Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

«Latvijā ieviestā siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nepietiekami motivē tās dalībniekus no neizmantoto kvotu tirdzniecības gūtos ieņēmumus investēt tehnoloģiskos uzlabojumos un panākt reālu emisijas samazinājumu,» komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātus, uzsver valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Atbilstoši Kioto protokolam, kuru Latvija ratificēja 2002.gadā, Latvijai laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisijas samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisijas apjomu 1990.gadā. Lai veicinātu SEG emisijas samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā, Latvijā tika ieviesta Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kuras dalībnieki – uzņēmumi, kuri veic noteikta veida piesārņojošās darbības, - savstarpēji tirgojas ar tiem piešķirtajām SEG emisijas vienībām. Šajā sistēmā ir iesaistījušās 30 valstis, un no Latvijas tajā ir 77 dalībnieki, skaidro VK.

Tirdzniecības posmā no 2008. līdz 2012.gadam emisijas kvotas tiek piešķirtas bez maksas, bet bezmaksas kvotu apjoms pakāpeniski tiks samazināts – 2020.gadā tas veidos 30% no iekārtai nepieciešamā kvotu skaita, bet 2027.gadā bezmaksas kvotas vairs nav paredzēts piešķirt, norāda VK.

Parīzes klimata pārmaiņu konferences rezultātā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, aktīvi cīnīsies par oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoma samazināšanos līdz 2030 gadam. Instruments cīņā pret CO2 ir princips «piesārņotājs maksā», kas praksē nozīmē noteiktu cenu par katru piesārņojuma emisiju tonnu. Nav noslēpums, ka Eiropas Savienības (CO2) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nav devusi gaidīto rezultātu. Zemās emisijas kvotu cenas nav motivējošas industrijai samazināt kaitīgo CO2 izmešu nonākšanu atmosfērā. Nepieciešamība šo situāciju mainīt novedusi pie sistēmas reformām, kas stāsies spēkā 2019. gadā. Reformu rezultātā pieaugs CO2 izmešu cena, kas praktiski ietekmēs visus ES iedzīvotājus un uzņēmumus, jo notiks fosilās elektroenerģijas cenu kāpums. Tādēļ gudras valstis, rūpējoties par elektroenerģijas gala patērētājiem, jau savlaicīgi domā par atjaunojamo energoresursu (AER) efektīvu un iespējami plašu izmantošanu. Diemžēl Latvija nav to vidū.

Kas jāzina par kvotu sistēmu un CO2 Eiropas Savienībā?

Emisijas kvota ir atļauja emitēt 1 tonnu CO2 izmešu. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jeb ETS mērķis ir samazināt CO2 izmešu nonākšanu zemes atmosfērā. Šis ķīmiskais elements ir viena no siltumnīcefekta gāzēm (SEG), kas turpina izraisīt postošas klimata pārmaiņas uz mūsu planētas.

Sistēma darbojas vienkārši – tiem uzņēmumiem, kuri ražošanas procesā nevar izvairīties no oglekļa dioksīda emisijas vai ar tehnoloģiju palīdzību nespēj samazināt atmosfērā nonākušā CO2 izmešu daudzumu, ir jāiegādājas emisijas kvotas no komersantiem, kas to spēj. Katru gadu samazinot ražotājiem pieejamo kvotu apjomu, samazinās atmosfērā nonākušo CO2 izmešu apjoms. No 2013. līdz 2020. gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74%, bet no 2021. gada – jau par 2,2%. Pakāpeniski tiks sasniegts 2030. gadam izvirzītais ES mērķis – par 40% mazāk oglekļa dioksīda izmešu nekā 1990. gadā.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Obligāciju emisiju programmas ietvaros ABLV Bank veikusi divas jaunas kupona obligāciju emisijas, kuru kopējais apjoms ir 75 miljoni ASV dolāri un 20 miljoni eiro pēc nominālvērtības, kā arī vienu jaunu subordinēto diskonta obligāciju emisiju, kuras kopējais apjoms ir 25 miljoni eiro pēc nominālvērtības, liecina ABLV Bank paziņojums biržā.

