Lai arī Valsts kontrole vairumā gadījumu pārbaudītajām iestādēm, kur redzama līdzekļu izšķērdēšana, izsaka dažādus ieteikumus, ar to ieviešanu īsti neveicas; pat smagāko pārkāpumu gadījumā reāli ietekmējošu instrumentu nav

Proti, nopietnāko pārkāpumu gadījumā Valsts kontrole (VK) vēršas tiesībsargājošās iestādēs, kas lemj par kriminālprocesa uzsākšanu, un pie iestādes vadības vai augstākajās institūcijās, piemēram, kapitāldaļu turētāja, kur tālākais atkarīgs no tā uzskatiem. Tādējādi, ja, piemēram, vadība pārmaiņas nevēlas, ieteikumu ieviešana ir visai apgrūtināta. Problēmas ar VK ieteikumu ieviešanu pamanījis arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš secina: «Ja būtu kontrole par VK darbības efektivitāti, nāktos secināt, ka kontroles darbs nav efektīvs, ja reiz ieteikumi netiek ņemti vērā.»

Eiropas Savienībai būtu jāuzņemas diplomātiska iniciatīva, lai līdz 2023. gadam visā pasaulē tiktu aizliegti izmēģinājumi ar dzīvniekiem kosmētikas līdzekļu pārbaudē, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti rosina ceturtdien pieņemtā rezolūcijā, informē Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

Eiropas Savienībā (ES) jau kopš 2013. gada aizliegts pārdot kosmētiku, kuras izstrādē veikti izmēģinājumi ar dzīvniekiem.

EP deputāti norāda, ka aizliegums nav traucējis attīstīties nozarei, kurā nodarbināti apmēram divi miljoni cilvēku. Aptuveni 80% pasaules valstu gan joprojām ļauj veikt izmēģinājumus ar dzīvniekiem un pārdot šādi pārbaudītu kosmētiku. EP deputāti rezolūcijā norāda arī uz trūkumiem ES sistēmā, jo atsevišķi kosmētikas līdzekļi tiek izmantoti izmēģinājumos ar dzīvniekiem ārpus ES, pēc tam veicot citas pārbaudes un laižot tos tirdzniecībā jau ES.

Viņi arī norāda, ka vairums kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu tiek izmantotas arī citos produktos – zālēs, mazgāšanas līdzekļos, pārtikā, tāpēc izmēģinājumi ar dzīvniekiem, iespējams, veikti cita tiesiskā regulējuma ietvaros.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina dzīvnieku īpašniekus īpaši pievērst uzmanību dzīvniekiem karstajā laikā. Gan lauksaimniecības, gan mājas (istabas) dzīvniekiem ilgstoša uzturēšanās paaugstinātā temperatūrā var beigties ar nāvi, Db.lv informēja PVD preses sekretāre Solveiga Smiltene.

Lauksaimniecības dzīvnieki pārkarst atklātās ganībās, bezvējā, vai karstās telpās. Mazie dzīvnieki - suņi un kaķi - visbiežāk pārkarst ieslēgti telpās vai automašīnās.

Lai izvairītos no dzīvnieku pārkaršanas, itin visiem dzīvniekiem jādod pietiekami daudz vēsa dzeramā ūdens. Neganiet govis, aitas, cūkas un, jo īpaši, zirgus karstajās pēcpusdienās ( no plkst. 12 līdz 16 ). Gādājiet tiem nojumi vai paēnu, bet ventilāciju (bet ne caurvēju) - mītnēs turētajiem dzīvniekiem, jo īpaši putniem, kažokzvēriem un cūkām. Nesablīvējiet tos nedz mītnēs, nedz transportējot! Mīļdzīvniekiem ierīkojiet guļvietu vēsumā, piemēram, vannas istabā uz flīžu grīdas.

Nekavējoties griezieties pēc palīdzības pie veterinārārsta un sekojiet viņa norādījumiem, ja dzīvnieki ir nomākti, saguruši, tiem ir nespēks, karsta āda, ātrs pulss un elpošana, var novērot muskuļu trīcēšanu un krampjus, acu un mutes gļotāda kļūst tumši sarkana vai zilgana, tas liecina par pārkaršanu. Līdz veterinārārsta atbraukšanai iespēju robežās pārkarsušais dzīvnieks jānogādā ēnā vai vēsā, labi vēdināt telpā, to aplej un dzirda ar vēsu ūdeni, liek vēsa ūdens kompreses. Dzīvniekam nodrošina mierīgu vidi bez papildus stresa.

