs apstājies ceļa malā, telefoniski paziņojis par bedri Rīgas Pašvaldības policijai un izsaucis Valsts policiju, kas ieradusies un fiksējusi notikušo ceļu satiksmes negadījumu.

Apdrošināšanas sabiedrības BTA Insurance Company SE (BTA) Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki brīdina par jaunu apdrošinātāju krāpšanas paņēmienu Lielbritānijā. Signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām, krāpnieki maldīgi rada priekšstatu, ka dod priekšroku autovadītājam, kurš vēlas izbraukt uz galvenā ceļa no mazākas nozīmes ceļa. Tuvojoties krustojumam, apzināti, ar mērķi saņemt apdrošināšanas atlīdzības, tiek izraisītas sadursmes.

BTA Apvienotās Karalistes filiāles darbinieki informē, ka kopš 2012. gada beigām pieaug ceļu satiksmes negadījumi, kurus apzināti izraisījis viens no autovadītājiem, signalizējot ar tuvajām un tālajām gaismām un maldīgi radot priekšstatu par ceļa došanu autovadītājam, kurš izbrauc krustojumā no mazākas nozīmes ceļa, piemēram, no degvielas uzpildes stacijas vai lielveikala stāvvietas.

Brīdī, kad, redzot šādu gaismas signālu, autovadītājs no mazākas nozīmes ceļa uzsāk kustību, uz galvenā ceļa braucošais «laipnais» spēkrata vadītājs palielina ātrumu un mērķtiecīgi izbrauc priekšā no mazākas nozīmes ceļa izbraukušajam transportlīdzeklim. Šāds krāpšanas veids uz Lielbritānijas ceļiem kļūst arvien populārāks un jau nodēvēts par «flash for cash» jeb «zibsnīšana naudas iegūšanai». Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzības par autotransportam radītiem bojājumiem, par gūtajiem miesas bojājumiem un personisko mantu bojāšanu, autovadītāji – krāpnieki esot gatavi riskēt ne tikai ar savu veselību, bet pat dzīvību.

Katrs trešais autovadītājs pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme zog degvielu. To darīt spiežot uzņēmuma vadības politika.

Par to raksta Telegraf. Reālie degvielas zagšanas apjomi ir daudz lielāki, nekā oficiālie dati, apgalvots laikrakstā. «Soļarku nolej katrs trešais autovadītājs, un visi to zina,» laikrakstam apgalvojis autovadītājs Aleksandrs Bondarčuks, kurš no pienākumiem atbrīvots aizdomās par degvielas zādzību.

Par degvielas ekonomiju prēmijas saņemot mehāniķi, kolonnas priekšnieks, un, iespējams, arī grāmatveži, stāstījis autovadītājs. Taču šoferiem, no kuriem vistiešāk atkarīgs degvielas patēriņš, prēmijas nemaksā. Tāpēc katrs trešais šoferis degvielu nolej, lai neatdotu ekonomijas prēmiju priekšniecībai. Viens autobuss mēnesī varot ieekonomēt līdz 400 litriem dīzeļdegvielas, bet autoparks kopumā mēnesī spēj ieekonomēt līdz 20 t degvielas.

Francijas Kasācijas tiesa ir nolēmusi, ka attiecības starp ASV kopbraukšanas pakalpojuma kompāniju "Uber" un autovadītāju jāklasificē kā darba līgums.

Pieslēdzoties "Uber" digitālajai platformai, starp vadītāju un uzņēmumu tiek nodibinātas subordinācijas attiecības. Tādējādi autovadītājs nesniedz pakalpojumus kā pašnodarbināta persona, bet gan kā darbinieks, secinājusi tiesa.

"Uber", izmantojot digitālo platformu, savieno autovadītājus un klientus. Pēc tam, kad "Uber" slēdza vadītāja kontu, autovadītājs pieprasīja pārklasificēt līgumattiecības ar šo uzņēmumu kā darba līgumu.

Kasācijas tiesa secinājusi, ka pašnodarbinātības kritēriji ietver iespēju veidot savu klientu loku, brīvību noteikt savu izcenojumu un brīvību noteikt pakalpojuma sniegšanas nosacījumus. Un otrādi - darba līgums balstīts uz darba devēja pilnvarām dot norādījumus, pārraudzīt to izpildi un noteikt sankcijas par doto norādījumu neievērošanu.

