Ministru kabinets (MK) pieņēmis Ceļu satiksmes drošības programmu 2007.-2013.gadam. Programmas mērķis ir panākt, lai līdz 2013.gadam bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos salīdzinājumā ar 2001. gadu samazinātos par 70%.

Programma izstrādāta, lai sasniegtu Transporta attīstības pamatnostādnēs 2007.-2013.gadam izvirzītos mērķus un politikas rezultātus. Programma izstrādāta, ņemot vērā Eiropas Savienības transporta Baltajā grāmatā izvirzīto mērķi - līdz 2010.gadam divkārt samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, Db.lv informēja Satiksmes ministrija.

Šodien apstiprinātā programma paredz, ka, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, jāatrisina vairāki uzdevumi, kuri būtiski ietekmē ceļu satiksmes drošību:

1. uzdevums. Mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošības garantēšana, lai līdz 2010. gadam samazināt bojā gājušo skaitu no mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku grupas par 50% no 265 (2001. g.) līdz 130 (2010. g.), attiecīgi līdz 2013. gadam par 70%.

27. decembrī, plkst. 11.55 pēc Latvijas laika Irākā sprādziena rezultātā bojā gājuši divi un ievainojumus guvuši trīs Latvijas kontingenta (LK) kājnieku rotas karavīri, Db.lv informēja virsleitnants Uldis Davidovs. Bojā gājuši dižkareivji Gints Bleija un Vitālijs Vasiļjevs, ziņo Panorāma.

Karavīriem, veicot patrulēšanas uzdevumu, nemiernieku uzstādītās improvizētās spridzināšanas ierīces sprādziena rezultātā cieta LK automašīna Hummer. Sprādziena rezultātā bojā gāja divi un ievainojumus guva trīs LK kājnieku rotas karavīri.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris brigādes ģenerālis Juris Maklakovs Panorāmā informēja, ka precīzāka informācija par notikušo būs zināma 10.janvārī. Viņš pastāstīja, ka šobrīd zināms - noticis izlūkbrauciens un otrā mašīna tikusi uzspridzināta. Tajā esošie divi karavīri gāja bojā. Cietušo karavīru dzīvībām briesmas nedraudot. Viņi ir ievietoti slimnīcā. Divi karavīri - kareivis Ričards Sadovņikovs un kaprālis Valdis Mežajevs - guvuši vieglus ievainojumus, virsleitinants Ivo Vigulis, ievainots smagāk. Viņam jau veikta operācija.

Satiksmes ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā un nosūtījusi tos Saeimas Juridiskajai komisijai izskatīšanai steidzamības kārtā, Db.lv informēja Satiksmes ministrija.

Izstrādātie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz bargākus sodus mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem (gājējiem, pasažieriem, velosipēdu un mopēdu vadītājiem) par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu. Paralēli sodu palielināšanai tiks veikts gan skaidrošanas un izglītošanas darbs sabiedrībā, gan arī tiks pastiprināti veikti Valsts policijas reidi.

Grozījumi likumdošanā izstrādāti, veicot nopietnu ceļu satiksmes negadījumu analīzi. Satiksmes ministrija ierosina palielināt sodus mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem par vairākiem ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem:

* Palielināt sodu par gājēju izdarītiem pārkāpumiem (atstarotāju nelietošana, brauktuves šķērsošanas noteikumu neievērošanu u.c.) - izsakot brīdinājumu vai piemērojot naudas sodu no Ls 5 līdz Ls 20 (līdz šim maksimālā soda naudas robeža bija Ls 5);

Spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas 31. maija lēmums, noraidot Zolitūdes traģēdijā bojā gājušā ģimenes prasību pret SIA «Maxima Latvija» par 70 miljonu eiro piedziņu, informē SIA «Maxima Latvija» vadītājs Andris Vilcmeiers.

Viņš norāda, ka tiesa savā spriedumā ir attaisnojusi uzņēmumu, secinot, ka «Maxima Latvija» nevarēja konstatēt ēkas jumta sabrukšanas cēloni un ugunsgrēka viltus trauksmes atskanēšana neilgi pirms ēkas jumta sabrukuma ir sagadīšanās.

