Ģimene man dzimšanas dienā uzdāvināja braucienu uz Bali, kas ir viena no Indonēzijas 33 provincēm. Bali sala pamatoti tiek dēvēta par spožāko briljantu Indonēzijas arhipelāga kronī. Salas ziemeļu piekrasti apskalo Bali jūra, no dienvidiem līdz dienvidaustrumiem – Indijas okeāns.

Salas eksotika mani pārsteidza ik uz soļa – sākot no skaistiem dabas skatiem, greznām viesnīcām, gardiem ēdieniem un beidzot ar vietējo iedzīvotāju laipnību, tīrību, sirsnību. Viņi ir hinduisti, kas stipri pieturas pie savām paražām, rituāliem, dzīves gudrībām. Bali dzīvo trīs miljoni iedzīvotāju. Bali tiek dēvēta arī par Dieva salu, jo to līdz šim nav piemeklējušas zemestrīces, kā tas notiek blakus esošajā Taizemē un Malaizijā.

Kad turp labāk braukt?

Es Bali biju aprīlī, kad gaiss teju nemitīgi dienās uzsila līdz 32 grādiem (ēnā). Kā jau tropos gaiss bija sutīgs, bet man ļoti patika. Nemitīgi bija tāda sajūta, it kā daba gatavotos pamatīgam pērkona negaisam. Lai gan tūrisma ceļvežos teikts, ka labākais laiks, kad doties uz Bali, ir tās sausajā sezonā no aprīļa līdz oktobrim, jo tad atpūtai netraucē lietus, bet nē – sezona ir no marta līdz novembrim, arī es sava ceļojuma laikā izbaudīju to, ko nozīmē tropu negaiss un lietus. Nogāza kā ar spaiņiem, bet lietusgāzes ātri beidzās. Pērkons dārdēja īpaši pamatīgi, un es sapratu, ka esmu tropos. Bali tumsa iestājas sešos vakarā un tad gaisa temperatūra nokrītas līdz 27 grādiem.

Piektdien vulkāna izsviesto pelnu dēļ Indonēzijā nācās slēgt piecas lidostas, tostarp populārajā tūristu salā Bali.

Apmēram 250 lidojumi tika atcelti un lidostās iestrēguši tūkstošiem atpūtnieku.

Lidostas tika slēgtas ceturtdienas vakarā, kad Raunga kalns Javas austrumu provincē izšāva pelnu mākoņus.

Bali salā, kas katru gadu piesaista miljoniem tūristu, patlaban ir aktīvākais tūrisma sezonas laiks.

«Ir diezgan haotiski,» sacīja Indonēzijā dzīvojošā amerikāniete Keitija Nagara. Viņa bija ieradusies Bali lidostā un uzzinājusi, ka reiss uz Džakartu pārcelts uz svētdienu.

«Simtiem cilvēku izvietojušies zālājos pie lidostas. Simtiem cilvēku stāv rindās un gaida, kad varēs runāt ar klientu apkalpošanu,» stāstīja amerikāniete.

Kaut arī Indonēzijas Bali salā Aguna vulkāns joprojām turpina izmest gaisā pelnus, trešdienas pēcpusdienā atsākušies lidojumi no Bali starptautiskās lidostas, pavēstīja amatpersonas.

«Tā kā lidosta vakar atjaunoja darbu, dažos reisos atsākti lidojumi, un lietas pamazām atgriežas normālā situācijā,» ceturtdien sacīja lidostas preses sekretārs Isravadi.

No Bali lidostas jau izlidojuši vairāk nekā 4500 cilvēku, apliecināja varasiestādes.

Lidosta netālajā Lombokas salā, kas arī ir tūristu iecienīta, ceturtdien atkal tika slēgta, jo pelnu mākonis pārvietojies tās virzienā.

Vulkāna aktivitātes dēļ Bali lidosta tika slēgta pirmdien, izjaucot ceļojumu plānus desmitiem tūkstošiem cilvēku.

Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo devis rīkojumu visām atbildīgajām aģentūrām un ministrijām, kā arī armijai un policijai palīdzēt Bali šajā situācijā.

