Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Baltijas valstu iedzīvotāji ļoti labprāt iepērkas ārzemēs, visbiežāk kaimiņvalstīs, tam kopumā tērējot vairāk nekā miljardu eiro gada laikā. Šādi dati iegūti pētījumā par Baltijas valstu patērētāju izvēlēm, ko veica Nīderlandē dibinātais pētījumu institūts «Regionplan Policy Research» un profesionālo pakalpojumu kompānija «EY».

Pēc ekspertu skaidrojuma, šāda mēroga iepirkšanās ārzemēs skaidrojama ar zemiem ienākumiem un produktu cenu atšķirībām dažādās valstīs.

Katrs otrais Baltijas valstu iedzīvotājs pērk produktus vai mājsaimniecības preces ārzemēs vismaz reizi gadā. Visvairāk ārzemēs iepērkas Igaunijas iedzīvotāji – 56%, bet latvieši un lietuvieši dodas uz kaimiņvalstīm nedaudz retāk - attiecīgi 52% un 49%.

«Iemesli tam, ka Baltijas valstu iedzīvotāji iepērkas ārzemēs ir dažādi. Ienākumiem palielinoties, Baltijas valstu iedzīvotāji kļūst aizvien mobilāki. Palielinās arī tiešo avioreisu un attiecīgi lidojumu skaits no Baltijas valstīm, kas ir attīstīto valstu iezīme. Tomēr pētījums atklāja vēl kādu fenomenu - Baltijas valstis izceļas ar lielu skaitu «ekonomisko tūristu». Liela daļa Baltijas valstu iedzīvotāju regulāri dodas uz ārzemēm, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus,» uzsver «Regionplan» pētnieks Ježijs Strātmeijers (Jerzy Straatmeijer), kura vadībā veikts šis pētījums.

Andrim Lubānam izdevies padarīt valsts kapitālsabiedrību par pelnošu uzņēmumu, kā arī noorganizēt vilcienu iepirkumu. Tas gan nepalīdzēja saglabāt valdes priekšsēdētāja amatu.

To intervijā Dienas Biznesam norāda Andris Lubāns, kas pēc Rīgas Tehniskās universitātes pabeigšanas (diplomdarbs par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem) valsts pārvaldē saistībā ar transporta jomu vai Satiksmes ministrijas (SM) pārraudzībā esošās valsts kapitālsabiedrības nostrādājis 25 gadus. Kaut arī tieši viņa vadībā VAS Pasažieru vilciens, šķiet, būs atbrīvojies no neveiksmīgu vilcienu iepirkumu lāsta, uzņēmuma padomei viņš vairs nešķita piemērotākais vadītājs.

Asociācija Latvijas auto ik pa brīdim sūdzējusies, ka nav apmierināta, kā valsts SIA Autotransporta direkcija sadala autopārvdājumu atļaujas Latvijā.

Manuprāt, izdevās nenovirzīties no optimālā vidusceļa, neiebraucot ne vienā, ne otrā grāvī. Neapmierinātība ir saprotama, jo atļauju vienkārši bija mazāk nekā pārvadātāji spētu braukt. Ja viņi izbrauc divus trīs braucienus, bet pēc tam divas nedēļas jāstāv pie sētas, tāpēc ka nav atļaujas, protams, ka rodas neapmierinātība. Mēs pat piedāvājām asociācijai eksperimentu – atļaujas, ko izdalām visa gada garumā, iedosim uzreiz, un tad dariet, ko gribiet. Tas gan publiski neparādījās, bet atbilde bija – labāk tā nedarīsim. Tādējādi bija saglabāta iespēja pārvadātājiem strādāt visa gada garumā, nevis strauji attīstīties, izveidojot burbuli. Turklāt ar atļaujām devām priekšrocību vairāk tiem pārvadātājiem, kas strādāja ar Latvijas ražotājiem, kuri preces eksportēja vai importēja. Līdz ar to no pārvadājuma ieguva ne tikai transporta kompānija, ‒ jo kāds gan labums Latvijai no pārvadājuma Krievija‒Polija.

