Swedbank Līzings turpina izsniegt gan aizdevumus auto iegādei līzingā, gan uzņēmumiem iekārtu iegādei, tomēr aktivitāte ir samazinājusies, un nākamgad gaidāms līzinga tirgus samazinājums.

Mainījušies arī finansēšanas nosacījumi, piemēram, auto iegādē jārēķinās ar vismaz 10 % pirmo iemaksu, intervijā Db atklāja Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs.

Līzinga tirgus ir atkarīgs no vispārējā preču un pakalpojumu pieprasījuma. Ja ir pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, ir arī pieprasījums pēc attiecīga finansējuma. Ekonomikas situācijai pasliktinoties, līzinga pieprasījums krītas līdz ar preču un pakalpojuma pieprasījuma samazināšanos. Komerctransporta un industriālās tehnikas pārdošanas apjomi samazinās, bet nekādā gadījumā nevaram teikt, ka viss ir apstājies un nekas nenotiek – tie, kas saredz biznesa iespējas un perspektīvu, piesaista finansējumu un attīstās.

Latvijas līzinga asociācijas biedri sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi ar mērķi novērst dubultās finansēšanas iespējas nereģistrējamiem līzinga objektiem Baltijas reģionā.

15.jūlijā Latvijas līzinga asociācijas biedri pievienojās Igaunijas un Lietuvas līzinga asociācijas biedru nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzei. Tās mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi.

Ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu savadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varēt sasniegt ap 100 000.

Turpmāk vēl pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm.

Tā kā pieaugs resursu cenas un aizdevumu procentu likmes, daudzi uzņēmēji varētu bankrotēt, tostarp auto dīleri. Eiropas valstīs lielākās līzinga kompānijas UniCredit Group uzņēmuma Latvijā UniCredit Leasing, kas pamatā nodarbojas ar industriālās tehnikas un komerctransporta iegādes finansēšanu, vadītājs Jānis Buks intervijā Db situāciju ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā raksturo kā smagu, bet vienlaikus pauž optimismu par nākotni.

Vai situācija pasaules finanšu tirgū iespaidos Latvijas UniCredit Leasing?

Uz mums atsauksies tas, kas notiek iekšējā tirgū. Kopējie apjomi tirgū ir būtiski samazinājušies. Mums gan nav tik būtisks kritums kā tirgū, ja skatāmies deviņu mēnešu rezultātus. Pieaudzis kredītu kavētāju skaits.

Par cik procentiem?

Ir palielinājies, bet nav tāds, kas nebūtu kontrolējams. Ir daži komerctransporta uzņēmumi, kuriem ir problēmas, daži jau darbību ir apstādinājuši.

Kāpēc?

Pieaugušas izmaksas degvielai un apdrošināšanai. Starptautisko pārvadājumu industrijai ir smaga situācija. Degvielas izmaksas un apdrošināšana veido 70 % no kopējām izmaksām, transportēšanas apjomi ir kritušies.

Šī gada pirmajā pusgadā industriālā līzinga tirgū ir notikušas korekcijas, taču saglabājusies jauno līzinga darījumu apjomu stabilitāte. Komerctransporta un iekārtu līzinga jauno darījumu apjoms, salīdzinot ar šo pašu periodu 2007. gadā, ir krities par 23%.

Taču, salīdzinājumā ar 2006. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, tas ir pieaudzis par 38%. Pēc ļoti straujās izaugsmes 2007. gadā industriālā līzinga tirgus ilgtermiņa pieaugums šogad ir nostabilizējies.

Nordea FinanceLatvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits:

- Analizējot pirmā pusgada industriālā līzinga tirgu jānodala divi virzieni – iekārtu līzings un komerctransporta līzings. Iekārtu līzinga jauno darījumu dinamikā ir novērojama stabilizēšanās pēc straujā krituma pērnā gada decembrī un šī gada janvārī. Februārī iekārtu līzinga tirgus atkal aktivizējās un šāda aktivitāte ir saglabājusies līdz pat šim brīdim. Iekārtu līzinga jauno darījumu apjoms, salīdzinot ar pirmo pusgadu pērn, ir krities par 26%. Taču, salīdzinājumā ar 2006. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, tas ir ievērojami pieaudzis par 65%.

