Apsardzes biznesā, tāpat kā jebkurā nozarē, kas sniedz pakalpojumu, kura cenā lielāko īpatsvaru veido darbaspēka izmaksas, daudzi uzņēmumi darbiniekus nodarbina nelegāli, norāda drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis.

Precīzi pateikt, cik uzņēmumu strādā «pelēkajā» sektorā, nav iespējams, bet tādu ir daudz, uzskata Zālītis. «Tas ir ne tikai apsardzes biznesā, tas notiek arī namu apsaimniekošanā, pārvadājumos un daudzās citās nozarēs. Šajās nozarēs ir liela vēlme kaut ko optimizēt uz nodokļu rēķina,» sacīja Zālītis.

Viņš skaidroja, ka «pelēkajā ekonomikā» strādājošo apsardzes firmu pakalpojumi ir lētāki. «Uz nenomaksāto nodokļu rēķina var ļoti būtiski samazināt cenu. Piemērs, ja valstī ir noteikta minimālā alga un tai pat laikā tās rīkotajos konkursos uzvar pretendents ar cenu, kas ir zemāka par minimālo algu, tad kaut kas nav kārtībā. Tādēļ piedāvātā cena šādos konkursos nevar būt noteicošais,» piebilda Zālītis.

Saistībā ar pāreju no latiem uz eiro noteikti būs jārēķinās ar darba apjoma pieaugumu par vismaz trīs reizēm, atzīst drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis.

Viņš norāda, ka tas attiecīgi nozīmē, ka par tik, par cik pieaugs darba apjoms, pieaugs arī darba izmaksas, kā arī ieņēmumi. Vienīgais, kas atšķirsies no ikdienas, būs darba apjoms, jo uzņēmums turpinās darīt to pašu, ko dara ikdienā, - vest naudu, savākt, apstrādāt un to nodot.

«Taču patlaban vēl ir grūti prognozēt, kā tas notiks Latvijā, jo nav skaidrs, kurā brīdī būs naudas apjoma pieaugums. Taču ir pamats prognozēt, ka Latvijā tas varētu notikt gandrīz pēdējā brīdī, proti, decembrī un janvārī,» stāsta Zālītis.

Savukārt, runājot par resursu plānošanu, Zālītis skaidro, ka G4S Latvia visā Latvijā strādā vairāk nekā 1300 darbinieku. Līdz ar to uz to brīdi, kad būs vajadzība, būs iespēja to pārvietot, pārprofilēt, pārtrenēt šos resursus. Vienīgais, ko vajadzības gadījumā ir plānots piesaistīt no ārpuses, ir autoparks un naudas apstrādes iekārtas. Taču tas atkarīgs no apjoma, kas būs brīdī, kad tuvosies nākamā gada janvāris jeb brīdis, kad ļoti ievērojami var sākt palielināties naudas apjoma plūsma.

Drošības pakalpojumu sniedzējs G4S Latvia atjaunojis 420 tūkstošu latu komercķīlu, liecina informācija Lursoft.

«Uzņēmums regulāri atjauno savu autoparku, bet patlaban lielas investīcijas jaunos projektos neplāno,» Db.lv stāstīja G4S Latvia pārstāve. Savukārt reģistrētā komercķīla saistīta ar uzņēmuma operacionālās darbības veikšanu.

2009. gadā a/s G4S Latvia bija 279. lielākais Latvijas uzņēmums, raugoties pēc apgrozīto līdzekļu apjoma gadā. 2009. gadā drošības pakalpojumu sniedzējam izdevās apgrozīt 12,51 miljonu latu, un uzņēmuma peļņa veidoja 1,51 miljonu latu.

Jau vēstīts, ka 2007. gadā uzņēmums Falck Apsargs kļuva par G4S uzņēmumu Latvijā, un turpmāk darbojas ar nosaukumu G4S Latvia.

Drošības pakalpojumu kompānija AS G4S Latvia savam autoparkam pievienojusi ar dabasgāzes uzpildes dzinējiem aprīkotu operatīvo transportu.

Ar dabasgāzes uzpildes dzinējiem aprīkotais operatīvais transports iegādāts ar nolūku ilgtermiņā samazināt degvielas izmaksas – šobrīd degviela veidp vidēji 50% no autoparka ekspluatācijas izmaksām.

