Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas vadītāja vietnieci Katrīnu Sataki. Uzzini, kādas izmaiņas gaidāmas domēnu reģistrācijā Latvijā, kā arī kuri varētu būt Latvijā un citur pasaulē vērtīgākie domēni.
Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste
Cik .lv domēni pašlaik ir reģistrēti Latvijā?
Pagājušā gada janvārī kopējais aktīvo .lv domēnu skaits bija 25 861. Gada laikā aktīvo domēnu skaits palielinājās par 8 100 domēniem, taču gandrīz 4 500 domēnu īpašnieki nepagarināja reģistrāciju. Gada pēdējos mēnešos vidēji mēnesī tika reģistrēts par 330 domēniem vairāk nekā gada sākumā. Aktīvākie reģistrācijas mēneši bija marts un oktobris, kad mēnesī tika pieteikti vairāk kā 1 300 domēni. Šogad mums jau ir pirmais rekords - janvārī reģistrācijai tika pieteikti vairāk kā 1 600 domēni. Tomēr jāņem vērā, ka, kā liecina pieredze, ne visi no šiem domēniem turpmāk tiks lietoti.
Kādēļ patlaban domēnu reģistrācijas aktivitāte ir pieaugusi?
Aktivitātes pieaugums ir vērojams visu laiku. Pirms pāris gadiem tas bija lēzens, bet pagājušajā gadā - diezgan izteikts. Tas mums viesa cerību, ka šāda aktivitāte saglabāsies arī turpmāk, tādēļ mēs arī samazinājām cenu par domēna vārda reģistrāciju. Mums šī summa jāizmanto ne tikai, lai veiktu domēna vārda sākotnējo reģistrāciju, bet arī, lai gadu nodrošinātu tā apkalpošanu.
Mēs arī plānojam vairākus sistēmas uzlabojumus, tajā skaitā uzstādīt jaunus serverus. Saskaņā ar likumu mums ir jāveic publiskais iepirkums. Tas nozīmē, ka jāiziet cauri iepirkumu procedūrai, kas ne vienmēr notiek tik ātri un efektīvi, cik mums gribētos. Tomēr domāju, ka līdz šā gada vasarai mēs uzstādīsim jaunus serverus, lai pakalpojums, ko nodrošinām, būtu stabilāks, labāks un pieejams plašākam lietotāju lokam.
Cik izplatīti šobrīd ir domēnu vārdi ar garumzīmēm?
Šobrīd ir reģistrēti aptuveni 500. To nav daudz dēļ ierobežotās lietojamības. Nez vai jums izdotos ievadīt domēna vārdu, kas ir rakstīts ar grieķu alfabētu vai hieroglifiem. Jārēķinās, ka tieši tādas pašas grūtības rodas citiem ārpus Latvijas ievadīt latvisko domēna vārdu.
Vai ir plānotas kādas izmaiņas reģistrācijā?
Saskaņā ar noteikumiem mēs aizsargājam uzņēmumu nosaukumus un preču zīmes, kas nozīmē - ja ir reģistrēts konkrēts uzņēmums vai preču zīme, tad cita - ar šiem nosaukumiem nesaistīta persona - nevar piereģistrēt domēnu ar šādu nosaukumu.
Protams, ļoti daudzi ir neapmierināti ar šādu situāciju. Sākotnēji šādi noteikumi tika vērsti pret kiberskvateriem, kas piereģistrēja uzņēmumu nosaukumus vai preču zīmes un pēc tam gribēja par dārgāku naudu šos domēnu vārdus pārdot šiem uzņēmumiem. Protams, ne visi interneta lietotāji ir kiberskvateri un, raugoties no šāda viedokļa, es piekrītu tiem, kas ir neapmierināti ar to, ka nevar piereģistrēt izvēlēto domēna vārdu, kuru viņi tiešām plāno lietot, nevis pārdot kādai trešajai personai. Tomēr, ja mēs paskatāmies no uzņēmumu viedokļa, ja uzņēmums nevar piereģistrēt savu nosaukumu kā domēna vārdu, tāpēc, ka kāds cits jau to ir aizņēmis, arī tas nav vērtējams pozitīvi.