Pērnā gada līzinga un faktoringa nozares dati precīzi atspoguļo mēreni pozitīvās tendences Latvijas tautsaimniecībā. Salīdzinot 2016. gada un 2015. gada trīs ceturkšņus, līzinga jauno darījumu apjoms nozarē pieaudzis par 4,8%, bet faktoringa jaunie limiti pieauguši par 5,4%. Līzinga un faktoringa portfelis valstī pieaudzis par 10,5%, sasniedzot 1,5 miljardus eiro, skaidro Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Līzings Latvijā nostiprinājies kā ērts un uzticams pakalpojums ar skaidru regulējumu. Jau vairākus gadus Latvija ir vienā no trim – četrām vadošajām vietām pasaulē līzinga portfeļa apjomu ziņā, salīdzinot pret iekšzemes kopproduktu.

«Pērnajā gadā bija vērojams pieaugums gan lauksaimniecības tehnikas, gan komerctransporta līzingā, jaunajiem līzinga darījumiem palielinoties par 14,1%, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, kā arī auto līzingā, kur jaunie līzinga darījumi, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni pieauguši par 18,8%. Jaunu vieglo automašīnu līzinga darījumu apjomi pērn pieauguši par 25%. Palielinājusies arī kopējā auto līzinga finansējuma popularitāte – 54% no visām jaunajām vieglajām automašīnām tika iegādātas, izmantojot līzinga finansējumu. 2015. gadā tie bija 50%,» komentē I. Šmits.

2015. gada beigās kopējais līzinga un faktoringa portfelis Latvijā bija 1,356 miljardi eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā iepriekšējā gada beigās, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelis 2015. gada laikā audzis par 7,4%, un gada beigās tā apjoms bija 1,2 miljardi eiro. No tā 78% jeb 942 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 22% jeb 261 miljons eiro – operatīvais līzings. Savukārt faktoringa pieaugums gada laikā bijis vēl straujāks – 33%, gada beigās sasniedzot 152 miljonu eiro portfeļa apjomu.

«2015. gadā līzinga tirgū bija vēroja stabila izaugsme. Statistikas dati liecina, ka ekonomikai turpinot atveseļoties, pieaugusi privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja - pārliecība par savu finansiālo stāvokli un vēlme investēt,» 2015. gada rādītājus komentē LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Pagājušais gads Latvijā iezīmējās ar pieprasījuma pieaugumu pēc jaunām vieglajām automašīnām un augstāku līzingā finansēto automašīnu īpatsvaru, norāda DNB bankas eksperti.

Kopumā šī gan nav tendence tikai Latvijā vien, jo vēlmi iegūt automašīnu, kas nāk tieši no rūpnīcas, arvien vairāk var novērot arī citviet pasaulē.

Saskaņā ar CSDD datiem 2016. gadā Latvijā ir bijuši 65 213 vieglo automašīnu pirmreizējas reģistrācijas darījumi, kas ietver gan jauno, gan lietoto auto iegādi. Salīdzinot ar 2015. gadu, par 15 % pieaudzis pieprasījums pēc jaunajām vieglajām automašīnām, sasniedzot 18 519 iegādes darījumus. Par spīti komerctransporta pieprasījuma samazinājumam (- 6 %) kopumā pozitīvu kāpumu jaunu vieglo automobiļu segmentā ir nodrošinājis pieaugums pasažieru transporta iegādē. Salīdzinājumā ar 2015. gadu šo transporta līdzekļu iegādes skaits palielinājies par 19 %. Pieaugumu ir nodrošinājušas gan juridiskās (+13%), gan fiziskās (+ 22 %) personas.