Gandrīz trīs gadus pēc terora aktiem Indonēzijai piederošajā Bali salā atkal pagājušajā sestdienā (01.10.2005) nogranda vairāki spēcīgi sprādzieni, nogalinot 36 un 120 ievainojot cilvēkus. Bojāgājušo un ievainoto vidū ir gan indonēzieši, gan ārvalstnieki. Divi teroristu sprādzieni notika viesnīcas “Four Seasons”, kas atrodas Džimbaranā, tuvumā, bet trešais sprādziens sagrāva vācu restorānu tūristu ciematā Kutas centrā. Sestdienas vakarā un svētdienas rītā pasaules valstu līderi nosodīja šo terora aktu Indonēzijā un izteica līdzjūtību upuru tuviniekiem. Indonēzijas prezidents Susilo Bambangs Judhojono savā televīzijas runā asi nosodīja terora aktus. "Tas skaidri un gaiši ir terora akts, jo tas bija vērsts pret cilvēkiem sabiedriskās vietās. Pēdējos trijos gados pirms šī uzbrukuma politiskā, sociālā un ekonomiskā situācija Bali salā bija sākusi uzlaboties." Turpretī Austrālijas ārlietu ministrs Aleksadrs Dauners svētdienas rītā uzbrukumā vainoja reģionālo teroristu grupējumu "Jemaa Islamiya" (JI), kas bija atbildīgs arī par 2002.gada sprādzieniem, kuros tika nogalināti daudzi ārvalstu tūristi, tai skaitā 88 austrālieši. Latvijas Ārlietu ministrija pārbauda vai sprādzienos Indonēzijas salā Bali nav cietuši Latvijas iedzīvotāji. Ārlietu ministrija aicina iedzīvotājus sazināties ar piederīgiem, draugiem, paziņām, kas šajā laikā varētu atrasties minētajā reģionā. Ministrija arī atgādina, ka pastāvīgi darbojas ministrijas Konsulārā departamenta "karstais tālrunis" 9287398. Zvanot pa šo numuru, iedzīvotāji var sniegt ziņas par personām, kas varētu atrasties Bali un ar kurām neizdodas sazināties. Pagaidām Ārlietu ministrijas rīcībā nav informācijas par to, ka Latvijas iedzīvotāji varētu būt cietuši eksploziju rezultātā.

Vienlaicīgā bumbu sprādzienā divās Indonēzijas galvaspilsētas Džakartas luksusviesnīcās nogalināti vismaz 9 cilvēki un 50 ievainoti, raksta Spiegel.

Divu netālu esošo daudzzvaigžņu viesnīcu Ritz Carlton un Marriott sprādzienos starp upuriem ir arī ārzemnieki, visvairāk no salīdzinoši tuvīnās Jaunzēlandes. Iela viesnīcas Marriott priekšā pēc aculiecinieku stāstiem ir klāta ar asins peļķēm, taču viesnīcas fasāde nav stipri cietusi, bet Ritz Carlton sprādzienā izsprāguši daudzi logi.

Tikai dažas stundas pēc šiem sprādzieniem, kas notika 8 no rīta pēc vietējā laika, Džakartā nograndis vēl viens sprādziens, kas prasījis divu cilvēku dzīvības, to gan izraisījusi nevis bumba, bet bojāts automašīnas akumulators, ziņo policija.

Pašlaik nav zināms, kas vai kāda organizācija sarīkojusi kārtējo spridzināšanu Indonēzijā. Jāpiebilst, ka šis nav pirmais gadījums. 2003. gada augustā Džakartas Marriott viesnīcas sprādzienā, ko sarīkoja radikālo islāmistu organizācija Jemaah Islamivah, kas saistāma ar al-Qaida, jau gāja bojā 13 cilvēku. Turpretī kūrortsalā Bali 2002. gadā vienā no galvenajām tūrisma pilsētām Kutā tika uzspridzināts naktsklubs, prasot vairāk nekā 200 cilvēku dzīvības.