Ja arī jūsu uzņēmuma ikdienā noliktavas darba nepārtrauktība ir svarīgs faktors, tad labi zināms, ka kvalitatīvs noliktavas darbs ir vistiešākajā veidā atkarīgs no darbiniekiem, kuri noliktavā strādā. Tādēļ Covid-19 pandēmijas laikā, kad spēkā ir dažādi ierobežojumi un riski veselībai, ir jo īpaši svarīgi parūpēties par darbinieku labsajūtu un drošu darba vidi noliktavā.

Šajā rakstā apskatīsim veidus, kā uzņēmēji var parūpēties par savu noliktavas darbinieku veselību, drošību un labsajūtu Covid-19 ierobežojumu laikā.

Nodrošiniet katram darbiniekam personīgo lietu skapi

Individuāli skapji personīgo mantu uzglabāšanai ir efektīvs veids, kā parūpēties par drošāku darba vidi ģērbtuvēs un mantu glabātuvēs. Ģērbtuves skapji ļauj droši uzglabāt apģērbu, privātās lietas, kā arī katra darbinieka darba pienākumu pildīšanai nepieciešamo aprīkojumu. Piemēram, cimdus, maskas, priekšautus, skenerus, instrumentus u.c.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzskata, ka Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova atrašanās amatā nav attaisnojama, jo viņš nevēlas sakārtot institūcijas darbību.

Valsts kontrole arī apsver iespēju veikt jaunu revīziju Rīgas brīvostas pārvaldē, žurnālistiem sacīja Krūmiņa.

Viņa pauda neapmierinātību ar tempu, kādā Rīgas brīvostas pārvalde ievieš pēc Valsts kontroles revīzijas izteiktos priekšlikumus darbības uzlabošanai. Viņasprāt, ir acīmredzama nevēlēšanās kaut ko mainīt un tam iemesls ir kādas būtiskas intereses, kas liek atbildīgajām institūcijām, tostarp Satiksmes ministrijai, ieņemt konkrētu pozīciju.

Ir jāizvērtē, kāpēc ieteikumi netiek ieviesti, un, pēc Krūmiņas domām, ir divi varianti - vai nu ir profesionālā nespēja tos ieviest, vai arī tā ir vienkārša nevēlēšanās to darīt. «Tāpēc rodas jautājums, vai šāds vadītājs, kurš nevēlas sakārtot iestādi, ir uzskatāms par profesionāli un atstājams vadītāja amatā,» jautāja Krūmiņa, piebilstot, ka, viņasprāt, nebūtu pareizi šādu vadītāju amatā paturēt.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Darba vietu kultūra mainās un mīluļu ņemšana līdzi uz darbu vairs neizraisa pārsteigumu

"Kamēr tikai 6% darba devēju Latvijā piedāvā saviem darbiniekiem atbalstu bērnu uzraudzībai, arvien vairāk darba devēju ir jāreaģē uz nodarbināto vēlmi ierasties darbā ar mājdzīvniekiem. Sākotnēji tas var radīt izbrīnu vai pat šoku, bet darba vietu kultūra mainās visā pasaulē, tostarp Latvijā, un ignorēt to kļūst arvien grūtāk," norāda Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja un atbildīga biznesa aktīviste.

Uzņēmumos, kur ikviens darbinieks var ņemt līdzi savu četrkājaino mīluli, piemēram, sabiedrisko attiecību aģentūras "Golin Riga" birojā, viņa novērojusi daudz patīkamāku atmosfēru, jo dzīvnieki veicina sarunas un raisa smaidus. Turklāt dažkārt darbinieki atklāti norāda, ka nemaz neizvēlētos darba devēju, kurš nav gatavs atvērt savas durvis suņiem.

No sešiem braucieniem pēdējā mēneša laikā pa Papes–Rucavas ceļu četros reģionālais medijs Kursas Laiks uz tā novēroja savvaļas zirgus vai govis. Dzīvnieki atrod caurumus nožogojumā, bet, ja to nav, mēģina pārvarēt šķērsli, plēšot miesu uz dzeloņstieplēm. Satraukums par dzīvniekiem uz valsts nozīmes ceļa tiekot atstāts Rucavas novada pašvaldības un pašu autobraucēju ziņā.

