Ģimene man dzimšanas dienā uzdāvināja braucienu uz Bali, kas ir viena no Indonēzijas 33 provincēm. Bali sala pamatoti tiek dēvēta par spožāko briljantu Indonēzijas arhipelāga kronī. Salas ziemeļu piekrasti apskalo Bali jūra, no dienvidiem līdz dienvidaustrumiem – Indijas okeāns.

Salas eksotika mani pārsteidza ik uz soļa – sākot no skaistiem dabas skatiem, greznām viesnīcām, gardiem ēdieniem un beidzot ar vietējo iedzīvotāju laipnību, tīrību, sirsnību. Viņi ir hinduisti, kas stipri pieturas pie savām paražām, rituāliem, dzīves gudrībām. Bali dzīvo trīs miljoni iedzīvotāju. Bali tiek dēvēta arī par Dieva salu, jo to līdz šim nav piemeklējušas zemestrīces, kā tas notiek blakus esošajā Taizemē un Malaizijā.

Kad turp labāk braukt?

Es Bali biju aprīlī, kad gaiss teju nemitīgi dienās uzsila līdz 32 grādiem (ēnā). Kā jau tropos gaiss bija sutīgs, bet man ļoti patika. Nemitīgi bija tāda sajūta, it kā daba gatavotos pamatīgam pērkona negaisam. Lai gan tūrisma ceļvežos teikts, ka labākais laiks, kad doties uz Bali, ir tās sausajā sezonā no aprīļa līdz oktobrim, jo tad atpūtai netraucē lietus, bet nē – sezona ir no marta līdz novembrim, arī es sava ceļojuma laikā izbaudīju to, ko nozīmē tropu negaiss un lietus. Nogāza kā ar spaiņiem, bet lietusgāzes ātri beidzās. Pērkons dārdēja īpaši pamatīgi, un es sapratu, ka esmu tropos. Bali tumsa iestājas sešos vakarā un tad gaisa temperatūra nokrītas līdz 27 grādiem.

Piektdien vulkāna izsviesto pelnu dēļ Indonēzijā nācās slēgt piecas lidostas, tostarp populārajā tūristu salā Bali.

Apmēram 250 lidojumi tika atcelti un lidostās iestrēguši tūkstošiem atpūtnieku.

Lidostas tika slēgtas ceturtdienas vakarā, kad Raunga kalns Javas austrumu provincē izšāva pelnu mākoņus.

Bali salā, kas katru gadu piesaista miljoniem tūristu, patlaban ir aktīvākais tūrisma sezonas laiks.

«Ir diezgan haotiski,» sacīja Indonēzijā dzīvojošā amerikāniete Keitija Nagara. Viņa bija ieradusies Bali lidostā un uzzinājusi, ka reiss uz Džakartu pārcelts uz svētdienu.

«Simtiem cilvēku izvietojušies zālājos pie lidostas. Simtiem cilvēku stāv rindās un gaida, kad varēs runāt ar klientu apkalpošanu,» stāstīja amerikāniete.

Igaunijas aviokompānija Estonian Air vasaras sezonā atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu, kā arī dosies maršrutos uz Vīni, Tbilisi un Venēciju. Lidojumus uz Viļņu atjaunos arī Krievijas Aeroflot, vēsta BBN.

25. martā Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Jiveskile Somijā. Uz šo Somijas centrālās daļas pilsētu Estonian Air lidos septiņas reizes nedēļā – vienu reizi darba dienās un divas reizes svētdienā. Tāpat Estonian Air atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu. Šajā maršrutā kaimiņvalsts lidsabiedrībai būs 17 lidojumi nedēļā.

Estonian Air atjaunos lidojumus arī uz Austrijas galvaspilsētu Vīni, šajā maršrutā lidsabiedrība martā un aprīlī dosies sešas reizes nedēļā, bet maijā lidojumu skaits pieaugs līdz septiņiem.