Stacionārie fotoradari, kas atrodas uz Latvijas autoceļiem, par kuriem Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteiktā kārtībā ir jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjete, uzsākuši kontrolēt vinjetes esamības faktu.

Tas nozīmē, ka stacionārie fotoradari turpmāk fiksēs ne vien ātruma pārkāpumus, OCTA un tehniskās apskates derīgumu, kā tas bijis līdz šim, bet arī vinjetes esamību.

Jau vēstīts, ka par Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteikto autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti no šā gada 1.janvāra jāmaksā arī par kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir no 3000 līdz 3500 kilogramiem. Kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3000 līdz 3500 kilogramiem nodevas dienas likme ir seši eiro, nedēļas likme - 14 eiro, mēneša likme - 28 eiro, bet gada likme - 300 eiro.

Ja stacionārais fotoradars vienam transportlīdzeklim fiksēs vairākus pārkāpumus, sods tiks piemērots tikai par lielāko pārkāpumu. Piemēram, ja auto tiks pieķerts par ātruma pārsniegšanu, bet tam nebūs derīga arī OCTA, tehniskā apskate, kā arī vinjete, tad sods tiks piemērots par lielāko pārkāpumu.

Smsvinjetes.lv (SIA Baltic Tools) tirgū ienāk, piedāvājot iespēju par autoceļu lietošanas nodevu norēķināties ar īsziņas starpniecību

Uzņēmums piedāvā jaunu tehnoloģisku risinājumu, kas ļauj ar īsziņu veikt apmaksu par Latvijas autoceļu lietošanas vinjeti. Apmaksu iespējams veikt attālināti.

Vinjetes var iegādāties internetā, uz robežas un degvielas uzpildes stacijās. «Man šķita muļķīgi, ka ir jāapstājas, jātērē laiks, katru reizi jāsauc mašīnas parametri – cik asis, cik sver, kāda ir emisijas klase utt. Vienas vinjetes iegādei tiek patērētas vismaz piecas minūtes internetā līdz pat pusstundai degvielas uzpildes stacijā. Transporta kompānijai tas ir laiks un nauda. Šoferiem nepatīk stāvēt, jo viņiem algu maksā par to, ka viņš brauc, nevis ka stāv,» stāsta Ģirts Zariņš, smsvinjetes.lv (SIA Baltic Tools) vadītājs. Turklāt šoferiem no sākuma jāiegulda sava nauda un vēlāk čeki jānes uz uzņēmuma grāmatvedību, kam jāiegrāmato katrs norēķins.

Sākotnējā divu mēnešu statistika par vidējā ātruma kontroles posmu darbību liecina, ka posmos ievērojami samazinās ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, vēl straujāk samazinājies CSNg ar cietušajiem vai ievainotajiem skaits, informē VSIA Latvijas Valsts ceļi.

Šī gada augustā un septembrī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2022.gadā, vidējā ātruma kontroles posmos CSNg skaits samazinājies par 46%, CSNg ar cietušajiem skaits par 64% un CSNg ar ievainotajiem skaits par 73%. Tomēr divi mēneši ir vēl neliels periods kvalitatīvas statistikas iegūšanai, precīzāki dati būs redzami, kad iekārtas būs darbojušās pilnu gadu.

Statistikas dati liecina, ka vidējās kontroles posmos braukšanas ātrums samazinājās vēl pirms iekārtas sāka darboties, tas notika uzreiz pēc tam, kad tika uzstādīts aprīkojums un attiecīgās ceļazīmes.

Patlaban valsts ceļu tīklā darbojas 15 vidējā ātruma kontroles posmi. Vēl viens posms jau ir uzbūvēts, bet tajā ir mainīgs ātruma režīms, tāpēc vēl turpinās protokola izstrāde šim posmam.