Obligācijas sākotnējās izvietošanas ietvaros iegādājās vairāk nekā 150 investori.

Emisijas notika Septītās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros, un plānots, ka obligācijas šā gada 30. oktobrī tiks iekļautas regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

Emisiju parametri:

75 000 000 USD kupona obligāciju emisija (emisijas nosaukums: ABLV FXD USD 271019; ISIN: LV0000802320) Emisijas apjoms: 75 000 000 USD. Obligāciju skaits: 75 000. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1 000 USD. Gada procentu likme ir fiksēta: 2,15% ar kupona izmaksu 2 reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas cena ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2017. gada 27. oktobris, bet dzēšanas datums — 2019. gada 27. oktobris.

Lidostā attīsta vides aizsardzībai svarīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus. Aktuāli kļūst tā dēvētie zaļie lidojumi, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no kopējā ES radītā piesārņojuma. Biedējošs šķiet fakts, ka, piemēram, uz vienu pasažieri reisā no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ tiek radīts tik daudz izmešu, cik vienas privātmājas apkure gada laikā. Tomēr aptaujātie Latvijas aviācijas nozares eksperti šādu salīdzinājumu uzskata par nekorektu un norāda, ka pasaulē reģistrēto lidaparātu skaits ir nesalīdzināmi mazāks par privātmāju skaitu, tāpēc gaisakuģu radīto izmešu apjomu, kam jau lidaparātu dzinēju ražošanas procesā noteiktas striktas prasības, nevar salīdzināt ar autotransporta izraisīto gāzu emisiju apjomu.

Otrdien, 2. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts Par emisijas kvotu sadales plānu 2008. - 2012. gadam.

Rīkojuma projekts ir sagatavots, lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā norādītajos gados. MK rīkojuma projekts apstiprina sagatavoto emisijas kvotu sadales plānu 2008. - 2012.gadam (plāns), tajā nosakot:

- siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales principus;

- emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībniekus Latvijā;

- emisijas kvotu sadali starp iekārtām;

- siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu.

Eiropas Komisija (EK) šī gada augustā paziņoja, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrs uzsāks darbību oktobrī.

Emisijas kvotu sadale dalībvalstī stājas spēkā tikai pēc tam, kad EK ir apstiprinājusi dalībvalsts izstrādāto plānu bez iebildumiem. EK ir vairākas reizes uzsvērusi, ka viens no galvenajiem kritērijiem, pēc kā tiks vērtēti dalībvalstu emisijas kvotu sadales plāni 2008.-2012.gadam, ir kopējā piešķiramā emisijas kvotu apjoma samērotība ar 2005.gada verificētajiem emisijas datiem.

Jau kādu laiku pasaules topa tēma ir klimata pārmaiņas. Arī pasaules varenie šā mēneša sākumā klimata pārmaiņu samitā Skotijā tikušies, lai pārspriestu šos jautājumus un dotu solījumus vēl par izšķirīgāku cīņu pret planētas sakaršanu.

Skaļi paziņojumi biruši kā no pārpilnības raga, lai gan cits stāsts var būt ar to reālu īstenošanu – tas būs ļoti dārgi un nozīmēs apzinātu ekonomiku attīstības bremzēšanu. Sabiedrībām to izjūtot arvien izteiktāk, augs nepatika. Liels uzsvars samitā ir bijis uz ogļu, naftas un dabasgāzes iegūšanas attīstības bremzēšanu.