26. martā Estonian Air uzsāks lidojumus maršrutā Tallina – Joensū un atsāks lidojumus uz Helsinkiem. 2. aprīlī Igaunijas lidsabiedrība uzsāks lidojumus uz Hanoveri, 3. aprīlī uz Kajaani Somijā. Aprīlī Igaunijas lidsabiedrība ieplānojusi uzsākt lidojumus arī uz Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi. Maijā Estonian Air uzsāks lidojumus sezonālajā maršrutā no Tallinas uz Nicu, bet jūnijā - uz Venēciju.

Kaut arī Indonēzijas Bali salā Aguna vulkāns joprojām turpina izmest gaisā pelnus, trešdienas pēcpusdienā atsākušies lidojumi no Bali starptautiskās lidostas, pavēstīja amatpersonas.

«Tā kā lidosta vakar atjaunoja darbu, dažos reisos atsākti lidojumi, un lietas pamazām atgriežas normālā situācijā,» ceturtdien sacīja lidostas preses sekretārs Isravadi.

No Bali lidostas jau izlidojuši vairāk nekā 4500 cilvēku, apliecināja varasiestādes.

Lidosta netālajā Lombokas salā, kas arī ir tūristu iecienīta, ceturtdien atkal tika slēgta, jo pelnu mākonis pārvietojies tās virzienā.

Vulkāna aktivitātes dēļ Bali lidosta tika slēgta pirmdien, izjaucot ceļojumu plānus desmitiem tūkstošiem cilvēku.

Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo devis rīkojumu visām atbildīgajām aģentūrām un ministrijām, kā arī armijai un policijai palīdzēt Bali šajā situācijā.

Aviācijas nozare Latvijā 2019. gadā piedzīvojusi strauju izaugsmi, būtiski palielinoties gan lidostu, gan aviokompāniju apkalpoto pasažieru skaitam, liecina valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" (CAA) apkopotie dati.

Īpaši veiksmīgs pagājušais gads bijis divām lielākajām Latvijā reģistrētajām aviokompānijām "airBaltic" un "SmartLynx Airlines", kuru pasažieru skaita pieaugums ir bijis vairāk nekā 20%, pērn kopā pārvadājot vairāk nekā 8,6 miljonus pasažieru. 2018. gadā abas kompānijas kopā pārvadāja vairāk nekā 7,1 miljonus pasažieru, informē CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

"airBaltic" 2019. gadā savā maršrutu tīklā pārvadāja 5 049 317 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā gadu iepriekš, kad lidsabiedrība pārvadāja 4 135 711 pasažieri. No tiem 4 483 102 pasažieri pērn, bet 3 782 026 gadu iepriekš pārvadāti no Latvijas starptautiskajam lidostām.

Savukārt "SmartLynx Airlines" pagājušajā gadā pārvadāja 3,6 miljonus pasažieru, bet vēl gadu iepriekš - 3 miljonus pasažierus, par piektdaļu palielinot pārvadāto pasažieru skaitu. No starptautiskās lidostas "Rīga" "SmartLynx Airlines" pērn pārvadājis 83 896 pasažierus, kas ir par 22,19% vairāk nekā 2018. gadā, kad aviokompānija pārvadāja 68 661 pasažieri.

Indonēzijas iekšzemes reisa pasažieru lidmašīna, kas pirmdien iegāzās jūrā ar 189 cilvēkiem, iepriekšējā reisā reģistrēja neuzticamus augstuma un ātruma rādījumus, ziņo aviācijas negadījumu datubāze Aviation Safety Network.

Zemo cenu aviokompānijas Lion Air lidmašīna Boeing 737 MAX 8 ar 181 pasažieri un astoņiem apkalpes locekļiem bija ceļā no galvaspilsētas Džakartas Sukarno-Hatas lidostas uz Pangkalpinangu Bangkas salā, kad 13 minūtes pēc pacelšanās iekrita Javas jūrā Rietumjavas provinces piekrastē.

Īsi pirms lidmašīna zaudēja sakarus ar kontroltorni un nogāzās, tās pilots lūdza atļauju atgriezties Džakartas lidostā, paziņojot, ka lainerim radusies tehniska problēma.