No trešās puses paskatoties, ne visi uzņēmumi, kas ir reģistrēti uzņēmumu reģistrā jebkad domās par savu mājaslapu internetā, tādēļ - kā kompromisu - mēs plānojam veikt izmaiņas savos noteikumos, tos zināmā mērā liberalizējot, bet vienlaikus saglabājot uzņēmumu aizsardzību. Nākotnē būs noteikts limitēts laiks, kad uzņēmuma nosaukums pēc reģistrācijas tiks aizsargāts, piemēram, ja uzņēmumam jau būs divi gadi un to laikā viņš savu nosaukumu nebūs reģistrējis kā domēna vārdu, tad šis domēna vārds būs pieejams jebkuram citam interesentam.
Līdz ar to tiem uzņēmumiem, kas ir jau sen reģistrēti, būtu par šīm izmaiņām jāsāk domāt jau tagad. Ieviešot šīs izmaiņas, mēs plānojam, ka domēnu skaits vēl palielināsies, kā rezultātā nākotnē vēl varētu samazināties cena par domēnu vārdu reģistrāciju. Tomēr, pirmkārt, ir jābūt stabilitātei. Nepietiek ar to, ka vienā mēnesī pēkšņi pieaug reģistrāciju skaits, bet pēc tam atkal krītas. Ir jābūt pozitīvai tendencei, kas pierāda, ka ar konkrētu naudas summu būs iespējams nodrošināt sistēmas uzturēšanu.
Cik lielas ir šogad plānotās investīcijas modernizācijā?
Šobrīd es nevaru pateikt konkrētus skaitļus, bet noteikti tiks ieguldīts vairāk par 50 tūkstošiem. Šādas investīcijas nepieciešamas, lai uzlabotu sniegtā pakalpojuma ātrumu un drošību.
Cik plaši Latvijā tiek izmantots domēns .biz?
Diemžēl nevaru pateikt, mums nav šādu datu.
Pēc novērojumiem?
Man nav gadījies redzēt šādu domēna vārdu lietojumu Latvijā. Pēdējo pāris mēnešu laikā divreiz redzēju, ka uz mašīnām, uz kurām ir uzņēmumu reklāmas, bija rakstīti .eu domēni. Tomēr Latvijā interesants ir fakts, par ko bija pārsteigts arī Starptautiskās interneta domēnu pārvaldes organizācijas (ICANN) pārstāvis, viesojoties Latvijā, ka uzņēmumu reklāmās vērojami gandrīz tikai nacionālie domēni - .lv. Viņš stāstīja, ka Itālijā, kas ir viņa dzimtene, firmas galvenokārt izmanto tikai .com domēnus un nacionālais domēns tās pilnībā neinteresē.
Es personīgi domāju, ka tendence Latvijā uzņēmumiem izmantot nacionālo domēnu saistīta ar aizsardzību, ko nodrošina mūsu noteikumi. Līdz ar to jebkurai monētai ir divas puses. Mēs šādā veidā esam aizsargājuši uzņēmumus. Tai pat laikā es varu piekrist vienam mūsu klientam, kas jautāja, kāpēc mēs iedomājamies, ka tikai uzņēmumi reģistrē domēnu vārdus. Patiesībā jau mēs neiedomājamies, ka tā ir, bet citiem ir iespēja izdomāt tādu domēna vārda nosaukumu, kāds nevienu neaizskar, bet uzņēmumam, kuram ir nosaukums, citas iespējas nav - lai klientiem interneta mājaslapa asociētos ar konkrēto uzņēmumu, ir nepieciešams tāds pats domēna vārds kā uzņēmuma nosaukums.
Kāda šobrīd ir situācija attiecībā uz porno domēna .xxx ieviešanu? Kāds ir Jūsu viedoklis, vai tāds būtu nepieciešams - plusi un mīnusi?