Lopiņi ir Pasaules Dabas fonda (PDF) Papes projekta sastāvdaļa. Dzīvniekiem būtu jāatrodas nožogojumā, un uz papīra tas tā arī ir. Nevar teikt, ka PDF pārstāvji žogu nelabotu. Braucot gar nožogojumu, vietām var redzēt pavisam svaigas dzeloņstieples. «Dzeloņstieples ir īpaši ražotas dzīvnieku norobežojumu veidošanai,» saka PDF Papes projekta vadītājs Ints Mednis. Viņš atzīst, ka dzīvnieku izlaušanās no nožogojuma nav problēma.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības Liberta valdes locekle un Rucavas novada pašvaldības deputāte Līga Stendze ir informēta par notiekošo un pagaidām lielu problēmu nesaredz. «Dzeloņdrātis nav tas labākais dzīvnieku ierobežošanas veids. Var savainoties arī meža zvēri, tomēr principiālu iebilžu nav. Galvenais – lai dzīvniekiem būtu, ko ēst, un ir pietiekama platība,» saka deputāte.

Pārtikas un veterinārais dienests kādā saimniecībā Pārgaujas novada Stalbes pagastā administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros izņēmis vairāk nekā 20 liellopus, jo saimniecībā konstatēti dzīvnieku labturības prasību pārkāpumi un cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem.

Pārbaude saimniecībā veikta pēc tam, kad PVD saņēma iedzīvotāju sūdzību par klaiņojošiem, novārgušiem liellopiem.

Pārbaudē PVD konstatēja, ka saimnieks nav nodrošinājis dzīvniekiem pienācīgu barošanu, dzirdināšanu un turēšanas apstākļus, tādēļ dzīvnieki ir novārguši un klaiņojuši pa tuvējo apkārtni, meklējot barību. Daži dzīvnieki ilgstoši bijuši piesieti, tādēļ tie dzēruši no tuvējām, daļēji aizsalušām lāmām. Piesietajiem dzīvniekiem striķi bija ieauguši miesā, atstājot pūžņojošas un asiņojošas brūces, kas liecina par to, ka dzīvnieki ir ilgstoši bijuši pakļauti ciešanām.

Jēkabpils pusē jau pirmie knišļu upuri – četros pagastos no kukaiņu kodumiem gājušas bojā desmit govis, ziņo Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Db.lv jau rakstīja, ka šogad, dažādās Latvijas vietās novērots paaugstināts asinssūcēju kukaiņu jeb knišļu skaits, un Latvijas Entomoloģijas biedrības speciālisti norādīja, ka lielākam knišļu uzbrukumu riskam pakļauti Latvijas Austrumrajoni. Šā gada pavasarī knišļu kāpuriem bija labvēlīgi barošanās apstākļi, jo pali aprīļa otrajā pusē bija ilgstoši un ar augstu ūdens līmeni.

PVD norādīja - knišļu «aktīvajā» periodā - maijā un jūnijā – dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Nevajadzētu govis, aitas, cūkas un, jo īpaši, zirgus ganīt karstajā diennakts laikā, no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00, tiešos saules staros, vai arī jāparūpējas, lai tie atrastos nojumē vai koku ēnā.

Aizvadītajā ziemā pieaudzis KASKO apdrošināšanas pieteikumu un atlīdzību apjoms par automašīnu bojājumiem, kas saistīti ar saplīsušiem stikliem, sadursmēm ar meža dzīvniekiem un dabas stihijas nodarītajiem postījumiem, liecina AAS "BTA Baltic Insurance Company" (BTA) apkopotie dati.

Laika periodā no 2019.gada decembra līdz 2020.gada februārim 17,2% KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu bija par saplēstiem stikliem salīdzinājumā ar 15,1% tajā pašā periodā gadu iepriekš. Savukārt dabas stihijas nodarīto postījumu īpatsvars pieaudzis no 0,4% līdz 0,9% gadījumu. Jūtami – no 0,4% līdz 1,1% gada periodā – palielinājies atlīdzību pieteikumu skaits par sadursmēs ar meža dzīvniekiem nodarītajiem bojājumiem.

