Drīz tiks atklāta motosezona, taču liela daļa autobraucēju ar bažām gaida Brīvo vanagu uzlidojumu galvenokārt nekorektas motociklistu braukšanas kultūras dēļ.

Latvijas Motoklubu asociācijas valdes loceklis, motociklu būvētājs un braukšanas instruktors Uģis Spēlmanis atzīst, ka pēdējā laikā tā ir krietni vien uzlabojusies. Turklāt statistikas dati liecina, ka pērn no 148 bojā gājušajiem ceļu satiksmes dalībniekiem tikai trīs ir bijuši motociklisti, kas atspēko sabiedrības aizspriedumus. Motobraukšana ir dzīvesveids, taču arvien vairāk cilvēki motociklu uzskata par transporta līdzekli, tā nav tikai spēļmantiņa, kas domāta izklaidēm, teic U. Spēlmanis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8.marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kurā vecumā pirmo reizi uzkāpāt uz motocikla? Kā sākās jūsu aizraušanās ar šo spēkratu?

BMW Motorrad modeļu saime GS 2010. gadā svin 30. jubileju. Ideja par komfortablu un drošu lielas kubatūras enduro motociklu BMW ir izrādījusies tik veiksmīga, ka šādas mašīnas pārdotas vairāk nekā pusmiljonu tirāžā.

2010. gadā, atskatoties uz trim panākumu piesātinātām desmitgadēm, daudzas no uzvarām šķiet pašsaprotamas. Taču patiesībā vairākums no tām tika izkaltas idejiski drosmīgā inženieru darbā un Dakaras karstuma un smilšu peklē.

Uz priekšu caur sporta tradīcijām

Lai gan BMW markas motociklu tēls līdz nesenai pagātnei tikai retu reizi saistījies ar sportu, tieši tas lielā mērā veidojis pamatu markas tehnikas attīstībai. Jau piecdesmitajos un sešdesmitajos gados BMW ieguva daudzus titulus dažādos enduro (cross country) pasākumos. Herberts Šeks (Herbert Scheck), startējot ar modificētu BMW R GS 75/5, laika posmā no 1970. līdz 1972. gadam trīsreiz kļuva par valsts čempionu, bet 1978. gadā BMW trofeju pulku papildināja testa nodaļas darbinieks Lāslo Peress (Laszlo Peres), ar pašbūvētu vien 142 kg smagu 800 cm3 mašīnu Vācijas čempionātā iegūstot 2. vietu. Vēl vairāk – ar oficiālu rūpnīcas atbalstu pirmās vietas tika izcīnītas 1979. un 1980. gada Vācijas čempionātos. Neviens pretinieks nespēja izrādīt pretestību arī tā gada Eiropas čempionātā.

Latvija autoskolu apmācību līmeņa jomā nav pati sliktākā valsts pasaulē, bet arī ne labākā, uzskata Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.

Drošas Braukšanas Skolas (DBS Autoskolas) vadītājs ir runājis ar saviem kolēģiem Lielbritānijā, kur apmācību process tiek organizēts citādi. Mums diezgan daudz kas ir palicis no senajiem laikiem, piemēram, apmācību process. Lielbritānijā teoriju var mācīties pats un pēc tam eksāmenu kārtot elektroniski. «Lielākā atšķirība Latvijai un Lielbritānijai eksāmenu jomā ir tas, ka tur uzdotie jautājumi nav, lai «iegāztu», bet gan, lai pārbaudītu zināšanas. Taču Latvija arī pārorientējas uz Lielbritānijas pieeju,» norāda J. Vanks. Viņš atzinīgi vērtē modernizētos CSDD teorijas eksāmenus, kuros ir ieviesti video jautājumi. Video jautājumu mērķis ir veicināt jauno autovadītāju izpratni par drošu rīcību uz ceļa, kā arī sekmēt pieklājību un toleranci starp satiksmes dalībniekiem.