Sākumā, kad šī ideja bija radusies, vienojās - būs porno domēns .xxx, bet pagājušā gada vidū ICANN sanāksmē tomēr lēma, ka tādu neveidos. Šobrīd atkal tiek runāts, ka tomēr tādu vajadzētu. Ideja ļoti skaista - visas porno lapas jāpārceļ uz domēnu .xxx. Tomēr uzreiz šī ideja saskārās ar pretiniekiem, piemēram, tie, kas ciest nevar pornogrāfiju, iebilda pret šāda tieši šai industrijai paredzēta domēna izveidi, arī porno industrijai šī ideja nešķita pieņemama, jo tādējādi šīs lapas būšot viegli filtrējamas.
Galvenais šīs idejas mērķis ir vairāk regulēt pornogrāfisko saturu internetā. Tagad, atdzīvinot diskusijas par šāda domēna izveidi, tiek ņemti vērā arī dažādi blakus aspekti, ka šīs lapas nedrīkstēs saturēt bērnu pornogrāfiju, būs nepieciešama kredītkartes autorizācija, lai bērni nevarētu piekļūt šīm lapām.
Ja par centrālo mērķi izvirza bērnu aizsardzību no pornogrāfiska satura lapām, tas ir apsveicami, tomēr jautājums, vai tiešām tādā veidā to varēs panākt. Pirmkārt, nav iespējams garantēt, ka visas porno lapas pāries uz .xxx. domēnu. Ir vēl cits priekšlikums, kā aizsargāt bērnus, - izveidot speciālu domēnu .kids. Ja jums ir bērni un negribat, lai viņi klaiņo pa internetu, tad daudz vienkāršāk ir nofiltrēt nost visu, izņemot lapas ar .kids domēnu, kurās ir saturs, kas bērniem nekaitē. Manuprāt, šis ir labāks risinājums, nekā ieviest .xxx un mēģināt izķert tos, kas nevēlas zem šī domēna likt savas mājaslapas. Bet ideja vēl nav atmesta, par to tiek spriests.
Vai ir statistika, cik Latvijā ir reģistrētas pornolapas?
Veicot reģistrāciju, mēs neskatāmies saturu. Lai varētu pateikt, vai lapa ir ar porno saturu, tajā ir jāieiet un jāapskatās. Atceros, kaut kad sen lasīju, ka vienā valstī aizliedza demonstrēt filmu Sniegbaltīte un septiņi rūķīši, jo dažākārt zem šķietami nevainīga rakstura nosaukumiem slēpjas filmas ar pornogrāfskiem materiāliem. Arī mēs ne vienmēr pēc nosaukuma varam noteikt, ka tā ir pornogrāfiska rakstura lapa.
Vai ir plāni ieviest vēl kādu jaunu domēnu? Kuru domēnu likvidēšana patlaban tiek apspriesta ICANN?
Šobrīd pašas aktīvākās diskusijas ir par tā sauktajiem internacionalizētajiem domēna vārdiem jeb IDN. No 2004.gada pirmās puses mēs piedāvājam iespēju reģistrēt domēna vārdus ar latviešu burtiem. Arī tas ir IDN - domēna vārdā iespējams izmantot nacionālās valodas specifiskos simbolus. Daudzās valstīs šādu iespēju jau piedāvā, bet - man par lielu pārsteigumu - daudzās vēl nepiedāvā. Šobrīd globāli tiek spriests, ka varētu piedāvāt ne tikai "IDN.esošais valsts kods", bet "IDN.IDN". Piemēram, ja tagad japāņi var piereģistrēt "hieroglifs.jp", tad pēc tam viņi varētu reģistrēt "hieroglifs.hieroglifs", kas šobrīd nav iespējams. Zviedrijas uzņēmums Autonomica AB pēc ICANN pasūtījuma jau ir veicis testus, kuru rezultātā secināts, ka šādas sistēmas ieviešana nekādu ļaunumu neradītu, un šobrīd viss virzās uz to, ka valstīm būs jāizdomā, vai tām šāda iespēja interesē. Latvijai nez vai būtu nepieciešams šāds domēns, tas varētu būt aktuāls valstīm, kurās izmanto kirilicu, hieroglifus vai citu rakstību, kas atšķiras no latīņu alfabēta.