A. Vilcmeiers: «Saprotam, ka šis ir bijis smags process traģēdijā bojā gājušo tuviniekiem un, neskatoties uz tiesas lēmumu, mēs joprojām esam gatavi cietušo ģimenei sniegt atbalstu 100 000 EUR apmērā.»

Šī ir pēdējā civillieta, kas tika izskatīta Zolitūdes traģēdijas kontekstā saistībā ar bojā gājušo tuvinieku prasību pret uzņēmumu «Maxima Latvija». SIA «Maxima Latvija» atzīmē, ka konkrētajā tiesvedībā bojā gājušā ģimenes prasība par kompensācijas piedziņu no citiem lietā iesaistītajiem uzņēmumiem joprojām tiek uzturēta.

Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm braukt pa Latvijas ceļiem joprojām ir bīstamāk. To spilgti apliecina pagājušās nedēļas traģēdijas – 10 bojā gājušie un izpostītas neskaitāmas dzīves tuviniekiem ir ļoti augsta cena, ko maksājam par bezatbildīgu braukšanu, norāda Satiksmes ministrijas (SM) Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Viņš uzsver, ka drošība uz ceļiem, pirmkārt, ir atkarīga no satiksmes dalībniekiem un to rīcības. Braucējiem ir jābūt atbildīgiem, ceļš ar divām brauktuvēm mainās uz ceļu ar vienu brauktuvi un attiecīgi jānovērtē, vai citu braucēju apdzīšana nav pārāk liels risks. "Ja nesekosim līdz situācijas izmaiņām uz ceļa, nespēsim nokļūt sveiki veseli galapunktā,” saka T.Vectirāns.

Pēdējo 20 gadu laikā ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies – ja 2000. gadā tie bija 265 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, tad 2020. gadā – gandrīz četras reizes mazāk - 69 cilvēki. Kopumā situācija Latvijā pēdējo 20 gadu laikā, vērtējot pēc ceļa negadījumos bojā gājušo skaita samazinājuma, ir uzlabojusies.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Valsts policiju uzsāk satiksmes drošības kampaņu Redzi jostu – sprādzējies!. Tās mērķis ir pārliecināt cilvēkus, ka drošības josta ir vienkāršākais, bet vienlaikus arī efektīvākais līdzeklis, kā satiksmes negadījumā ne vien pasargāties no ievainojumiem, bet pat nosargāt dzīvību. Tādēļ josta ir obligāta kā vadītājiem, tā arī priekšā un aizmugurē sēdošajiem pasažieriem.

Lai uzskatāmi parādītu kādu ļaunumu var nodarīt nepiesprādzēti automašīnas aizmugurē sēdoši pasažieri preses pārstavjiem Spilves lidostā tika uzrīkota imitēta autoavārija. Drošības jostu lietošanas problēma vēl aizvien ir ļoti aktuāla. Pētījums liecina, ka, ja autovadītāji un blakussēdētāji 90% gadījumos lieto drošības jostas, tad tikai 60 - 70% aizmugurē sēdošo pasažieru ir piesprādzējušies. Kā galvenie nepiesprādzēšanās iemesli tiek minēti, ka tas nav bīstami un ka drošības josta aizmugurē sēdošajiem nav obligāta.

Papildus informācija:

Sods par drošības jostas nelietošanu autovadītājam ir 1 pārkāpuma uzskaites punkts un brīdinājums vai naudas sods Ls 20, pasažieriem – brīdinājums vai Ls 10, bet, ja nav piesprādzēts bērns, tad autovadītājam tiek noteikts sods – 2 pārkāpuma uzskaites punkti un Ls 20 .

Sākot jau ar gada pirmajiem mēnešiem, jūtami samazinājies satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaits. Vieni no sasniegto rezultātu galvenajiem iemesliem noteikti ir satiksmes dalībnieku godprātīgā attieksme un izpratne par drošas satiksmes principiem, policijas darbs, sabiedrības izglītošana ar dažādu līdzekļu, tai skaitā sociālo kampaņu, palīdzību.