Autovadītāji savas transportlīdzekļa vadīšanas prasmes vērtē vislabāk, kad meteoroloģiskie un ceļa apstākļi ir labi, taču negadījumu analīze parāda, ka tieši šādos apstākļos notiek visvairāk smago negadījumu, liecina Valsts policijas veiktais pētījums par ceļu satiksmes negadījumu riska faktoriem.

Īpaši izcēlušies vasaras mēneši jūnijs un jūlijs, kad smago negadījumu skaits no kopējā skaita gadā veido 32%. Smago negadījumu skaita pieaugums arī novērots līdz ar rudens iestāšanos, īpaši oktobrī un novembrī.

Tāpat dati rāda, ka 82% gadījumu smagas autoavārijas izraisījuši vīrieši, 36% no tiem vecumā līdz 29 gadiem. Pētot notikušo smago negadījumu apstākļus, protams, būtiska loma iezīmējas ātruma pārsniegšanai vai nepareizi izvēlētam ātrumam, kas fiksēts 40% gadījumu, savukārt alkohola reibums konstatēts 20% smago ceļu satiksmes negadījumu.

Runājot par iemesliem, var minēt, ka 32% ceļu satiksmes negadījumu izraisīti aiz neuzmanības, tai seko nogurums -16%, bet 11% gadījumu vainojams reibums un domas par citām lietām. Jāmin, ka 4% autovadītāja uzmanību novērsis bērns.

Pirmdien Beverīnas novadā aizturēts iereibis autovadītājs bez vadītāja apliecības, kurš braucis pa ceļu ar ātrumu, kas sasniedzis 196 kilometrus stundā (km/h), aģentūru LETA informēja Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ilze Mote.

Automašīna «Audi A6» pirms plkst.14 Beverīnas novada Kauguru pagastā uz autoceļa Valmiera-Cēsis-Drabeši pamanīta, jo vietā, kur atļautas braukšanas ātrums ir 90 km/h, braukusi ar 196 km/h. Turklāt transportlīdzekļa vadītājam konstatēts 0,86 promiļu reibums, kā arī vīrietis centies izvairīties no administratīvā soda, slēpjot savu identitāti un uzrādot citas personas dokumentus.

Mote pauda, ka autovadītājs jau iepriekš ir nonācis policijas redzeslokā par ceļu satiksmes pārkāpumiem. Kopš 2016.gada vīrietim ir atņemtas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības.

«Zīmīgi, ka lielais ātruma pārkāpums konstatēts netālu no fotoradara, kas uzstādīts uz šī paša ceļa posma. Valsts policija atgādina, ka fotoradari tiek uzstādīti ar mērķi uzlabot satiksmes drošību. Ir bezatbildīgi ievērot atļauto braukšanas ātrumu tikai fotoradara uztveršanas zonā un pārkāpt to brīdī, kad no tās tiek izbraukts,» pauda policijas pārstāve.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde (ZRP) informē, ka 3.martā Jaunjelgavas novadā Sērenes pagastā aizturēts autovadītājs, kurš mēģinājis piekukuļot policijas darbiniekus, dodot 1000 eiro, lai netiktu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols par transportlīdzekļa vadīšanu 2,3368 promiļu reibumā.

Autovadītājs tika aizturēts.

1965.gadā dzimušu autovadītāju par transportlīdzekļa Mitsubishi Lancer vadīšanu 2,3368 promiļu reibumā aizturēja 3.martā ap pulksten 20.38 Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā. Autovadītājs saukts gan pie administratīvās atbildības, gan pret viņu tagad uzsākts kriminālprocess par kukuļdošanu.

Policijas darbinieki Zemgales reģionā šogad nepilnu trīs mēnešu laikā aizturējuši jau 24 autovadītājus par kukuļdošanu.

Tas, ka piektdiena, kas iekrīt 13. datumā, ir nelaimīga, iespējams, ir mīts, bet vienu auto vadītāju no Stokholmas tomēr būtu grūti pārliecināt, ka šī nav nelaimīga diena, vēsta thelocal.se.

