"Swedbank" uz laiku apturējusi studiju un studējošo kredītu izsniegšanu, informē bankā.

Jaunu studiju un studējošo kredītu ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") garantiju līgumu slēgšana ir apturēta, jo lielās studentu intereses dēļ paredzētie valsts līdzekļi programmas īstenošanai šogad ir izsmelti, paskaidro "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Šis lēmums neskars studentus, kuri jau ir parakstījuši līgumu ar "Swedbank" par kredīta piešķiršanu.

Vienlaikus J.Krops norādīja, ka "Swedbank" ir gatava atsākt kredītu izsniegšanu līdzko būs pieejams nepieciešamais finansējums. Atbilstoši šī brīža aplēsēm, lai nodrošinātu atbalstu mācību maksas segšanai visiem studētgribētājiem šajā gadā, Izglītības un zinātnes ministrijai ir steidzami jārod aptuveni 600 000 - 700 000 eiro.

2016. gada decembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku veica eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 4. ceturksnī un prognozēm 2017. gada 1. ceturksnim, informē centrālā banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes ietvertas eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos. Kredītu pieprasījums Latvijā 2016. gada 4. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem kopumā palielinājās, un to noteica mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem kāpums (par to ziņoja divas kredītiestādes).

Viena kredītiestāde precizēja, ka audzis uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem. Informācija par pieprasījumu pēc ilgtermiņa kredītiem un kredītiem lielajiem uzņēmumiem bija atšķirīga. Viena kredītiestāde novēroja mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem nelielu pieaugumu un norādīja, ka nedaudz lielāku pieprasījumu veicinājuši uzņēmumu ieguldījumi pamatlīdzekļos.

Turpinot savu sadarbību ar Latvijas studējošo jaunatni un vēloties nodrošināt iespēju ikvienam iegūt sev vēlamo augstāko izglītību, ar 5. augustu SEB banka visu Latvijas augstskolu un koledžu studentiem piedāvā jaunu Studiju kredītu.

Iegūt finansējumu studiju maksas segšanai SEB banka studēt gribētājiem nodrošina jau piekto gadu un šajā gadā piedāvātais kredīts studentiem ir būtiski papildināts ar pievilcīgiem nosacījumiem.

Salīdzinot ar valsts galvoto studiju kredītu, SEB bankas Studiju kredītu jaunietis var saņemt 100% apmērā no studiju maksas, kas nozīmē, ka students droši var izvēlēties sev vēlamo studiju programmu, nesatraucoties par tās izmaksām, tāpat kredītam var pieteikties arī licencēto studiju programmu studenti, kam valsts galvotais Studiju kredīts nav pieejams. SEB bankas Studiju kredītu iespējams iegūt visu Latvijas augstskolu un koledžu studentiem jebkurā bankas filiālē. Kā būtisks priekšrocība – students dažu stundu laikā var uzzināt sev pieejamo studiju kredīta limitu un būt drošs, ka viņam būs līdzekļi gan pirmajai iemaksai par studijām, gan visas studiju maksas segšanai.

2016. gada septembrī Latvijas Banka sadarbībā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) veica eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu par kreditēšanas attīstības tendencēm 2016. gada 3. ceturksnī un prognozēm 2016. gada 4. ceturksnim, informē Latvijas Banka.

Apsekojumā piedalījās četras Latvijas kredītiestādes, un atbildes tiek ietvertas eirozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojuma rezultātos.

3. ceturksnī turpināja augt gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem. Visstraujāk kāpa uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem un lielo uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem. Trīs no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm ziņoja par uzņēmumu pieprasījuma pēc īstermiņa kredītiem kāpumu 3. ceturksnī, divas – par lielo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem pieaugumu un viena – par mazo un vidējo uzņēmumu pieprasījuma pēc kredītiem palielināšanos. Vienlaikus viena kredītiestāde informēja, ka 3. ceturksnī uzņēmumu pieprasījums pēc ilgtermiņa kredītiem nedaudz samazinājies. Vērtējot mājsaimniecību pieprasījuma pēc kredītiem pārmaiņas, puse no apsekojumā iekļautajām Latvijas kredītiestādēm norādīja, ka pieaudzis mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem mājokļa iegādei, bet trīs kredītiestādes ziņoja, ka palielinājies mājsaimniecību pieprasījums pēc patēriņa kredītiem un pārējiem kredītiem.