Indonēzija līdz gada beigām neuzņems ārvalstu tūristus, tā vietā varasiestādes centīsies atdzīvināt tūrisma sektoru ar vietējo pieprasījumu, ceturtdien paziņojis Indonēzijas galvenais ministrs jūras lietu un investīciju jautājumos Luhutu Pandžaitans.

"Izskatās, ka mēs neuzņemsim ārvalstu tūristus līdz gada beigām," virtuālā forumā uzņēmēju kopienai paziņoja ministrs.

Indonēzijas valdības plāni apstādinās Bali reģionālās valdības ieceri no 11.septembra atvērt salu ārvalstu tūristiem.

Jūlijā Bali atsāka uzņemt vietējos tūristus.

Pandžaitans sacīja, ka valdība koncentrēsies uz vietējo tūristu piesaistīšanu, lai atdzīvinātu nozari, ko smagi ietekmējuši ierobežojumi, kas ieviesti cīņā ar jauno koronavīrusu. Valdība cer, ka nākotnē vietējie tūristi veidos 70% no visām tūrisma aktivitātēm.

Cīņā pret jauno koronavīrusu Indonēzija martā aizliedza iebraukt ārvalstu tūristiem.

Indonēzijas ārlietu ministrs Retno Marsudi preses konferencē sacīja, ka Indonēzija un Dienvidkoreja vienojušās par biznesa ceļošanas koridoru, kas būs atvērts no 17.augusta, ļaujot cilvēkiem ieceļot svarīgās biznesa, diplomātiskās un oficiālās darīšanās, bet ne tūrisma braucienus.

Sākotnējie plāni atvērt kafejnīcu Stokholmas centrā māsām Sandijai un Sallijai vainagojušies ar šāda biznesa uzsākšanu Siguldā, kur nesen atklāta kafejnīca "Esi".

Ideja par tās izveidi māsām prātā bija jau sen. Par to, ka tā varētu atrasties Stokholmas centrā, viņas domāja, jo ģimenei tā ir tuva un pazīstama pilsēta ar pavisam citu ritmu un dzīvību.

"Ar māsu sākām meklēt telpas, ideju vizualizācijas, veidot melnrakstu menu, kā arī apgūt zviedru valodu, taču ik dienu bija mazas raizes - kā tad tur būs, vai mūs tur sapratīs, vai valodas barjera nebūs par lielu utt. Bet tad, vienā dienā, māsa Sallija man uzdeva jautājumu: kāpēc mēs skrienam uz Stokholmu, ja mēs varam to izdarīt tepat - Siguldā? Un es sapratu, ka nemaz nebiju par to iedomājusies. Un no šīs dienas, tieši pēc četriem mēnešiem mēs atvērām "Esi" Siguldā," pastāstīja viena no kafejnīcas izveidotājām Sandija Skrastiņa.

Indonēzijas varasiestādes tūristu iecienītajā Bali salā pirmdien līdz augstākajam līmenim paaugstinājušas vulkāna trauksmi un aicinājušas apkārtnes iedzīvotājus evakuēties, brīdinot par liela izvirduma iespējamību.

No Aguna vulkāna, kas otrdien sāka izmest pelnus, kopš sestdienas sāka izplūst lava, pavēstīja Indonēzijas dabas katastrofu aģentūras pārstāvis Sutopo Nugroho.

«Neregulāri eksplozīvi izvirdumi, kurus pavada liesmas, liecina, ka gaidāms lielāks izvirdums,» viņš paziņoja.

Vulkāna dēļ slēgta Bali starptautiskā lidostā, kā arī kaimiņos esošās Lombokas salas starptautiskā lidosta.

Evakuācijas zona paplašināta no 7,5 kilometriem līdz desmit kilometriem rādiusā ap vulkāna krāteri.

Pēdējo reizi trauksme līdz augstākajam līmenim tika paaugstināta 22.septembrī, liekot 130 000 cilvēku pamest savas mājas.

Apmēram 25 000 cilvēku kopš tā brīža nav varējuši atgriezties mājās. Septembrī Aguns parādīja pirmās aktivitātes pazīmes pēdējā pusgadsimta laikā.