"Sadursmes ar meža dzīvniekiem, iespējams, varētu būt bijušas biežākas bezsniega ziemas dēļ, kad redzamību uz ceļiem apgrūtināja tumšais gadalaiks, savukārt sniega trūkums atviegloja dzīvnieku vieglu nokļūšanu uz ceļa braucamās daļas," skaidro BTA Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktors Kārlis Liepiņš.

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi un virza izskatīšanai valdībā «aitu labturības» noteikumu projektu, kas paredz Latvijā atļaut vienu no nežēlīgākajām lopkopības metodēm – jēru kastrāciju un astu amputāciju ar gumijas gredzeniem, informē dzīvnieku aizstāvju organizācijas.

Šī metode nozīmē, ka maziem jēriņiem uz astītes vai sēkliniekiem tiek uzlikti gumijas gredzeni – žņaugi, tādejādi apturot asinsriti. Traumētais orgāns - aste vai sēklinieki - piepampst un sāp, līdz sākas nekroze un orgāns atmirst un nokrīt. Process ilgst 4 – 6 nedēļas, un, kā atzīts daudzos pētījumos, tostarp Lauksaimniecības dzīvnieku labturības komisijas 2008.gada ziņojumā «Report on the implications of castration and tail docking for the welfare of lambs», lai gan visi kastrēšanas un astu amputācijas paņēmieni nodara jēriem sāpes, gumijas gredzeni dzīvniekiem rada lielākas un ilgākas ciešanas nekā citas metodes. Vairākās Eiropas Savienības valstīs gan šī metode, gan astu amputācija kā tāda ir aizliegta, tostarp Nīderlandē, Skandināvijas valstīs un Lietuvā.

Janvāra beigās Polijas dienvidrietumos liellopiem tika konstatēts atipiskais L-tipa govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) gadījums, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Kopš 1997. gada, kad šī slimība kļuva par aktualitāti visā Eiropas Savienībā, PVD, veicot regulāru slimības uzraudzību, ir izmeklējis vairāk nekā 360 tūkstošus liellopu.

GSE (klasiskais tips) ir hroniska liellopu slimība, ko raksturo nervu sistēmas darbības traucējumi, novājēšana un neizbēgama dzīvnieka nāve. Slimību ierosina prions – izmainīta olbaltumviela. Slimībai ir ļoti garš inkubācijas periods – divi ar pusi līdz astoņi gadi. Slimību pirmo reizi konstatēja 1986. gadā Lielbritānijā un kopš tā laika, ieviešot uzraudzības sistēmu, Lielbritānijā GSE konstatēta vairāk nekā 184 500 liellopiem. Citās Eiropas valstīs konstatēti vairāk nekā 5500 GSE saslimšanas gadījumi un 60 gadījumi citur pasaulē (Brazīlija, Izraēla, Japāna un Kanāda).

Slēdzamajā zvēraudzētavā "Ceļmalnieki", kurā konstatētas neatbilstības saistībā ar dabas piesārņojumu, esoši zvēri tiek pārstrādāti ādās vai pārdoti citām novietnēm, norādīja zvēraudzētavas nekustamo īpašumu pircēja, uzņēmuma SIA "CR 7" īpašnieces SIA "Crowdestor Investments" pārstāvji.

Vaicāti par Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā esošās zvēraudzētavas slēgšanas plānu, kas līdz 6.dcembrim bija jānodod Valsts vides dienestam (VVD) un Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), kompānijā sīkākas atbildes nesniedza, vien piebilda, ka plāns tiks īstenots, vai nu dzīvniekus pārstrādājot ādās vai pārdodot citām novietnēm.

Vienlaikus kompānijā skaidroja, ka VVD lēmums par zvēraudzētavas slēgšanu patlaban nav lielākā problēma, kas jārisina, jo dienesta izvirzītās prasības uzņēmumā uztver kā samērīgas un izpildāmas. Problemātiska esot galējā īpašumtiesību saņemšana no maksātnespējīgās AS "Grobiņa", ar kuru "CR 7" noslēgts īpašuma nomas līgums. Kompānijā uzsver, ka, iegādājoties zemi, ko patlaban tā īrē, tiks sakārtoti arī visi pārējie jautājumi attiecībā uz VVD konstatētajām nepilnībām.