Pašreizējais studiju vietas izmaksu bāzes modelis neietver visas augstākās izglītības iestāžu faktiskās izmaksas studiju programmu nodrošināšanai, secināts AS "KPMG Baltic" veiktajā pētījumā par studiju programmu izmaksām.

Kā secina KPMG, Latvijā 67% no faktiskajām studiju programmu īstenošanai attiecināmajām izmaksām veido akadēmiskā personāla un pārējo darbinieku atalgojums, kas ir augstāks par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidējo rādītāju - 60%.

Pētījuma autori saskata nepieciešamību izveidot jaunu, pārskatāmu studiju vietas bāzes izmaksu modeli, kas būtu gan ar aktuālākajām izmaksām katrā izmaksu grupā, gan būtu vieglāk atjaunojams turpmāk.

Sekojoši pētījumā tiek piedāvāta studiju vietas bāzes izmaksu modeļa alternatīva. Jaunajā modelī KPMG piedāvā izmaksu sadalījumu, kas būtu salīdzināms ar OECD valstu augstskolu izmaksām darbinieku atalgojumam.

SEB banka septiņu gadu laikā izsniegusi 28,6 tūkstošus aizdevumus studentiem ar valsts galvojumu 73,6 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Neskatoties uz to, ka tradicionāli lielākā aktivitāte bankā novērojama augusta otrajā pusē un septembra sākumā, jau šobrīd jaunieši izrāda pastiprinātu interesi par valsts galvotajiem studiju kredītiem. Jautājumi, kuri topošiem studentiem ir aktuāli, ir ļoti dažādi: kredīta priekšrocības, izdevīgie atmaksas un atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi, pieteikšanās process kredītam.

SEB bankas prezidents Ainārs Ozols skaidro, ka studiju laikā students par studiju kredītu nemaksā neko. Pamatsummas un procentu atmaksa sākas ar 12. mēnesi pēc studiju pabeigšanas, kas ļauj studentam koncentrēties uz izglītības iegūšanu un finansiālo saistību kartošanu sākt tikai pēc studiju beigšanas, kad jaunais speciālists jau atradis darbu.

Dažas valsts augstskolas paplašina studiju programmu klāstu, dažas ceļ studiju maksu, teju vai visas fokusējas uz pieprasījumu darba tirgū un ārvalstu studentu piesaisti , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī lielākā daļa valsts augstskolu studiju maksu vietējiem studentiem nākamajā gadā nepaaugstinās, divas no lielākajām, – proti, Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) – to palielinās pamata un augstākā līmeņa studiju programmām par 1–17%, liecina DB veiktā aptauja. Vairākas augstskolas ir sarūpējušas jaunas, konkurētspējīgas un pat prestižas mācību programmas. Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) informē, ka kopumā kopš pērnā gada septembra ir izsniegtas licences 30 jaunām studiju programmām, daļa no tām jau ir ieviesta pagājušā mācību gada ziemas sesijā. Pēc IZM aplēsēm, nākamajā mācību gadā tiks piedāvātas vairāk nekā 20 jaunas programmas.

Turpmāko piecu gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija investēs Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu jaunu spēcīgu un starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu izveidē Latvijas augstskolās, informē ministrija.

Tādējādi ikvienam studentam visos studiju līmeņos tiks nodrošināta kvalitatīva, ar zinātni un pētniecību sasaistīta izglītība, kas spēj dot zināšanas augstas pievienotās vērtības radīšanai, nodrošinot valsts ekonomikas izaugsmi un sabiedrības labklājību.