Daļa no "pēc-cunami Puketas Rīcības Plāna" ir atjaunot klientu uzticēšanos Dienvidāzijai. Pasaules Tūrisma Organizācija (PTO) septembrī organizēja ceļojumu Eiropas vadošajiem tūroperatoriem uz četriem no Indonēzijas vadošajiem tūrisma galapunktiem: Javu, Surabaju, Bali un Lomboku. Neviena no šīm salām nav tikusi tieši ietekmēta no paisuma un bēguma izraisītiem zemūdens satricinājuma viļņiem, kas nāca no ziemeļrietumu Acehas apgabala pagājušā gada decembrī. Salas ir pilnībā saglabājušas savus tūrisma produktus un infrastruktūru, bet tūristu skaits ir strauji samazinājies cilvēku baiļu dēļ no jaunas dabas katastrofas. Indonēzijā gadu no gada tūrisms auga sasniedzot 31% rekordu 2004. gadā, savukārt šī gada septiņu mēnešu laikā tika piedzīvots 4% kritums. PTO un ministrijas apciemojuma mērķis bija palīdzēt pastiprināt Indonēzijas mārketinga aktivitātes un atjaunot tās pozitīvo tēlu, atjaunot tūrisma produktu pārdošanu, lai gan reģionā joprojām ir bailes jauna cunami viļņa. Par tām visu laiku atgādina mokošās televīzijas ziņu pārraides. Tūroperatoru grupas pārstāvji no vietējo iedzīvotāju puses tika uzņemti viesmīlīgi un draudzīgi un viņi atzina, ka valstī ir liela iespēja attīstīt tūrismu. Par spīti pēdējiem teroristu uzbrukumiem Bali, tūroperatoru pārstāvji saprata, ka Indonēzija nav tik bīstama kā citas valstis, kas ir cietušas no terorisma uzbrukumiem, piemēram, Lielbritānija, ASV, Spānija un Ēģipte. Iedrošinot potenciālos tūristus apciemot Indonēziju, tūroperatori cer pierādīt, ka cietušajās valstīs var apturēt tūristu skaita kritumu.

Laikā, kad Sony piedzīvoja hakeru uzbrukumu, kura rezultātā tika nozagta informācija par aptuveni 100 miljonu lietotāju datiem, kompānija esot cīnījusies ar citu uzbrukumu, kuru veica «haktīvistu» grupējums Anonymous. Tas ir novērsis Sony uzmanību, atzinusi kompānija.

Vēstulē ASV kongresam tehnoloģiju kompānija norāda, ka tā esot apkarojusi Anonymous uzbrukumu un neesot pamanījusi, kā ļaundari esot ielauzušies tās sistēmās un nozaguši datus. Grupējums gan ir noliedzis, ka ir iesaistīts datu zādzībā.

Sony norāda, ka piedzīvojusi Anonymous uzbrukumu tāpēc, ka uzsākusi tiesvedību pret diviem grupējuma locekļiem, kuri bija modificējuši Sony spēļu konsoli. Kompānija norāda, ka datu zādzība notikusi atsevišķi no Anonymous uzbrukuma, un pagaidām nevar apgalvot, ka abu uzbrukumu rīkotāji savstarpēji ir sadarbojušies.

Kompānija svētdien vienā no tās serveriem atradusi ievietotu datni, kurā bija rakstīts «Mēs esam leģions» (We are legion) – šo frāzi bieži vien izmanto «haktīvisti».

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Interneta lietotāju skaits, kas pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar pikšķerēšanas uzbrukumiem, ir pieaudzis par 87% — no 19,9 līdz 37,3 miljoniem. Visbiežāk par šī kiberapdraudējuma upuriem kļūst ASV, Krievijas, Indijas, Vjetnamas un Apvienotās Karalistes iedzīvotāji, secināts Kaspersky Lab pētījumā «Pikšķerēšanas uzbrukumu evolūcija 2011.–2013. gadā».