Ar gāzi aprīkoto automašīnu iegāde esot arī daļa no uzņēmuma korporatīvās sociālās atbildības programmas, kas paredz videi draudzīgu risinājumu ieviešanu ikdienas darba nodrošināšanai.

Ar gāzi aprīkotie auto ļaušot samazināt ekspluatācijas izmaksas par aptuveni 30%.

Saskaņā ar AS G4S Latvia aprēķiniem pie operatīvā transporta noslodzes vidēji gada griezumā nepieciešamais dabasgāzes patēriņš ar gāzi aprīkotam auto ir par aptuveni 1300 latiem mazāks nekā veido degvielas izmaksas.

Apsardzes kompānijas G4S Latvia padomē reģistrētas izmaiņas, igaunim Lauri Veikko Saloranta (Lauri Veikko Saloranta) iegūstot padomes priekšsēdētāja amatu, liecina Lursoft dati.

Viņš stājies līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Riho Lutera (Riho Lutter) vietā.

Par L. V. Saloranta vietnieku kļuvis Prīts Sarapū (Priits Sarapuu), savukārt padomes locekļa amatu ieguvis Artjoms Sokolovs, kas ir jaunpienācējs G4S Latvia padomē.

Uzņēmuma valdē izmaiņas nav notikušas, un to vada Edgars Zālītis, savukārt valdes locekļu amatu ieņem Atis Lazdiņš, Karina Skoborihina un Jānis Ābele, kas visi ir Latvijas valstspiederīgie, liecina Lursoft dati.

A/s G4S Latvia reģistrēta 1992. gada 31. jūlijā. Pirmos astoņus darbības gadus uzņēmums strādāja ar nosaukumu SIA Apsargs, kas vēlāk tika mainīts uz Falck Apsargs, savukārt 2007. gadā uz nepilnu nedēļu uzņēmums ieguva nosaukumu a/s Group 4 Securicor Latvia, bet 2007. gada oktobra beigās uzņēmums guva pašreizējo nosaukumu.

Skaidras naudas lietojums Igaunijā ir atjaunojies ekonomikas uzplaukuma līmenī, ko apliecina naudas izņemšanas bankomātos apmērs un skaidras naudas apgrozība mazumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumos, pirmdien paziņoja inkasācijas pakalpojumu kompānija G4S.

Skaidras naudas apgrozījums mazumtirdzniecības un pakalpojumu sektorā gada laikā palielinājies par 21%. «Skaidras naudas apgrozījums vienmēr atbilst ekonomikas stāvoklim. Cilvēku pirktspēja ir pieaugusi, kas izskaidro skaidras naudas apgrozības palielinājumu,» norādīja G4S inkasācijas nodaļas vadītājs Pēters Torims.

G4S piepilda un iztukšo visus bankomātus Igaunijā. Pēdējā gada laikā kompānijas apkalpotās skaidras naudas apmērs pieaudzis par 4%, sasniedzot septiņus miljardus eiro.

Igaunijas centrālās bankas dati liecina, ka gada laikā no bankomātiem izņemtās naudas apmērs valstī pieaudzis par 53 miljoniem eiro, sasniedzot 3,9 miljardus eiro. «Tas atbilst līmenim, kādu pēdējo reizi novērojām iepriekšējā ekonomikas uzplaukuma laikā 2007.gadā,» secināja G4S.

Dienas laikā zagļi galvenokārt mēģina iekļūt birojos, maskējoties par remontdarbu veicējiem, pārdevējiem un pat labi situētiem apmeklētājiem, liecina drošības risinājumu kompānijas G4S Latvia (G4S) pieredze.

G4S eksperti atzīst, ka laika gaitā garnadži ir kļuvuši izdomas bagāti, meklējot arvien jaunas alternatīvas, kā iekļūt birojos ne tikai nakts, bet arī dienas laikā.

Lai pievērstu biroju darbinieku uzmanību šādām situācijām, G4S drošības eksperti apkopojuši vairākas zīmīgākās garnadžu zādzību metodes uzņēmumu birojos dienas laikā, kā arī būtiskākos priekšlikumus, kā no šādām situācijām izvairīties.