Latvijas līzinga tirgū šogad pirmajos četros mēnešos jauno darījumu apjoms pieaudzis par 88%, sasniedzot 86 miljonus latu. Tajā skaitā visvairāk finansējumu sniegušas Nordea Finance Latvia un UniCredit Leasing.

Latvijas līzinga devēju asociācijas un Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati liecina, ka jaunajos līzinga darījumos Nordea izsniegtais finansējums sasniedzis 23,35 milj. Ls, tajā skaitā visvairāk – 8,87 milj. Ls - izsniegts komerctransporta iegādei. Arī no UniCredit Leasings kopumā izsniegtajiem 17,6 milj. Ls lielāko daļu 8,15 milj. Ls apjomā veido finansējums komerctransporta iegādei.

Tām ar 13,8 miljoniem latu (no tiem 6,6 milj. Ls autolīzings) seko SEB līzings, bet ar 8,2 miljoniem latu – DnB NORD Līzings, kas šogad arī visvairāk (4,14 milj .Ls) finansējis auto iegādi. Pēc līzinga portfeļa apjoma lielākā līzinga kompānija Swedbank līzings šogad četros mēnešos izsniegusi jaunu līzinga finansējumu 7,9 milj. Ls apjomā, tajā skaitā 5,59 milj. Ls veido autolīzings. Dati liecina, ka jaunus darījums šogad vispār nav slēgusi GE Money Latvia, GE Money Bank.

Pagājušajā gadā straujāk pieauga komerctransporta un auto līzinga apjomi, bet mērenāks pieaugums bija iekārtu līzingā, stāsta Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Aizvadītais gads Latvijas līzinga un faktoringa nozarē iezīmējās ar līzinga izaugsmes stabilizāciju, kā arī ar strauju faktoringa apgrozījuma pieaugumu. Nozarē līzinga jomā aktīvi darbojās astoņi uzņēmumi. Līzingā 2012.gadā jauno darījumu pieaugums bija ap 16%.

Latvijas līzinga nozarē dominē iekārtu un komerctransporta darījumi, kas aizvadītajā gadā auguši par 14%.

Paredzams, ka līzinga jauno darījumu apjoms Latvijā tuvākajos divos gados augs 10%-12% līmenī, uzskata I. Šmits.

Gada beigās līzinga un faktoringa portfelis veidoja 895 miljoni latu. Nozares portfelis krītas jau kopš 2008.gada, tomēr 2012. gadā šis kritums sasniedza zemāko punktu. Lai arī kopumā samazinājums joprojām bija vērojams, tas bija daudz mazāks nekā iepriekšējos četros gados un pēc eksperta domām nākamajos gados ir gaidāma pakāpeniska un lēna izaugsme.

Par izmaiņām ar nodokļiem saistītajos likumos ir gana runāts. Lai uz to fona no redzesloka nepazustu citi svarīgi jaunumi, piedāvāju vērst uzmanību uz aktuālām izmaiņām Komerclikumā un Civilprocesa likumā.

Izmaiņas un jauninājumi Komerclikumā

Šā gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas papildina likumu ar jaunu D daļu – «Komercdarījumi». Šis ir pozitīvs pavērsiens Latvijas komerctiesībās, jo līdz šim mūsdienu vajadzībām piemēroja Civillikumu, kas tika izstrādāts un darbojās kopš pirmās Latvijas brīvvalsts laika. Ir pagājis gandrīz gadsimts, un uzņēmējdarbības videi, saprotams, šobrīd ir citas prasības un vajadzības. Cita starpā jaunais likums pirmo reizi ievieš atsevišķu regulējumu komerciālajiem pirkuma, komisijas, glabājuma un ekspedīcijas līgumiem, kā arī tādiem plaši izmantotiem līgumiem kā līzinga, faktoringa un franšīzes līgums. No praktiskā viedokļa uzņēmējiem tiek atvieglināta līgumu izstrāde, jo svarīgākais jau ir atrunāts likumā. Būtisks aspekts – Komerclikumā tagad ir noteikti īsāki noilguma termiņi, tādējādi uzņēmējiem vairs nebūs jāuztraucas, ka pret viņiem varēs vērsties ar pretenziju par darījumu, kas noslēgts pirms vairākiem gadiem.