Šogad līdz 8. decembrim ar stacionārajiem un pārvietojamiem fotoradariem fiksēti 3179 pārkāpēji, kas nav iegādājušies vinjeti, savukārt likumsargi ir sastādījuši 2078 administratīvo pārkāpumu protokolus par autoceļu lietošanu, ja nodeva nav samaksāta, informē Valsts policija.

Tiem automašīnu vadītājiem, kuru transportlīdzekļa pilna masa ir vairāk nekā 3 tonnas un kas atbilst N kategorijai (paredzēti kravu pārvadāšanai), ir jāiegādājas vinjete – nodeva par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu lietošanu.

Vinjetas nemaksātājs tiek fiksēts ar fotoradara palīdzību, ja autovadītājs ir pārkāpis atļauto braukšanas ātrumu.

Tāpat kopš šā gada vasaras uz valsts autoceļiem darbojas tehniskie līdzekļi, kas automātiski fiksē vinjetes nemaksātājus. Tādējādi pārkāpumi tiek reģistrēti, neapturot transportlīdzekli.

Par pārkāpumu, kas ir fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem, uzliek sodu kā par likumā noteiktā valsts autoceļa posma lietošanu, ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta:

Lai uzlabotu autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes samaksas kontroli, kopš šā gada vasaras uz valsts autoceļiem darbojas tehniskie līdzekļi, kas vinjetes nemaksātājus fiksē automatizēti, proti, pārkāpumi tiek fiksēti, neapturot transportlīdzekli. Šogad trīs mēnešu laikā jau sastādīti 615 administratīvo pārkāpumu protokoli un soda naudās piemēroti 252 500 eiro, informē Satiksmes ministrija.

Vinjete ir nodeva par Latvijas galveno un reģionālo autoceļu lietošanu. Tā ir obligāta kravas transportlīdzekļiem, kuru pilna masa ir lielāka par 3 tonnām.

Autoceļu karte, pa kuriem pārvietojoties, nepieciešama vinjete atrodama šeit – https://ieej.lv/864kF. Vinjeti var samaksāt tiešsaistē vietnē: https://www.lvvignette.eu/, tirdzniecības vietās un CSDD kasēs.

Vinjetes apmērs atkarīgs no transportlīdzekļa motora izmešu līmeņa, transportlīdzekļa vai tā sastāva asu skaita un pilnas pieļaujamās masas. Var izvēlēties dienas, nedēļas, mēneša vai gada vinjetes.

Ja autoceļu lietošanas nodeva nav samaksāta pilnā apmērā, uzliek naudas sodu 300 eiro apmērā, ja autoceļu lietošanas nodeva nav vispār maksāta, uzliek naudas sodu 500 eiro apmērā.

Valka pārvērtusies par alkohola tirdzniecības galvaspilsētu; igauņi un somi mūsu valstī turpina ierasties lētāka alkohola meklējumos.

Jāteic, ka igauņi naski ir iesaistījušies arī šī biznesa attīstībā Latvijā. Tā, piemēram, igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest 2015. gadā izveidoja veikalu Alko 1000 Market Valkā, Apē, Ainažos un Grenctālē. «Sākumā veikals bija pavisam neliels, taču šo gadu laikā esam ievērojami paplašinājuši telpas. Nekad iepriekš nebijām domājuši, ka šis bizness Valkā būs tik sekmīgs. Paplašinot veikalu, mums šķita, ka visiem dzērieniem būs vairāk vietas, taču tagad, kad esam krietni lielākās telpās, joprojām šķiet, ka arī tagad vietas ir pārāk maz. Bizness patiesi attīstās,» stāsta Mēliss Reiljans (Meelis Reiljan), Alko 1000 Market komunikācijas menedžeris.

Strauja un ekonomiski nepamatota akcīzes nodokļa celšana alkoholam iecirtusi pamatīgu robu Igaunijas budžetā. Tā kā Latvijā grādīgie dzērieni maksā lētāk, igauņi pirkt alkoholu regulāri dodas uz Latvijas veikaliem.