No pirmdienas, 14.augusta, uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.-28,6. km) sāks darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms, informē Latvijas Valsts ceļi.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA), apkopojot pēdējo trīs gadu KASKO apdrošināšanas atlīdzību statistiku par negadījumiem, kuros cietuši motociklu vadītāji vai radīti bojājumi motocikliem, secinājusi, ka visbiežāk – 25 % no visiem pieteikumiem – negadījumos iekļuvuši Honda markas motociklu vadītāji. Līdzvērtīgā skaitā – 17 % no visiem pieteiktajiem negadījumiem – cietuši Kawasaki un Yamaha markas motociklu vadītāji. Visbiežāk motociklisti cietuši ceļu satiksmes negadījumos Rīgā, Rīgas reģionā un Kurzemē.

Saskaņā ar biedrības Auto Asociācija sniegto informāciju šī gada pirmajā pusgadā motociklu pirmreizējo reģistrāciju skaits ir sasniedzis 384 vienības, kas ir par 14 % vairāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā, kad tika reģistrēti 336 motocikli. Populārākie reģistrētie motociklu zīmoli šogad bijuši BMW, Harley Davidson un Honda.

Analizējot informāciju par pieteiktajiem apdrošināšanas gadījumiem, kuros cietuši motociklisti vai radīti bojājumi motociklam, BTA secinājusi, ka visbiežāk – 67 % no visiem motociklu KASKO atlīdzību pieteikumiem – negadījumi notikuši, motociklam saskrienoties ar automašīnu. 13 % gadījumu motociklam radīti bojājumi, uzbraucot stāvošam transportlīdzeklim, 7 % gadījumu, iebraucot bedrē un 3 % gadījumu, apgāžoties.

Latvija pēc inovāciju un tehnoloģiju potenciāla ir trešā vissliktākā ES dalībvalsts

Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.

Izmēģinājuma projekta ietvaros no 2014.gada janvāra līdz 2014.gada 30.jūnijam aptuveni 200 bezdarbnieki tiks novirzīti profesionālajai apmācībai noteiktās profesijās uz konkrētām valsts profesionālās izglītības iestādēm, kuru mācību materiāli tehniskā bāzes uzlabošana veikta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, ko otrdien, 10.decembrī, atbalstīja valdība.

Izmēģinājuma projekta mērķis ir veicināt ERAF izglītības infrastruktūrā ieguldīto līdzekļu izmantošanu un vienlaikus nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem, tai skaitā motivēt valsts izglītības iestādes uzturēt augstas kvalitātes apmācības procesu.

Plānots, ka izmēģinājuma projektā 200 bezdarbniekus iesaistīs visos Latvijas reģionos un viņi varēs mācīties noteiktās profesionālās tālākizglītības programmās, piemēram, gāzmetinātājs, autoatslēdznieks, galdnieka palīgs, šuvējs. Pēc izmēģinājuma projekta noslēgšanās (jauna bezdarbnieku iesaiste pilotprojektā tiks pārtraukta ar 2014.gada 30.jūniju vai ātrāk, ja tiks sasniegts maksimāli pieļaujamais kopējais iesaistāmo skaits izmēģinājuma pilotprojektā – 200 bezdarbnieki) vērtēs tā rezultātus un lems par turpmāku bezdarbnieku apmācību piedāvājuma paplašināšanas nepieciešamību valsts un pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs.

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Motociklu Honda oficiālais pārstāvis Latvijā SIA H33 17. Aprīlī sporta kompleksā 333 rīkos Honda ielas motociklu testu dienu, kurā savus klientus un interesentus iepazīstinās ar jaunākajiem modeļiem un tehnoloģijām.

Viens no Honda modeļu gammas lepnumiem, ar ko būs iespējams iepazīties testu dienā, ir sportiskās ceļošanas motociklu sērijas VFR jaunākais modelis VFR1200FA, kura izstrādē ir ņemtas vērā iepriekšējo modeļu lietotāju atsauksmes, kā arī izmantotas jaunākās tehnoloģijas.

