Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Valsts meža dienests, veicot situācijas, saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos, uzraudzību un apsekojot mežaudzes, konstatēja, ka sakarā ar ilgstošo sausuma un karstuma periodu mežaudzēs egļu aizsardzības spēja ievērojami pazeminājusies un ir iespējama mizgrauža otrās paaudzes sekmīga attīstība. Ņemot vērā mizgrauža iespējamo savairošanos un augošo egļu augsto apdraudētības risku, Valsts meža dienests nolēmis ārkārtas stāvokli piecos Kurzemes rajonos saglabāt līdz 2006.gada 1.septembrim. Patlaban Latvijas mežos sāk izjust 2005. gada janvāra vētras sekas. 2005. gadā vēja gāztajās, lauztajās un izšūpotajās eglēs sekmīgi attīstījās divas kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – paaudzes, kā rezultātā mizgrauža skaits pagājušajā gadā palielinājās vairāk kā 10 reizes. Lai ierobežotu šā bīstamā kaitēkļa savairošanos un mazinātu iespējamos postījumu apmērus, Valsts meža dienests visiem Latvijas mežiem sagatavoja egļu audžu aizsardzības plānu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Egļu audžu aizsardzības plāna sekmīgai realizācijai, izvērtējot konkrēto situāciju katrā rajonā, šī gada sākumā pēc Valsts meža dienesta ierosinājuma piecos Latvijas rajonos (Ventspils (atsevišķos pagastos), Talsu, Tukuma, Saldus (atsevišķos pagastos), Kuldīgas) tika izsludināts ārkārtas stāvoklis sakarā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos. Neskatoties uz ļoti augsto mizgrauža blīvumu (monitoringa ietvaros vairāk kā 20 000 vaboles noķertas vidēji vienā slazdā), kaitēklis savairojies pārsvarā tikai 2005. gadā gāztajās eglēs, kurās ievērojamu konkurenci egļu astoņzobu mizgrauzim veidoja cits stumbra kaitēklis – egļu sešzobu mizgrauzis, kurš gan nav uzskatāms par agresīvu kaitēkli augošās egļu audzēs. Šī situācija pierāda, ka ir attaisnojies Valsts meža dienesta realizētais egļu audžu aizsardzības plāns un saistībā ar to pieņemtie lēmumi. Egļu astoņzobu mizgrauža otrās paaudzes egļu audžu bojājumu apmērus varēs novērtēt tikai septembrī – oktobrī, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests, veicot situācijas, saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos uzraudzību un apsekojot mežaudzes, konstatēja, ka sakarā ar ilgstošo sausuma un karstuma periodu mežaudzēs egļu aizsardzības spēja ievērojami pazeminājusies un ir iespējama mizgrauža otrās paaudzes sekmīga attīstība. Ņemot vērā mizgrauža iespējamo savairošanos un augošo egļu augsto apdraudētības risku, Valsts meža dienests nolēmis ārkārtas stāvokli piecos Kurzemes rajonos saglabāt līdz 2006.gada 1.septembrim, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Patlaban Latvijas mežos sāk izjust 2005. gada janvāra vētras sekas. 2005. gadā vēja gāztajās, lauztajās un izšūpotajās eglēs sekmīgi attīstījās divas kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – paaudzes, kā rezultātā mizgrauža skaits pagājušajā gadā palielinājās vairāk nekā 10 reizes. Lai ierobežotu šā bīstamā kaitēkļa savairošanos un mazinātu iespējamos postījumu apmērus, Valsts meža dienests visiem Latvijas mežiem sagatavoja egļu audžu aizsardzības plānu,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Egļu audžu aizsardzības plāna sekmīgai realizācijai, izvērtējot konkrēto situāciju katrā rajonā, šī gada sākumā pēc Valsts meža dienesta ierosinājuma piecos Latvijas rajonos (Ventspils (atsevišķos pagastos), Talsu, Tukuma, Saldus (atsevišķos pagastos), Kuldīgas) tika izsludināts ārkārtas stāvoklis sakarā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos. Neskatoties uz ļoti augsto mizgrauža blīvumu (monitoringa ietvaros vairāk kā 20 000 vaboles noķertas vidēji vienā slazdā), kaitēklis savairojies pārsvarā tikai 2005. gadā gāztajās eglēs, kurās ievērojamu konkurenci egļu astoņzobu mizgrauzim veidoja cits stumbra kaitēklis – egļu sešzobu mizgrauzis, kurš gan nav uzskatāms par agresīvu kaitēkli augošās egļu audzēs. Šī situācija pierāda, ka ir attaisnojies Valsts meža dienesta realizētais egļu audžu aizsardzības plāns un saistībā ar to pieņemtie lēmumi. Egļu astoņzobu mizgrauža otrās paaudzes egļu audžu bojājumu apmērus varēs novērtēt tikai septembrī – oktobrī,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests, pamatojoties uz pagājušā gadā veikto egļu astoņzobu mizgraužu monitoringu, informē, ka egļu mežaudzēs ļoti augsta mizgraužu savairošanās konstatēta Kuldīgas, Tukuma, Jelgavas, Ogres, Cēsu un Valkas rajonos.