Izdevums Aftonbladet vēsta par autovadītāju, kurš tiek saukts par Jonasu. Viņš par graustu padarījis 2,2 miljonus kronu (345 tūkstoši ASV dolāru) vērtu Lamborghini, un tas noticis tieši dienā, kad tiek uzskatīta par nelaimīgāko datumu kalendārā.

Autovadītājs, kurš strādā kompānijā, kas izīrē luksusa transportlīdzekļus, piektdienas pēcpusdienā Stokholmā vizinājies ar ekskluzīvo sporta automašīnu. Spēcīgam lietum līstot uz ceļiem, ko saule karsējusi vairākas dienas, braukšanas apstākļi bijuši bīstami, par ko autovadītājs drīz vien pārliecinājies.

Pēc apstāšanās pie sarkanās gaismas autovadītājs spiedis gāzi grīdā un zaudējis kontroli pār mašīnu. Par laimi neviens negadījumā nav cietis, bet automašīna - apdrošinātā Lamborghini Murcielago LP640 - tika sasista un, visticamāk, būšot jānoraksta.

Rīgā un Jelgavā vakar aizturēti divi autovadītāji, kuri pēc Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanas deva kukuli policijas darbiniekam, lai netiktu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols.

Viens no likumpārkāpumiem noticis no rīta, ap pulksten 10:00, Jelgavā, kad Patruļdienesta rotas darbiniekam kāds 1982.gadā dzimis autovadītājs piedāvāja kukuli 5 latu apmērā, lai netiktu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par ātruma pārsniegšanu apdzīvotā vietā. Vadītājs atļauto 50km stundā bija braucis ar 82 km stundā.

Savukārt, otrs kukuļdošanas gadījums noticis Rīgā, Pārdaugavā, kad pēc pulksten 18:00 ceļu policijas darbinieki apturēja kādu 1979.gadā dzimuša vīrieša vadīto automašīnu, kas veica kreiso pagriezienu vietā, kur tas ir aizliegts. Lai netiktu sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, autovadītājs policijas inspektoram piedāvāja 5 latus.

Ģimene no Kalifornijas bijusi ļoti pārsteigta, kad pamodusies un sava peldbaseina apakšā ieraudzījusi Lexus, vēsta metro.co.uk.

ASV Mātes dienas agrā rītā Diazu ģimeni pamodinājis blīkšķis, jo kāds autovadītājs ar Lexus iztriecies cauri žogam, kas apvij māju. Automašīna iebraukusi tieši peldbaseinā.

Tomēr, lai gan ģimene bijusi krietni šokēta, incidets nav bijis pilnīgi negaidīts.

16 gadus vecā Janelle Diaza medijiem stāstījusi: «Mēs vienmēr jokojām par to, ka kāds galu galā piezemēsies baseinā, jo viņi iepriekš bija ietriekušies mūsu žogā.»

Avarējusī automašīna esot 2006. gada Lexus GS 430. Autovadītājs ar to uzbraucis uz ietves un pēc tam iztriecies cauri žogam.

Aizvadītajā piektdienā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši ēdienu piegādātājiem.

Kopā tika pārbaudīti vairāki simti automašīnu - par transportlīdzekļa neatbilstību tehniskajām prasībām vairākām automašīnām tika noņemtas numurzīmes un anulētas tehniskās apskates. Tāpat policija kopumā uzsāka vairāk nekā 30 administratīvā pārkāpuma procesu - gan par braukšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, gan bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, gan citiem noteikumu pārkāpumiem. Likumsargi konstatēja arī pāris autovadītājus reibuma stāvoklī.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā, 26.janvāra vakarpusē, Valsts policijas darbinieki kopā ar CSDD Rīgā, pie Vanšu tilta veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi. Gandrīz četru stundu laikā pārbaudīti aptuveni 900 automašīnu, no kurām vairākas bija tehniski katastrofālā stāvoklī, līdz ar to nedrīkstēja turpināt piedalīties ceļu satiksmē - astoņām automašīnām noņemtas numurzīmes (gan Latvijas Republikas, gan Somijas numurzīmes), sešām automašīnām anulētas tehniskās apskates.

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

Pandēmijas dēļ izsludinātājā ārkārtas situācijā "Yandex.Taxi" Rīgā ir ieviesis jaunu pakalpojumu "Piegāde", informē uzņēmumā.