Latvijas Alkohola nozares asociācijas aplēses liecina, ka 2017. gadā Latvijas budžets no igauņu alkohola iegādes braucieniem uz Latviju ieguvis vismaz 40 miljonus eiro. Igaunijas piemērs pierādījis, ka nepārdomāta akcīzes nodokļa celšana nav priekšnosacījums lielākiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā – tieši pretēji: pircēji meklē lētākas alkohola iegādes iespējas kaimiņvalstīs, un pieaug nelegālā alkohola tirgus.

Pagājušajā gadā Igaunijas budžets ieņēma par 50 miljoniem eiro mazāk nekā plānots un ieņēmumi no alkohola tirdzniecības samazinājās par apmēram 30 miljoniem eiro.

Turpmāko trīs gadu laikā strauju akcīzes nodokļa celšanu plāno arī Latvija – šajā gadā nodoklis tiek celts par 15%, nākamajā gadā par 10% un 2020.gadā – vēl par 10%. Nodokļu celšana plānota, neskatoties uz to, ka jau vidēji šobrīd grādīgo alkoholisko dzērienu akcīzes nodoklis un PVN kopumā veido vairāk nekā 70% no dzēriena cenas veikalos, dažreiz pat tuvu 90% no dzērienu cenas (skatīt pievienoto infografiku).

#Ir dzirdēts, ka arī Lidl ienāks Igaunijā, un ir paredzams, ka tas ieviesīs korekcijas, tiek pieļauta konsolidācija.

Igaunijas tirgotāja Coop apgrozījums 2017. gadā sasniedzis 551 miljonu eiro, mērķis ir to audzēt līdz vienam miljardam eiro 2025. gadā; pērn kompānija iegādājās banku

«Mums ir vairāk veikalu nekā visiem konkurentiem kopā,» laikrakstam Dienas Bizness apgalvo Martins Mīdo (Martin Miido), AS Coop Eesti Keskühistu komunikācijas vadītājs. Coop ir teju 350 veikali visā Igaunijā, un tā tirgus daļa ir 22%. Coop, ko agrāk sauca par kooperatīvu sabiedrību Eesti Tarbijateühistute Keskühistu, pirmsākumi meklējami 1902. gadā Igaunijas pilsētā Antslā, kur 17 zemnieki sanāca kopā un nolēma, ka vēlas nopirkt darbarīkus, izslēdzot no spēles ārzemju dīleri, tā iegūstot ievērojami zemāku cenu. Viņi šādi turpināja, pērkot un pārdodot preces saviem biedriem, padarot pieejamas preces, kas iepriekš nebija nopērkamas. Pēc tam izveidojās vēl citi kooperatīvi, un 1917. gadā tika nodibināta kooperatīvu centrālā apvienība, kas saviem biedriem nodrošina dažādus pakalpojumus. Vēlāk dažādos laika periodos Igaunijā ir bijuši vairāki simti kooperatīvu, bet tagad to ir 19 un tie ir apvienojušies Coop. Kopumā veikalu ķēdei caur šiem kooperatīviem ir vairāk nekā 80 tūkstoši īpašnieku.

Latvija gatavo tehnisko risinājumu tā dēvētā zaļā sertifikāta ieviešanai, kas tostarp atļautu ceļot pret Covid-19 vakcinētiem vai šo slimību izslimojušiem, ceturtdien valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš stāstīja, ka patlaban Eiropas Savienībā (ES) tiek izstrādāta sistēma, kādā veidā cilvēks varētu pierādīt, ka viņš ir vai nu izslimojis Covid-19, vai arī ir vakcinējies pret šo vīrusu, vai arī persona ir ieguvusi negatīvu Covid-19 testu, kas ir svarīgi nosacījumi, lai persona varētu pārvietos gan iekšzemē, gan ārzemēs.