Vienlaikus pastāv tomēr dažas problēmas. Klasiskākā problēma ir saistīta ar Krieviju, kurai šobrīd ir domēns .ru ar latīņu burtiem. Ja viņi vēlētos .ru rakstīt ar krievu burtiem, tad veidotos domēns .py kirilicā, kas pēc izskata sakrīt ar latīņu .py - Paragvajas valsts augstākā līmeņa domēns. Rezultātā parasts interneta lietotājs, uzmetot aci, nevarēs atšķirt, vai konkrētais domēns ir rakstīts ar latīņu vai citiem burtiem un varēs sajaukt mājaslapas.
Runājot par likvidēšanu, patlaban noris diskusijas par to, ka vajadzētu slēgt vairākus to valstu domēnus, kuras vairs nepastāv vai kurām mainījies valsts kods. Piemēram, tā kā PSRS vairs nepastāv, varētu slēgt domēnu .su, bet vēl jau tas nav noticis. Slēgt tas vienmēr ir grūtāk, nekā uztaisīt jaunu.
Nesen vodka.com tika pārdots par 3 miljoniem. Vai ir dzirdēti līdzīgi gadījumi, kad par aktuāliem domēniem prasītas iespaidīgas summas?
Esmu internetā atlasījusi vairākus it kā dārgi pārdotus domēnus:
Sex.com -14 miljoni dolāru;
Beer.com - 7 miljoni dolāru;
Telephone.com - 2 miljoni dolāru;
Shop.com - 3,5 miljoni dolāru;
Business.com - 7,5 miljoni dolāru;
Casino.com - 5,5 miljoni dolāru;
AsSeenOnTv.com - 5,1 miljons dolāru;
Altavista.com - 3,3 miljoni dolāru;
Wine.com - 2,9 miljoni dolāru;
Autos.com - 2,2 miljoni dolāru;
Express.com - 1,8 miljoni dolāru;
Men.com - 1,3 miljoni dolāru;
Wallstreet.com - 1 miljons dolāru;
Rock.com - 1 miljons dolāru;
Websites.com - 970, 000 dolāru;
Drugs.com - 830, 000 dolāru;
Vip.com - 1,4 miljoni dolāru.
Vienlaikus es nevaru apgalvot, ka šīs summas patiešām atbilst patiesībai. Īstenībā mēs jau varam vienoties, ka es pārdošu jums kādu labu domēnu par simts latiem, bet visiem stāstīsim, ka darījuma summa bija 500 tūkstoši. Kādēļ šādi būtu jārīkojas? Pirmkārt, reklāmas nolūkos. Ja es no jums nopērku domēnu par 100 latiem, kurš par to rakstīs? Bet, ja nopērku par 500 tūkstošiem, tad visi mediji par to ziņos un cilvēki domās - jāaiziet jāapskatās, kas tajā lapā ir. Tā ir tā kā bezmaksas reklāma. Tieši tādēļ šīs summas nevajag uztvert kā realitāti.
Teorētiski runājot, kādēļ kādam būtu nepieciešams maksāt miljonus par kaut kādu domēnu? Kurš, pēc Jūsu domām, varētu būt Latvijas vērtīgākais domēns?
Tam var būt vairāki iemesli. Pirmkārt, šis domēns varētu būt ieguvis jau kaut kādu vērtību. Ja jāsaka, kurš varētu būt vērtīgākais Latvijas domēns, mans subjektīvais viedoklis - draugiem.lv. Nevis tādēļ, ka tas ir skaists domēns, bet tādēļ, ka zem tā ir reāls bizness. Tie, kas nopirktu, piemēram, draugiem.lv, pirktu ne tikai domēna vārdu, bet arī risinājumu, ideju, apmeklētājus.