Situācija uz ceļā šogad uzlabojusies gandrīz visās jomās, un lieli panākumi sasniegti arī bojā gājušo skaita samazināšanā. 2008. gada oktobrī bojā gājuši 16 cilvēki, kas ir par 50% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par spīti tam, ka diennakts gaišā laika ilgums šajā mēnesī strauji sarūk, kā dēļ satiksmes situācija parasti pasliktinās. Turklāt kopumā šajā gadā, salīdzinot ar 2007. gada periodu, bojā gājušo skaits samazinājies par aptuveni 26% - tas ir pēdējo gadu labākais sasniegums.

Arī turpmāk Satiksmes ministrija un CSDD veiks visa veida preventīvo un izglītojošo darbu, lai maksimālu samazinātu satiksmes negadījumu un tajos bojā gājušo skaitu, tādēļ aicina visus satiksmes dalībniekus būt vēl apdomīgākiem un jau tagad sagatavoties ziemas sezonai, piemēram, laicīgi aprīkojot savu auto ar ziemas riepām, kas no 1. decembra ir obligāta prasība.

Pagājušajā gadā kopumā tika konstatēti vairāk nekā 16 tūkstoši ugunsgrēku, tādēļ šis gads uzskatāms par sliktāko ugunsgrēku vēsturē, preses konferencē paziņoja VUGD priekšnieks Ainars Pencis. Daudzās daudzdzīvokļu ēkās ugunsdzēsības sistēmas patlaban esot ļoti sliktā stāvoklī.

Viņš arī informēja, ka pagājušajā gadā Rīgas pašvaldības kopā ar VUGD speciālistiem veica 162 dzīvojamo namu ugunsdrošības sistēmu pārbaudi. Tika Konstatēts, ka daudzās mājās ugunsdrošības sistēmas ir ļoti sliktā tehniskā stāvokli vai arī vispār nav tika sastādīti 60 administratīvie protokoli.

2007. gadā Rīgas Dome ir atvēlējusi 112 tūkstošus LVL 10 māju ugunsdrošības sistēmu uzlabošanai.

Ugunsgrēku skaits gadā uz 1 000 iedzīvotājiem:

Latvija - 3

Igaunija - 7,4

Lietuva - 3,4

Polija - 3,1

Čehija - 2

Zviedrija - 3,3

Anglija - 8,3

Asv - 6,5

Krievija - 1,9

Ugunsgrēkos bojā gājušo cilvēku skaits uz 10 000 iedzīvotājiem:

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka šā gada 11 mēnešos salīdzinot ar iepriekšējo gadu valstī strauji samazinājies ugunsgrēku un bojā gājušo cilvēku skaits. Šogad reģistrēti 9536 ugunsgrēki, kas ir par 39% mazāk nekā 2006.gada 11 mēnešos (15606). Savukārt ugunsnelaimēs bojā gājušo skaits samazinājies pat par 16%. Šā gada 11 mēnešos ugunsgrēkos dzīvību zaudēja 186 cilvēki, tajā skaitā seši bērni. Ugunsnelaimēs cietuši 227 cilvēki, 299 – ugunsdzēsēji izglābuši.

No valstī kopumā reģistrētajiem 9536 ugunsgrēkiem 7302 gadījumos to iemesls bija cilvēku neuzmanīga rīcība ar uguni, 1094 – bojātas elektroierīces vai to nepareiza ekspluatācija, 668 - bojātas apkures ierīces vai to nepareiza ekspluatācija, 131 – tīša dedzināšana, 104 – bērnu rotaļas ar uguni.

No 11 mēnešos reģistrētajiem 9536 ugunsgrēkiem 3373 izcēlās dzīvojamās mājās, 704 – transporta līdzekļos, 230 reizes uguns liesmas postījušas sabiedriskās ēkas un 76 reizes – jaunbūves. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šā gada astoņos mēnešos par 64% samazinājies ugunsgrēku skaits lauksaimnieciskās ražošanas objektos, par 28%- ražošanas ēkās, par 24% jaunbūvēs un par 18% - dzīvojamās mājās. Savukārt par 22% pieaudzis ugunsgrēku skaits transporta līdzekļos un transporta nozares objektos.