Līdzīgi, kā pirmais Honda VFR modelis nošokēja visu pasauli, tāpat arī jaunais VFR1200FA no jauna nosaka to, kādam būtu jābūt motociklam. Otrs nozīmīgākais Honda jaunais modelis ir Custom sērijas čoperis VT1300CXAA. Ražotāja Honda sportiskāko motociklu sērija ir CBR. To testa braucienu dienā pārstāvēs jaunākais modelis CBR600RA, kas sniedz lielisku ātrumu trasē un izceļas ar nevainojamām lielceļa motocikla īpašībām.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

No 2014.gada 1.janvāra līdz 2014.gada 1.jūnijam aptuveni 200 bezdarbniekus plānots novirzīt profesionālajai apmācībai noteiktās profesijās uz konkrētām valsts profesionālās izglītības iestādēm.

Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ir izstrādājusi grozījumus normatīvajā regulējumā un ar 2014.gada janvāri plāno uzsākt izmēģinājuma projektu bezdarbnieku profesionālās apmācības ietvaros.

Bezdarbnieki tiks apmācīti izglītības iestādēs, kuru infrastruktūras uzlabošana veikta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

Izmēģinājuma projekta mērķis ir veicināt ERAF izglītības infrastruktūrā ieguldīto līdzekļu izmantošanu un vienlaikus nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu bezdarbniekiem, tai skaitā motivēt valsts izglītības iestādes uzturēt augstas kvalitātes apmācības procesu.

SIA “Valmiermuižas alus” ir viens no uzņēmumiem, kas iesaistīts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajā izmēģinājuma aktivitātē un izmantoja speciālista – inovāciju projektu vadītāja atbalstu jauna produkta attīstīšanai, laižot tirgū pirmo Latvijā īpaši sportistiem radītu izotonisku bezalkoholisko alu.

Ceļš līdz jauna produkta izstrādei no idejas līdz virzīšanai tirgū nereti ir sarežģīts un prasa ne tikai pieredzi inovāciju projektu vadībā, pietiekamus finanšu un laika resursus, bet arī sistemātiskas “soli pa solim” pieejas uzturēšanu idejas realizēšanā. Tieši iespēja piesaistīt pieredzējušu projektu vadītāju inovāciju projektam, kas ļautu paātrināt jaunas garšas ieviešanu tirgū, deva pamudinājumu alus darītavas SIA “Valmiermuižas alus” vadītājam Aigaram Ruņģim iesaistīties izmēģinājuma aktivitātē “Inovāciju projektu vadītājs – pārbaudi pirms ievies”.

Lai nodrošinātu sistēmisku procesa vadību jaunu produktu izstrādē, inovāciju projektu vadītājs procesus sadala un īsteno vairākos posmos. Sākotnēji tas paredz produkta idejas analīzi, tāpat inovācijas komerciālā potenciāla izvērtēšanu, inovācijas koncepta izstrādi, konkurentu izvērtējumu, prototipa izstrādi, tā nonākot līdz reāla tirgū virzāma produkta ražošanai, tā virzīšanai tirgū, kā arī ne mazāk būtiski – novērtējumu.

Naktī uz piektdienu, 8.septembri, uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no krustojuma ar vietējo autoceļu Plācis-Rozula līdz Stalbei sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas samaksas kontroli.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

Iespējams, ka turpmāk visiem motociklu, mopēdu un motorolleru, neatkarīgi no motora tilpuma, īpašniekiem būs jāapdrošina sava kā īpašnieka obligātā civiltiesiskā atbildība (OCTA).

To paredz Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) ierosinājtie grozījumi OCTA likumā. Pašreizējais likums paredz, ka visiem motocikliem, kas piedalās ceļu satiksmē, ir jābūt OCTA. Izņēmumi ir mopēdi un motorolleri ar motora tilpumu līdz 50 kub.cm, kuri, saskaņā ar likumdošanu, drīkst piedalīties ceļu satiksmē bez OCTA.