Ne sekretāre, nedz apsardzes darbinieks, kuri ikdienā uzturas tuvu ēkas vai telpu ieejai, nesagādājot 100% drošību pret zagļu iekļūšanu birojā. Proti, šie darbinieki, pretēji videonovērošanas sistēmai, visu laiku var neatrasties savā postenī vai nepievērst nepieciešamo uzmanību visiem apmeklētājiem. Garnadži vienmēr pacenšas rast visai ticamus argumentus, kā iekļūt biroju telpās.

Drošības risinājumu kompānijas AS G4S Latvia statistika par aizturētajiem liecina, ka tirdzniecības vietās garnadži pērn visvairāk mēģinājuši zagt dažādas kosmētikas preces. Otra garnadžu iekārotākā prece ir alkohols, savukārt TOP 3 zagtāko preču sarakstu noslēdz pārtikas preces - ikri, desas un siers.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka pērn samazinājies apģērbu zādzības mēģinājumu skaits. Starp zagtākajām precēm ir arī tabakas izstrādājumi, elektropreces un dažādi aksesuāri.

Kopumā pērn G4S Latvia aizturējusi vairāk nekā 2940 personas, no kurām 65% ir vīrieši un 35% - sievietes.

G4S Latvia drošības eksperti norāda, ka zādzību mēģinājumu statistika joprojām saglabājas augsta, taču tajā pašā laikā šobrīd to skaits saglabājas nemainīgs un krasi nepieaug.

Pērn palielinājies degvielas un krāsainā metāla zādzības mēģinājumu skaits – gan galvaspilsētā, gan reģionos.

Jānis Ābele, AS G4S Latvia Drošības funkciju departamenta direktors, stāstīja: «Zādzību mēģinājumu raksturs likumsakarīgi ir tieši vai netieši saistīts ar ekonomisko situāciju un tendencēm valstī. Piemēram, metāla un degvielas cenu kāpums pērn atspoguļojās arī zādzību statistikā. Ja degviela lielākoties zagta savām vajadzībām, tad dažādi metāla izstrādājumi – ar nolūku tos realizēt metāla uzpirkšanas punktos. Jāmin, ka zādzību riskam pakļautas gan ražotnes un industriāli objekti, gan sakaru tīklu uzņēmumi. Piemēram, vasarā divi nepilngadīgi jaunieši tikai aizturēti par mēģinājumu nozagt krāsaino metālu, nesankcionēti iekļūstot kādas apsargātas rūpnīcas teritorijā.»

Lietuvas Konkurences padome piemērojusi aptuveni 16 miljonu eiro lielu naudas sodu drošības dienestam G4S, kā arī trim lielākajām bankām – DNB bankas, AB, SEB bankas un Swedbank, liecina padomes paziņojums.

Lielākā soda nauda piemērota SEB bankai – 7,19 miljonu eiro apmērā, Swedbankai piemērotais sods ir 4,129 miljonu eiro, savukārt DNB bankai jāmaksā 2,5 miljoni eiro. G4S jāmaksā 2,7 miljonus eiro. Lietuvas DNB banka jau biržā paziņojusi, ka pārmetumus neatzīst un sodu pārsūdzēs Lietuvas tiesībsargājošajās instancēs.

Sods uzlikts, jo bankas ar drošības dienestu noslēgušas līgumus, kas ierobežo konkurenci skaidras naudas tranzīta un inkasācijas tirgū. Bankas vienojušās iegādādies inkasācijas pakalpojumus vienīgi no G4S, tādējādi ievērojami ierobežojot citu pakalpojumu sniedzēju iespēju konkurēt šajā segmentā. Uz noteiktu laiku bankas nevar izmantot naudas inkasācijas pakalpojumus, ko piedāvā G4S konkurenci, pat ja tie piedāvā labākus nosacījumus. Konkurences padome uzsver, ka svarīgi atzīmēt, ka izmaksas, kas rodas saistībā ar skaidras naudas pārvaldi, bieži vien sedz banku klienti.

ASV apsardzes firma "Brink's" iegādāsies Lielbritānijas apsardzes kompānijas "G4S" inkasācijas pakalpojumu biznesu 14 valstīs, tostarp arī Baltijas valstīs, teikts "Brink's" paziņojumā.

Darījuma vērtība ir 860 miljoni ASV dolāru (aptuveni 790 miljoni eiro).