Šā gada pirmajā ceturksnī 39% jauno līzinga tirgus darījumu veido autolīzings, kas ir par 3% mazāk, salīdzinot ar 2012.gada pirmo ceturksni, portālam db.lv pastāstīja Latvijas Līzinga devēju asociācijas vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Arī komerctransporta finansēšanā situācija krasi nav mainījusies šī gada pirmajā ceturksnī – komerctransporta līzings veido 27% no visiem jaunajiem darījumiem.

Savukārt, industriālo iekārtu līzings šī gada pirmajos trīs mēnešos aizņem 28% no jaunajiem finansētajiem darījumiem, kas ir par 6% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.

J. Belezjaks uzsver, ka pagājušais gads Latvijas līzinga tirgū iezīmējās ar pakāpenisku izaugsmes atsākšanos. Pēc LLDA datiem pērn no jaunajiem pirkumiem līzingā pēc aktīvu veida populārākais tirgū ir bijis autolīzings – tas veidoja 42% no 2012. gada Latvijas līzinga portfeļa.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Strauji augot inflācijai un būtiski palielinoties Euribor likmēm, kopš pagājušā gada otrā ceturkšņa līdz gada beigām krities noslēgto līzinga līgumu skaits.

Izvērtējot Latvijas lielāko līzinga uzņēmumu datus, šī gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, noslēgto līzinga līgumu skaits ir par 8% mazāks, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija. Savukārt, turpinot augt vidējai vienam kredītam izsniegtai summai, kopējā izsniegtā summa saglabājusies teju nemainīga (+1%).

“Pēc 2020. gadā piedzīvotā krituma līzinga tirgus nākamos gadus uzrādīja atkopšanās tendences, audzējot darījumu skaitu pret attiecīgo laika periodu iepriekšējā gadā. Tomēr, sākot ar 2022. gada 2. ceturksni, darījumu skaits, salīdzinot ar gadu iepriekš, sācis samazināties. Vidējais darījumu skaita samazinājums katru ceturksni ir par aptuveni 200 darījumiem. Turpretī noslēgto darījumu summas regulāri pieaug, vienīgo reizi darījumu summām samazinoties 2022. gadā 2. ceturksnī,” informē AS “Kredītinformācijas Birojs” izpilddirektors Intars Miķelsons.

Lai gan šobrīd daudz tiek runāts par Euribor likmes kāpumu un tās ietekmi uz kredīta maksājumu apmēru, iedzīvotāji nereti maldīgi uzskata, ka likmes pieaugums attiecas tikai uz mājokļa kredītiem.

Tomēr, kā norāda Luminor Līzings vadītājs Raivo Bāle, līdz ar Euribor kāpumu pieaug arī auto līzinga ikmēneša maksājumi, kas ietekmē desmitiem tūkstošu līzinga ņēmējus Latvijā.

Gan mājokļu kredīta, gan līzinga procentu likmi veido nemainīgā un mainīgā daļa jeb Euribor. Ņemot vērā to, ka Euribor likme gandrīz septiņus gadus saglabājās negatīva, zema procentu likme un nemainīga ikmēneša kredīta vai līzinga summa nereti tika uzskatīta par pašsaprotamu. Taču šogad inflācija eirozonā ir sasniegusi rekordaugstu līmeni, izraisot arī Euribor likmes strauju pieaugumu – šobrīd sešu mēnešu Euribor likme ir pārsniegusi 1,8%, kamēr trīs mēnešu likme 1,2%.