Ja tiek nopirkts tikai domēna vārds, tad, iespējams, cilvēkiem šķiet, ka ir vieglāk kaut ko reklamēt ar tā palīdzību, piemēram, ja jūs tirgojat šņabi, tad, protams, vieglāk cilvēkiem ir iestāstīt - aizejiet uz vodka.com un tur jūs visu informāciju par manu brīnišķo brūvējumu atradīsiet.
Tomēr, manuprāt, ne pārāk pareizs ir pieņēmums, ka svarīgākais ir labs domēna vārds. Pēc manām domām draugiem.lv varēja nosaukt arī par kilikili.lv un cilvēki vienalga atcerētos šo nosaukumu un šo lapu lietotu. Būtiskākā ir ideja. Latvijā starp vērtīgākajiem varētu būt vēl arī portālu un interneta veikalu domēnu vārdi.
Nesen pat ICANN cieta no hakeru uzbrukumiem? Vai arī Jūsu organizācija ir iekārots hakeru mērķa objekts?
Uzbrukumi tā sauktajiem root serveriem ir diezgan reti. Viens šāds gadījums bija 2002.gada 21.oktobrī. Pasaulē kopumā ir 13 root serveri, kas nodrošina visa interneta darbību - kamēr darbojas kaut viens no tiem, internets strādā. Acīmredzot hakeri gribēja pārbaudīt, vai tiešām tas tā ir, vai arī gribēja nograut visa interneta darbību. Nevēlos analizēt, kādi motīvi varētu būt šiem hakeriem. Tā paliek neatminama mīkla, iespējams, tie ir mazvērtības kompleksu mocīti cilvēki, jo es tiešām nesaprotu, kāpēc būtu jādara kaut kas tāds, kas visiem rada problēmas. 2002.gadā uzbrukuma rezultātā hakeriem izdevās nograut 9 no 13 serveriem, kā rezultātā internets strādāja lēnāk, nekā vairums cilvēku gribētu. Pēc šī uzbrukuma nācās izdarīt secinājumus, tika mobilizēti labākie prāti un izstrādāta jauna sistēma, kas nodrošina interneta darbību. Pēdējais hakeru uzbrukums, kas bija 2007.gada 6. februārī, bet es personīgi to pat neizjutu. Es domāju, ka ļoti maz cilvēku pamanīja, ka internets strādā lēnāk.
Ja es tagad kaut ko teikšu par mūsu attiecībām ar hakeriem, tad rītdien varam rēķināties ar bezgalīgi daudziem uzbrukumiem. Protams, ir arī pret mums vērsti uzbrukumi, bet es negribētu nevienu uz tādiem speciāli provocēt. Viens no slavenākajiem hakeru uzbrukumiem Latvijā bija, kad viena uzņēmuma vadītājs intervijā pateica, ka Latvijā hakeri ir pilnīgas nulles. Nākamajā dienā viņam viss bija uzlauzts. Tieši tāpēc es negribētu uz šo jautājumu atbildēt. Skaidrs ir viens, ka nekas nav simtsprocentīgi drošs. Lai šos hakeru uzbrukumus novērstu, nepieciešams gan laika patēriņš, gan finansiālās izmaksas.
Kā izpaužas taiposkvateru (typosquaters) darbība Latvijā un citur pasaulē?
Viņi piereģistrē domēna vārdu, kas izskatās vai izklausās līdzīgs jūsējam, piemēram, izmainīts viens burts, burti apmainīti vietām vai vārda beigās ir par vienu burtu mazāk. Tiek izveidots vārds, kas cilvēkiem varētu asociētiem ar kādu citu domēna vārdu. www.db.lv gadījumā tas, piemēram, būtu www.d-b.lv. Pēc tam viņi vēršas pie konkrētā uzņēmuma un prasa, lai tas šo domēna vārdu atpirktu.