Ja satiksmes negadījums ir izraisīts ar mopēdu vai motorolleru, kas pēc likuma nav jāapdrošina, tad negadījumā cietušie var saņemt zaudējumu atlīdzības no vainīgā, tikai savstarpēji vienojoties vai tiesas ceļā pieprasot segt radušos zaudējumus Civillikumā noteiktajā kārtībā, skaidro Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs. Tādēļ šobrīd LTAB ir ierosinājis veikt grozījumus OCTA likumā, kas paredz, ka arī par mazjaudīgu mopēdu vai motorolleru, kuriem ir OCTA, izraisītiem negadījumiem cietušajiem radušos zaudējumus segtu apdrošinātājs.

Latvijā radīts ekskluzīva dizaina motocikls Night Nomad, informē rīkotājsabiedrības BT1 pārstāve Inese Libere.

Motocikla pārveide veikta Latvijā motociklu dizaina meistardarbnīcā Metalhammers ar tā idejisko virzītāju un dizaineri Juhanu Losop jeb Aleksandru Blūmentālu priekšgalā.

Dizaina motocikla pamatā izmantots 2012. gada Harley Davidson motocikla modelis Road Glide. Tiesa, no tā teju nekas vairs nav palicis.

Lai izjustu atšķirību, vajag aplūkot sākotnējo motociklu, un tad saskatīsiet dizainera darbu. Motocikls ir kļuvis garāks, tam ir speciāli pielāgoti spārni, somas, bāka, un lielākoties viss ir roku darbs, stāsta Juhans.

Motociklu rotā 26 collu liels priekšējais ritenis, īpaši veidota stūre, pašu taisīts metāla kāju balsts čūskas veidolā, kā arī speciāli darināts ādas sēdeklis ar gladiatora tēlu un latīņu uzrakstu Aut vincere, aut mori (Uzvarēt vai mirt). Sēdekli gatavojis motobraucējiem zināmais ādas meistars Hotabičs, bet motociklu krāsojis Vilnis Krilovskis. Braucamais papildināts ar sešiem skaļruņiem, kuru kopējā jauda ir 660 W. Turklāt audioierakstu atskaņošanai ir ierīkots bluetooth.

Drošas Braukšanas Skola (DBS) uzskata, ka ceļu satiksmē motobraucēji piedalās pārlieku pārgalvīgi. Ievērojot pareizu, situācijai adekvātu, braukšanas ātrumu, lietojot pilnu ekipējumu un laicīgi izvairoties no bīstamām situācijām, motobraucēji var no traumām pasargāt gan sevi, gan citus satiksmes dalībniekus.

«Prognozējam, ka šovasar cilvēki aktīvāk izmantos motociklus un motorollerus, tādēļ ne tikai satiksmes dalībniekiem uz diviem riteņiem, bet arī autovadītājiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Mūsu novērojumi liecina, ka sezonas sākumā situācija uz ceļiem ir ļoti saspringta un bieži rodas bīstamas situācijas. Mazāk pieredzējuši motobraucēji diemžēl izdara arī liktenīgas kļūdas, tādēļ šogad īpašu uzmanību veltīsim motobraucēju apmācībai. Lai uzlabotu situāciju uz Latvijas ceļiem šogad drošas motobraukšanas kursam piedāvāsim trīs reizes zemāku cenu,» iemācīties braukt droši aicina DBS apmācību direktors Andris Pļavenieks.

Pirmoreiz Baltijas valstīs ir pieejams BMW Motorrad Rent A Ride motociklu nomas pakalpojums, kas dod iespēju iznomāt BMW zīmola motociklus uz ierobežotu laiku.

Latvijā interesentiem būs iespēja iznomāt kādu no vairākiem platformā pieejamajiem motocikliem oficiālajā BMW Motorrad pārstāvniecībā Inchcape Motors Latvia.