Amatpersonas paziņojušas, ka vairs necer atrast izdzīvojušos.

Aviation Safety Network mājaslapā teikts, ka Boeing 737 MAX 8 iepriekšējā lidojuma laikā no Denpasaras uz Džakartu reģistrējis neparastus augstuma un ātruma rādījumus uzreiz pēc pacelšanās.

Gandrīz trīs gadus pēc terora aktiem Indonēzijai piederošajā Bali salā atkal pagājušajā sestdienā (01.10.2005) nogranda vairāki spēcīgi sprādzieni, nogalinot 36 un 120 ievainojot cilvēkus. Bojāgājušo un ievainoto vidū ir gan indonēzieši, gan ārvalstnieki. Divi teroristu sprādzieni notika viesnīcas “Four Seasons”, kas atrodas Džimbaranā, tuvumā, bet trešais sprādziens sagrāva vācu restorānu tūristu ciematā Kutas centrā. Sestdienas vakarā un svētdienas rītā pasaules valstu līderi nosodīja šo terora aktu Indonēzijā un izteica līdzjūtību upuru tuviniekiem. Indonēzijas prezidents Susilo Bambangs Judhojono savā televīzijas runā asi nosodīja terora aktus. "Tas skaidri un gaiši ir terora akts, jo tas bija vērsts pret cilvēkiem sabiedriskās vietās. Pēdējos trijos gados pirms šī uzbrukuma politiskā, sociālā un ekonomiskā situācija Bali salā bija sākusi uzlaboties." Turpretī Austrālijas ārlietu ministrs Aleksadrs Dauners svētdienas rītā uzbrukumā vainoja reģionālo teroristu grupējumu "Jemaa Islamiya" (JI), kas bija atbildīgs arī par 2002.gada sprādzieniem, kuros tika nogalināti daudzi ārvalstu tūristi, tai skaitā 88 austrālieši. Latvijas Ārlietu ministrija pārbauda vai sprādzienos Indonēzijas salā Bali nav cietuši Latvijas iedzīvotāji. Ārlietu ministrija aicina iedzīvotājus sazināties ar piederīgiem, draugiem, paziņām, kas šajā laikā varētu atrasties minētajā reģionā. Ministrija arī atgādina, ka pastāvīgi darbojas ministrijas Konsulārā departamenta "karstais tālrunis" 9287398. Zvanot pa šo numuru, iedzīvotāji var sniegt ziņas par personām, kas varētu atrasties Bali un ar kurām neizdodas sazināties. Pagaidām Ārlietu ministrijas rīcībā nav informācijas par to, ka Latvijas iedzīvotāji varētu būt cietuši eksploziju rezultātā.

Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) valdes rīcību, nepaziņojot lidojumu atcelšanas iemeslus, iespējams kvalificēt kā apzinātu kaitniecību, jo tā grauj uzņēmuma reputāciju, rada finansiālus zaudējumus un samazina uzņēmuma vērtību, par šādu Satiksmes ministrijas (SM) nostāju ziņu aģentūru LETA informēja SM pārstāvis Aivis Freidenfelds.

SM aicina airBaltic valdi nekavējoši sniegt paskaidrojumu par iemesliem šodienas reisu atcelšanai, kā arī nodrošināt, lai rītdienas plānotie regulārie reisi tiktu nodrošināti.

Valsts kā lielākais akcionārs uzsver, ka airBaltic valdes atbildība ir nodrošināt aviokompānijas ikdienas darbību veicot pasažieru pārvadājumus. Uzņēmuma valde nav sniegusi nekādu informāciju par iemesliem, kāpēc tiek atcelti reisi uz Briseli, Berlīni, Viļņu un Tallinu ne kompānijas klientiem, ne uzņēmuma akcionāriem, informēja Freidenfelds. Avikompānijas pezidents Bertolts Fliks tikmēr paziņojis, ka iesniegs sūdzību Ģenerālprokuratūrā par viņam netīkamajām interpretācijām, kas izskanējušas šodien pēc tam, kad nāca klajā fakti par mēģinājumu palielināt airBaltic apmaksāto pamatkapitālu, tādejādi, iespējams, palielinot Baltijas Aviācijas Sistēmas ietetkmi airBaltic, valsti atstājot mazākumā.