Šā samita laikā Global Carbon Project nāca klajā arī ar aplēsēm, ka šogad pasaules CO2 emisijas atkal ir sasniegušas to līmeni, kādas tās bija pirms pandēmijas. Jānorāda, ka pagājušajā gadā, Covid-19 vīrusam apstopējot pasaules ekonomiku, tika fiksēts šādu emisiju kritums. Tiek arī rēķināts, ka, lai piepildītu plaši apspriestos Parīzes klimata vienošanās mērķus, pasaules nācijām līdz 2050. gadam katru gadu jāspēj samazināt izmeši tādā apmērā, kādus kopā rada tādas milzīgas tautsaimniecības kā Vācija un Saūda Arābija, raksta Bloomberg.

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Aizņemtā kapitāla piesaistes plānā AS Latvenergo šogad iecerējusi veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljonu eiro apmērā, ieguldot līdzekļus videi draudzīgu projektu īstenošanā Latvenergo kapitālieguldījumu programmas gaitā, pirmdien medijus informēja uzņēmuma pārstāvji.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs stāstīja, ka uzņēmuma kapitālieguldījumu programmas gaitā ir paredzēta vairāku «zaļai» domāšanai atbilstošu projektu īstenošana, kā arī vērtspapīru tirgū ir novērojams investoru pieprasījums pēc ieguldījumiem šādos projektos, tāpēc Latvenergo pieņēma lēmumu emitēt «zaļās» obligācijas. «Zaļo» obligāciju pamata prasība ir emisijas procesā iegūtos līdzekļus izmantot vienīgi «zaļajai» domāšanai atbilstošos projektos, kas saistīti ar atjaunojamiem enerģijas avotiem, enerģijas efektivitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu vidi utt.

Obligāciju emisiju programmas ietvaros AS ABLV Bank veikusi divas jaunas kupona obligāciju emisijas, kuru kopējais apjoms ir 75 miljoni ASV dolāru un 20 miljoni eiro, kā arī vienu subordinēto obligāciju emisiju 20 miljonu eiro apmērā pēc nominālvērtības, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Obligācijas sākotnējās izvietošanas ietvaros iegādājās 121 investors.

Emisijas notika Piektās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros, un plānots, ka obligācijas 27. oktobrī tiks iekļautas regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā. Emisiju parametri:

Emisijas apjoms ir 75 miljoni dolāru. Obligāciju skaits ir 75 tūkstoši. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1000 ASV dolāri. Gada procentu likme ir fiksēta: 1,65% ar kupona izmaksu divas reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas cena ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2015. gada 26. oktobris, bet dzēšanas datums — 2017. gada 26. oktobris.

Īstenojot gudru politiku, Latvijā ne tikai var turpināt kūdras ieguvi, bet arī jau izstrādātajos kūdras laukos īstenot agrovoltāžu — ražot elektroenerģiju un audzēt dažādas kultūras, kuras var izmantot kā barību dzīvniekiem, izejvielu būvmateriālu un substrātu ražošanai, tādējādi nozare no CO2 emitētājiem kļūtu par CO2 piesaistītājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle, LVMI Silava pētniece dr. geol. Ilze Ozola. Viņa uzsver, ka šāds risinājums būtiski maina teju par likvidējamo un videi kaitīgo pasludinātās kūdras nozares nākotnes attīstības iespējas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar kūdras ieguvi Latvijā ES Zaļā kursa kontekstā?

Pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījušies uzsvari, kāpēc ir jāpārtrauc kūdras ieguve. Proti, agrāk purvu slēgšana tika pamatota ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tad to pamatoja ar klimata — siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu, bet pavisam nesen abi argumenti ir apvienoti. Vienlaikus ir skarbs piemērs, kur Īrija vēlējās būt par savdabīgu pionieri visas Eiropas Savienības mērogā un slēdza kūdras ieguvi, un pat mēģināja atteikties no kūdras produktu izmantošanas, bet pēc neilga brīža šos produktus nācās importēt, tostarp no Latvijas, un galu galā atsākt kūdras ieguvi.