Laikā, kad Euribor likme saglabājās negatīva, iegādājoties auto ar vērtību 25 000 eiro līzingā uz pieciem gadiem ar 10% pirmo iemaksu un 2,19% likmi, ikmēneša maksājums bija aptuveni 390 eiro. Šobrīd, atkarībā no tā, vai klients ir noslēdzis auto līzinga līgumu par trīs vai sešu mēnešu Euribor procentu likmi, ikmēneša maksājums ir pieaudzis attiecīgi par aptuveni 8 vai 12 eiro.

SEB grupas uzņēmums SEB Unilīzings 2007.gadā ir nopelnījis 6,26 miljonus latu, kas ir 18% peļņas pieaugums, salīdzinot ar 2006.gadu. SEB Unilīzinga klientu skaits pārsniedza 11 tūkstošus, turklāt īpaši strauji – par 19% – aizvadītā gada laikā palielinājies klientu - privātpersonu skaits, Db.lv informēja SEB Unilīzings mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Liene Meklere.

2007.gada beigās SEB Unilīzinga kopējais kredītportfelis bija 384 miljoni latu, gada laikā augot par 25% jeb turpat 77 miljoniem latu. Līzinga portfelis gada beigās bija 350 miljoni latu, bet faktoringa – 34 miljoni latu. Līzinga portfelī lielāko īpatsvaru – 48% – veido automašīnu līzings, kam seko industriālās tehnikas līzings – 28%, un komerctransporta līzings – attiecīgi 24%.

SEB Unilīzinga direktors Ints Krasts: ''Aizvadītā gada sākumā SEB Unilīzings par prioritāti izvirzīja industriālā un komerctransporta līzinga apjomu straujāku audzēšanu, un rezultāti pierāda, ka šos mērķi esam veiksmīgi sasnieguši. No jauna slēgtajos darījumos komerctransporta līzinga apjomi auguši par 42%, bet industriālā līzinga apjomi – par 13%. Arī šogad koncentrēsimies uz šo, Latvijas uzņēmumu ražošanu un attīstību atbalstošo līzinga virzienu, kā arī faktoringu - līdz šim mūsu tirgū salīdzinoši nepopulāru finansu pakalpojumu, kura priekšrocības Eiropā izmanto ļoti daudz uzņēmumu.''

Latvijas auto tirgū ir pamats pozitīvai attīstībai; savukārt ārvalstīs ir novērojama pircēju paradumu maiņa

Automašīnu pircēji nereti ir gatavi izvēlēties neizdevīgāku līzinga finansējuma piedāvājumu, ja tas ir ātrāk un ērtāk saņemams. Tādēļ nākotnē jāsamazina laiks, kas autodīleru klientiem jāgaida, lai saņemtu apstiprinājumu par to, vai finansējums no līzinga devēja puses automašīnas iegādei ir piešķirts, jaunākās tendences autotirdzniecībā Dienas Biznesa rīkotajā Auto nozares forumā 2016 ieskicēja jomas eksperti.

Augs lēnām

Tuvākajos gados Latvijas autotirgū nav gaidāmi strauji kāpumi vai kritumi, un izaugsme būs stabila, prognozē nozares eksperti. Aizvadītais gads pasažieru automobiļu tirdzniecībā bija stabils, un pērn Latvijā kopumā pirmo reizi tika reģistrēti 16,114 tūkstoši automobiļu (pasažieru un vieglais komerctransports līdz 3,5 t), kas ir par 7% vairāk nekā 2014. gadā, liecina Auto asociācijas dati. Salīdzinājumam – Lietuvā tirgus pērn auga par 17,8%, bet Igaunijā – par 2,3%.

Pēc vairākiem gadiem Euribor procentu likme šogad pārsniegusi nulles atzīmi un, lai cīnītos ar straujo inflāciju, Eiropas Centrālā banka likmi paaugstinājusi straujāk, nekā iepriekš tika prognozēts. Tas atstāj iespaidu ne tikai uz mājokļa aizdevumiem, bet arī uz automašīnu, tehnikas un iekārtu iegādi līzingā. Tajā pašā laikā straujais cenu kāpums auto tirgū ir samazinājies.