Saistībā ar Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic atceltajiem reisiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz šim saņēmis tikai vienu oficiālu sūdzību, Db.lv apliecināja PTAC Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Ilze Žunde.

Tomēr centrs ir saņēmis cilvēku zvanus, kuri interesējas par savām tiesībām un iespējām šādā situācijā. Saistībā ar reisu atcelšanu par aviopasažieru tiesībām PTAC kopā sniedzis astoņas konsultācijas telefoniski. Patērētāji interesējušie par savām tiesībām, kā arī par iespējām atgūt naudu par apmaksātajām biļetēm un saņemt kompensāciju.

Db.lv jau rakstīja, ka situācijās, kad lidsabiedrība laicīgi nepaziņo par reisu atcelšanu un nav bijuši nekādi ārkārtas notikumi, pasažieriem pienākas finansiāla kompensācija un naudas atgriešana par biļeti.

Šā gada pirmajā pusgadā visvairāk pasažieru no Rīgas ir devušies uz Londonu. Lielbritānijas galvaspilsētu pirmajā pusgadā izvēlējušies 145 947 pasažieri, sastādot 9% no kopējā pasažieru apjoma.

Otrs populārākais galamērķis pirmajā pusgadā ir Dublina ar 102 279 pasažieriem, jeb 6.6% no kopējā pasažieru skaita. Trešajā vietā ir Berlīne ar 96 303 pasažieriem, jeb 6.2% no kopējā pasažieru skaita. Ceturtajā un piektajā vietā pirmajā pusgadā ierindojas Stokholma ar 90 792 pasažieru, kas veido 5.8% no pasažieru kopskaita un Kopenhāgena ar 78 166 pasažieru, jeb 5% no šā gada pirmajā pusgadā apkalpotajiem pasažieriem, Db.lv informē A/S airBaltic Corporation Starptautiskā lidosta Rīga Korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Šā gada pirmajā pusgadā VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 1 659 185 pasažierus, kas ir par 17.4% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajā pusgadā. Tallinas lidosta šā gada pirmajā pusgadā apkalpoja 900 190 pasažierus un Viļņas lidosta – 993 509. Jūnijā VAS Starptautiskā lidosta Rīga apkalpoja 346 137 pasažierus, kas ir par 14.4% vairāk, nekā 2007. gada jūnijā.

Boeing noslēgusi savā vēsturē lielāko līgumu, kura ietvaros kompānija pārdos 230 lidaparātus Indonēzijas lidsabiedrībai Lion Air.

Darījuma vērtība tiek lēsta 21,7 miljardu ASV dolāru apmērā, paziņojusi ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija. Līgums noslēgts B. Obamas Indonēzijas vizītes ietvaros, vēsta BusinessInsider.

Indonēzijas lidsabiedrība saņems 201 Boeing 737MAX un 29 Boeing 737ER lidaparātus. Tāpat Indonēzijas lidsabiedrībai ir arī tiesības vēlāk iegādāties papildus 150 lidaparātus.

ASV valdība norāda, ka noslēgtais darījums ļaus Boeing izveidot 127 tūkstošus jaunu darbavietu 43 ASV pavalstīs.

Boeing vēl noslēdzis līgumus ar Singapore Airlines par astoņu Boeing 777-300ER lidmašīnu piegādi, kā arī līgumu par dzinēju piegādi Indonēzijas Garuda Airlines un 12 Blackhawk helikopteru pārdošanu Brunejas bruņotajiem spēkiem.

Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» pakāpeniski atsāk lidojumus ar «Bombardier» CS300 lidmašīnām, informēja uzņēmuma pārstāve Alise Briede.