Šogad jūnijā ugunsgrēkos gāja bojā viens cilvēks, kas ir mazākais bojā gājušo cilvēku skaits mēnesī pēdējo piecu gadu laikā, tā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apkopotā statistiku par ugunsgrēkiem, Db.lv informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka palīdze Inga Vetere.

Pēdējos piecos gados jūnijā ugunsgrēkos dzīvības zaudē vidēji deviņi cilvēki. Lielākais bojā gājušo skaits bija 2003.gada jūnijā, kad ugunsnelaimes prasīja 13 cilvēku dzīvības, 2004.gadā – 11, 2005.gadā – 7, bet 2006.gadā jūnijā ugunsgrēkos gāja bojā deviņi cilvēki.

Jūnijā dzēsti 818 ugunsgrēki, kas salīdzinot ar iepriekšējo gadu ir par 23% mazāk, kad bija reģistrēti 1060 ugunsgrēki, tomēr salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem šis skaits ir samērā liels, jo 2003.gadā bija reģistrēti 763 ugunsgrēki, 2004.gadā – 627, bet 2005.gadā – 597 ugunsgrēki.

No šā gada jūnijā reģistrētajiem 818 ugunsgrēkiem 245 ir izcēlušies dzīvojamās mājās, 78 – transporta līdzekļos un transporta nozares objektos, 16 – sabiedriskās ēkās, 16 – ražošanas ēkās, 11 – jaunbūvēs, kā arī 291 reizi dega pamestas ēkas un atkritumi. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu visos objektos ugunsgrēku skaits ir samazinājies, izņemot transporta līdzekļos un transporta nozares objektos ugunsgrēku skaits ir pieaudzis par 37%.

Pagājušā gadā kopumā fotoradari fiksējuši 274,25 tūkst. pārkāpumu, no kuriem 235,68 tūkst. pārkāpumu fiksējuši stacionārie, bet 38,57 tūkst. pārvietojamie fotoradari. Kopējā uzliktā naudas soda summa veido 11,99 milj. eiro, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Gadu iepriekš kopumā tika noformēti 128,36 tūkst. pārkāpumu par 4,98 milj. eiro. Lai gan šķiet, ka pārkāpumu skaits ir krietni audzis, jāmin, ka 2016. gadā uz Latvijas ceļiem darbojās divi pārvietojamie un 40 stacionārie fotoradari. Savukārt pagājušā gada beigās stacionāro radaru skaits pieauga līdz 60. Šogad tiks pieslēgti vēl 40 stacionārie fotoradari un tad to kopējais skaits sasniegs simts, ko arī paredz ieviešanas plāns.

Daži autovadītāji ir spējuši sasniegt jaunus antirekordus ātruma pārsniegšanā un nopelnījuši krietnus sodus, ko fiksējuši stacionārie fotoradari. Vietā, kur atļautais ātrums ir līdz 50 km/h, kāda Porsche Panamera turbo vadītājs braucis ar ātrumu 153 km/h un par to saņēmis 540 eiro naudas sodu. Rekordists, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h pērn bijis kāds Audi A6 autovadītājs, kurš braucis ar 200 km/h un saņēmis līdz ar to 360 eiro lielu naudas sodu. Savukārt stacionārais fotoradars uz Rīgas – Ventspils šosejas fiksējis BMW 530, kurš atļauto 90 km/h vietā braucis ar 219km/h. Vadītājam arī uzlikts naudas sods 360 eiro apmērā.

Pieaugot bojā gājušo skaitam ceļu satiksmes negadījumos Latvijā, domubiedru grupa Drošais ceļš un Drošas braukšanas skola atgādina, ka, ievērojot drošas braukšanas principus, iespējams preventīvi novērst un būtiski samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu.

Ceļu policijas dati liecina, ka šogad bojā gājušo skaits ceļu satiksmes negadījumos, salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir pieaudzis.

2005.gadā piecos mēnešos gāja bojā 156 cilvēki, 2006.gadā – 135, bet 2007.gadā – 172. Pieaudzis arī dažādu traumu guvušo skaits. Ceļu policijas birojs informējis, ka šogad piecos mēnešos, salīdzinājumā ar tādu pašu laika posmu pagājušajā gadā, agresīvo braucēju skaits pieaudzis par 126,4%.