Nedrīkst padoties panikai, tā par situāciju nozarē pēc tam, kad Krievija otrdien aizliedza ievest dzīvniekus, tostarp dzīvas cūkas, atzīst a/s Jēkabpils labība valdes priekšsēdētājs Varis Sīmanis.

Tieši Jēkabpils labība ir viens no lielākajiem dzīvo cūku eksportētājiem uz Krieviju, uzņēmumā šobrīd tiek nobaroti ap 28 tūkstoši cūku. V. Sīmanis šobrīd nesaskata lielus draudus nozarei Krievijas lēmuma dēļ, taču viss būšot atkarīgs no tā, vai tirgū nesāksies panika un spekulācijas. «Līdz šim spējām saražot ap 60 % no nepieciešamās cūkgaļas – tas nozīmē, ka pašmāju tirgus nav bijis pārslogots. Tagad tirgū piedāvāsim savu preci svaigas gaļas veidā un varam to piedāvāt arī Krievijai, jo ievest svaigu gaļu neviens nav aizliedzis,» skaidro uzņēmējs. Tiesa, jāuzmanās no iespējamām spekulācijām, kuru rezultātā tirgū var sākties panika un cenu lejupslīde. Ja akurāti strādā, tam gan nevajadzētu notikt, viņš uzsver, piebilstot, ka situācija būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi izdosies nobremzēt spekulatīvos darījumus.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsācis meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu. Vakcīnu izvietošana, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, uzsākta šodien, 5.maijā un turpināsies divas nedēļas, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Tā kā jau divus gadus nav konstatēts trakumsērgas gadījums savvaļas dzīvniekiem un no 2013.gada februāra arī mājas dzīvniekiem, vakcinācija tiks veikta Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas pierobežā, teritorijās, kas atrodas 70-100 km attālumā no robežas.

PVD aicina šīs teritorijas iedzīvotājus, kuri pamanījuši vakcīnu - brūnganu kubiņu, nedaudz mazāku par sērkociņu kastīti, to neaiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.

Meža dzīvnieku vakcinācijai tiek izmantota novājināta trakumsērgas vīrusa SAD BERN MSV Bio 10 celmu saturoša vakcīna Lusvulpen, kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē. Vakcīnas tiks izvietotas vienmērīgi - 20 līdz 25 vakcīnas uz 1 km2, arī apdzīvotu vietu tuvumā.

Lai gan ziemas riepas obligāti jālieto, sākot no 1. decembra, kas nozīmē, ka vēl vairākus mēnešus var tikt izmantotas vasaras riepas, ir svarīgi par to iegādi parūpēties laicīgi, lai, sākoties gada aukstajiem mēnešiem, Tavs auto būtu gatavs nepieciešamajām pārvērtībām. Taču, lai orientētos ziemas riepu piedāvājumā, jāņem vērā vairāki aspekti, kas apkopoti šī raksta turpinājumā.

Ieteikums #1: Pievērs uzmanību riepu saderībai ar Tavu automašīnu

Tāpat kā cilvēkam der konkrēta izmēra un tipa apavi, arī automašīnai nederēs jebkuras ziemas riepas – jāseko līdzi tam, lai riepu izmērs būtu pareizais. Kā to iespējams noteikt? Automašīnai piemērotāko riepu izmēru norāda paši auto ražotāji, šo informāciju attēlojot uz uzlīmes, kas atrodas vai nu degvielas tvertnes vāciņa iekšpusē, vai durvju ailē vadītāja pusē.

Taču ir viens bet – mašīnām ne vienmēr ir uzstādīti oriģinālie diski, un šādos gadījumos jaunas ziemas riepas jāiegādājas, par paraugu ņemot pašreizējo disku izmēru. Ja ailē norādīts viens izmērs, bet automašīnai uzmontēti mazāki vai lielāki diski, riepas jāiegādājas atbilstoši diskiem. Savukārt gadījumā, ja grasies iegādāties jaunas ziemas riepas komplektā ar diskiem, izvēlies Tava auto modelim piemērotāko komplektu, ņemot vērā uzlīmē esošo informāciju – tādējādi braukšana būs drošāka un ērtāka.