Veicot egļu astoņzobu mizgrauža uzraudzību, Valsts meža dienests, konstatēja, ka augošajās eglēs 2006. gadā labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās divas egļu astoņzobu mizgrauža paaudzes, kā rezultātā mizgrauža populācija, salīdzinot ar 2005. gadu, palielinājusies vairāk nekā 10 reizes.

Lai novērtētu mizgrauža attīstību un tā radītos bojājumus, 2006. gadā tika apsekotas egļu mežaudzes, kurās izvērtēja pirmās un otrās paaudzes mizgraužu savairošanos. Apsekojot riska audzes, tās ir egļu mežaudzes, kurās 2006.gada pavasarī veikta saimnieciskā darbība vai palikuši vēja gāzti un lauzti koki, konstatēts, ka pirmās paaudzes egļu astoņzobu mizgrauzis mežaudzēs invadējis (bojājis) vidēji 2% egļu. Sakarā ar ilgstošo sausuma un karstuma periodu vasaras otrajā pusē, egļu aizsardzības spēja ievērojami pazeminājās, kas radīja priekšnosacījumus mizgrauža otrās paaudzes sekmīgai attīstībai. Mizgrauža otrās paaudzes radītie bojājumi ir apmēram 2 reizes lielāki salīdzinot ar pirmās paaudzes postījumiem, tas nozīmē, ka bojātas jau ir 4% egļu.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Lai samazinātu egles astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās risku un aizsargātu augošās egļu audzes no mizgrauža invāzijas, Valsts meža dienests (VMD) ierosinājis izsludināt ārkārtas situāciju Tukuma, Talsu, Kuldīgas, kā arī vairākos Saldus un Ventspils rajona pagastos. Ko lems attiecīgo pašvaldību ārkārtējo situāciju komisijas, ir to ziņā, skaidro VMD Meža aizsardzības sektora vadītāja Aiva Jansone. Viņa norāda, ka pēc 2005.gada janvāra vētras mežā joprojām atrodas ievērojams vēja darbības rezultātā bojātās un neizstrādātās egles koksnes apjoms — ap 390 000 m3 (šā gada martā), un pastāv reāli draudi, ka egļu astoņzobu mizgrauža attīstībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos iespējama šī ļoti bīstamā meža kaitēkļa masveida savairošanās. Visvairāk nesakopto egļu vējgāžu ir Tukuma rajonā — 65 000 m3, Talsu rajonā – 55 000 m3 un Kuldīgas rajonā – 45 000 m3. Daļa šīs vētras bojātās koksnes atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās, rūpējoties par dabas daudzveidību, vēja izgāztās egles nedrīkstēja aizvākt un tur ir bijusi jauka attīstības vieta egles astoņzobu mizgrauzim. Daļa mizgraužu joprojām atrodami zem koku mizas, lai gan lielākā daļa to jau ir pametuši attīstības vietas un ziemo zemsegā. Pavasarī vaboles izlidos un meklēs jaunas mājvietas nedaudz izšūpotās vai arī pilnīgi veselās eglēs, skaidro A. Jansone. Viņa atzīst, ka tā rezultātā gada laikā var aiziet bojā vairāki tūkstoši ha vērtīgo augošo egļu mežaudžu. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijai ir pakļautas egļu mežaudzes, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šādas audzes ir piemērotas šā kaitēkļa attīstībai. «Ja šī vasara būs karsta un Latvijā īstenosies ļaunākais variants no mežu aizsardzības viedokļa, tad katrs m3 pērn neizvāktās un mizgraužu inficētās egles koksnes šogad iznīcinās 7 –12 kokus,» secina A. Jansone. Viņa gan nevēlas spekulēt ar iespējamā posta apmēriem ne m3, ne arī latu izteiksmē, tomēr, pieņemot visļaunāko scenāriju, ka mizgrauzis var nopostīt ap 1.4 milj. m3 koksnes, tikai pirmajā gadā vien, zaudējumi naudas izteiksmē atkarībā no cietušo audžu vecuma un kvalitātes, var tikt lēsti desmitos miljonu latu.

