Ģimene man dzimšanas dienā uzdāvināja braucienu uz Bali, kas ir viena no Indonēzijas 33 provincēm. Bali sala pamatoti tiek dēvēta par spožāko briljantu Indonēzijas arhipelāga kronī. Salas ziemeļu piekrasti apskalo Bali jūra, no dienvidiem līdz dienvidaustrumiem – Indijas okeāns.
Salas eksotika mani pārsteidza ik uz soļa – sākot no skaistiem dabas skatiem, greznām viesnīcām, gardiem ēdieniem un beidzot ar vietējo iedzīvotāju laipnību, tīrību, sirsnību. Viņi ir hinduisti, kas stipri pieturas pie savām paražām, rituāliem, dzīves gudrībām. Bali dzīvo trīs miljoni iedzīvotāju. Bali tiek dēvēta arī par Dieva salu, jo to līdz šim nav piemeklējušas zemestrīces, kā tas notiek blakus esošajā Taizemē un Malaizijā.
Kad turp labāk braukt?
Es Bali biju aprīlī, kad gaiss teju nemitīgi dienās uzsila līdz 32 grādiem (ēnā). Kā jau tropos gaiss bija sutīgs, bet man ļoti patika. Nemitīgi bija tāda sajūta, it kā daba gatavotos pamatīgam pērkona negaisam. Lai gan tūrisma ceļvežos teikts, ka labākais laiks, kad doties uz Bali, ir tās sausajā sezonā no aprīļa līdz oktobrim, jo tad atpūtai netraucē lietus, bet nē – sezona ir no marta līdz novembrim, arī es sava ceļojuma laikā izbaudīju to, ko nozīmē tropu negaiss un lietus. Nogāza kā ar spaiņiem, bet lietusgāzes ātri beidzās. Pērkons dārdēja īpaši pamatīgi, un es sapratu, ka esmu tropos. Bali tumsa iestājas sešos vakarā un tad gaisa temperatūra nokrītas līdz 27 grādiem.