Pakalpojums paredzēts, lai būtu iespējams nodot tuviniekiem dažādas nepieciešamās lietas, piemēram, apģērbus, ēdienu, zāles un higiēnas līdzekļus, savukārt autovadītāji tiks nodrošināti ar papildu pasūtījumiem.

Lai izmantotu attiecīgo pakalpojumu, ir jānorāda saņēmēja telefona numurs, uz kuru tiek nosūtīta īsziņa ar mājaslapas saiti, kur var sekot līdzi automašīnas kustības maršrutam. Pakas nosūtītājam tā jāaiznes līdz mašīnai un jānodod vadītājam, bet saņēmējam - jāiziet ārā un jāsaņem, kad piebrauks automašīna.

LASI ARĪ: Bolt Food uzsāk pārtikas preču piegādi uz mājām

Lieldienu brīvdienu laikā latviešu vieglatlēts Gatis Zālītis centās 100 metru distancē pierādīt, ka ir ātrāks nekā automašīna, vēsta VLTX.

G.Zālītis centās apsteigt divas dažādas automašīnas. Pirmā bija Nissan Skyline ar 350 zirgspēkiem. Otrā sāncense bija Volkswagen Passat (140 zirgspēki un divu litru turbo dzinējs).

Sacensībā ar pirmo braucamrīku G.Zālītis guva vieglu uzvaru. «Tā bija godīga uzvara. Cilvēks var attīstīt ātrumu īsākā laika periodā, turklāt īsās distancēs cilvēks ir ātrāks, sevišķi profesionāls atlēts. Šādos gadījumos automašīnai nav daudz izredžu uzvarēt,» komentēja Rivo Dripe, Nissasn Skyline autovadītājs.

Otrajās sacensībās uzvarēja autovadītājs. «Cilvēka spēki pretstatīti mašīnai – tas ir izaicinājums. Gatis [Zālītis] bija pirmais distances sākumā, bet vēlāk automašīna pierādīja savas priekšrocības un uzvarēja,» stāstīja Volkswagen Passat vadītājs Krišjānis Caune.

Policijai izdevies noskaidrot personu, kura 27.februārī manīta, vadot automašīnu Volkswagen Amarok ar buferī iesprūdušu stirnu, viņam piemērojot 70 eiro sodu, aģentūra LETA uzzināja Valsts policijā (VP).

Vīrietis policijai paskaidroja, ka sadursme notikusi Engures pagasta Engures novadā uz autoceļa Sloka-Talsi. Vīrietis braucis Rīgas virzienā un pēkšņi uz ceļa izskrējušas vairākas stirnas, un autovadītājs jutis nelielu sadursmi. Taču pēc mirkļa, paskatoties atpakaļskata spogulī, viņš redzējis, ka meža zvēri aizskrien. Vīrietis nodomājis, ka nopietna sadursme nav notikusi un visas stirnas palikušas veselas, tādēļ, nepārliecinoties, ka viss ir kārtībā, un neizkāpjot no auto, turpinājis ceļu.

Taču Rīgā citu autovadītāju norāžu dēļ viņš izkāpis no automašīnas un konstatējis, ka tās priekšējā buferī iesprūdis meža zvērs. Vīrietis vērsies pie apdrošinātājiem, taču policijai par negadījumu nav ziņojis, kā to pieprasa likums. Notriekto dzīvnieku viņš aizvedis uz mežu.

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Šā gada pirmajā pusgadā uz Rīgas pašvaldības SIA Rīgas satiksme speciālo autostāvvietu Rīgā piespiedu kārtā tikušas evakuētas 89 automašīnas, no kurām vēl aizvien 26 automašīnas to vadītāji vēl nav izņēmuši, Db.lv uzzināja SIA Rīgas satiksme.

Rīgas Pašvaldības policijas Ceļu policijas pārvalde šā gada pirmajā pusē piemērojusi brīdinājumus 314 atstātām automašīnām, bet piespiedu kārtā ir pārvietojusi uz speciālo stāvvietu 110 transportlīdzekļus, liecina policijas dati. Vienu speciālo autostāvvietu Rīgā apsaimnieko SIA Rīgas satiksme, un, saskaņā ar uzņēmuma pārstāvja Viktora Zaķa pausto, šajā stāvvietā sešos mēnešos nogādātas 89 evakuētas automašīnas, no kurām vēl aizvien nav izņemti 26 braucamrīki jeb aptuveni 30% no stāvvietā šī gada laikā nogādātajiem transportlīdzekļiem.