Jāņem vērā, ka gadījumos, kad domēna vārds ir garāks, šādu variantu var būt ļoti daudz un no visiem atpirkties nemaz nav iespējams, tādēļ mēs aicinām cilvēkus vienkārši aizmirst par tiem. Protams, ja šādā sajaucamā mājaslapā sāk ievietot informāciju, kas grauj uzņēmuma prestižu, vai tiek maldināts patērētājs, tad aizskartā puse var vērsties attiecīgās iestādēs. Mēs nevaram izvērtēt, vai šāda darbība ir pretrunā ar konkurences likumu, vai tiek izmantota negodīga reklāma. Mums nav tādu pilnvaru. Vienīgais, ko varam ieteikt, vērsties kompetentā iestādē. Mēs arī nevaram aizvērt tādus domēnus, izņemot gadījumus, ja saņemam, piemēram, Konkurences padomes atzinumu vai tiesas rīkojumu.
Pasaulē taiposkvaterisms nav nekas jauns. Viens no taiploskvaterisma piemēriem, kas pazīstams pasaulē, ir www.guinnes.com. Vienkārši iztrūkst otrs burts "s" nosaukuma galā. Pirms pāris gadiem Google vinnēja tiesas prāvā, pieprasot slēgt vairākus domēnus, t.sk., googkle.com, ghoogle.com, gfoofle.com un gooigle.com.
Latvijā lielākie uzplūdi bija manāmi tikai pagājušajā gadā. Šobrīd gan taiposkvaterisms ir mazinājies. Es ceru tādēļ, ka uzņēmumi nepadevās šai šantāžai.
Kā izpaužas kiberskvateru darbība? Kādi ir šīs darbības piemēri Latvijā?
Kiberskvateri piereģistrē domēnu, uz kuru viņiem nav tiesību un mēģina to pārdot, piemēram, preču zīmes turētājam. Viens no pazīstamākajiem šādiem gadījumiem bija saistībā domēna vārdu mazda.lv. Kāda privātpersona, kas nebija saistīta ar Mazda tirdzniecības pārstāvja M-Motors biznesu, bija reģistrējusi šo adresi un par to no uzņēmuma pieprasīja naudu. Vēl viens kiberskvaterisma gadījums bija saistīts ar Parex bankas interneta bankas nosaukumu. Konkurējoša uzņēmuma pārstāvis reģistrēja vārdu digi.lv pirms to bija paspējusi izdarīt Parex banka.
Kā notiek - gan Jūsu pārstāvētajā organizācijā, gan aizskarto pušu - cīņa ar šiem taiposkvateriem un kiberskvateriem?
Ar taiposkvateriem mēs nevaram cīnīties. Mums nav likumīga pamata atteikt reģistrāciju, ja iepriekš nav reģistrēts konkrētais uzņēmuma nosaukums vai preču zīme. Ir iespēja cīnīties tiem, kas uzskata, ka viņu intereses tādā veidā ir aizskartas. Ir tāds termins "confusingly similar" - sajaucami līdzīgs. Piemēram, domēnu vārdi amazon.com vai amazone.com. varētu būt sajaucami. Turklāt, ja cilvēks atver šo lapu un tās saturs ir ļoti līdzīgs, tad viņš pat var izmantot šo pakalpojumu. Īsāk sakot, taiposkvateri izmanto cita iegūto slavu.
Cīņa ar kiberskvateriem dažādās pasaules valstīs izpaužas atšķirīgi. Ir tā sauktie brīvie jeb liberālie reģistri, kas domēnu vārdus piedāvā reģistrēt pēc principa - kas pirmais piesakās, tas pirmais iegūst. Ja ir strīdi, tad tie tiek risināti tiesā (arī šķīrējtiesā). Mūsu noteikumi ir daudz stingrāki, mēs cenšamies izvairīties no konfliktiem, īpaši ņemot vērā faktu, ka mūsu tiesās nez vai ātri izdotos rast risinājumu. Ir valstis, kur tiesās ļoti ātri un efektīvi risina strīdus, tāpēc tur nav problēmas arī ar šiem liberālajiem noteikumiem.