"Vienmēr jāatceras – iela nav vieta, kur vajadzētu kārtot rēķinus un izrādīt savus principus. Uz ielas ir daudz citu satiksmes dalībnieku, kuri pret pašu gribu var tikt iesaistīti bīstamās situācijās," atzīmē Drošas braukšanas skolas apmācību direktors Artūrs Priednieks.

Vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada valsts budžeta. Publiski izskanējusi informācija, ka finansējumu autoceļiem plāno samazināt par 47 miljoniem eiro, par ko nozarē ir liels satraukums, jo jau tā nepietiekamie resursi neļauj uzturēt ceļus kārtībā.

Pašvaldības, pagastu pārvaldes cenšas, cik spēj tikt galā ar savā pārziņā esošajiem ceļiem, bet aiz pašvaldības ceļa turpinās valsts ceļi un tie nereti ir pat daudz sliktākā stāvoklī. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis atzīst, ka arī viņu pagastā uz vietējiem valsts nozīmes ceļiem noteikti prasītos remontdarbi. «Tie visi ir grants ceļi, bet ne uz viena grants nav, būtībā varētu teikt, ka tie ir ceļi bez seguma. Paies vēl kādi gadi un tie tiešām tādi arī būs. Grants tur nav bērta virsū, kopš tie ir uzbūvēti.» J.Graumanis atzīst, ka uzturētājs, protams, pūlas, greiderē, bet neesot jau ko greiderēt.

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins piektdien preses konferencē apstiprināja, ka pašlaik notiek sprādzienā Saulkrastu novadā bojā gājušo identificēšanas darbi un līdz šim ir atpazīts viens vīrietis un tas ir pieredzējušais pirotehniķis Ilmārs Āboliņš.

Zināms, ka bojā gājuši ir divi vīrieši (no tiem viens pusaudzis) un trīs sievietes. A. Grišins informēja, ka ar pirotehniku I. Āboliņa ģimenē bija saistīti trīs cilvēki ģimenē, viņiem piederēja divi uzņēmumi – Svētku aģentūra, kurai licence bija līdz šā gada vasarai. Jau pavasarī šajā uzņēmumā tika konstatēti pārkāpumi, uzieta prettiesiska pirotehnikas glabāšanas noliktava un licence atņemta. I.Āboliņam piederēja vēl viens uzņēmums - Pyro Power, kam ir gan mazumtirdzniecības veikals, gan noliktava Tukuma pusē, kur drīkst glabāt sprādzienbīstamas vielas. Šīs vietas tika pārbaudītas un pārkāpumi netika konstatēti.

«Cilvēki bija izveidojuši nelikumīgu noliktavu vai glabātuvi dzīvojamā mājā, kas ir klaji pretrunā ar visiem normatīviem un drošības pasākumiem. Tā ir klaja noziedzīga rīcība. Apjomus, kas atradās mājās, noteikt ir grūti, to noteiks ekspertīze,» informēja A. Grišins.

Līdz 2020. gadam tiks sakārtoti visi galvenie A kategorijas autoceļi. Tā Dienas Bizness, Sixt Leasing, Circle K, CSDD un Latvijas Auto asociācijas rīkotajā auto nozares forumā AUTO 2018 norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Līdz šim nozīmīgs nozares finansējums nāca no Eiropas Savienības struktūrfondiem, taču jau 2019. gadā tas no pašreizējiem 124 milj. eiro saruks līdz 78,2 milj. eiro, bet 2020. gadā būs apaļa nulle. Tas nozīmē, ka jau pēc diviem gadiem ceļu būvniecība un atjaunošana būs pilnībā atkarīga no valsts budžeta. Jau iepriekš DB rakstīja - lai uzturētu esošo valsts autoceļu tīklu tādā stāvoklī, kādā tas ir patlaban, nodrošinot ikdienas uzturēšanu un remontdarbus tādā apjomā, lai ceļu stāvoklis nepasliktinātos, gadā būtu nepieciešami ap 700 miljoniem eiro.