Automašīnas speciālajā stāvvietā tiek uzglabātas vienu kalendāro gadu, bet, ja arī pēc šī termiņa beigām autovadītājs par savu transportlīdzekli neliekas ne zinis, tas tiek nodots utilizācijai, stāstīja V. Zaķis. Savukārt, ka autovadītājs savu transportlīdzekli tomēr vēlas atgūt, viņam šī gada laikā «jānokārto visi nepieciešamie maksājumi», stāstīja SIA Rīgas satiksme pārstāvis.

Drošas Braukšanas Skola (DBS) uzskata, ka ceļu satiksmē motobraucēji piedalās pārlieku pārgalvīgi. Ievērojot pareizu, situācijai adekvātu, braukšanas ātrumu, lietojot pilnu ekipējumu un laicīgi izvairoties no bīstamām situācijām, motobraucēji var no traumām pasargāt gan sevi, gan citus satiksmes dalībniekus.

«Prognozējam, ka šovasar cilvēki aktīvāk izmantos motociklus un motorollerus, tādēļ ne tikai satiksmes dalībniekiem uz diviem riteņiem, bet arī autovadītājiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Mūsu novērojumi liecina, ka sezonas sākumā situācija uz ceļiem ir ļoti saspringta un bieži rodas bīstamas situācijas. Mazāk pieredzējuši motobraucēji diemžēl izdara arī liktenīgas kļūdas, tādēļ šogad īpašu uzmanību veltīsim motobraucēju apmācībai. Lai uzlabotu situāciju uz Latvijas ceļiem šogad drošas motobraukšanas kursam piedāvāsim trīs reizes zemāku cenu,» iemācīties braukt droši aicina DBS apmācību direktors Andris Pļavenieks.

Braukt un reizē runāt pa telefonu ir aizliegts. Izņēmums ir telefoniska saruna brīvroku režīmā. Tomēr, tehnoloģijām kļūstot pieejamākām, daudzi nebīstas braucot rakstīt īsziņas vai vēl trakāk - lasīt ziņas planšetdatorā. Policijā atzīst - cīņa ar šo paradumu īsti nevedas, ir grūti pierādīt, ka autovadītājs tiešām braucot ir lietojis telefonu, piektdien raksta laikraksts Diena.

Sods, ko policija piemēro šoferiem, kas pie stūres runā pa telefonu, ir vai nu brīdinājums, vai 15 eiro. Pērn policija konstatējusi 2830 šādu pārkāpumu, gadu iepriekš - 3007. Diez vai no šīs statistikas būtu pareizi izdarīt secinājumus. Daudz kas atkarīgs no tā, cik intensīvi kārtībsargi pievēršas šī pārkāpuma apkarošanai.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis atklāj, ka pa telefonu runājošu autovadītāju sodīt ir visai sarežģīti: «Policistiem tas ir jāredz. Diennakts tumšajā laikā to pamanīt ir grūti. Pat tad, kad mēs šādu faktu redzam, bieži vien cilvēki nepiekrīt, ka viņiem šis pārkāpums tiek inkriminēts. Sūdzībās tiek minēts, ka tajā brīdī cilvēks vienkārši ir kasījis ausi, daži raksta, ka viņi tikai atstutējuši galvu pret roku. Atrunas ir visdažādākās, un lielākā daļa no tām ir diezgan muļķīgas.» N. Krapsis pieļauj, ka autovadītāji līdz galam neapzinās, ka šāds paradums varētu ietekmēt ceļu satiksmes drošību.

Rīgas policijas darbinieki aicina autovadītājus uzmanīties no viltīgiem zagļiem, kuri pārdur automašīnas riepu un brīdī, kad vadītājs maina cauro riepu, izzog no transportlīdzekļa salona vērtīgākās personīgās mantas.

Rīgas reģiona pārvaldes policijā septembrī reģistrētas vairākas zādzības no transportlīdzekļiem, kuras tiek pastrādātas, kamēr automašīnas vadītājs maina pārdurto riepu. Zagļi izstrādājuši viltīgu shēmu, kā īstenot šāda veida nelikumīgās darbības. Sākumā zaglis novēro pircējus pie bankām, lielveikaliem vai būvmateriālu veikaliem. Novēro, vai cilvēks ir viens, vai ir labi situēts.