Tukuma rajonā un Ventspils rajona Ugāles, Usmas un Puzes pagastos (ar 12. aprīli) un Talsu rajonā (ar 13. aprīli) izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Pēc 2005.gada 8.-9.janvāra vētras mežā joprojām atrodas ievērojams vēja darbības rezultātā bojātās un neizstrādātās egles koksnes apjoms, līdz ar to pastāv reāli draudi, ka egļu astoņzobu mizgrauža attīstībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos ir iespējama šī ļoti bīstamā meža kaitēkļa masveida savairošanās. Tā rezultātā gada laikā var aiziet bojā vairāki tūkstoši hektāri vērtīgo egļu mežaudžu. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijai ir pakļautas egļu mežaudzes, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šādas audzes ir piemērotas šā kaitēkļa attīstībai. Lai samazinātu šā postošā kaitēkļa masveida savairošanās risku un aizsargātu augošās egļu audzes no mizgrauža invāzijas, Valsts meža dienests ierosināja izsludināt ārkārtas situāciju Talsu, Tukuma, Kuldīgas rajonos un Ventspils rajona Ugāle, Usmas, Puzes pagastā, un Saldus rajona Nīgrande, Ezeres, Zirņu, Lutriņu, Jaunlutriņu, Pampāļu, Zaņas un Zvārdes pagastā. Ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā Valsts meža dienestam ir tiesības uzdot visiem meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem veikt efektīvākos meža aizsardzības pasākumus, lai samazinātu vai ierobežotu kaitēkļa masveida savairošanos, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Atcelta aprīlī izsludinātā ārkārtas situācija sakarā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma, un Ventspils virsmežniecības teritorijas mežos, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Līdz ar ārkārtas situācijas atcelšanu, tiek atcelts aizliegums skuju koku ciršanai egļu audzēs, kas vecākas par 50 gadiem un skuju koku ciršanai, kas atrodas tuvāk par 100 metriem no egļu audzēm, kas ir vecākas par 50 gadiem. Kaitēkļa invāzija Latvijas mežos ir 2005. gada janvāra vētras sekas, kad vēja gāztajās, lauztajās un izšūpotajās eglēs sekmīgi attīstījās divas kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – paaudzes, kā rezultātā mizgrauža skaits 2006. gadā palielinājās vairāk kā 10 reizes, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Valsts meža dienests konstatējis, ka mežā ir augsts egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās fons, īpaši strauji meža kaitēkļa savairošanās ir notikusi pēdējās nedēļas laikā, šo secinājumu pamatā ir izlases veidā apsekotās egļu audzes visā valsts teritorijā.Veicot meža patoloģiskā stāvokļa uzraudzību visā Latvijas teritorijā, Valsts meža dienests konstatēja, ka pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, notiek strauja ļoti bīstamā meža kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās. Veicot šā kaitēkļa monitoringu, šobrīd mizgrauža fons lielākajā Latvijas teritorijā tiek vērtēts kā augsts, līdz ar to pastāv liels augošu egļu bojājumu risks. Latgales reģionā šī situācija nav tik bīstama kā Vidzemē un īpaši Kurzemē. Jāatzīmē, ka egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās intensīvāka ir 2005.gada 8.-9. janvāra vētras visvairāk skartajos rajonos, kuros līdz pavasarim vēl atradās ievērojams apjoms vētras bojātās un neizstrādātās koksnes. Pēc Valsts meža dienesta ierosinājuma, dienestam savlaicīgi prognozējot šo iespējamo mizgraužu savairošanos, 2006.gada aprīļa vidū 5 Latvijas rajonos (Kuldīgas, Talsu, Saldus, Ventspils, Tukuma) jau tika izsludināta ārkārtas situācija, kā rezultātā daļēji tika apturēta skuju koku ciršana, lai iespēju robežās pasargātu augošās egļu audzes.