«Šobrīd «airBaltic» jau ir atsācis lidojumus ar daļu no CS300 lidmašīnām un plānots, ka šīs dienas laikā pakāpeniski visas lidmašīnas tiks pārbaudītas un būs gatavas lidojumiem. Lidmašīnas, kas atsāk lidojumus, ir darba kārtībā un pilnībā drošas lidojumu veikšanai.

«airBaltic» strādā ciešā sadarbībā ar lidmašīnas ražotāju «Bombardier» un dzinēju ražotāju «Pratt & Whitney». Papildu pārbaudes tiek veiktas, lai pārliecinātos par gaisa kuģa drošību, kā arī veiktu nepieciešamos uzlabojumus jaunajām lidmašīnām,» klāstīja Briede.

LASI ARĪ: Drošības apsvērumu dēļ airBaltic uz laiku apturējusi Bombardier CS300 lidojumus

Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" publiskojusi savu lidojumu grafiku gaidāmajai vasaras sezonai, kas sāksies 2021. gada 28. martā. Lidsabiedrība plāno savienot Rīgu ar 65 galamērķiem savā maršrutu tīklā un uzsākt lidojumus piecos jaunos maršrutos.

"Mūsu darbinieku un pasažieru drošība un veselība bijusi un būs pati svarīgākā. Mēs redzam, ka cilvēki ilgojas pēc ceļošanas. Es ticu, ka pieprasījums pēc lidojumiem sāks pieaugt turpmākajos mēnešos, līdzko tiks ieviesti uzticami risinājumi, tostarp vakcīnas un plašāka testēšana, lai ierobežotu Covid-19 izplatību. Lai arī lidošana noteikti būs citāda, mēs paredzam, ka līdz nākamajai vasarai ar noteiktiem ierobežojumiem būs pieejamas plašākas ceļošanas iespējas. Kā vadošajam savienojamības nodrošinātājam Baltijā, mums jābūt gataviem šim brīdim, tāpēc mēs jau tagad esam publiskojuši savu plānoto grafiku. Mēs turpināsim nodrošināt lidojumus uz dažādiem nozīmīgiem biznesa, kā arī populāriem atpūtas galamērķiem," norāda "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss).

2010. gada 19. janvārī Baltkrievijas lidsabiedrība Belavia sāks lidojumus starp Rīgu un Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku.

Lidojumus starp Rīgu un Minsku lidsabiedrība Belavia veiks trīs reizes nedēļā – otrdienās, piektdienās un svētdienās. Izlidošanas no Rīgas ir pulksten 15:15 (Minskā ielido 16:20), bet izlidošana no Minskas pulksten 13:20 (Rīgā ielido 14:25). Lidojuma ilgums – viena stunda un piecas minūtes.

Belavia tirgus daļa Baltkrievijas pasažieru aviopārvadājumos ir aptuveni 65 procenti. Lidsabiedrība veic regulāros lidojumus uz 30 lidostām 20 valstīs Belavia 2010. gadā kļūs par pirmo jauno lidsabiedrību, kas atklāj lidojumus uz starptautisko lidostu Rīga. Db jau rakstīja, ka 28. martā lidojumus uz Rīgu sāks vēl viena jauna aviokompānija – Wizz Air, kas ir lielākā zemo izmaksu lidsabiedrība Centrālajā un Austrumeiropā. Wizz Air no Rīgas nodrošinās lidojumus maršrutos Londona (Lutona), Turku un Oslo.