Pikšķerēšana ir interneta krāpšanas shēma, kad noziedznieki izveido viltotu populāras tīmekļa vietnes kopiju (e-pasta pakalpojuma, internetbankas, sociālā tīkla u. c.) un ar dažādiem paņēmieniem cenšas tur ievilināt interneta lietotājus. Šādi uzbrukumi tiek veikti, lai iegūtu vērtīgus lietotāju datus: personīgo informāciju, ziņas, kas nepieciešamas piekļuvei bankas pakalpojumiem un sociālo tīklu kontiem. Pēc tam hakeri vai nu paši izmanto iegūtos datus, lai nozagtu upura naudu, kā arī izplatītu surogātpastu un kaitīgas programmas, izmantojot sabojātos e-pasta vai sociālo tīklu kontus, vai arī pārdod informāciju citiem noziedzniekiem.

Koronavīruss kalpojis kā stimulators mājaslapu domēnu reģistrācijai, kas pieaugusi par vairāk nekā 400%, žurnālam Dienas Bizness atklāj SIA PricewaterhouseCoopers Information Technology Services vadītājs Artūrs Filatovs.

Pēc viņa aprēķiniem, vismaz trešdaļa bijuši kaitīgi, to mērķis bija ievilināt cilvēkus šajās mājaslapās un inficēt lietotāju viedierīces, izmantot kārtējiem uzbrukumiem, nozagt lietotāja finanšu datus vai vienkārši paralizēt ierīci. “2020. gadā šādu uzbrukumu apjoms, pēc Eiropas telekomunikāciju kompāniju datiem, ir pieaudzis apmēram piecas reizes,” atzīst A. Filatovs. Viņš norāda, ka Eiropas Tīkla informācijas drošības aģentūras pētījums rāda ļaunatūras uzbrukumu skaita palielinājumu apmēram par 35%, kā rezultātā tā ir nonākusi pirmajā vietā. “Pateicoties Interpola, kā arī ASV FIB sadarbībai, 2018. un 2019. gadā tika aizvērts ļoti daudz ļauno robotizēto uzbrucēju tīklu – izņemti serveri, aizturēti to vadītāji, tādējādi būtiski samazinot ļaunatūru uzbrukumu skaitu, bet 2020. gadā tās piedzīvoja renesansi,” skaidro A. Filatovs.

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

ASV raķešu triecienā Šairatas aviobāzē Sīrijas vidienē nogalināti vismaz seši cilvēki un faktiski iznīcināti teju visi objekti tajā, paziņoja Sīrijas armija un novērotāju organizācija.

«Aviobāze tika gandrīz pilnībā iznīcināta - skrejceļš, degvielas cisternas un pretgaisa aizsardzība - viss tika saspridzināts gabalos,» sacīja Londonā bāzētās nevalstiskās organizācijas Syrian Observatory for Human Rights (SOHR) direktors Rami Abderrahmans. «Tur uz vietas bija iznīcinātāji Su-22, Su-24 un MiG-23. Pēc viņa teiktā, triecienā arī sapostītas virsnieku kazarmas.

Sīrijas armija nosodīja ASV «agresiju» kā starptautisko tiesību pārkāpumu un paziņoja, ka triecienā nogalināti vismaz seši cilvēki un nodarīti smagi postījumi.

Valsts televīzijā nolasītajā armijas paziņojumā teikts, ka triecieni padara ASV par partneri teroristu grupējumiem, kas saistīti ar Al Qaeda un Islāma valsts. Triecieni arī vājinās cīņu pret terorismu, norādīja armija.

#Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšanā pret Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa pieņemšanu no grūtībās nonākušās, šobrīd jau likvidētās «Trasta komercbankas» vadības un īpašniekiem pirms pieciem gadiem, liecina TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošā informācija, Tiesībsargi esot pārliecināti, ka Rimšēviča aizturēšanai bijis likumīgs pamats.