Gan apstrādes rūpniecības izlaide (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), gan apgrozījums pagājušā gada novembrī krituši pirmo reizi kopš 2016. gada. Apgrozījums kritis tieši eksportā, no kā var spriest, ka rūpniecības vājums Eiropā atspoguļojas arī Latvijā.

Apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms 2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, ir samazinājies par 0.8%. Tomēr, pateicoties iepriekšējai apstrādes rūpniecības noturībai, 2019. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2018. gada to pašu periodu, saražotais apjoms ir audzis par 2.3%.

Vēl joprojām par 2019. gada izrāvienu varam nosaukt elektrisko iekārtu ražošanu un gatavo metālizstrādājumu ražošanu (izņemot mašīnas un iekārtas). Ja elektrisko iekārtu ražošana oktobrī un novembrī piedzīvojusi izlaides apjomu samazinājumu, tad gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozare visu gadu uzrādījusi tikai pozitīvus rezultātus, un 2019. gada 11 mēnešos ir kāpinājusi izlaides apjomus par iespaidīgiem 14.3%. Šai nozarei arī, visticamāk, ir bijis lielākais devums kopējā apstrādes rūpniecības apjomu pieaugumā pagājušajā gadā.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Uzņēmējam un bijušajam politiķim Aināram Šleseram piederošajā īpašumā Jūrmalā, Upes ielā 1a, nokaltušajām priedēm nav konstatēti sakņu vai stumbru bojājumi, informēja Valsts meža dienesta (VMD) pārstāve Selva Šulce.

Koku vainaga augšējā daļā konstatēta agresīva priežu kaitēkļa galotņu sešzobu mizgrauža invāzija, kas šajā gadījumā izraisījis koku nokalšanu.

Kaitēkļu klātesamību vai neesamību neesot iespējams novērtēt, atrodoties uz zemes pie koku stumbra, jo dažas kaitēkļu sugas atrodamas tikai koku vainagā. Lai novērtētu kaitēkļu klātbūtni, VMD arborists apsekojis nokaltušo koku vainaga daļu un paņēmis vairākus zaru paraugus no koku vainagu augšējās daļas.

Mežaudzes apsekošanu dienests veica 28.maijā, pamatojoties uz Jūrmalas aizsardzības biedrības iesniegumu, pieaicinot arī Valsts augu aizsardzības dienesta un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes speciālistus.

Ekonomika ir jāsilda, valstij jāno-drošina uzņēmēji ar zināmu pasūtījumu apjomu utt. Tas viss ir dzirdēts neskaitāmas reizes, turklāt izmantojot to kā vienu no lozungiem, uzsākot stikla kalna jeb Gaismas pils būvniecību Rīgā.

Protams, neaizmirstot nolamāt par sarkanajiem tumsoņām visus, kas tā arī nav sapratuši, cik nozīmīgs kultūras objekts nu top Pārdaugavā.

Taču nupat Helēnas Demakovas vadītās Kultūras ministrijas paspārnē esošā aģentūra Jaunie 3 brāļi (J3B) ir parūpējusies par tādu ekonomikas sildīšanu, ka, dod Dievs, lai kurināmā pietiktu. Runa ir par J3B noslēgto līgumu ar Andra Sīļa vadīto arhitektu biroju par jaunās Rīgas koncertzāles projekta izstrādi, tam atvēlot 6 miljonus latu. Interesanti šajā jomā ir kaut vai tas, ka līguma slēdzēji, kā redzams, ir pamatīgi dažādu konspirācijas teoriju piekritēji.

Jau trīspadsmito gadu jūlija trešajā nedēļā – no 16. līdz 20. jūlijam – notiek pilsētas festivāls Dzīres Kuldīgā.

Atšķirīgs no citu pilsētu svētkiem ir ne tikai nosaukums, bet arī saturs, ar kuldīdznieku veidotiem oriģināliem, netradicionāliem, atraktīviem pasākumiem un svētkiem īpaši veidotām koncertizrādēm. Ik gadu festivālam ir sava devīze. Šogad – Kuldīga zeļ un plaukst, informē Dzīru Kuldīgā producente Inta Burnevica.