“Domājot gan par saviem esošajiem, gan potenciālajiem klientiem, mums kā oficiālajam BMW Motorrad pārstāvim Latvijā ir svarīgi palīdzēt saviem klientiem arvien pilnīgāk atklāt BMW sniegtās iespējas. Šoreiz to nodrošinām paplašinot pieejamo pakalpojuma klāstu un ieviešot jaunu pakalpojumu – ekskluzīvo BMW motociklu nomas iespēju Latvijā. Esam pagodināti, ka esam pirmie starp Baltijas valstu dīleriem, kas ir ieviesuši šo pasaules popularitāti guvušo pakalpojumu arī mūsu klientiem,” saka Andris Ustups, BMW Motorrad autocentra direktors.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

RBS piedāvā sagatavošanās kursus CFA starptautiskajam sertifikācijas eksāmenam

„Stundu dienā lasīju grāmatas, nedēļas nogalēs - pilnu dienu. Un tā trīs pavasarus pēc kārtas,” gatavošanos CFA jeb Chartered Financial Analyst sertifikācijas eksāmeniem atceras Toms Siliņš, Sberbank (Switzerland) AG finanšu direktors un valdes loceklis, kas CFA grādu ieguva pirms vairāk desmit gadiem. Gatavošanās eksāmeniem prasījusi daudz gan no paša, gan ģimenes. „Tomēr tas bija tā vērts – līdz ar CFA grāda iegūšanu uzreiz nonāc citā līmenī. Tiekoties ar partneriem Londonā vai Ņujorkā, vari runāt vienā valodā un viņi to redz un novērtē,” stāsta Toms, kas CFA sertifikātu ieguva pašmācības ceļā, bez iespējas par neskaidriem jautājumiem konsultēties ar kādu profesionāli.

Automobiļu uzņēmums Volvo Cars un taksometru pakalpojumu firma Uber prezentējusi kopīgi izstrādātu ražošanas automobili, kas spēj braukt patstāvīgi.

Uber un Volvo Cars 2016. gadā noslēdza inženiertehnoloģiju sadarbības līgumu un kopš tā laika izstrādājuši vairākus prototipus ar mērķi paātrināt uzņēmuma autonomo automobiļu izstrādi. Volvo XC90 SUV ir pirmais ražošanas automobilis, kas apvienojumā ar Uber autonomās braukšanas sistēmu spēj braukt pilnīgi patstāvīgi.

XC90 bāzes automobilis ir aprīkots ar galvenajām drošības funkcijām, kas ļauj Uber instalēt savu autonomās braukšanas sistēmu, kas, iespējams, ļaus nākotnē izmantot pašbraucošos automobiļus Uber tīklā kā autonomas koplietošanas pakalpojumu.

Volvo Cars autonomajai braukšanai gatavā ražošanas automobiļa svarīgākās īpašības ir vairākas rezerves sistēmas stūrēšanas un bremzēšanas funkcijām, kā arī akumulatora rezerves jauda. Ja kāda no primārajām sistēmām kāda iemesla dēļ nespēj darboties, rezerves sistēmas ir ieprogrammētas nekavējoties apturēt automobili.

Šonakt uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Krustpils līdz Stūrniekiem sāks darboties vidējā ātruma kontroles posms 9,5 kilometru garumā, aģentūru LETA informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Tas būs pirmais no trijiem vidējā ātruma kontroles posmiem uz Daugavpils šosejas.

Šajā posmā tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātās civiltiesiskās apdrošināšana (OCTA), tehniskā apskate (TA) un autoceļu lietošanas nodevas samaksa.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinās.

Uz Vidzemes šosejas (A2) un autoceļa Cēsis-Vecpiebalga (P30) sāk darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Uz Vidzemes šosejas sāk darboties vidējā ātruma kontroles posms no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei, bet uz autoceļa Cēsis-Vecpiebalga - no Jaunkleķeriem līdz Krustakrogam.