«Nekā Personīga» zināms, ka nacionālās bankas prezidenta lietā KNAB izmeklēšanas pēdas ved uz piecus gadus seniem notikumiem. Tobrīd birojs izmeklēja skandalozo tā dēvēto būvnieku lietu. Viena no centrālajām personām tajā bija būvfirmas «Moduls Rīga», vadītājs un īpašnieks Māris Martinsons. KNAB būvnieku lietā senie notikumi ieguva nozīmi pateicoties jaunām liecībām.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Indonēzijā pirmdien iegāzusies jūrā iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna, un nav ziņu, ka kāds no aviolainerī esošajiem 189 cilvēkiem būtu izdzīvojis, pavēstījušas amatpersonas.

Zemo cenu aviokompānijas «Lion Air» lidmašīna «Boeing 737 MAX 8» ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem bijusi ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, kad 13 minūtes pēc pacelšanās iegāzusies Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē, informējis Indonēzijas glābšanas dienests.

Īsi pirms lidmašīna zaudējusi sakarus ar kontroltorni un nogāzusies, tās pilots lūdzis atļauju atgriezties Džakartas lidostā, paziņojot, ka lainerim radusies tehniska problēma.

«Lion Air» paziņojusi, ka avarējusī lidmašīna bijusi jauna, un aviokompānija to saņēmusi šogad augustā

«Mūsu pilots strādāja atbilstoši procedūrai, un, kad viņš pamanīja problēmu, viņš lūdza atļauju atgriezties bāzē, bet mēs zinām, kā tas beidzās,» sacījis «Lion Air» vadītājs Evards Siraits.

Eiropas tūrisma biznesu šajā gadā ir pakļauts daudziem nezināmiem faktoriem tādiem kā Irākas karš, terorisms un ekonomiskā attīstība. Eiropas tūrisms šā gada sākumā ir pakļauts Irākas kara draudiem, kas būtiski var ietekmēt tūrisma biznesu ne tikai Vidusjūras reģionā, bet arī visā pasaulē. Eiropas saimnieciskā nestabilitāte un jaunie konkurenti lidojumu tirgū ir nopietns izaicinājums tūrisma firmām. Tā kā Eiropas tūrisma biznesa galvenie balsti ir tieši vāciešu rokās, tāpēc tas arī izskaidro Vācijas kanclera skaidro NĒ karam Irākā. Terorisma gads Pagājušais gads ir iezīmējis jaunu tendenci teroristu cīņas taktikā, izvēloties par saviem upuriem tūristus. Trīs lielākie terorakti Kenijas ostas pilsētā Mombasā, Tunisijas Džerbas salā un Indonēzijas Bali salā bija vērsti tieši pret tūristiem, kuri ir neaizsargāti mērķi un sastopami visā pasaulē. Pēc 11. septembra notikumiem islama terorisms ir ieguvis jaunu pavērsienu, proti, globalizāciju. Islama teroristu tīkls ir pārkāpis nacionālās robežas un ieguvis lielas simpātijas antiamerikāniskā sabiedrībā. Bumbas sprādziena rezultātos Džerbas salā gāja bojā 21 tūrists, Bali salas diskotēkā 189 un Mombasā 16 vietējie iedzīvotāji un tūristi. Kenijas Mombasas lidostā ar divām raķetēm tika apšaudīta čarterlidmašīna ar Izraēlas tūristiem. Atšķirībā no agrāko laiku teroraktiem pēdējie ir profesionāli organizēti un bieži vien saskaņoti vairākos mērķa objektos. Tieši amerikāņu ekonomikas simboli tiek apzināti boikotēti vai arī iznīcināti, piemēram, McDonalds filiāles arābu valstīs vai amerikāņu misionāru stacijas Libānā. Antiamerikāniskā attieksme arābu valstīs sakarā ar Palestīnas un Irakas konfliktu ir ieguvusi jaunus apmērus, kura garantē teroristiem labvēlīgu augsni savu ideju izplatīšanai. Sava veida franšīzes sistēma ekstrēmistu vidū, kur teroristu “vadība” rūpējas par naudu, ieročiem, treniņiem un informē savus atbalstītājus ar video vēstījumiem. Pēdējā Osama bin Ladena ieraksta reportāžā, kurā tika minēti arī Maskavas terorakta notikumi, ir skaidri norādīts par jaunu teroraktu sagatavošanu tieši Rietumeiropā. Patērētājs iegūst jaunas tiesības Eiropas tūrisma industrijai nedrošā situācija pasaulē sekmēja jauna pakalpojuma piedāvājumu rašanos– ceļojuma pircējs bez papildus samaksas var atteikties divas nedēļas no konkrētā piedāvājumā un tā vietā izvēlēties kādu citu ceļojuma galamērķi. Tas iedrošina tūristu atkarībā no politiskās situācijas mainīt savu ceļojuma mērķi uz drošāku reģionu. Piemēram, 90% vācu tūristu aptaujās norāda kā ceļojuma drošība ir svarīgāka par cenu. Citās pakalpojumu nozarēs šāds pakalpojums ir pierasta lieta, taču tūrismā tā ir sava veida revolūcija. Eiropas tūrisma koncerni ir lielos daudzumos iepirkuši viesnīcas un lidmašīnas, taču tagad to noslogojums daudzos pasaules reģionos ir nerentabls. Mazās tūrisma firmas uz izmaiņām ceļojumu tirgū spēj noreaģēt daudz operatīvāk. Iepriekšējais biznesa modelis, kad tūrisma koncerni lielos daudzumos iepirka viesnīcas un lidojumu biļetes, lai pēcāk ar katalogu palīdzību pārdotu kā ceļojumu paketi vai arī pārpalikumus kā pēdējās minūtes piedāvājumu, vairs nespēj nodrošināt veiksmīgu biznesu. Rietumeiropas patērētāju aizsardzības organizācijas norāda, ka tūrisma firmu interneta lapās ir reti sastopama informācija par ceļojuma galamērķa drošības un politiskās situācijas raksturojumu. Ceļojuma piedāvājumi tiek pasniegti rozā gaismā, nenorādot uz iespējamām briesmām un līdz ar to dezinformē patērētāju. Šajā jomā grēko arī Eiropas lielākie tūrisma koncerni, kuri savās interneta mājas lapās apzināti noklusē par nesenajiem terorisma upuriem ceļojuma zemēs. Tūrisma biznesā īsteno faktu atspoguļošana ir vēl sāpīgs jautājums, jo tas tiešā veidā iespaido klientu rīcību. Tāpēc tūrisma eksperti aicina ceļojuma firmas atklāti informēt savus klientus par drošības aspektiem atpūtas zemē. Tūrisms ir pret karu Irakā Irakas kara gadījumā Eiropas tūrisma industrija nonāk lielas problēmas priekšā, jo liela daļa lēto viesnīcu kapacitātes ir tieši islama zemēs. Pašlaik aktīvi tiek strādāts

