Pievienošanas ES liek igauņiem draudzēties ar latviešu tūrismu, jo TaxFree vietā būs jāattīsta kvalitatīvi jauns tūrisma piedāvājums. Katru gadu Latviju apmeklē vai šķērso vairāk kā pusmiljons igauņu ceļotāju. Igauņu investīcijas tūrisma firmu un naktsmītņu veidā Latviju ir jau sasniegušas, taču tagad tiek plānota arī igauņu ceļotāju ciešāka piesaiste Latvijas tirgum. Katrs ceturtais Latvijas viesis ir igaunis, taču līdz šim ceļotāju apmaiņai netika pievērsta īpaša uzmanība. Igaunijas tūrisma firmas interesējas par Latviju kā tūrisma zemi. Tam par iemeslu ir vairāki faktori: Igaunijas labvēlīgais ekonomiskais klimats ir veicinājis iekšzemes un ārvalstu tūrisma attīstību, kur mēs kā dienvidu kaimiņš esam ieguvēji. Darījumu tūrisms starp Igauniju un Latviju ir viens no ilglaicīgākajiem un stabilākajiem tūrisma veidiem. Somijas tūristu interese par Latviju ir veicinājusi arī igauņu tūrisma firmu ienākšanu Latvijas tirgū, kur līdztekus somiem tiek organizētas arī igauņu ceļotāju grupas. Igauņu tūristu iespējas Latvijā tiek aktīvi apspriestas ne tikai no mūsu puses, bet arī igauņu tūrisma firmas veic priekšdarbus, lai aktivizētu organizēto tūristu plūsmu uz Latviju. Šogad, 19. maijā, Latvijas vēstniecība Tallinā un Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizēja pasākumu “Kas tead ainult “saldējums”?” Igaunijas tūrisma profesionāļiem un mēdijiem. Tieši šajā pasākumā igauņi liecināja par jaunām tendencēm ziemeļu kaimiņa ceļojumu biznesā attiecībā uz Latviju. Igauņu tūrisma bizness ar somiem līdz šim risinājās pēc ļoti vienkāršas sistēmas, jo somi Tallinā ieradās galvenokārt lētās iepirkšanās dēļ, kuras pamatā ir TaxFree veikali. Nākošajā gadā šim ienesīgajam biznesam var rasties šķēršļi, jo abas valstis atradīsies ES. Tāpēc igauņu kolēģi ir sākuši laicīgi interesēties par sava biznesa tālāku attīstību un viens no variantiem ir tūrisma produkta veidošana, iesaistot abu valstu resursus. Igauņu interese saistās ne tikai ar Rīgu, bet arī ar Latvijas novadu tūrisma atrakcijām. Veiksmīgā Latvijas prezentācija radīja igauņos pārsteiguma jūtas, jo Latvijas tūrisma mārketings Tallinā bija piesaistījis visus Latvijas novadus, Rīgu, Jūrmalu, viesnīcas Gūtenbergs servisu un igauņu valodā runājošu TAVA sabiedrisko attiecību speciālisti Zani Zeļenkovu, kura patīkami pārsteidza pasākuma viesus, presi un televīziju. Igauņu tūrisma profesionāļi izteica vēlmi, ka šādām pulcēšanām ir jānotiek biežāk, jo igauņi un latvieši dzīvo kā pieklājīgi kaimiņi, bet tikai aizmirst viens otru ielūgt ciemos. Latvijā šajā gadā ir sagatavoti trīs tūrisma bukleti Ventspilij, Kurzemei un Vidzemei igauņu valodā. Sevišķi interesanta sadarbība var veidoties Vidzemei, kurai jau tagad ir vairāki pašvaldību projekti tūrisma jomā pierobežā. Igauņi atzīst, ka informācija Igaunijā par Latviju ir pārāk lietišķa. Liela problēma ir arī valodai, jo krievu valoda ir jau piemirsusies, bet “jaunā” angļu valoda vēl nav iedzīvojusies. Pēc igauņu avīzes Eesti Päevaleht un Postimees datiem vidējo igauņu tūristu var raksturot: katrs otrais Igaunijas iedzīvotājs vēlas ceļot pa Igauniju katrs trešais Igaunijas iedzīvotājs vēlas ceļot uz ārzemēm ārzemju ceļojumiem tiek dota priekšroka vasarā ja pagājušā gadā ceļojumu uz ārzemēm plānoja 28% iedzīvotāji, tad šogad 38% ceļojumiem uz ārzemēm priekšroku dod jaunieši vecumā grupā 15-24 ārzemju ceļojumu plānoja katrs otrais, bet pensionāru vidū tikai katrs ceturtais 44% pilsētnieku un 28% laucinieku vēlas doties uz ārvalstīm kļūst iecienītāki t.s. pakešu jeb standartizētie ceļojumi ģimenēm iecienītākie galamērķi - Zviedrija, Vācija populārākie ceļojuma galamērķi skolnieku grupām – Latvija, Lietuva, Čehija Pēc tūrisma firmas Impro datiem igauņiem vislielākā interese Latvijā saistās ar dabas pieminekļiem, mazpilsētām, Siguldas apkārtni un Rīgā – motormuzejs, Akvalandija, Zooloģiskais dārzs, Lido Krastmalas komplekss, Vecrīga un LNO. Galvenās tūristu grupas no Igaunijas ir biznesa cilvēki, individuālt