Noziedznieki vēlāk pārdur nolūkotā autovadītāja transportlīdzekļa riepu - visbiežāk vadītāja pusē, aizmugurējo riepu. Šādi zagļi rīkojas, lai no ceļa nomales puses nemanāmi varētu veikt zādzību. Tad noziedznieki seko vadītājam un, kad tas ir pamanījis transportlīdzekļa bojājumus un mēģina tos novērst, veic zādzību no salona.

#«Varbūt pašvaldība bija domājusi labu, tomēr tie tikai traucē.»

Jau vairākkārt apspriestie ceļa biedēkļi jeb atstarojošie cilvēki pie autoceļa A9, kas vijas caur Grobiņu, joprojām atrodas savās vietās. Atstarojošās figūras tur tika uzstādītas 2016. gada rudenī, un, par spīti dažādu instanču iebildumiem, pašvaldība tās nav noņēmusi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

A9 autoceļš stiepjas cauri Grobiņai, un pa to automašīnas drīkst pārvietoties vien ar ātrumu 50 kilometri stundā. Bieži kāds nepacietīgāks autovadītājs steidz garām auto rindām un cenšas posmu izbraukt ātrāk. Tieši tāpēc Grobiņas pašvaldība lēma par spīdīgo biedēkļu uzstādīšanu. Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka ceļu grasās šķērsot kāds gājējs, kuram mugurā atstarojošā veste, tomēr, piebraucot tuvāk, izrādās, ka tas ir māneklis – gaismu atstarojošs vikings, kas simbolizē Grobiņu un vienlaikus mudina braucējus piebremzēt.

Pirmdienas rītā Andreja Saharova un Lubānas ielas krustojumā uzņēmuma Ceļu pārvalde darbinieki ar smiltīm kaisīja ielu, novērojis kāds autovadītājs.

Autovadītājs, kurš savus novērojumus bija iesūtījis portālam Apollo.lv, norāda, ka «tas nebūtu nekas neparasts, ja vien aiz loga nebūtu +12 grādi».

Tiesa, arī darba drošība šajā gadījumā ir apšaubāma.

Lai atbildētu uz jautājumu, ar ko īsti Ceļu pārvalde tobrīd nodarbojās, portāls db.lv sazinājās ar Rīgas domes Satiksmes departamentu, un tā pārstāve Ilze Dišlere paskaidroja, ka uz brauktuves tika konstatēta eļļa, tāpēc, lai nodrošinātu drošus braukšanas apstākļus un novērstu slīdamību, uzturēšanas uzņēmums Ceļu Pārvalde kaisīja smiltis.

Darba drošības jautājums gan paliek atklāts.

No šā gada 20. augusta stāsies spēkā izmaiņas attiecībā uz autovadītāju darba un atpūtas laika organizēšanas kārtību.

Izmaiņas mobilitātes pakotnes I normatīvo aktu prasībās paredz, ka autovadītājiem, kuri veic starptautiskos kravu pārvadājumus, būs jāatgriežas mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām.

Saskaņā ar Mobilitātes pakotnes noteikumiem, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī šā gada 31. jūlijā, autopārvadājumu uzņēmumiem ir jāpārplāno darba organizācija tā, lai autovadītāji no ārvalstu braucieniem varētu atgriezties mājās vai uzņēmuma reģistrācijas valstī ik pēc četrām nedēļām.

Autovadītājiem, atrodoties ārvalstīs, četru nedēļu periodā divas nedēļas pēc kārtas būs iespēja izmantot saīsināto iknedēļas atpūtas laika posmu (24 stundas), bet visa mēneša laikā vismaz diviem jābūt regulārajiem atpūtas laika posmiem (45 stundas). Ja autovadītājs izmanto saīsināto atpūtas laika posmu divas nedēļas pēc kārtas, darbs jāorganizē tā, lai viņš atgrieztos mājās pirms nākamā regulārā atpūtas laika posma. Līdz šim saīsināto iknedēļas atpūtas laika posmu varēja izmantot katru otro nedēļu.