Latvijai neierasti ieilgušajā karstuma periodā būtiski pieaudzis sirds un kuņģa preparātu, pretsāpju līdzekļu, kā arī pārsienamo līdzekļu un plāksteru pieprasījums aptiekās, liecina „Ģimenes Aptieku” apkopotie dati. „Ģimenes Aptiekās” karstajā laikā divreiz palielinājies to aptiekas apmeklētāju skaits, kuri vēlējās izmērīt asinsspiedienu, turklāt aptieku apmeklētāji biežāk kā parasti sūdzējušies par galvassāpēm. Karstuma periodā lielāko pieaugumu uzrādīja plāksteru un pārsienamo līdzekļu preču grupa – salīdzinājumā ar attiecīgo pagājušā gada periodu tā pieaugusi par 75%. Nedaudz mazāk, bet arī ievērojami pieauga pieprasījums arī pēc tādām preču grupām kā preparāti kuņģa darbības uzlabošanai (par 16%), sirds līdzekļi (14%) un pretsāpju līdzekļi (11%). Gandrīz divreiz palielinājies arī to aptiekas apmeklētāju skaits, kuri vēlējās izmērīt asinsspiedienu. Jūlija vidū bija reģistrēti jau vairāk nekā 3070 šādi apmeklētāji, lai gan vidējais rādītājs vasarās ir aptuveni 2500 mēnesī. „Karstajā laikā pirktākā produktu grupa ir pārsienamie līdzekļi, tas ir, dažādu izmēru plāksteri, pārsēji, vate un ūdeņraža pārskābe. Acīmredzot, pavadot laiku brīvā dabā, pie ūdeņiem tiek gūtas sīkas traumas, nobrāzumi un grieztas brūces,” stāsta Egils Tēbelis, „Ģimenes Aptieku” Tirdzniecības daļas vadītājs. „Recepšu medikamentus karstais laiks nav īpaši ietekmējis – to pārdošana salīdzinājumā ar maiju ir pat samazinājusies”.

Foto: freepik.com/Freepik

Lai kā mēs rūpētos par saviem mājas mīluļiem, diemžēl no dažādām veselības kaitēm nav pasargāts neviens mājdzīvnieks. Īpaši nepatīkami, ja slimība ir ilgstoša jeb hroniska. Tad mājdzīvnieka saimniekam jāpielāgojas un, lai parūpētos par savu mīluli, bieži vien jāmaina ikdienas ritms, mājdzīvnieka uzturs, barošanas, kā arī kopšanas paradumi.

Tāpat tas neizbēgami nozīmē, ka veterinārā klīnika būs jāapmeklē biežāk, kā arī jāvelta laiks, lai apgūtu veterināro medikamentu un līdzekļu pareizu lietošanas gaitu.

Jāatceras, ka gan hronisku, gan akūtu saslimšanu vai traumu gadījumos, rūpes par mīluļa veselību var būt liels finansiāls slogs, jo ne vien veterinārie pakalpojumi, bet arī veterinārās preces, medikamenti un barība nav lēti. Tāpēc pirms mājas mīluļa iegādes vai pieņemšanas ģimenē, rūpīgi jāapdomā, vai finansiālie apstākļi ir gana stabili lai vajadzības gadījumā būtu iespējams par mājdzīvnieku parūpēties.

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Lai izmēģinātu tehnoloģijas, kas palīdz novērst autotransporta sadursmes ar dzīvniekiem, valsts ceļu tīklā tiks realizēti divi pilotprojekti, informē AS Latvijas valsts ceļi.

Uz Ventspils šosejas (A10) posmā no Ķemeru meža līdz Ozolpilij (49,0.-57,3. km) ceļa signālstabiņiem tiks piestiprināti meža dzīvnieku atbaidītāji. Diennakts tumšajā laikā automašīnai tuvojoties, no ieslēgtām gaismām aktivizēsies ierīces, kas pievērsīs dzīvnieku uzmanību ar vizuāli akustiskiem signāliem, kā rezultātā dzīvniekiem tiks kavēta autoceļa šķērsošana tuvojoties transportlīdzeklim.