Piecās festivāla dienās pilsētnieki un Dzīru viesi varēs skatīt vismaz 60 dažādus pasākumus, rodot iespēju atpūsties, izklaidēties un līdzdarboties apmēram 120 dažādās aktivitātēs. Lielākā daļa Dzīru pasākumu ir bez ieejas maksas, lai svētkos varētu piedalīties ikviens, neatkarīgi no maka biezuma, bet svētku programma ir tik dažāda, lai nodarbi sev atrastu gan liels, gan mazs.

AS «Olainfarm» nosoda «SIA «Olmafarm» rīcību, izplatot dezinformāciju un musinot uzņēmuma akcionārus ar savu aicinājumu šodien, 1.aprīlī, pulcēties pie AS «Olainfarm» caurlaides.

«Tā kā iepriekš izsludinātā ārkārtas akcionāru sapulce tika atcelta ar uzņēmuma valdes š.g. 27.marta lēmumu, un par to tika paziņots visiem akcionāriem likumā noteiktā kārtībā, šī rīta notikumus nevar saukt citādi kā par 1 aprīļa ālēšanos, ko organizējis viens akcionārs, un tiem nav nekāda juridiska spēka. Vienlaikus mums patiesi žēl, ka atsevišķi akcionāri tomēr tika maldināti ar SIA «Olmafarm» uzsaukumiem, un šodien pulcējās pie uzņēmuma caurlaides,» pauž AS «Olainfarm» padomes priekšsēdētājs Pāvels Rebenoks.

P. Rebenoks norāda, ka SIA «Olmafarm» aicinājumi uz akcionāru sapulci, kas tika paziņoti tikai ar mediju starpniecību, ir vēl jo vairāk dīvaini un nesaprotami, jo iepriekš plānoto ārkārtas akcionāru sapulci 1.aprīlī ierosināja Signe Baldere-Sildedze (pārstāvot Annu Emīliju Maliginu) un Nika Saveļjeva, nevis SIA «Olmafarm».

Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien iepazīstinājusi ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), kura mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Lai gan vienotais tirgus ir apliecinājis sevi kā mūsu labākais aktīvs krīzes pārvarēšanā, Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi strukturālus trūkumus, kas kavē ES spēju efektīvi un saskaņoti reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienpusēji pasākumi ir izraisījuši sadrumstalotību, vēl vairāk saasinājuši krīzi un īpaši smagi skāruši mazos un vidējos uzņēmumus.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka pēdējos gados piedzīvotajās krīzēs smagi strādāts, lai saglabātu netraucētu vienotā tirgus darbību, turētu robežas un piegādes ķēdes atvērtas un nodrošinātu to produktu un pakalpojumu pieejamību, kas mūsu iedzīvotājiem bija vajadzīgi.

"Mums jābūt labāk sagatavotiem, prognozējot nākamo krīzi un reaģējot uz to. Vienotā tirgus ārkārtas instruments nevis paļausies uz tūlītējām, improvizētām darbībām, bet būs strukturāls risinājums, kas nebaltās dienās palīdzēs saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. VTĀI nodrošinās labāku koordināciju ar dalībvalstīm, palīdzēs novērst un ierobežot potenciālās krīzes ietekmi uz rūpniecību un ekonomiku un nodrošinās Eiropai mehānismus, kas ir mūsu globālajiem partneriem, bet nav mums," uzsvēris Bretons.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Daudziem varētu šķist, ka mūsu finanšu sistēma "baigi dragā uz priekšu", taču patiesībā tā ir mazāka par vienu Luksemburgas banku. Tā intervijā Numuram atzīst a/s Latvijas Krājbanka prezidents, kādreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars.Latvijas Krājbankas prezidents, kādreizējais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars

Sarunas gaitā viņš uzsver, ka, neraugoties ne uz vispārējo finanšu krīzi pasaulē, ne arī notikumiem saistībā ar Parex banku, Latvijā vairs nav iespējama tāda situācija, kāda savulaik bija ar bēdīgi slaveno Banku Baltija. Savukārt daudz kur dzirdētie stāsti par milzīgo ASV ietekmi uz Latviju tiek nosaukti vienkārši par… slima kaķa murgiem.