ASV kompānija Boeing un Indonēzijas lidsabiedrība Lion Air oficiāli parakstījušas darījumu par 230 lidaparātu piegādi. Darījuma vērtība tiek lēsta 22,4 miljardu ASV dolāru apmērā, un tas ir lielākais komerciālās aviācijas vēsturē, vēsta AFP.

Indonēzijas aviokompānija pasūtījusi 201 Boeing 737MAX un 29 Boeing 737–900ER lidaparātus. Tāpat Indonēzijas lidsabiedrībai ir arī tiesības vēlāk iegādāties papildus 150 lidaparātus.

Darījums tika noslēgts aizvadītajā novembrī, ASV prezidenta Baraka Obamas Indonēzijas vizītes laikā. Paredzēts, ka pirmās lidmašīnas Indonēzijas aviokompānijai tiks piegādātas 2017. gadā. Visas lidmašīnas plānots piegādāt līdz 2026. gadam.

«Mēs esam sajūsmināti, ka būsim pirmā aviokompānija Āzijā, kura lidos ar Boeing 737MAX,» sacīja Lion Air dibinātājs un direktors Rušdi Kirana (Rusdi Kirana). R. Kirana arī norādīja, ka finansējumu apjomīgajam pirkumam paredzēts piesaistīt no ASV Eksporta Imoprta bankas, kā arī no privātām bankām.