“Šogad tirgu joprojām turpina ietekmēt jauno auto piegāžu garie termiņi, tā izraisītais automašīnu cenu kāpums un tagad arī Euribor likmes paaugstināšanās. Lielākā daļa līzinga līgumu gan automašīnu, gan tehnikas un iekārtu iegādei ir slēgti ar mainīgu procentu likmi. Tas nozīmē, ka ikmēneša līzinga maksājumu ietekmē arī Euribor izmaiņas, un līzinga ņēmējiem ir vēl rūpīgāk jāizvērtē sava spēja atmaksāt aizdevumu visā līzinga periodā,” norāda Raivo Bāle, Luminor Līzings vadītājs.

Piemēram, laikā, kad Euribor likme saglabājās negatīva, ja klients iegādājās automašīnu ar vērtību 25 000 eiro līzingā uz pieciem gadiem ar 10% pirmo iemaksu un 2,14% likmi, ikmēneša maksājums sasniedza 396 eiro. Līdz ar Euribor likmes paaugstināšanos, šobrīd ikmēneša maksājums ir pieaudzis par aptuveni 17 līdz 22 eiro, atkarībā no tā, vai klients ir noslēdzis līzinga līgumu par trīs vai sešu mēnešu Euribor likmi.

Kā viens no konkurences ieročiem atkal tiek izmantotas procentu likmes, tomēr uz zemām likmēm ilgtermiņā var necerēt, jo jaunās kapitāla pietiekamības prasības bankām sadārdzinās naudas resursus. Tāpat par finansēšanas apetītes atgriešanos liecina atteikto darījumu īpatsvara samazināšanās: vēl 2010. gada rudenī līzinga kompānijas atteica darījumu 20-30% gadījumu, bet šogad atteikumi ir 1-10%.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad jūnija beigās kopumā līzinga tirgus bija mainījies līdz nepazīšanai: Nordea Finance ar 186 miljonu latu līzinga un faktoringa portfeli bija kļuvusi par lielāko līzinga kompāniju Latvijā, pakāpjoties no trešās vai ceturtās pozīcijas iepriekšējos gados, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas apkopotā informācija par līzinga tirgus 16 lielākajiem spēlētājiem. Ejot pretēji tirgum, kas krīzes gados strauji bremzēja darbības tempus, Nordea Finance turpināja finansēt, tiesa, galvenokārt uzņēmumus. Tādā veidā kompānija pārspēja ilggadējos šī tirgus līderus - Swedbank līzings un SEB līzings.

Vairāki oficiālie jaunu auto dīleri nenolaiž rokas un šobrīd pārkvalificē biznesu, tostarp pārņem no līzinga kompānijām atņemtos auto, lai tos tālāk pārdotu.

Šā gada janvāris apliecināja, ka jauno auto pārdošana Latvijā ir faktiski apstājusies. Latvijas Pilnvaroto Autotirgotāju asociācijas dati liecina, ka janvārī reģistrēti tikai 494 jauni vieglie auto, kas ir par 1 697 auto jeb 77.5 % mazāk nekā janvārī pirms gada. Tomēr Db uzzināja, ka oficiālie jauno auto dīleri nedomā padoties un savus biznesus pārkvalificē, priekšplānā izvirzot lietotu auto pārdošanu.

Pārņem no līzinga

Latvijas lielākās līzinga kompānijas Swedbank Līzings vadītājs Daniils Ruļovs Db pastāstīja, ka pēdējā laikā vairāki autodīleri vērsušies ar piedāvājumu savā paspārnē pārņemt tos attiecīgās markas auto, ko līzinga kompānijas pārņēmu­šas no saviem klientiem, kas vairs nav spējuši atmaksāt līzingu. D. Ruļovs atzina, ka līzinga kompānija šādu piedāvājumu atbalsta un ar dīleriem sadarbojas.