Latvijas medicīnā izsludina ārkārtas situāValsts operatīvā medicīniskā komisija ceturtdien nolēmusi Latvijas medicīnas nozarē izsludināt ārkārtas situāciju, apstiprināja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes būs pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Veselības ministrijā iepriekš skaidroja, ka ārkārtas situācija medicīnā uztverama kā pēdējais signāls sabiedrībai, ka situācija ārstniecības iestādēs ir ļoti sarežģīta, un ir nepieciešams ikviena atbalsts cīņā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Ārkārtējo situāciju medicīnā izsludina gadījumos, ja tūlītēji pieejamo medicīnisko resursu apjoms neatbilst esošajam vai prognozējamam cietušo vai saslimušo skaitam.

Sīkāka informācija izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā tiks sniegta īpaši sasauktā preses konferencē ceturtdien plkst.13 Tajā piedalīsies veselības ministrs Pavļuts, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes loceklis, profesors Haralds Plaudis un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga.

Mizgraužu dzīres Rietumeiropas mežos radījušas situāciju, ka šogad tirgū ir daudz koksnes, kas iegūta no šādiem mežiem, un to izjutuši gan Latvijā strādājošie kokrūpnieki, gan mežsaimnieki, par šī kaitēkļa operatīvu ierobežošanu esot jādomā

Šādu ainu redz DB aptaujātie meža nozares uzņēmēji, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā vasarā ir bijušas teritorijas, kurās ir tikusi novērota liela mizgraužu populācijas savairošanās, taču tā neesot bijusi tik nopietna, kāda bijusi pēc 2005. gada vējgāzēm, turklāt esot konkrēts rīcības plāns, ko un kā darīt šādās situācijās. Tieši labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās vairākas egļu astoņzobu mizgraužu paaudzes. Ilgstošais sausums un karstums pērnās vasaras otrajā pusē egļu aizsardzības spējas ievērojami pazemināja, tas radīja priekšnosacījumus mizgraužu nākamās paaudzes sekmīgai attīstībai. «Tas, ka Eiropā ir daudz koksnes, kura nākusi no mizgraužu nopostītiem mežiem, ir fakts, un tam ir sava ietekme uz daudzu koksnes izstrādājumu cenām un arī pieprasījumu,» skaidro koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš norāda, ka liela šādas koksnes ienākšana tirgū ir radījusi situāciju, ka ir sarucis pieprasījums no Rietumeiropas pēc paletēm un to sagatavēm, tehnoloģiskās koksnes. «Vācija, piemēram, daudz cērt šīs mizgraužu dzīrēs cietušās mežaudzes un iegūto koksni eksportē uz Dāniju un vēl citām valstīm,» norāda A. Apfelbaums. Viņš pauž, ka koksnes tirdzniecībā šis nav pirmais šāda veida atgadījums un droši vien arī ne pēdējais. «Ja būs salta ziema, tad viss būs kārtībā,» tā A. Apfelbaums.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tehnoloģiju Biznesa centra un Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas īstenotajā apmācību programmā "Inovāciju akadēmija" līdz šim ir tapušas vairāk nekā 100 biznesa idejas, informē LIAA.

Programmā "Inovāciju akadēmija" zināšanas trīs gadu laikā ieguvuši 443 dalībnieki un izstrādāti 110 dažādi jauni produkti un pakalpojumi, tostarp risinājums astoņzobu mizgrauža apkarošanai - kukaiņu "armija", kas iznīcina astoņzobu mizgrauža olas un aizsargā mežus, alternatīvas ūdeņraža tehnoloģijas, izmantojot UV starojumu, kā arī pārvietojamais bioreaktors mikroorganismu fermentācijas pētījumu procesu veicināšanai.

“Šī programma būs paraugs turpmākajām LIAA iniciatīvām šajā jomā, jo, to īstenojot, mēs iemācījāmies, kā veidot sadarbību starp universitātēm un valsts pārvaldi, kā piesaistīt labākos mentorus un lektorus. Esmu lepns, kā esam savienojuši akadēmiskās zināšanas ar prasmēm un jaunajiem uzņēmējiem. Mūsu mehānisms nepārtraukti ticis uzlabots un to varēsim izmantot nākotnē,” atzīst LIAA Tehnoloģiju biznesa centra vadītājs Andrejs Berdņikovs.