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

Šī gada augustā un septembrī Latvijas aviosabiedrība airBaltic kopumā atklās septiņus tiešos reisus no aviosabiedrības bāzēm Rīgā un Vilņā. Tādejādi kopš gada sākuma airBaltic būs uzsākusi tiešos lidojumus 16 jaunos maršrutos. airBaltic uzsāk tiešos lidojumus no Rīgas uz Ķelni un Mančestru, bet no Viļņas – uz Helsinkiem, Oslo, Varšavu, Vīni un Tallinu. airBaltic prezidents Bertolts Fliks saka: "Mēs veiksmīgi turpinam īstenot savu stratēģiju, atklājot arvien jaunus tiešos lidojumus un mēneša laikā uzsāksim lidojumus septiņos jaunos maršrutos. Neskatoties uz straujo aviosabiedrības maršruta tīkla paplašināšanu, līdz gada beigām plānojam atvērt vēl vairākus jaunus tiešos lidojumus. Esmu pārleicināts, ka maršrutu tīkla paplašināšana un airBaltic īstenotā cenu politika radīs būtisku pasažieru pieaugumu gan Rīgas, gan Viļņas lidostās." Kā zināms airBaltic 15. augustā uzsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Ķelni. Laikā no 15. augusta līdz 2. septembrim aviosabiedrība veiks četrus reisus nedēļā – pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās. Savukārt jau no 2. septembra, airBaltic uz Ķelni lidos katru dienu, arī otrdienās, ceturtdienās un sestdienās. Sākumā airBaltic lidojumus uz Ķelni veiks ar 70 - vietīgo AVRO RJ70 reaktīvo lidmašīnu. Lidojuma ilgums būs ap 2 stundām un tas ieradīsies Ķelnes lidostā 08:30 no rīta. Tas dod plašas iespējas izmantot airBaltic piedāvājumu sadarbībā ar Deutcshe Bahn un tieši no Ķelnes lidostas par 19 LVL ar vilcienu doties tālāk uz jebkuru galapunktu Vācijā. Vienvirziena aviobiļetes cena būs, sākot no 49 LVL (ar lidostu nodevām). Patlaban airBaltic uz Ķelni lido no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas. Lidojumi tiek veikti četras reizes nedēļā - pirmdienās, trešdienās, piektdienās un svētdienās. Savukārt 16. augustā airBaltic uzsāks tiešos lidojumus no Rīgas uz Mančestru. Svarīgi ir tas, ka augustā visas biļetes lidojumos uz Mančestru būs nopērkamas par 49 LVL. Sākotnēji airBaltic veiks tiešos lidojumus uz Mančestru trīs reizes nedēļā – pirmdienās, trešdienās un piektdienās. airBaltic uz Mančestru lidos ar 120 - vietīgo Boeing 737 un lidojuma ilgums būs nepilnas 3 stundas. Jauni tiešie lidojumi no Viļņas Vienlaicīgi ar jaunu maršrutu atklāšanu no Rīgas, 15. augustā airBaltic uzsāks trīs tiešos lidojumus no savas bāzes Viļnā - uz Helsinkiem, Oslo un Varšavu. Savukārt 17. augustā aviosabiedrība no Viļnas veiks pirmo tiešo lidojumu uz Austrijas galvaspilsētu Vīni. Nepilnu mēnesi vēlāk, no 15. septembra, airBaltic ar tiešo lidojumu savienos divas Baltijas valstu galvaspilsētas – Viļņu un Tallinu. Biļešu cenu struktūra lidojumiem no Viļņas tāda pati kā no Rīgas – vienvirziena biļešu cenas sākot no 33 LVL ar lidostu nodevām. Lai nodrošinātu pieaugošo lidojumu skaitu, šonedēļ airBaltic pārvietos uz Viļņas lidostu divas Fokker 50 tipa lidmašīnas. Ar šīm lidmašīnām tiks veikti augustā un septembrī jaunatklātie maršruti. Tādejādi Viļņas lidostā kopumā būs bāzētas trīs airBaltic lidmašīnas – viena Boeing 737 -500 un divas Fokker 50 tipa lidmašīnas. Avots: airBaltic

Indonēzijas salā Bali, kura ir slavena kā kūrortvieta galvenokārt austrāliešiem, ir piedzīvojusi traģisku uzbrukumu. Vairākas ziņu aģentūras informē, ka atentāta laikā no sestdienas uz svētdienu ir gājuši bojā vairāk kā 200 cilvēku un ievainoto skaits pārsniedz 400, no kuriem liela daļa ir tieši Austrālijas tūristi. Autobumbas sprādziens kūrortpilsētiņā Kuta noslaucīja no zemes virsas diskotēkas paviljonu. Sprādziena vietā ir 5 metrus dziļš caurums zemē. Visas slimnīcas ir pilnas ar ievainotajiem. Austrālijas valdība piedāvā transportu visiem tūristiem, kuri vēlas pamest Indonēziju. Bali sala, līdzīgi Maljorkas salai, pildīja savu uzdevumu tūristu apkalpošanā, taču tagad var rasties ievērojamas problēmas ar šo saimniecības nozari ne tikai šajā salā, bet visā valstī un reģionā kopumā. Eiropas tūrisma firmas ir nostopējušas ceļotāju plūsmu uz Bali.