Šogad uzsāks Kaigu purva energokompleksa — vēja stacijas + saules paneļi ar gada jaudu 300 000 MWh - īstenošanu, kam paralēli plānots izveidot zaļo industriālo parku, kurā patērētu saražoto elektroenerģiju, audzējot stādus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks. Viņš atzīst, ka iecerētais vērienīgais, vairākus simtus miljonu eiro vērtais projekts būs Eiropas Zaļā kursa koncepta materializācija, kas ļaus sasniegt Laflora klimatneitralitāti līdz 2030. gadam, ne tikai pilnībā kompensējot kūdras ieguvē un pārstrādē radītās SEG emisijas, bet arī dos iespēju radīt platformu tālākai ilgtspējīgai visa Zemgales reģiona attīstībai.

Kā kūdras ieguves un lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotājs nonāca līdz vēja parkam?

Savā ziņā elementāri. Proti, 2015. gadā kūdras ieguvē Latvijā parādījās izaicinājumi, turklāt tuvākajā paredzamajā nākotnē SIA Laflora īpašumā esošajā Kaigu purvā kūdras ieguve būs pabeigta, tāpēc tika izstrādāta uzņēmuma attīstības nākotnes stratēģija. Tās mērķis — nospraust uzņēmuma nākotnes darbības virzienus, vienlaikus meklējot risinājumus, ko darīt izstrādātajā Kaigu purvā. Šajā uzņēmuma stratēģijā (kuru šodienas izpratnē var uzskatīt par ilgtspējas plānu) tika ietverti gan ārējie izaicinājumi — vēsmas, kuras jau tolaik nāca no ES struktūrām, gan arī Latvijas iekšējie sarežģījumi — politiskie, ekonomiskie, demogrāfiskie. Rezultātā radās purvkopības koncepcija, kurā tika ietverti risinājumi — ko darīt Kaigu purvā pēc tam, kad kūdras ieguve tajā būs pabeigta. Zeme bija, ir un būs vērtīgs aktīvs, un tā ir efektīvi jāizmanto, vēl jo vairāk, ja Kaigu purva platība ir 764 ha. Tā ir liela platība, kurai bija jāatrod iespējas iedod otro dzīvi.

Nupat noslēgusies latviešu ģimenes uzņēmuma LINEN (SIA L.J. LINEN) slēgtā obligāciju emisija, kas dos papildu iespējas agroproduktu tirdzniecības namam Āzijā.

Par uzņēmuma pirmsākumiem, ambīcijām, ceļu pretī izaugsmei un realizācijas instrumentiem Dienas Bizness izjautāja uzņēmuma īpašniekus un vadītājus Jāni un Zani Kuļikovskus.

Kas ir uzņēmums LINEN, kā tas radies? Nosaukumā - lini...

J.K.: Izņemot nosaukumu, ar liniem nav nekāda sakara. Mēs esam agroproduktu tirgotāji. Proti, Eiropā, Āzijā, Āfrikā un citviet LINEN nodrošina individuāli pielāgotus piegādes ķēžu risinājumus lopbarības, mājdzīvnieku barības, biodegvielas u.c. ražotājiem. Darbojamies vairāk nekā 46 valstīs un esam starp top pieciem šīs industrijas uzņēmumiem Eiropā.

Tad nosaukums kā radās?

J.K.: Uzņēmums tiešām tika dibināts ar mērķi tirgot lina audumu no Baltijas uz Āfriku, tomēr tas neizdevās. Savukārt izdevās citas lietas. Mēs nemainījām nosaukumu, vienkārši turpinājām darboties.

Šī gada 4. novembrī stājās spēkā Parīzes klimata nolīgums, kuru parakstīja ap 200 pasaules valstu. Nolīguma galvenais mērķis - visā pasaulē būtiski mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju daudzumu un nodrošināt pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. Parīzes nolīgums no 2021. gada aizstās Kioto protokolu, kurā saistības bija tikai industriāli attīstītajām valstīm. Taču Parīzes nolīgums saistības paredz visiem, un tas ir pamats uzskatīt, ka beidzot patiesi izdosies sasniegt noteiktos mērķus, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.