U. Augulis teic, ka jau no šā gada valsts budžeta ienākumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kas pārsniegs konkrētajā gadā prognozēto, tiks novirzīti ceļu sakārtošanai un uzturēšanai. Savukārt no 2020. gada valsts budžeta programmai Valsts autoceļu fonds novirzīto finansējumu palielinās par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā tai novirzīto finansējumu, pie nosacījuma, ja IKP prognoze attiecīgajam gadam pieaugs ne mazāk kā par 5%. Tas gan nerisina situāciju ar autoceļu finansējumu gadījumā, ja tiek piedzīvota ekonomiskā lejupslīde un IKP samazinās. Tieši tādēļ Satiksmes ministrijas piedāvājums ir pakāpeniski novirzīt visus ieņēmumus no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas, lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanas valsts nodevas un ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem Valsts autoceļu fondam.

Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022. gadā1. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”.

Vairākās Eiropas valstīs tie tiek īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus. Latvijā šādu punktu uzskaite notiek, bet informācija ir speciāli jāmeklē, turklāt ir vairākus gadus veca. Šādas ceļa zīmes ieviešana uz Latvijas ceļiem būtu svarīga gan kā preventīvs instruments satiksmes drošībai, gan īpaši nozīmīga, lai informētu tūristus, kas ar automašīnu dodas apceļot Latviju, kā arī vietējos autobraucējus, kas retāk brauc konkrētus ceļa posmus.

Uzmanīgāki autobraucēji = mazāk negadījumu

Ceļazīme “Melnais punkts” citās pasaules valstīs tiek izmantota, lai norādītu uz bīstamību attiecīgajā ceļa posmā, tādā veidā pievēršot īpašu autovadītāju uzmanību ceļam. Starp valstīm atšķiras veids, kā statistiski tiek noteikts “melnais punkts”, piemēram, tepat Lietuvā šādi apzīmē 500 m garu ceļa posmu, kur pēdējo četru gadu laikā ir notikuši četri vai vairāk satiksmes negadījumi ar cietušajiem vai bojāgājušajiem.

Ik gadu apdrošinātāji ieskaita 2% no kopējiem ieņēmumiem par OCTA polisēm Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses fondā. Šie līdzekļi, vadoties pēc Ceļu satiksmes drošības padomes lēmumiem, tiek izlietoti informatīvu kampaņu organizēšanai ar mērķi uzlabot ceļu satiksmes drošību, kā arī samazināt negadījumu un bojā gājušo skaitu uz Latvijas ceļiem.

2006.gada laikā no iegādātajām OCTA polisēm apdrošinātāji Ceļu satiksmes negadījumu novēršanas un profilakses fondā kopā iemaksājuši 709 tūkstošus latu, Db.lv informēja LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics. No šiem līdzekļiem lielākās realizētās aktivitātes pērn bijušas piesprādzēšanās kampaņa bērniem Piesprādzē! Neriskē!, gājēju drošības kampaņas Uzdāvini Gaismu! un Gaismaszīme, kampaņas Dzer. Brauc. Pievienojies. turpinājums, kampaņa Autogaismas kārtībā!, skolēnu konkursa Gribu būt mobils! rīkošana un citas. No OCTA polišu ieņēmumiem Ceļu policijai pērn iegādāti jauni radari, alkometri, glābšanas tehnika un inventārs.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš nācis klajā ar iniciatīvu palielināt atsevišķos ceļa posmos maksimāli atļauto braukšanas ātrumu no 90 km/h līdz 100 km/h, jo, atbilstoši viņa vērojumiem, 90% autovadītāju tāpat pārkāpjot pastāvošos ātruma ierobežojumus. Iespējams, ka Segliņa vērojumi autobraucēju attieksmē pret ātruma ierobežojumiem varētu būt pietuvināti reālajai situācijai.