Vien pēc divus gadus ilgas darbības Kipras zemo cenu aviokompānija «Cobalt Air» paziņojusi, ka bankrota dēļ no ceturtdienas atceļ visus lidojumus, radot ceļošanas traucējumus pasažieriem.

Lidsabiedrība brīdinājusi savus klientus, ka tās biroji vairs pakalpojumus nesniegs, un aicinājusi viņus pieprasīt iztērēto līdzekļu atgūšanu caur ceļošanas aģentūrām vai kredītkaršu kompānijām.

Īsā paziņojumā savā mājaslapā bez iepriekšēja brīdinājuma «Cobalt Air» trešdienas vakarā pavēstīja, ka no plkst.23.50 atceļ visus lidojumus, ņemot vērā aviokompānijas darbības pārtraukšanu uz nenoteiktu laiku.

«Tādējādi turpmāki »Cobalt Air« lidojumi un pakalpojumi tiks atcelti, un lidsabiedrība vairs nedarbosies,» vēsta lidsabiedrība, taču iemesli šādai rīcībai netiek paskaidroti.

«Cobalt Air», kas ir lielākā Kipras aviosabiedrība pēc nacionālās lidsabiedrības «Cyprus Airways» bankrotēšanas, pārtraukusi darbību pēc iepriekš izskanējušās informācijas, ka tā nav spējusi panākt vienošanos ar potenciālu Eiropas investoru.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Austrālijas patruļlidmašīna Orion ir pamanījusi aizdomīgus objektus Indonēzijas Javas jūras rajonā, kur tiek meklēta svētdien pazudusī zemo cenu aviosabiedrības Air Asia pasažieru lidmašīna ar 162 cilvēkiem, pirmdien paziņoja Indonēzijas armijas pārstāvji.

Aizdomīgie objekti atrasti apmēram 1100 kilometrus no vietas, kur lidmašīna Airbus A320-200 atradās, kad tās piloti pēdējoreiz kontaktējās ar aviācijas dispečeriem. Vēl nav zināms, vai šie objekti ir pasažieru lidmašīnas atlūzas.

Britu raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz Indonēzijas gaisa spēkiem, ziņoja, ka ir atrasti degvielas plankumi. Speciālisti vēl nav noskaidrojuši, vai šos plankumus atstājusi šī lidmašīna vai citi transportlīdzekļi, piemēram, kuģi.

Jau ziņots, ka lidmašīna Airbus A320-200 svētdienas rītā pazuda virs Javas jūras stundu pēc tam, kad tā bija pacēlusies no Surabajas lidostas Indonēzijā un devusies uz Singapūru. Drīz pēc pacelšanās apkalpe lūgusi atļauju lidot lielākā augstumā nekā paredzēts lidojuma plānā, lai izvairītos no sliktiem laika apstākļiem.