“Oglekļa mazietilpīga attīstība (OMA) ir iespēja! OMA nozīmē iekšzemes kopprodukta palielināšanu pakāpeniski pārejot uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku – ekonomiku, kas rada minimālas SEG, sevišķi oglekļa dioksīda (CO2), emisijas”, skaidro I. Prūse. “OMA neprasa ražošanas apjomu vai peļņas mazināšanu. Tieši pretēji – OMA ir paredzēta, lai veicinātu uzņēmējdarbību. Tā veidota, lai veicinātu tehnoloģiju attīstību, jaunu darba vietu radīšanu, resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu, konkurētspējas uzlabošanu. Pārdomāti īstenotai OMA ir ne vien pozitīva ietekme uz klimatu un vidi, bet arī uz ekonomiku un sociālo jomu. OMA šobrīd ir ES attīstības politikas stūrakmens,” norāda I.Prūse, piebilstot, ka jau šobrīd, pareizi izmantojot modernās tehnoloģijas, iespējams efektīvi īstenot tehnoloģiskos procesus, vienlaikus radot mazākas SEG emisijas.

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Aizņemtā kapitāla piesaistes plāna ietvaros AS Latvenergo plāno veikt obligāciju emisiju līdz 100 miljoniem eiro apmērā. Veiktās aptaujas rezultātā vērtspapīru emisijas organizētāja un aģenta funkcijas ir uzticētas AS SEB banka, liecina medijiem sniegtā informācija.

Turpinot sekmīgi aizsākto darbību vērtspapīru tirgū, AS Latvenergo plāno veikt obligāciju publisku emisiju par kopējo nominālvērtību līdz 100 miljoniem eiro. Obligācijas plānots iekļaut Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā. Konkrēti emisijas parametri tiks definēti emisijas prospektā. Vērtspapīru emisijas organizētāja un aģenta funkcijas veiks AS SEB banka.

«Ieguvumi no līdzšinējās koncerna darbības kapitāla tirgū ir ļoti pārliecinoši, līdz ar to var turpināt veikt obligāciju emisijas. Esam ieguvuši alternatīvu finansējuma avotu, kas ietver ne tikai institūcijas vai komercbankas, bet pārstāv plašu investoru loku ar stabilu interesi par Latvenergo obligācijām. Iepriekšējās emisijās iegūtais līdzekļu apjoms 105 milj. eiro apmērā ir ieguldīts ražošanas, pārvades un sadales investīciju objektos,» norāda Zane Kotāne, AS Latvenergo valdes locekle, finanšu direktore.

Obligāciju emisiju programmas ietvaros ABLV Bank veikusi divas jaunas kupona obligāciju emisijas, kuru kopējais apjoms ir 75 miljoni ASV dolāru un 20 miljoni eiro pēc nominālvērtības, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Obligācijas sākotnējās izvietošanas ietvaros iegādājās attiecīgi 72 un 31 investors.

Emisijas notika Piektās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros, un plānots, ka obligācijas 8. jūlijā tiks iekļautas regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

75 miljonu dolāru emisijas parametri: Emisijas apjoms 75 miljoni ASV dolāri. Obligāciju skaits - 75 tūkstoši. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1000 USD. Gada procentu likme ir fiksēta: 1,55% ar kupona izmaksu 2 reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas cena ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2015. gada 7. jūlijs, bet dzēšanas datums – 2017. gada 7. jūlijs.

Publiskās akciju sabiedrības Ventspils nafta valde ir nolēmusi publiskot tās rīcībā esošo un atbilstoši likumam sastādīto a/s Ventspils nafta akciju īpašnieku saīsināto sarakstu, ievietojot to a/s Ventspils nafta interneta mājas lapā www.vnafta.lv, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Gundega Vārpa.