"Brink's" pirks "G4S" inkasācijas pakalpojumu biznesu Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kā arī Beļģijā, Čehijā, Dominikānā, Filipīnās, Indonēzijā, Īrijā, Kiprā, Kuveitā, Malaizijā, Nīderlandē un Rumānijā.

"G4S" inkasācijas biznesa kopējais apgrozījums šajās valstīs pērn bijis apmēram 800 miljoni ASV dolāru (aptuveni 735 miljoni eiro).

Kā liecina informācija "Firmas.lv", Latvijā inkasācijas pakalpojumu sniedzēja AS "G4S Cash Services Latvia" dibināta 2001.gadā. 2018.gadā uzņēmums strādāja ar 6,863 miljonu eiro apgrozījumu un 551 660 eiro peļņu.

Divi no apsardzes kompānijas G4S direktoriem iesnieguši atlūgumus pēc tam, kad atklājās detaļas par kompānijas vadības neefektīvo darbu Olimpisko spēļu laikā. Lai nodrošinātu apsardzes darbiniekus Olimpisko spēļu laikā, kompānijai tika samaksāti 57 miljoni Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 50 milj. Ls). Tomēr, nespējot nodrošināt pietiekamo apsardzes darbinieku skaitu, Olimpiskajās spēlēs kā papildus apsardzi nācās izmantot armijas spēkus, vēsta BBC.

G4S oficiālajā paziņojumā norādīts, ka kompānija neuzskata tās izpilddirektoru Deividu Teiloru-Smitu (David Taylor-Smith) par personīgi atbildīgu neveiksmīgajā kompānijas darbībā Olimpisko spēļu laikā. G4S izpilddirektors saglabājis amatu, tomēr atlūgumus iesnieguši divi citi direktori.

Kompānijas paziņojumā teikts, ka kopumā vadības neizdarības dēļ G4S zaudējusi 50 miljonus Lielbritānijas mārciņu no kopējā 235 milj. Lielbritānijas mārciņu līguma par 10,4 tūkstošu apsardzes darbinieku nodrošināšanu, jo puse no šiem darbiniekiem nevarēja ieņemt amatu. Tādējādi aptuveni piecus tūkstošus apsardzes darbinieku vietu nācās aizpildīt armijas spēkiem.

Apsardzes uzņēmums a/s G4S Latvia pērno gadu noslēdzis ar 13,7 milj. Ls konsolidēto neto apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājums 1,43% apmērā, liecina Lursoft dati.

A/s G4S Latvia peļņa pēc nodokļiem veido 596 tūkst. Ls, kas ir par 129,35% vairāk nekā 2011. gadā.

Koncerna mātes uzņēmums aizvadītajā gadā strādājis ar 9,612 milj. Ls apgrozījumu. 2012. gadā pieaugusi arī koncerna kopējā peļņa – aizvadīto gadu koncerns noslēdza ar 744,600 tūkst. Ls peļņu pēc nodokļiem (+6,25%).

Šogad par G4S koncerna galvenajiem uzdevumiem uzņēmuma vadība izvirzījusi izaugsmes veicināšanu un tādu risinājumu ieviešanu, kas palielinātu kompānijas konkurētspēju drošības pakalpojumu tirgū.

A/s G4S Latvia valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Edgars Zālītis, savukārt valdes locekļa amatā darbojas Atis Lazdiņš, Karina Skoborihina, Anita Sāne un Jānis Ābele.

G4S, drošības grupa, kas pārstāvēta arī Latvijā, iegādājas Dānijas kompāniju ISS. Darījuma vērtība ir 4,12 miljardi latu, ziņo BBC.

Saskaņā ar G4S sniegto informāciju pārņemšanas darījuma rezultātā izveidosies pasaulē lielākā drošības un telpu pakalpojumu grupa.

ISS darbojas tādās jomās kā drošība, tīrīšanas pakalpojumi, ēdināšana, kaitēkļu kontrole un dārzkopība.

G4S vēlas piesaistīt 1,6 miljardus latu no investoriem darījuma finansēšanai, bet šī informācija izraisījusi lielu tās akciju cenas kritumu.

Abu uzņēmumu darbība pārklājas 40 valstīs, kur būšot ievērojamas izmaksu ietaupīšanas iespējas.

Apvienotās grupas kopējie ieņēmumi būs aptuveni 13 miljardi latu, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāks apjoms nekā G4S guva 2010. gadā - aptuveni 6 miljardi latu.