Indonēzijas prezidents Susilo Bambans Judojono atvainojies Singapūrai un Malaizijai par mežu ugunsgrēkiem, kuru dēļ plašas teritorijas abās valstīs pārklājis smogs, kas kļuvis par smagāko Dienvidaustrumāzijas gaisa piesārņojuma krīzi pēdējo 16 gadu laikā.

Indonēzijas prezidents atvainojies pirmdienas vakarā, kad smogs bija pārklājis Malaizijas galvaspilsētu Kualalumpuru. Savukārt Singapūrā, kura jau vairākas dienas cīnās ar gaisa piesārņojumu, situācija bijusi labāka, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. «Kā prezidents es atvainojos un ceru uz mūsu draugu Singapūrā un Malaizijā sapratni,» sacījis Indonēzijas prezidents. Susilo Bambans Judojono arī uzsvēris, ka viņa valsts dara visu, lai savaldītu mežu ugunsgrēkus kas plosās Sumatras salā. Lai cīnītos ar katastrofu, Indonēzija izmantojot armiju un nepieciešamo darbu veikšanai piešķīrusi 20 miljonus ASV dolāru.

Failu dalīšanās vietne The Pirate Bay cietusi DDoS (Distributed Denial of Service) uzbrukumā, un tādējādi The Pirate Bay nebija pieejama vairāk nekā diennakti. Aizsardzības sistēmu pārstāvji izteikuši minējumus, ka uzbrukumu nelegālajai failu dalīšanās vietnei varētu būt veikušas arī ierakstu kompānijas, citi autortiesību īpašnieki vai no pirātisma apkarošanas centieniem nogurušās valdības, vēsta BBC.

The Pirate Bay apstiprināja, ka tā cietusi no hakeru uzbrukumiem arī savā Faceboook profilā. Failu dalīšanās vietnes pārstāvji norādījuši, ka viņiem nav zināms, kas veicis uzbrukumu, tomēr The Pirate Bay «ir aizdomas» par to, kas varētu būt ļaundari.

The Pirate Bay, kas ir nelegāla failu dalīšanās vietne, sniedz iespēju tā lietotājiem ielādēt dziesmas, filmas un citu saturu bez maksas, tādējādi kaitinot ienākumus zaudējušo autortiesību turētājus.

DDoS aizsardzības sistēmas nodrošinātāja Corero Network Security (CNS) pārstāvji pauda, ka ir maz ticams, ka uzbrukumu varētu būt organizējis hakeru grupējums Anonymous. Andrē Stevarts (Andre Stewart) no CNS norādīja, ka varētu būt gaidāmi arī turpmāki uzbrukumi. Viņš norādīja, ka nozīmīgi ir tas, ka cilvēki domā, ka uzbrukumus The Pirate Bay veica hakeru grupējums Anonymous, lai arī, kā norādīja A. Stevarts, The Pirate Bay ir tāda veida vietne, ko hakeru grupējums Anonymous parasti aizstāv.

Pagājušajā mēnesī Parīzē slaktiņu sarīkojušajiem teroristiem uzbrukumu īstenošana, domājams, izmaksājusi vien 30 000 eiro, ceturtdien atzina Francijas finanšu ministrs Mišels Sapēns.

Teroristi finansējuši uzbrukumu, uzkrājot vairākas «mazas summas», kuras ir grūti izsekot, it īpaši, ja tiek lietotas iepriekš apmaksātas norēķinu kartes, preses konferencē sacīja ministrs.

«Šo pēdējo uzbrukumu izmaksas, šo uzbrukumu finansēšana veido summu, kas nav lielāka par 30 000 eiro,» norādīja Sapēns.

Tas nozīmē, ka uzbrucējiem, gatavojot slaktiņu, lielas summas nebija vajadzīgas, atzina ministrs.

Lai samaksātu par automašīnām un dzīvokļiem, kurus islāma radikāļi izmantoja 48 stundas pirms uzbrukuma, teroristi lietojuši priekšapmaksas kartes, no kurām dažas iegādātas Beļģijā, apliecināja Francijas Finanšu ministrijas izlūkošanas nodaļa Tracfin.