Savukārt uz Jelgavas šosejas (A8) Platones pagastā iepretī Vircavai (53,50.-55,80. km) gar ceļa malām tiks uzstādīts žogs ar pārtraukumu posma vidusdaļā, kur dzīvnieki varēs šķērsot autoceļu. Šajā aptuveni 300 m garā pārtraukumā tiks izvietotas dzīvnieku klātbūtnes noteikšanas ierīces, kas aktivizēs mainīgās ceļazīmes pirms šīs dzīvnieku pārejas zonas, brīdinot autovadītājus un liekot samazināt braukšanas ātrumu.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja grozījumus rīkojumā par pasākumiem Āfrikas cūku mēra izplatīšanās ierobežošanai, kas paredz palielināt kompensācijas par cūku nokaušanu, ja saimniecībā nevar īstenot biodrošības pasākumus vai tirdzniecības traucējumu dēļ, informē Zemkopības ministrija.

Par pieaugušu vaislas dzīvnieku (sivēnmāte, vaislas kuilis) tiks maksāti 170 eiro pašreizējo 115 eiro vietā, par nobarojamu cūku un vaislas jauncūku – 120 eiro pašreizējo 65 eiro vietā, bet par piena sivēnu – 35 eiro pašreizējo 25 eiro vietā.

Savukārt 150 tūkstošus eiro no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem piešķirti Zemkopības ministrijai (Lauku atbalsta dienestam), lai nodrošinātu nekavējošu noteikto kompensāciju izmaksu dzīvnieku īpašniekiem par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma apkarošanas laikā par nokautajām (slimajām) cūkām.

Vairākas organizācijas aicina Latvijas iedzīvotājus samazināt dzīvnieku izcelsmes produktu - gaļas, olu un piena - patēriņu, lai tādējādi uzlabotu veselību, nodrošinātu dabas resursu efektīvāku izmantošanu, mazinātu zemes, gaisa un ūdens piesārņošanas un globālās sasilšanas tempus, kā arī mazinātu ciešanas, kuras cilvēki savu vēlmju apmierināšanas nolūkā nodara dzīvniekiem un dabai kopumā, liecina organizāciju izplatītais paziņojums medijiem.

Aicinājumu izsaka nodibinājums Dzīvnieku drauga fonds, biedrība Zemes draugi,Dzīvnieku SOS, Zaļā brīvība un Zaļā alternatīva.

Paziņojuma teksts: "Dzīvnieku izcelsmes produktu – gaļas, piena, olu – lietošana uzturā ir viens no galvenajiem pasaules ekoloģisko problēmu cēloņiem. Pārmērīga dzīvnieku izcelsmes produktu lietošana ir iemesls daudzām slimībām, tajā skaitā sirds un asinsvadu slimībām, kas ir galvenais nāves cēlonis Latvijā.

Gaļas, piena un olu patēriņa samazināšana ir vienkāršākais un, iespējams, pats efektīvākais veids kā uzlabot sabiedrības veselību, mazināt zemes, gaisa un ūdens piesārņošanas, mežu izciršanas, sugu izzušanas un globālās sasilšanas tempus.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien uzsāk meža dzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu. Vakcīnu izvietošanu, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas, plānots pabeigt septembra vidū, informē PVD.

Vakcīnas tiks izvietotas pierobežā - 70 līdz 100 km attālumā no Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas robežas, arī apdzīvotu vietu tuvumā.

Meža dzīvnieku vakcinācijai izmanto novājinātu trakumsērgas vīrusa SAD BERN MSV Bio 10 celmu saturošu vakcīnu Lusvulpen, kas iestrādāta zivju miltu, tauku un parafīna maisījuma iekšpusē.

Iedzīvotājiem, pamanot vakcīnu, kas izskatās kā brūngans kubiņš, nedaudz mazāks par sērkociņu kastīti, nevajadzētu to aiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku smaržu un ēsmu neēdīs.

Vakcīna nav bīstama ne cilvēkam, ne apkārtējai videi, tomēr, ja cilvēks nonācis tiešā saskarsmē ar vakcīnu (ēsmas iekšpusē tā ir šķidra) – tā nonākusi acīs vai brūcē, jāvēršas pie ārsta. PVD aicina pieaugušos par vakcīnām informēt arī bērnus un lūgt tās nekādā gadījumā neaiztikt.