Lai ierobežotu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atmosfērā un veicinātu ES dalībvalstu Kioto saistību izpildi, sākot ar 2005. gadu ES ir ieviesta emisiju tirdzniecības shēma. Tās ietvaros Eiropas Komisija (EK) katrai dalībvalstij piešķir emisiju kvotas. Pagājušajā piektdienā EK pieņēma galīgo lēmumu par siltumnīcu efektu izraisošo gāzu emisiju kvotām Latvijai un vairākām citām ES dalībvalstīm 2008.-2012. gadiem. Latvijai piešķirtā CO2 emisiju kvota ir 3,43 milj. tonnu gadā.
Šāda EK pieeja ir vismaz dīvaina, jo atbilstoši pašas EK sniegtajai informācijai, ES emisiju tirdzniecības shēmas mērķis ir palīdzēt ES dalībvalstīm to Kioto mērķu sasniegšanā. Tādējādi kvotu piešķīrums būtu saistāms ar dalībvalstu progresu Kioto mērķu sasniegšanā.
Vairums no jaunajām ES dalībvalstīm jau ir sasniegušas savas Kioto saistības attiecībā uz izmešu samazināšanu. Latvijā siltumnīcas efektu izraisošo emisiju līmenis uz vienu iedzīvotāju ir zemākais ES. Latvija jau ir izpildījusi savas Kioto saistības. Paredzams, ka 2010. gadā izmešu daudzums samazināsies par 46%, salīdzinot ar 1990. gadu - piecas ar pusi reizes vairāk nekā Latvijas Kioto saistības. EK aicina dalībvalstis līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus par 20%. Tātad Latvija vairāk nekā divkārt ir pārsniegusi to mērķi, ko ES kopumā varētu sasniegt tikai 2020. gadā.
Vecās ES dalībvalstis, turpretī, nespēj izpildīt savas Kioto kolektīvās saistības - samazināt izmešu daudzumu par 8%. Tā vietā lai koncentrētos uz to, lai visas ES dalībvalstis pildītu savas Kioto saistības, EK uzliek papildus slogu uz jaunajām dalībvalstīm un ierobežo to ekonomiskās izaugsmes iespējas. Savukārt, piemēram, Beļģijai un Nīderlandei, kuras nav pat tuvu Kioto saistību izpildei, emisiju kvotas vienalga tiek palielinātas.
Šajā sakarā jau pirms vairākiem mēnešiem es vērsos pie EK Vides komisāra S.Dimos ar rakstisku jautājumu par to, kā EK plāno nodrošināt emisiju kvotu vienlīdzīgu un godīgu sadalījumu, neierobežojot ekonomiskās attīstības iespējas jaunajās ES dalībvalstīs, kuras, atšķirībā no vecajām dalībvalstīm, pilda savas Kioto saistības. Saņemtā atbilde bija tipiska birokrātiska atrakstīšanās - mums viss kārtībā, mums ir metodika, mēs nevienu nediskriminējam utt. Acīmredzot pietiekošu argumentu, lai atbildētu uz konkrētiem jautājumiem, nebija.
Runājot par aprēķinu metodiku, EK pārstāvji mēdz uzsvērt, ka Latvijai tiek prognozēta visstraujākā ekonomikas izaugsme un, attiecīgi, kvotu pieaugums. Daudz mazāk tiek izcelts fakts, ka Latvijai EK arī prognozē vienu no straujākajiem CO2 emisiju pret IKP samazinājumiem, kas būtiski ietekmē Latvijas emisiju kvotas piešķīrumu.
Zemais emisiju kvotu piešķīrums apgrūtina plānotās ogļu vai gāzes elektrostacijas būvi, lai kompensētu elektroenerģijas deficītu Ignalinas AES slēgšanas rezultātā. Iepērkot trūkstošās emisiju kvotas, elektroenerģija varētu sadārdzināties par vismaz 5%. Latvijā var palikt nerealizēti arī vairāki citi lieli investīciju projekti un ražotnes var tikt pārceltas ārpus ES.
Slovākija jau ir pārsūdzējusi EK lēmumu Eiropas Kopienu tiesā. Domāju, ka arī Latvijai būtu nopietni jāapsver šāda iespēja.
Līdzīgas problēmas ir arī ar citiem izstrādes stadijā esošiem jautājumiem. Tiek izstrādāta emisiju kvotu sistēma aviosabiedrībām, kur EK piedāvā par bāzes gadu kvotu sadalei ņemt 2004.gadu. "AirBaltic" un daudzu citu jauno dalībvalstu aviosabiedrību pasažieru pārvadājumu apjoms strauji pieauga tieši pēdējos gados - pēc iestāšanās ES. EK piedāvājums par 2004.gadu kā bāzes gadu jauno dalībvalstu aviosabiedrībām ir acīmredzami neizdevīgs. Nesen ES dalībvalstu valdības vienojās līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā līdz 20%. Jāatzīst, ka Latvija šajā jomā ir pirmrindniece, jo atjaunojamās enerģijas īpatsvars Latvijā jau tagad ir 37%. Drīzumā tiks dalīti atjaunojamo energoresursu īpatsvara mērķi katrai dalībvalstij. Ja EK rīkosies līdzīgi kā emisiju kvotu sadalē, tad Latvija var sagaidīt apmēram 50% mērķi. Jautājums, kā to sasniegt un cik tas maksās?