"ES par to diskutē, jo tas ir ne tikai epidemioloģisks un ekonomikas jautājums, bet gan tas ir skatāms plašāk kā ES pārvietošanās brīvības jautājums," piebilda Pavļuts.

Pēc veselības ministra teiktā, ES institūcijas par tā dēvēto zaļo sertifikātu spriež jau vairākus mēnešus un arī Latvijas ir izstrādājusi nacionālās pozīcijas projektu, kas patlaban tiek saskaņots ar ministrijām.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmums EY ir ieviesis savu mākslīgā intelekta jeb AI daudzfunkcionālu platformu, kas ietver arī ģeneratīvo valodas modeli EYQ un dažādus datu risinājums, kas palīdzēs EY darbiniekiem un klientiem arvien plašāk savā darbībā ieviest mākslīgā intelekta iespējas.

EY mākslīgā intelekta modeļa izveidē ir investēti 1.4 miljardi ASV dolāru un tas tika veidots pusotru gadu. EY mākslīgā intelekta risinājumu iespējas uzņēmuma partneriem un darbiniekiem būs pieejamas visā pasaulē, proti, arī Latvijā un Baltijā.

“Mākslīgais intelekts ir viens no nozīmīgākajiem tehnoloģiju attīstības pavērsieniem, kas kardināli mainīs uzņēmumu un institūciju darbu un faktiski visas sabiedrības dzīvi. Tādēļ ir kritiski svarīgi laicīgi saprast mākslīgā intelekta izmantošanas iespējas un likt tās lietā, lai radītu vērtību mūsu ekonomikai un cilvēkiem. EY mākslīgā intelekta risinājumi fokusēsies uz diviem virzieniem – mūsu profesionāļu komandu kompetenču celšanu un mūsu klientu darbības uzlabošanu un piemērošanu jaunajām iespējām,” saka Diāna Krišjāne, EY partnere Baltijas valstīs.

Jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms Latvijā darbojas no šī gada sākuma, taču jau pēc pirmās apvienotās deklarācijas iesniegšanas par pirmo pusgadu daudziem uzņēmumiem ir radusies virkne jautājumu.

Līdz šim nodokļu deklarāciju praktiskā aizpildīšana lielā mērā bija grāmatvežu pienākums, taču šobrīd arvien biežāk uzņēmumos rodas situācijas, kad, pildot jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, grāmatvedis bez vadības atbalsta to nemaz nevar izdarīt.

Uzņēmumu vadītājiem ir nepieciešams plānot papildu darbu pie UIN deklarācijas pārbaudes par taksācijas periodu, kas vairs nav 12 mēneši, kā tas bija līdz 2017. gada beigām, bet katrs kalendārais mēnesis – līdzīgi kā PVN deklarācijai. Savukārt šis faktors daudzos uzņēmumos ir ieviesis izmaiņas finanšu uzskaitē – ir radusies nepieciešamība ne tikai izveidot atsevišķus uzskaites kontus grāmatvedībā, bet arī papildu reģistrus un pārbaudes failus prasītajai informācijai par taksācijas periodu. Turklāt tieši šie papildu faili un reģistri prasa atsevišķu uzraudzību un iesaisti no uzņēmuma vadības puses. Papildu administratīvais darbs ir arī tiem uzņēmumiem, kuru pārskata gads neatbilst kalendārajam gadam, jo bez UIN deklarācijas ir jāsagatavo un jāiesniedz arī starpperioda finanšu pārskats.

Tieši pēdējos gados atkal aktuālas kļuvušas runas par mākslīgo intelektu, un šajā lauciņā ir arvien vairāk veiksmīgu piemēru, jo beidzot datoru veiktspēja pietuvojusies tam, lai sistēmas veiksmīgi apmācītu

Latvijas valodu tehnoloģiju uzņēmumam Tilde mākslīgā intelekta jomā ir labi panākumi, kas novērtēti arī pasaules līmenī. Uzņēmuma vadītājs Andrejs Vasiļjevs intervijā Dienas Biznesam atklāj, ka Latvijai ir visas iespējas izmantot mākslīgā intelekta vilni un lielo interesi pasaulē, lai radītu nākamā līmeņa inovācijas.