Savukārt no AS Latvijas Naftas tranzīts (LNT) valdes 20. martā atceltais Vladimirs Solomatins otrdien izplatījis paziņojumu, kurā norāda, ka "AS LNT valde savu pilnvaru ietvaros atbilstoši padomes lēmumam un vadoties no uzņēmuma saimnieciskajām interesēm, 2006.gada 4.ceturksnī ir piekritusi darījumam par nelielas sev piederošo VN akciju daļas pārdošanu, kuras kopapjoms nepārsniedz 5% no VN pamatkapitāla. Darījuma ietvaros tika realizēti 4,2 miljoni VN akciju par cenu, kas darījuma slēgšanas brīdī pārsniedza akciju tirgus vērtību, nodrošinot uzņēmumam un visiem tā akcionāriem izdevīgu darījumu." Solomatina minētie pārdotie 4,2 miljoni akciju atbilst 4,02% VN akciju, un tieši šāds daudzums akciju parādās NIBRE ENTERPRISES CORP. īpašumā, NV otrdien publiskotajā sarakstā.

Latvijas Naftas tranzīts, līdz vakardienai neko publiski neziņojot, gada laikā pārdevis sev piederošos 10.91 % Ventspils naftas akciju ārzonu kompānijām.

Pērn martā par aptuveni 1.95 Ls par akciju, bijuši pārdoti Latvijas Naftas tranzītam (LNT) piederošie 7 196 278 jeb 6.89 % Ventspils naftas (VN) publiskās emisijas akciju nepazīstamai Britu Virdžīnu salās reģistrētai kompānijai Avenue Emerging Markets Fund LTD, Db atzina VN padomes priekšsēdētāja vietnieks un LNT bijušais (līdz 2007. gada 20. martam) valdes loceklis Vladimirs Solomatins. Pēc viņa atzītā, Avenue Emerging Markets Fund ir tā pati kompānija, kas šogad pēkšņi īsi pirms VN 27. aprīlī gaidāmās sapulces un VN akciju bloķēšanas dienas paziņoja par līdzdalības samazinājumu par 5.31 %, savā īpašumā atstājot 3.96 % VN akciju. Visticamāk, šīs akcijas nopircis VitolGroup meitas uzņēmums Euromin Holdings Cyprus Limited, kas īsā laikā pārsteidza ar savām spējām nopirkt lielu daudzumu – virs 13 % VN akciju, tādējādi palielinot ietekmi VN līdz 47.89 %, un kas liekot domāt, ka Vitol jau iepriekš zinājis VN akciju potenciālos pārdevējus. LNT lielākā īpašnieka Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Meroni savukārt Db iepriekš izteica aizdomas, ka Vitol akcijas iegādājies no kompānijas, kas ir cieši saistīta ar Ventspils lielo vīru. Pēc Db aplēsēm, no VN publisko akciju pārdošanas LNT guvis ap 14 milj. Ls. Pēc V.Solomatina teiktā šī cena bijusi augstāka nekā tā brīža tirgus cenas. Rīgas Fondu biržas informācija liecina, ka pērn martā VN akciju zem 1.9 Ls robežas nokritās vien marta vidū, bet mēneša sākumā un beigās VN akcijas tirgotas par cenu virs 2 Ls.

ABLV Bank turpina 2011. gadā uzsākto bankas obligāciju emisiju programmu, kuras ietvaros veiktas jau 43 publiskās obligāciju emisijas par kopējo nominālvērtību 1,4 miljardi eiro, informē bankas pārstāvji.

Šā gada oktobrī Septītās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros banka veiks trīs jaunus obligāciju laidienus, kuri tiks iekļauti regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

75 miljonu dolāru kupona obligāciju emisijas ABLV FXD USD 271019 laikā tiks emitēti 75 tūkstoši obligāciju. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1000 USD. Gada procentu likme ir fiksēta: 2,15% ar kupona izmaksu 2 reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas cena ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2017. gada 27. oktobris, bet dzēšanas datums — 2019. gada 27. oktobris.