Vai Latvijā šie nelegālie darboņi kādreiz ir saņēmuši sodu?
To nevar nosaukt par nelegālu darbību. Lai saņemtu sodu ir jābūt kādai tiesību normai, kas to paredz. Ja tādas nav, tad sodīt nevar. Tiesa var lemt, ka šādā gadījumā tiek pārkāptas intereses, var lemt, ka domēna vārds ir jāatdod, ja ir bijusi negodīga konkurence, tad par to var sodīt. Var piespriest vainīgajam atmaksāt zaudējumus. Bet mums nav tiesību normas, kas aizliegtu reģistrēt tādu vai citādu domēnu.
Mums nav informācijas, ka Latvijā pēdējā laikā notiktu kādi procesi saistībā ar domēnu vārdiem. Ir bijuši procesi par vegas.lv - zemnieku saimniecība Vegas apstrīdēja domēna vārda vegas.lv reģistrāciju. Bija strīds par preču zīmi aquatex.lv. Tomēr šādu strīdu nav daudz.
Vai Latvijā pastāv arī legālais domēnu tirgus līdzīgi kā ar nekustamo īpašumu - iegādājas un gaida, kad vērtība augs un pārdod?
Pieļauju, ka - jā, bet tas varētu nebūt tik organizēts. Domēna vārda vērtība nez vai tā vienkārši varētu celties. Ir tādi cilvēki, kas reģistrē domēnu vārdus ar cerību tos pārdot, bet par legālu domēnu tirgu nez vai to varētu nosaukt.
Kādā veidā notiek domēna reģistrācija (.lv, .com, .eu u.c.)? Ar kādiem izdevumiem jārēķinās? Kādi ir ierobežojumi un Jūsu ieteikumi, kas jāņem vērā potenciālajam domēna reģistrētājam - uzņēmējam?
Lai iegūtu domēna vārda lietošanas tiesības, vārds jāreģistrē DNS reģistrā. Latvijā ar domēna vārdu reģistrāciju .lv zonā nodarbojas Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūta Tīkla risinājumu daļa, kas uztur Latvijas domēnu vārdu reģistru. Domēna reģistrācija tiek veikta interneta adresē www.nic.lv, kur iespējams arī pārbaudīt, vai konkrētais domēns jau nav reģistrēts.
.lv reģistrācijas gadījumā domēna vārdu var reģistrēt pie mums, aizpildot reģistrācijas formu nic.lv, bet reģistrāciju var veikt arī ar interenta pakalpojumu sniedzēju palīdzību. Domēna vārda reģistrācija šobrīd maksā 16 latus gadā, ja reģistrē uz vairākiem gadiem, tad ir lētāk.
.com un .eu reģistrācija notiek caur reģistratūrām. Jāatrod reģistratūra, kas jums ķiet pieņemama gan pēc sniegto pakalpojumu klāsta, gan pēc cenas un jāpiesaka domēna vārds. Atšķirībā no .lv, kur var reģistrēt adresi www.domēnavārds.lv, lai reģistrētu .com zonā, noteikti jābūt name serverim (DNS) - vai nu savam, vai interneta pakalpojumu sniedzēja, jo tur nevar piereģistrēt tikai mājaslapas adresi.
Akreditēto reģistratūru sarakstu .com, .biz., .info, .org un citiem domēniem var atrast pēc adreses http://www.icann.org/registrars/accredited-list.html. Savukārt .eu reģistratūru saraksts ir atrodams pēc adreses http://list.eurid.eu/public/registrars/ListRegistrars.htm.
Izdevumi .com un .eu reģistrācijas gadījumā ir atšķirīgi. Es ieteiktu noteikti nedzīties pēc lētākākā varianta, jo lētākais ne vienmēr ir labākais.
Vairāk par iespējām reģistrēt .lv domēna vārdu uzzini šeit.