Cik mākslīgs ir mākslīgais intelekts?

Pilnīgi mākslīgs, taču cilvēka radīts. Ja man prasa, kas ir mākslīgais intelekts, varu iedalīt trīs virzienus. Viens ir spēja iegūt jaunas zināšanas, izdarīt secinājumus, veidot zināšanu modeļus un tos pielietot, balstoties uz datiem. Piemēram, tagad ir mākslīgā intelekta algoritms, kas spēj pēc fotogrāfijas pateikt, kas tajā ir attēlots. Analizējot lielu datu apjomu, šajā gadījumā attēlus, ko cilvēks ir aprakstījis, uz to bāzes tiek izveidoti jauni zināšanu modeļi, lai, saņemot jaunu attēlu, varētu pateikt, kas tur redzams. Tilde šo paņēmienu pielieto mašīntulkošanā – mēs veidojam mašīntulkošanas sistēmas, kas no cilvēku tulkojumiem iemācās, kā jātulko. Mākslīgā intelekta metodes ļauj to iemācīties daudz gudrāk, nekā ar vecajām metodēm. Ja ir daudz cilvēku tulkojumu, neironu tīkli, kas ir viens no dominējošiem veidiem mākslīgā intelekta tehnoloģijās, spēj izveidot gudrus tulkošanas modeļus, kas zina, kā jātulko teksts, un līdzinās savās spējās tam, ko var iztulkot cilvēks.

Ņemot vērā, ka Latvija ir unikālā situācijā ar zemu CO2 intensitāti un neproporcionāli lielu Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un ja vēsturiski esam investējuši dabasgāzes TEC jaudās aptuveni miljards eiro, tad šobrīd neizveidot savu sašķidrinātās dabasgāzes (LNG — liquefied natural gas) termināli būtu neloģiski, jo paļauties tikai uz tirgu nav iespējams.

Šādus infrastruktūras ieguldījumus tikai uz tirgus principiem neviens neveic. Tas nav OIK2, bet gan drošības garantija, ka energosistēmā ir jēga no Inčukalna pazemes gāzes krātuves un TECiem. Ir nepiedodami, ja valsts un/vai "Latvenergo" šīs dabiskās priekšrocības nespēj izmantot, lai amortizētu dabasgāzes cenu kāpumu Latvijas patērētājiem.

Krievijas iebrukums Ukrainā vēl skaudrāk parādījis nepieciešamību ieguldīt Latvijas enerģētiskajā neatkarībā. Ieguldījumi jādiversificē, bet viens no nozīmīgākajiem ir investīcija LNG importa ekosistēmas izveidei. Latvijas dārgums — Inčukalna pazemes gāzes krātuve — kopā ar LNG importa infrastruktūru atrisinātu lauvas tiesu enerģētiskās neatkarības jautājumu un vēl arī sniegtu iespēju Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA Rino Grupa, kur no kokmateriāliem, kas iegūti Latvijā, rada masīvkoka galdus. Tie ir pieprasīti ne tikai šeit un Skandināvijā, bet arī Indijā

SIA Rino Grupa darbojas vairākās nozarēs, viena no tām ir masīvkoka galdu ražošana ar zīmolu Narovski. Uzņēmums darbību sācis Ogrē, lietotu kokapstrādes iekārtu tirdzniecības un ēvelētu kokmateriālu jomā. 2016. gadā tas par 250 tūkst. eiro iegādājies ražošanas telpas Jēkabpilī, un ražošanā papildus ieguldīti aptuveni 100 tūkst. eiro.