Tomēr jādomā, ka ir daudz iemeslu, kāpēc pastāv ātruma ierobežojumi, kas ir nevis emocionālā līmenī, bet racionāli argumentēti. Segliņš izteicies, ka labprāt pārrunātu savu ieceri ar ceļu drošības ekspertiem, taču negribētu dzirdēt par slikto ceļu kvalitāti kā vienīgo argumentu ātruma ierobežojumiem. Jāuzsver, ka ceļu kvalitāte tomēr ir saistīta ar braukšanas drošību.

Lai arī Latvijā tiek būvēti jauni ceļi un iespējams, ka uz dažiem no tiem var pabraukt ātrāk, tomēr kopējais autoceļu segums acīmredzot neatbilst vispārējiem standartiem, ja jau ceļu drošības eksperti to min kā argumentu. Ja Latvijā tiks uzbūvētas automaģistrāles ar ceļu norobežojumiem, gājēju pārvadiem utt., protams, pa šādu ceļu traukties var, taču šādu ceļu Latvijā nav.

Jau gadiem meklējam risinājumu Latvijā sasāpējušai problēmai - kā uzlabot ceļu satiksmes drošību! Regulāri tiek tērētas ievērojamas summas, veidojot sociālās kampaņas, pieņemti bargāki soda mēri noteikumu pārkāpējiem un veiktas neskaitāmas policijas patruļas ielās. Tomēr joprojām Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits ir viens no augstākajiem Eiropā.

Lielisks risinājums autovadītāju disciplinēšanai un to radīto risku optimālai izvērtēšanai ir nesen OCTA likumā iestrādātā norma par OCTA apdrošināšanas cenas diferencēšanu atkarībā no transportlīdzekļa īpašnieka nodarītajiem Ceļu satiksmes pārkāpumiem - to skaita un nopietnības pakāpes. Sen zināma patiesība ir, ka jebkuru cilvēku vislabāk disciplinē paša maks, jeb šajā gadījumā fakts, ka par agresīvu braukšanu un Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem var nākties bargi samaksāt, turklāt ilgtermiņā.

Šāda prakse, kad OCTA apdrošinātāji piemēro ievērojami lielākas prēmijas apdrošināšanas ņēmējiem, jau veiksmīgi darbojas un ir sevi attaisnojusi arī citās valstīs Eiropā. Par to esmu vairākkārt pārliecinājies, iepazīstot citu valstu pieredzi - Anglijā, Vācijā, Itālijā, Francijā un citur. Apdrošinātāji ārvalstīs rūpīgi izvērtē katra autovadītāja riska pakāpi, ko tas varētu radīt citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2006. gadā 547 cilvēki jeb 1,7% no visiem mirušajiem bija gados jauni cilvēki, tas ir, personas vecumā līdz 24 gadiem. Kopš 2000. gada šis skaitlis ir samazinājies par 219 cilvēkiem.

Baltijā, tai skaitā Latvijā, ir viens no augstākajiem jauniešu mirstības līmeņiem, salīdzinot ar vairākām citām Eiropas valstīm.

Jauno cilvēku nāves cēloņus var iedalīt divās lielās grupās - ārējie nāves cēloņi jeb nedabīgā nāve un iekšķīgās saslimšanas un iedzimtas anomālijas.

Ārēji cēloņi ir izplatītākais nāves iemesls gados jauniem cilvēkiem. 2006. gadā 250 cilvēku no 547 jeb 46% šī vecuma mirušajiem gāja bojā no ārējiem cēloņiem (2000. gadā 55%).

Kopš 2000. gada no ārējiem nāves cēloņiem bojā gājušo skaits ir samazinājies par 171 cilvēku jeb par 78%, bet no pārējiem cēloņiem - tikai par 48 cilvēkiem.

Atsevišķi autovadītāji maija vidū ir nolēmuši veikt miermīlīgu protestakciju uz Ventspils šosejas, lai tādējādi vērstu sabiedrības un atbildīgo institūciju uzmanību faktam, ka braucot pa noteiktu tās posmu, automašīnu sabojāt ir pat ļoti elementāri. Nebūtu jābrīnās, ja tuvāko nedēļu, mēnešu laikā šāda veida protestakcijas norisināsies uz ceļiem burtiski visā Latvijas teritorijā. Aizvadītās ziemas laikā vien sabrukuši 700 km Latvijas ceļu. Runa ir par ceļiem, to posmiem, kur bedrītes lāpīt vairs nav nekādas jēgas. Atsevišķas pašvaldības šajā jomā uzskaitīt pat nav vērts, jo ceļa posmus, uz kuriem skatoties, rodas iesaids, ka pa ziemu tiem pāri būtu dzīti tanki, var bez pūlēm atrast visur.