Līzinga finansējuma pieejamība ir svarīga kvalitatīva autoparka attīstībai, līdz ar to pozitīvi jāvērtē fakts, ka līzinga tirgū saasinājusies konkurence pēc Swedbank Līzinga atgriešanās tirgū, ziņu atzina Latvijas Auto asociācijā.

Līzinga pieejamība esot īpaši būtiska, ņemot vērā sabiedrības nelielos uzkrājumus, kas neļauj iegādāties automobili par saviem līdzekļiem. Automobiļu finansēšanā būtisks notikums pērn bija Swedbank Līzinga atgriešanās jaunu automobiļu līzinga tirgū, uzsver asociācijā. Kompānija pērn ieguvusi 19% tirgus. Atgriešanās ievērojami vairojusi konkurenci un ir viens no iemesliem būtiskam finansējuma pieaugumam privātpersonām.

Eksperti gan norāda, ka līderis visā pēckrīzes periodā ir Nordea Finance, kas saglabāja pārliecinošu līderpozīciju arī 2015.gadā ar 30% tirgus daļu. Viens no ievērojamiem līzinga tirgus klientiem ir autonomas kompānijas, kas kopumā nodrošinot 15-20% no visiem līzinga darījumiem. Autonomas uzņēmumu līzinga darījumi 2015.gadā Latvijā veidoja apmēram 15% no korporatīvajos darījumos iegādātām jaunajām automašīnām. Šādu darījumu ietekme Latvijas auto līzinga nozarē esot būtiska, piemēram, 40 automašīnu nomas iegāde mēneša griezumā veido apmēram 6-8% no auto līzinga darījumiem.

No jaunajiem pirkumiem līzingā pēc aktīvu veida 1.ceturksnī populārākais ir bijis autolīzings – tas veido 39% no gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtajiem līgumiem jeb 33,78 miljonus latu, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nākamie populārākie ir iekārtu līzings – 23,97 miljoni latu jeb 28% no jauno pirkumu portfeļa, un komerctransporta līzings – 23,45 miljoni latu jeb 27%. Vismazāko daļu jauno pirkumu veido nekustamā īpašuma līzings – 1,55 miljoni latu jeb 1,8%.

«Pirmā ceturkšņa līzinga tirgus rādītāji nav nekāds pārsteigums, bet gan pierādījums tam, ka līzinga tirgū novērojama stabilitāte pēc ievērojamā krituma krīzes gados, it īpaši industriālā līzinga sektorā. Pieaugums industriālā līzinga sektorā liecina par to, ka uzņēmumi ir atsākuši atjaunot savas ražotnes, kas savukārt apstiprina valsts izaugsmes tendences», tā LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

2014. gada laikā kopējais līzinga portfelis Latvijā ir nedaudz samazinājies – par 0,3%, salīdzinot ar 2013. gada beigām.

Līzinga portfelis uz pērnā gada beigām Latvijā bija 1,12 miljardi eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

2014.gadā no jauna līzingā iegādāts komerctransports par 105,9 miljoniem latu, kas ir par 35,5% mazāk nekā 2013. gadā. Arī iekārtu līzinga jaunie darījumi (137,2 miljoni eiro) pērn notikuši mazāk nekā 2013. gadā. Pieaugums jaunajos līzinga darījumos 2014. gadā bijis vērojams tikai autolīzingā – kopumā no jauna noslēgti darījumi par 255,2 miljoniem eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2013. gadā.

Aizvadītā gada līzinga tirgus rādītāji nav vērtējami viennozīmīgi. Neapšaubāmi, būtiskākais iemesls līzinga portfeļa samazinājumam ir ģeopolitiskās situācijas negatīvā ietekme uz komerctransporta nozari. Tāpat līdz ar neskaidro ģeopolitisko situāciju, uzņēmumi ir piesardzīgi savās prognozēs un investīcijās, līdz ar to arī industriālā līzinga segmentā vērojamam nogaidoša reakcija. Tajā pašā laikā, auto līzinga sektors uzrāda lēnāku, bet joprojām salīdzinoši veselīgu dinamiku, saka LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Swedbank līzinga portfelis krīzes gados sarucis par 483 miljoniem latu jeb zaudējis 72% sava apjoma.