Masīvkoka mēbeļu ražošanas ideju uzņēmums sācis īstenot pirms pieciem gadiem, kad iepirkti pirmie liela izmēra baļķi. Zīmols Narovski radīts šā gada sākumā. «Šobrīd nevaru iedomāties citu biznesu, ko ar laiku varētu pārņemt kāda no manām trim meitām. Nosaukt zīmolu savā vārdā noteikti bija drosmīgs lēmums,» vērtē zīmola radītājs Kaspars Narovskis.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Lielākā daļa darbinieku – vairāk nekā 600 – strādā Tallinā, bet centrālais birojs ir Londonā, kur strādā 200 cilvēki.

«TransferWise» 2011. gadā izveidoja igauņi Kristo Kārmans (Kristo Kaarman) un Tāvets Hinrikus (Taavet Hinrikus). Šobrīd uzņēmumā ir 1000 darbinieki, kas strādā deviņos birojos dažādās vietās visā pasaulē – Londonā, Ņujorkā, Singapūrā, Sidnejā, Tokijā, Tampā, Tallinā, Budapeštā un Čerkasi. Saistībā ar «The Tea Building», kur atrodas «TransferWise» Londonas birojs, kompānijai ir īpašs stāsts. Kad tā tikko sāka darbu, tajā atradās uzņēmuma pirmais birojs. Tolaik tie bija tikai desmit galdi kopstrādes telpā, bet tagad kompānija ir 50 reizes lielāka. «Mums ir plašas telpas sestajā stāvā un sajūtu līmeni šī ir kā atgriešanās mājās. Birojs atrodas ideālā vietā – Šordičas apkārtnes sirdī, kas ir Londonas tehnoloģiju kopienas epicentrs,» stāsta Reičela Loida (Rachel Lloyd), «TransferWise» cilvēku un vides vadītāja. Viņa «TransferWise» strādā četrus gadus, vadot un pārveidojot kompānijas Londonas un Singapūras birojus. Viņa cieši sadarbojas ar cilvēkresursu komandu, koncentrējoties uz darbinieku labsajūtas un vides projektiem.

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Dānijas bankas «Danske Bank» naudas atmazgāšanas lietā kļūdas pieļāvuši gan Dānijas, gan Igaunijas uzraudzības dienesti, un no šīm kļūdām būtu jāmācās, intervijā Francijas telekanālam «France 24» norādījusi Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

«Igauņi brīdināja, ka tas notiek, bet šie brīdinājumi netika sadzirdēti. Tā nu tas ievilkās ilgāk (..), nekā būtu vajadzējis, jo trūka operatīvas sadarbības. Mums no tā jāmācās, ka nepietiek vienkārši nosūtīt vēstuli un samierināties, ka tevi neuztver nopietni,» viņa sacījusi.

Kaljulaida izteikusi cerību, ka tiks veikta analīze, kas palīdzēs bankām saprast, ka pat mūsdienu mainīgajā pasaulē drošību garantē svarīgāko darbības caurskatāmības principu ievērošana un pietiekama informācija par klientiem.

Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ) vēstīja, ka Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav uzskatījis par nepieciešamu sadarboties ar Igauniju. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

Pircējiem jārēķinās ar augļu un dārzeņu sadārdzinājumu, bet iemesls nav tikai sausums un karstums, norāda Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijā.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produkcijas apjomu, turpmāk nāksies ieguldīt krietni vairāk līdzekļu un resursu. Izmaksas augs visam. Zemnieki jau paziņojuši, ka šogad novāktās ražas apjomi būs mazāki nekā pērn. Tas saistīts ar sauso un karsto laiku un šī iemesla dēļ tiek prognozēts arī cenu kāpums visai lauksaimniecības produkcijai. Sausuma dēļ dillēm un lokiem jau tagad cena kāpusi pat 3 reizes. Cena augusi arī ķiplokiem, sīpoliem, kartupeļiem un kāpostiem. Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas (LADTA) biedri norāda, ka cenu veikalu plauktos ietekmēs arī vietējo tirdzniecības tīklu iepirkumu politika, tāpat degvielas un gāzes cenu pieaugums, darbaspēka trūkums un pat ģeopolitiskie aspekti.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.