Protams, ceļu uzturēšana kārtībā, remontēšana, rekonstrukcija maksā daaudzus tūkstošus un pat miljonus latu. Droši vien būs kāda it kā atbildīga amatpersona, kas steigs klāstīt, ka principā ir krīze, naudas nav, jāsavelk jostas utt. Tam visam nevar nepiekrist, tomēr tieši saistībā ar ceļiem situācija ir nedaudz citādāka nekā ar dažādām citām sfērām. Būtu tikai loģiski, ja ceļu nodokļa nauda tiktu novirzīta ceļiem.

Otrkārt, kārtējo reizi jāatgādina vēsture saistībā ar degvielas akcīzes nodokli Latvijā. Kad to ieviesa mūsu valstī, tika paziņots, ka, fakts nenoliedzami ir nepatīkams - degviela šā nodokļa dēļ kļūs dārgāka, tomēr tādējādi iegūtie līdzekļi tiks novirzīti ceļiem. To paziņojot, tika arī izveidots speciālais budžets akcīzes nodokļa administrēšanai, un ceļu remonti tomēr sākās. Kopumā šis speciālais budžets neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas laikā ir divas reizes radīts un tikpat arī likvidēts - lielā mērā atkarībā no tā, kurš politiķis ir ticis premjera krēslā. Šobrīd tieši degvielas akcīzes nodoklis pat tiek izmantots valsts budžeta konsolidācijas vajadzībām (šā gada vidū palielinot astronomiskās benzīna cenas vēl par aptuveni diviem santīmiem), lai varētu atskaitīties starptautiskajiem aizdevējiem, neaizraujoties ar strukturālo reformu īstenošanu, bet ceļi tikmēr pārliecinoši turpina brukt. Loģiski rodas jautājums - kāda gan jēga no tā, ka no auto īpašniekiem tiek iekasēts gan ceļu, gan arī akcīzes nodoklis, ja atgriezeniskās saistes principā nav?! Vienīgais mierinājums valsts aparātam šajā sakarā - no minētajiem nodokļiem, līdzīgi kā no PVN, izvairīties nav iespējams.

Fotoradaru piegādātājs V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) ir piekritis slēgt pagaidu vienošanos ar Valsts policiju (VP), lai maksimāli nodrošinātu uz Latvijas ceļiem izvietoto fotoradaru darbības nepārtrauktību pēc tam, kad pamata līguma darbība būs beigusies.

Par to aģentūru LETA informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma. Viņa atzina, ka pārrunas ar V-Traffic turpinās, taču «labā ziņa ir tā, ka partneris ir piekritis sadarbībai», līdz ar to neatbildēts palicis vienīgi jautājums, kad šī pagaidu vienošanās tiks noslēgta – piektdien, 28.septembrī, vai nākamās nedēļas sākumā.

Tādējādi joprojām nav skaidrs, vai fotoradari uz Latvijas ceļiem darbosies šīs nedēļas nogalē, taču ir skaidrs, ka gadījumā, ja to darbībā būs pārrāvums, tad tas nebūs ilgāks par dažām dienām. Tādā gadījumā šajās dažās dienās ātruma kontroli un satiksmes drošību uz Latvijas ceļiem pilnā apmērā nodrošinās VP.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 9 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā darbinieki. Lielākā daļa saistīta ar SIA Maxima Latvija.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2007. gada 1.janvāra līdz 17.septembrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 45 darbinieki un 191 guvis smagas traumas, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 35 un smagas traumas guvuši 211 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 9 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2007.05.21. Rīgā SIA Heliotrope kravas automobiļa vadītājs gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā.

2. 2007.09.05. Ventspilī SIA Pilsbūve būvstrādnieks guva smagas traumas, nokrītot no augstuma.