«Uzņēmumu atrašanās «baltajā sarakstā» ir vairāk prestiža jautājums, nevis reāla cīņa ar negodprātīgajiem nodokļu maksātājiem,» uzskata Karīna Skoborihina, AS G4S Latvia valdes locekle, Finanšu departamenta direktore.

«Valdības iniciatīva noteikt kritērijus uzņēmumu iekļūšanai publiskā «baltajā sarakstā», kura mērķis ir apkarot ēnu ekonomiku un nodrošināt godīgu konkurenci, vērtējama ļoti pozitīvi. Tajā pašā laikā godīgajiem uzņēmumiem «baltā saraksta» statusā solītās priekšrocības un ieguvumi nav tik būtiski, tādēļ «negodīgos» uzņēmumus tas, visticamāk, nemotivēs pāriet legālā biznesa pusē,» skaidro Skoborihina.

Esot jāņem vērā, ka Latvijā pakalpojumu biznesa nozarēs, kurām raksturīgs liels nodarbināto personu skaits, aktuālākā problēma ir nodokļu nomaksa par strādājošajiem, jo tieši sociālās nomaksas par darbiniekiem veido būtiskāko nodokļu slogu un atspoguļo uzņēmēja ( kompānijas) lojalitāti pret valsti nodokļu nomaksā. «Ņemot vērā augsto ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības īpatsvaru valstī, tieši šo bija nepieciešams paredzēt kā vienu no pamata kritērijiem, lai uzņēmums būtu tiesīgs pretendēt uz vietu «baltajā sarakstā». Respektīvi, visiem «baltā saraksta» dalībniekiem kā obligāts priekšnosacījums būtu precīza jeb caurspīdīga uzņēmuma vidējo darbinieku skaita un par tiem nomaksātā sociālā nodokļa apmēra norādīšana pēdējos 12 mēnešos,» akcentē G4S Latvia valdes locekle.

Apsardzes kompānijas AS G4S Latvia apgrozījums pērn sasniedzis 13,896 miljonus eiro, kas ir par 1,60% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt konsolidētais apgrozījums audzis par 0,6%, sasniedzot 19,65 miljonus eiro, liecina Lursoft dati.

Finanšu gadu apsardzes firma noslēgusi ar 703,25 tūkstošu eiro peļņu un 232,03 tūkstošu eiro konsolidēto peļņu

Kompānija iesniegtajā pārskatā ziņo, ka pagājušajā gadā koncerna mātes uzņēmums zaudējis ļoti mazu daļu no saviem klientiem, kas nedaudz samazinājis uzņēmuma apgrozījumu, taču apsardzes kompānijai izdevies piesaistīt jaunus klientus.

AS G4S Latvia norāda, ka 2014.gadā tās galvenie uzdevumi ir saistīti ar izaugsmes veicināšanu un optimālu risinājumu ieviešanu, kas ļautu palielināt konkurētspēju drošības pakalpojumu tirgū.

AS G4S Latvia reģistrēta 1992.gadā ar nosaukumu SIA Apsargs, kas 2000.gadā nomainīts uz SIA Falc Apsargs, bet 2007.gadā uzņēmums pārsaukts par AS Group 4 Securicor Latvia. Aizvadītajā gadā uzņēmumā strādājuši 1069 darbinieki.

Mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima Latvija nodevis veikalu un loģistikas centru apsardzi ārpakalpojumā diviem uzņēmumiem – G4S Latvia un EUROCASH1.

Pirms tam Maxima Latvija objektu apsardze bija uzticēta Maxima Latvija meitasuzņēmumiem, kuru darbību no 2016.gada 1.janvāra ir pārņēmuši G4S Latvia un EUROCASH1.

«Mūsu pamatdarbība ir mazumtirdzniecība, uz ko arī vēlamies fokusēties, tādēļ apsardzes pakalpojuma nodošana ārpakalpojumā ir likumsakarīga. Turpmāk par drošību mūsu veikalos un loģistikas centros rūpēsies G4S Latvia un EUROCASH1,» norāda Maxima Latvija valdes loceklis Andris Vilcmeiers.