20 miljonu eiro kupona obligāciju emisijas ABLV FXD EUR 271019 laikā tiks emitēti 20 tūkstoši obligāciju. Vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1000 eiro. Gada procentu likme ir fiksēta: 0,95% ar kupona izmaksu 2 reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas cena ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2017. gada 27. oktobris, bet dzēšanas datums — 2019. gada 27. oktobris.

Turpinot obligāciju emisiju programmu ABLV Bank veikusi divas jaunas kupona obligāciju emisijas, kuru kopējais apjoms ir 75 miljoni ASV dolāri un 20 miljoni eiro pēc nominālvērtības, un katras emisijas obligāciju iegādē piedalījās vairāk nekā 50 investori, kas ir līdz šim lielākais pieprasījums pēc mūsu obligācijām, liecina bankas paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

USD obligāciju emisijas apjoms pieprasījuma dēļ tika palielināts no sākotnējiem 50 miljoniem dolāru līdz 75 miljoniem dolāru.

Emisijas notika Trešās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros, un plānots, ka obligācijas 18. februārī tiks iekļautas regulētajā tirgū – biržas NASDAQ OMX Riga Parāda vērtspapīru sarakstā.

Ilgtermiņa depozītu pakāpenisku aizstāšanu ar obligācijām banka uzsāka 2011. gada beigās. Ieskaitot jaunās un jau dzēstās obligācijas, līdz šim banka veikusi 20 publiskās obligāciju emisijas.

USD obligāciju gada procentu likme ir fiksēta = 1,975% ar kupona izmaksu divas reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas vērtība ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2014. gada 17. februāris, bet dzēšanas datums – 2016. gada 17. februāris. Obligācijas iegādājās 57 investori.

Obligāciju emisiju programmas ietvaros ABLV Bank veikusi divas jaunas kupona obligāciju emisijas, kuru kopējais apjoms ir 75 miljoni ASV dolāri un 20 miljoni eiro pēc nominālvērtības, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Obligācijas sākotnējās izvietošanas ietvaros iegādājās attiecīgi 87 un 40 investori.

Emisijas notika Ceturtās obligāciju piedāvājuma programmas ietvaros, un plānots, ka obligācijas 24. februārī tiks iekļautas regulētajā tirgū — biržas Nasdaq Riga Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā.

Dolāru obligāciju emisijas laikā tika emitēti 75 tūkstoši obligāciju, vienas obligācijas nominālā vērtība ir 1000 dolāri. Gada procentu likme ir fiksēta: 2,2% ar kupona izmaksu 2 reizes gadā. Sākotnējās izvietošanas cena ir 100% no nominālvērtības. Emisijas datums ir 2015. gada 23. februāris, bet dzēšanas datums — 2017. gada 23. februāris.

ABLV Bank akcionāru ārkārtas sapulcē nolemts palielināt bankas pašu kapitālu par 11,5 miljoniem latu, liecina bankas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Pašu kapitāls tiks palielināts, emitējot 6570 jaunas vārda akcijas ar balsstiesībām. Vienas akcijas pārdošanas cena būs 1755 lati. Parakstīšanās uz jaunajām akcijām tiks uzsākta šā gada 15. martā un ilgs līdz 26. aprīlim. Akcijas tiks piedāvātas iegādāties esošajiem bankas akcionāriem. Pēc akciju emisijas, bankas pamatkapitālu veidos 127 170 akcijas ar balsstiesībām un 13 400 personāla akcijas bez balsstiesībām.

Jāpiebilst, ka pērn aprīlī veiksmīgi noslēdzās bankas akciju emisija, kuras laikā ABLV palielināja pašu kapitālu par 15 miljoniem latu, emitējot 10,6 tūkstošus akciju.

Kā informē bankas pārstāvji, ārkārtas pilnsapulcē tika pieņemts arī lēmums uzsākt jaunu bankas obligāciju emisijas programmu, kuras laikā līdz 2014. gada 1. maijam publiskos piedāvājumos tiks emitētas obligācijas par kopējo apjomu līdz 200 miljoniem latu.