Abos posmos tiks kontrolēts vidējais ātrums, obligātā civiltiesiskā transportlīdzekļu apdrošināšana un tehniskā apskate. Uz Vidzemes šosejas kontroles posma sākumā pie tilta pār Vējupīti kontrolēs arī vinjetes.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

Šonedēļ atsevišķos valsts galveno autoceļu posmos atļautais maksimālais braukšanas ātrums uz vasaras periodu tiks palielināts līdz 100 km/h un šogad pirmo reizi arī līdz 110 km/h, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Maksimālais braukšanas ātrums 110 km/h tiek ieviests:

Maksimālais braukšanas ātrums 100 km/h tiek ieviests:

uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļā (21,40.-26,00. km un 27,20.-44,40. km) un posmā no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam (55,50.-71,30.km un 74,70.-81,20. km);uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei (20,86.-28,20. km);uz Jelgavas šosejas (A8) posmā no Rīgas robežas līdz satiksmes pārvadam Jelgavas apvedceļā (8,00.-39,80. km);uz valsts galvenā autoceļa Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža (Terehova) (A12)atsevišķos posmos (16,97.-23,30. km, no 30,99.-49,10. km, no 55,40.-67,94. km un no 73,60.-94,40. km);uz valsts galvenā autoceļa Rēzeknes apvedceļš (1,02.-6,26. km);uz valsts reģionālā autoceļa Tīnūži-Koknese (P80) posmā no Kalnciema dolomīta karjerām līdz Koknesei (5,20.-60,35. km).

Kopš ceļu satiksmē parādījušās netrafarētās policijas automašīnas, arvien biežāk likumsargi konstatē visdažādākos ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus – braukšanas ātruma neievērošanu, agresīvu braukšanu, apdzīšanu neatļautā vietā un citus pārkāpumus. Pagājušajā nedēļā Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, uzraugot ceļu satiksmes drošību, fiksējuši vairākus būtiskus ātrumpārkāpējus.

Video skatāms zemāk.

Netrafarētās policijas automašīnas sevi ir attaisnojušas – darbs ar tām parāda, ka šie spēkrati ir efektīvs līdzeklis satiksmes dalībnieku uzraudzībā. Novērojumi liecina, ka joprojām liela daļa autovadītāju ir bezatbildīgi un būtiski pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, tādējādi apdraudot ne tikai sevi, bet arī citus ceļu satiksmes dalībniekus, uzsver Valsts policija.

Pagājušajās ceturtdienas rītā, 17.augustā, VP ceļu policijas Speciālo uzdevumu nodaļas darbinieki, patrulējot uz autoceļa Rīga – Bauska, apturēja divus steidzīgus autobraucējus. Pulksten 7.18 Iecavas novadā kāds 1990.gadā dzimis vīrietis, vadot automašīnu BMW 318, pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometri stundā, traucās ar ātrumu 155 kilometri stundā. Savukārt, mirkli vēlāk uz autoceļa Rīga – Jelgava, Jaunolaines virzienā, pulksten 8.06, tika fiksēts vēl kāds BMW 320 markas spēkrats, kur 1985. gadā dzimis vadītājs pie atļautā braukšanas ātruma 90 kilometriem stundā brauca ar 148 kilometriem stundā.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) virtuālajā vidē radījusi jaunu informatīvu materiālu, kas ļauj labāk sagatavoties transportlīdzekļa vadītāja praktiskajam eksāmenam CSDD, informēja direkcijas pārstāvji.

Informācija atrodama CSDD mājas lapā, sadaļā Vadīšanas eksāmens.

Pašlaik ar mājas lapā esošo materiālu palīdzību iespējams precīzāk sagatavoties A kategorijas un B kategorijas vadītāja eksāmena praktiskās daļas diviem posmiem - par transportlīdzekļa uzbūvi un par figūru laukumu.

Sadaļā transportlīdzekļa uzbūve attēloti un tuvinājumā aplūkojami visi transportlīdzekļa elementi, kas eksāmena kārtotājam jāparāda un par kuriem jāprot pastāstīt. Piemēram, motoreļļas ieliešanas atveres vāciņš, eļļas līmeņa indikators un citi. Šī sadaļa šoferim palīdz labāk iepazīt transportlīdzekļa uzbūvi un vadot transportlīdzekli ikdienā – pašam atrisināt nelielus tehniskas dabas jautājumus.