Karstā laikā ir novērota tendence, ka zagļi izdara zādzību mēģinājumus saimiekiem atrodoties mājās, kā arī saimnieku naktsmiera laikā. Atvērti logi, lodžijas vai balkoni ir liels vilinājums likumpārkāpējiem, norāda drošības risinājumu kompānija a/s G4S Latvia.

Visbiežāk mēģina zagt auto atslēgas, makus, dārglietas, rokas somiņas, kā arī dažādas portatīvās elektroniskās ierīces - datorus, tālruņus u.c. Iekļūstot mājoklī, garnadžu uzmanību pievērš ērti sasniedzamas, neliela izmēra un pēc iespējas vērtīgākas mantas. Ļoti bieži tieši šādi sadzīves priekšmeti tiek atstāti ērti pieejamās vietās - uz galdiem un skapīšiem, priekšnamā u.c.

«Vidējais laiks ātrajām zādzībām ir minūšu jautājums. Savukārt gadījumā, kad mājokļa durvis un logi ir atvērti vai pusatvērti, zādzības pastrādāšanai nepieciešamais laiks ir vēl mazāks. Tieši šī iemesla dēļ tos sadzīves priekšmetus, kas garnadžu skatījumā ir vērtīgi, jāglabā tālāk no logiem un durvīm, piemēram, skapī vai atvilktnēs. Ja vien ir iespēja, skaidra nauda un vērtslietas ieteicams uzglabāt speciālos seifos,» norāda Ilze Jermacāne, a/s G4S Latvia Mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja.

Pasaulē lielākais ieguves rūpniecības uzņēmums BHP Billiton otrdien paziņoja, ka iepriekšējā finanšu gadā, kas noslēdzās 30.jūnijā, strādājis ar 6,4 miljardu ASV dolāru (5,7 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku sliktākais šīs Lielbritānijas un Austrālijas kapitāla kompānijas sniegums.

Iepriekšējā finanšu gadā kompānija strādāja ar 1,91 miljarda ASV dolāru (1,7 miljardu eiro) peļņu pēc tam, kad 2013.-2014.finanšu gadā uzņēmuma peļņa sasniedza 13,8 miljardus ASV dolāru (12,3 miljardus eiro).

BHP Billiton norādīja, ka zaudējumi iepriekšējā finanšu gadā ir saistāmi ar ieņēmumu kritumu par 31%. Ieņēmumi no pagājušā gada 1.jūlija līdz šā gada 30.jūnijam bija 30,1 miljards ASV dolāru (26,9 miljardi eiro), kas saistāms ar zemajām izejvielu cenām.

Ieguves rūpniecības sektors pēdējā gada laikā ir nonācis grūtībās saistībā ar zemajām izejvielu cenām, un prognozes par tirgus attīstību ir neskaidras, lai gan pašlaik cenu situācija uzlabojas.

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Uzņēmējs Urmas Sorumā izveidojis jaunu drošības pakalpojumu kompāniju USS, kas apvieno K Grupp un Pristis un kļūst par otru lielāko drošības pakalpojumu kompāniju Igaunijā pēc G4S, ziņo baltic-course.com.

USS būs kompānija ar gandrīz tūkstoti darbinieku, un tai piederēs piektā daļa no Igaunijas drošības pakalpojumu tirgus.

Izdevums Eesti Päevaleht otrdien rakstīja, ka Sorumā pagājušajā nedēļā mainījis K Grupp nosaukumu uz USS Security Eesti. Vakar viņš ticies ar Pristis īpašnieku Indreku Sepu saistībā ar K Grupp un Pristis apvienošanu, bet pēc tam nekādi komentāri medijiem nav sekojuši.

Päevaleht ziņo, ka Pristis zaudējumi pagājušajā gadā bijuši 860 tūkstoši eiro, bet K Grupp bijusi neliela peļņa.