No 2007. gada 669 milj. Ls līzinga portfeļa, kas veidoja teju 40% kopējā līzinga tirgū, Swedbank līzinga finansējuma atlikums uz 2011. gada beigām bija sarucis līdz 186 milj. Ls un aizņēma vairs tikai 22% tirgū, liecina Nordea Finance sniegtā informācija, kas apkopota no Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) biedru - Latvijas lielāko līzinga kompāniju - sniegtajiem datiem.

«Tas ir dabiski, jo Swedbank ir vislielākais portfelis. Ņemot vērā līzinga produkta īso amortizācijas termiņu, kā arī to, ka pašreizējā jauno līzinga darījumu aktivitāte tirgū ir ievērojami zemāka, notiek dabisks portfeļa amortizācijas process. Ar Swedbank lielo līzinga portfeli pie pašreizējās tirgus aktivitātes pieaugums nemaz nav iespējams - esošajā ekonomikā šādi pārdošanas apjomi nebūtu iespējami. Pieaugums iespējams pie salīdzinoši nelieliem «starta» portfeļu apjomiem,» dramatisko kritumu skaidro Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Kā zināms, iepriekš līzinga kompānijas sniedza finansējumu uz vidēji pieciem gadiem, bet krīzes gados dzēsto līzinga finansējumu apjomi pat vairākas reizes pārsniedza jauna finansējuma apjomu, kā dēļ arī kopējais līzinga portfelis attiecīgi no 1,76 miljardiem latu sarucis līdz 846 miljoniem latu.

Līzinga tirgus ir viens no rādītājiem, kas parāda vispārējo ekonomisko noskaņojumu, un pandēmijas izraisītā krīze nav bijis izņēmums. Luminor dati liecina, ka 2020.gadā jaunu līzinga darījumu skaits ir krities par trešdaļu, salīdzinot ar 2019.gadu, taču būtiski audzis lietotu auto darījumu īpatsvars attiecībā pret jaunu auto iegādi.

Līdzīgi kā citus gadus, arī 2020.gadā lielāko daļu no līzingā noformēto darījumu kopsummas veidoja vieglās automašīnas un vieglais komerctransports, bet aptuveni 20% veidoja lauksaimniecības tehnika, piemēram, traktori un kombaini.

Pērn jaunu auto reģistrācija samazinājusies par 26%, bet vieglā komerctransporta iegāde sarukusi par 22%. Neskatoties uz lietoto automašīnu darījumus skaita kritumu par 14%, kopumā 2020.gada laikā lietotu auto darījumu skaita īpatsvars ievērojami pieaudzis, salīdzinot ar jaunu auto iegādi.

"Pieprasījums pēc līzinga pakalpojumiem atspoguļo arī iedzīvotāju ekonomisko noskaņojumu - līzingā noformēto darījumu skaits samazinājies par 28%, taču lielākais līzinga darījumu kritums novērojams uzņēmēju vidū, samazinoties par 31%. Pandēmijas laikā arī iedzīvotāji rūpīgāk izvērtējuši savas iespējas uzņemties papildu finansiālas saistības un nepieciešamību pēc jaunas automašīnas, tādējādi privātpersonu līzingā veikto darījumu skaits krities par 23%. Arī 2021.gads sācies ar kritumu, janvārī darījumu skaits samazinājies par 30%, bet februārī tikai par 15%. Tas vieš cerību, ka piepildīsies Eiropas un Baltijas auto nozares ekspertu prognozes, ka šogad auto tirgus varētu augt par 15%, tomēr vēl joprojām tirgus attīstību diktē pandēmija un ar to noteiktie drošības pasākumi," stāsta Luminor Līzings vadītājs Raivo Bāle.