Polijas gaisa satiksmes tirgū pirms iestāšanās Eiropas Savienībā vēl ir gaidāma liberalizācija. Uzsākot 2004. gada vasaras lidojumu plānu (marta beigās) tiek paredzēts, ka būs vairāk lidojumu piedāvātāju un lidojumu maršrutu. Tā, piemēram skandināvu lidsabiedrība SAS ir paziņojusi, ka palielinās savu lidojumu skaitu uz Poliju par 40%. Tai skaitā palielinot arī lidojumu skaitu maršrutā Kopenhāgena – Danciga un atverot jaunu lidojumu līniju Kopenhāgena – Krakova. Iestājoties ES, Polija rēķinās ar starptautisko sadarbības kontraktu palielināšanos un jaunu lidojumu līniju atklāšanu. Eksperti prognozē, ka pasažieru skaits varētu palielināties par vienu piekto daļu. No 1999. gada līdz 2002. gadam pasažieru skaits ir palielinājies ik gadu par 7,3%. Saglabājoties pozitīvajai 2003. gada tendencei, 2004. gadā varētu sasniegt septiņus miljonus pasažieru gadā, turpretī optimisti nosauc pat 8,5 miljonus pasažieru gadā. Polijas lielākā lidsabiedrība LOT vēlas palielināt esošo lidojumu maršrutu startu skaitu, kā arī plāno uzsākt lidojumus starp Štetinu – Minheni, Varšavu – Dublinu, Varšavu – Venēciju. Tāpat plānots ir arī biežāk nekā līdz šim veikt lidojumus uz Barselonu, Madridi, Tallinu un Odesu. Patlaban netiks veidoti citi lidojumu maršruti uz Rietumeiropu, jo vietu noslogojums lidmašīnās sasniedz tikai 60%. Lidsabiedrība British Airways plāno palielināt lidojumu skaitu no Londonas uz Krakovu līdz piecām reizēm nedēļā, turpretī lidsabiedrība KLM vēlas trīs reizes nedēļā veikt lidojumus no Amsterdamas uz Varšavu. Poļu pirmā lēto lidojumu lidsabiedrība Air Polonia no vasaras sezonas sāks piedāvāt lētos lidojumus uz Londonu, Madridi, Parīzi, Romu un Atēnām. Avots: Eiropa.lv

Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.

Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».

«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.

Ungārijas zemo cenu aviokompānija "Wizz Air" no 1.jūnija pārtrauks lidojumus uz četriem galamērķiem no Rīgas, apstiprināja "Wizz Air" pārstāvis Andrāšs Rado.

Konkrētus maršrutus, uz kuriem lidsabiedrība pārtrauks lidojumus, Rado gan neatklāja, tomēr "Wizz Air" mājaslapā nav iespējams no 1.jūnija rezervēt biļetes uz Reikjavīku, Bergenu, Barselonu un Telavivu.

Rado skaidroja, ka ir nolemts no šā gada 1.jūnija mainīt galamērķu tīklu no Rīgas lidostas. Lidsabiedrība plānojusi pārvietot vienu lidmašīnu no Rīgas lidostas, tā pārdalot vietu skaitu uz citiem maršrutiem. "Wizz Air" par 18% samazinās pašreizējo vietu skaitu Latvijas galvaspilsētā, bet lidsabiedrība no Rīgas turpinās lidojumus deviņos no 13 pašreizējiem maršrutiem, ieskaitot populāros Londonas, Dortmundes un Eindhovenas reisus, pauda Rado, konkrēti neatklājot, kuros maršrutos lidojumi tiks pārtraukti.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic no 31. marta uzsāks lidojumus no Rīgas uz Stambulas Sabihas Gekčenas starptautisko lidostu.

airBaltic komercdirektors Mihaels Grimme norādīja, ka, pārceļot lidojumus uz Stambulas Sabihas Gekčenas lidostu, lidsabiedrība var uzlabot lidojumu grafiku un lidojumu savienojumus caur Rīgu ceļotājiem no/uz Baltijas valstīm, Skandināvijas, Krievijas un NVS valstīm.

Lidsabiedrība no Rīgas uz Stambulas Sabihas Gekčenas lidostu lidojumus veiks katru dienu. Lidojumus aviokompānija veiks ar Boeing 737 – 300 lidmašīnu, un tie ilgs aptuveni divas stundas un piecpadsmit minūtes.

Uzsākot lidojumus uz Stambulas Sabihas Gekčenas lidostu, tās pārvaldes kompānija airBaltic klientiem piedāvās bezmaksas autobusa pakalpojumus nokļūšanai no lidostas uz Taksima laukumu.