Lai gan lielākās apsardzes kompānijas norāda vienus un tos pašus nozares sakārtošanas mērķus, tās joprojām nevar vienoties par kopīgiem risinājumiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd nozarē darbojas divas asociācijas, kas pārstāv lielāko daļu tirgus dalībnieku. Jau kopš 90. gadu beigām darbojas Latvijas Drošības biznesa asociācija, kurā ietilpst 31 apsardzes kompānija, kā arī Daugavpils Universitāte un Biznesa augstskola Turība. Savukārt pagājušā gada jūlijā divas lielākās apsardzes kompānijas a/s G4S Latvia un SIA Grifs AG nodibināja Drošības nozares kompāniju asociāciju (DNKA). Šīs asociācijas pārstāvji uzsver, ka tā ir atvērta jebkuram nozares uzņēmumam, tomēr pagaidām neviens cits dalībnieks šiem diviem nav pievienojies. Valsts policijas sniegtā informācija liecina, šā gada septembrī Latvijā darbojās 574 licencēti apsardzes uzņēmumi, tomēr, kā apgalvo nozares pārstāvji, lielākā daļa ar apsardzes pakalpojumu sniegšanu nemaz nenodarbojoties. Milzīgais skaits uzņēmumu liecina par joprojām šajā tirgū eksistējošo sadrumstalotību, kas veicina uzņēmumu nespēju vienoties par problēmu kopīgu risināšanu, kas varētu beidzot nozari sakārtot.

Viena no nopietnām, diemžēl neizbēgamām teju visu mazumtirgotāju problēmām ir zādzības. To atzīst visi Dienas aptaujātie mazumtirgotāji, lai gan savos izteikumos ir diezgan piesardzīgi un nevēlas nosaukt konkrētas zādzību radīto zaudējumu summas. Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā – 5490 iesniegumu, trešdien raksta laikraksts Diena.

VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.

Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.

Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.

Visejošākais darbinieku darba vietā zagto preču topā ir biroja papīrs, un īpaši bieži tas zūd pavasara mēnešos, kad augstskolās jānodod diplomdarbi, atsaucoties uz drošības pakalpojumu kompānijas G4S aptauju, piektdien vēstīja LNT raidījums 900 sekundes.

Bieži no birojiem pazūd arī lineāli, pildspalvas un dzēšgumijas.

«Pirmajā brīdī liekas tāds sīkums. Daudz uzņēmumi uzsvēra, ka tās nav nopietnas lietas. Bet citā jautājumā jautājām, cik no preču apgrozījuma varētu tikt izlietots nelietderīgi vai nozagtas, un uzņēmumi apstiprināja, ka tie ir 10-20% no viņu apgrozījuma,» stāstīja drošības eksperts, G4S pārstāvis Jānis Ābele.

Tātad sanāk, ja summa, kas tika maksāta par nozagtajām precēm, ir 500 eiro mēnesī, tad gadā tie jau būtu 6000 eiro vienā uzņēmumā.

Vēl darbinieki mēdz zagt mazgāšanas līdzekļus un, lai neizskatītos aizdomīgi, iepilda tos citā traukā. Savukārt, piemēram, pārtikas ražošanas uzņēmumos gaļu uzliekot uz vēdera, aptinot skoču un uzliekot virsū drēbes.

Apzagšanas gadījumu skaits audzis gan privātajā, gan komercsegmentā. Kopumā, salīdzinot, piemēram, ar 2012. gadu, apzagšanas gadījumu skaits no privātīpašumiem audzis par 47%, savukārt no komercīpašumiem par 23%, liecina apdrošinātāja ERGO apkopotā informācija.

«Līdz ar lielāku finansiālo stabilitāti cilvēki arvien vairāk iegādājas dārgas lietas un bagātīgāk aprīko savus mājokļus un birojus. Tāpēc tos arvien biežāk apmeklē arī zagļi,» stāsta ERGO atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

No mājokļiem visbiežāk tiek zagti mobilie telefoni, portatīvie datori, fotokameras, kažokādas izstrādājumi un dārglietas. Vidējā atlīdzība par zādzību no mājokļa ir 1590 eiro. Savukārt no komercīpašumiem visbiežāk tiek zagti datori, juvelierizstrādājumi, sporta inventārs un preces, un vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība ir 4417 eiro.

ERGO pieredze liecina, ka zādzību pieaugums no mājokļiem ir novērojams ne tikai vasaras periodā, kad cilvēki dodas uz vasarnīcām vai tālākos ceļojumos un atstāj īpašumu bez uzraudzības. Īpaša uzmanība īpašuma drošībai ir jāpievērš arī pārējos gadalaikos, īpaši, iestājoties tumšajam rudens – ziemas periodam, kad saglabājas liels zādzību skaits, jo ļaundari var daudz vieglāk iekļūt īpašumā nepamanīti.