Kopumā šim mērķim projektā būs pieejami vairāk nekā 10 milj. eiro, no kuriem 8,6 milj. eiro ir ESF un 1,5 milj. eiro - valsts budžeta līdzfinansējums. Projektā varēs iesaistīties gan valsts, gan privātās augstākās izglītības iestādes, tajā skaitā arī koledžas. Projektus paredzēts uzsākt 2018.gada otrajā pusgadā. Programmas nosacījumi ietver prasību augstskolām pārskatīt esošo programmu saturu, slēgt novecojušās un dublējošās un uz to bāzes veidot jaunas izcilas studiju programmas.

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Uzsākt studijas pēc vidusskolas absolvēšanas plāno kopumā 63% jauniešu - vairums (55%) kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, savukārt 8% lūkojas ārvalstu virzienā, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā jauniešu aptauja.

29% aptaujāto par saviem studiju plāniem vēl nav izlēmuši, bet katrs desmitais vidusskolas absolvents turpmāku izglītošanos vispār neplāno.

Šogad vidusskolēnu vidū vispopulārākās studiju jomas ir inženierzinātne un medicīna/veselības aprūpe (20%), kam seko ekonomika un biznesa vadība (18%). Populāra izvēle ir māksla un mūzika (15%), kā arī skolotāja profesija – 13% aptaujātie norādījuši, ka augstāko izglītību iegūs pedagoģijas vai psiholoģijas jomā. Vismazākā interese novērojama par tieslietām un jurisprudenci (2%), kā arī aizsardzību, policiju un robežsardzi (4%).

Izteikta stiprā dzimuma dominance vērojama tādās jomās kā inženierzinātne, informācijas tehnoloģijas, kā arī fizika un matemātika. Savukārt daiļais dzimums karjeras plānus ievērojami biežāk saista ar medicīnas vai veselības aprūpes, mākslas un mūzikas, kā arī pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu jomām. Ārvalstīs jaunieši visbiežāk plāno apgūt tūrismu un viesnīcu biznesa vadību, savukārt Latvijā, biežāk nekā ārvalstīs – medicīnu un veselības aprūpi.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Nebanku kreditētāju no jauna izsniegto kredītu summa šogad pirmajā pusgadā augusi par 19,3%, otrdien preses konferencē sacīja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Andis Priedītis.

2022.gada pirmajā pusgadā nebanku kreditētāji no jauna izsnieguši aizdevumus 311,37 miljonu eiro apmērā, savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā no jauna izsniegto kredītu summa veidoja 260,925 miljonu eiro, bet 2020.gada pirmajā pusgadā - 233,21 miljonu eiro.

Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2022.gada pirmajā pusgadā ar patērētājiem noslēdza 454 040 jaunu darījumu, kas skaitā ir par 24 500 darījumiem jeb 5,7% vairāk nekā 2021.gada pirmajā pusgadā.

Vienlaikus Priedītis atzina, ka patērētāju kreditēju skaits turpina samazināties. 2022.gada 1.janvārī, pēc paša iniciatīvas, patērētāju kreditēšanas tirgu pameta viens komersants, līdz ar to 2022.gada pirmajā pusgadā Latvijā spēkā bija 42 speciālās atļaujas jeb licences patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai. Savukārt tām trim sabiedrībām, kurām speciālā atļauja patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai bija apturēta no 2022.gada 1.janvāra uz laiku līdz sešiem mēnešiem, komersantiem nespējot izpildīt normatīvos noteiktās prasības, licences anulētas 2022.gada 1.jūlijā.

Vienkāršotas procedūras studiju un studējošā kredīta noformēšanai un saņemšanai, kā arī iespēja saņemt kredītu bez otrā galvotāja – jaunie nosacījumi studiju un studējošā kredīta saņemšanai varētu stāties spēkā jau no 2020. gada 1. aprīļa, informē Izglītības un zinātnes ministrija.

Valdība šodien, 2019. gada 16. jūlijā, izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas kopā ar sadarbības partneriem izstrādāto informatīvo ziņojumu par plānotajām izmaiņām studiju un studējošo kreditēšanā, konceptuāli atbalstot jaunas sistēmas ieviešanu.

Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli.

Piemēram, 2014. gadā kredītu bija ņēmuši 14% maksas studējošo, bet 2018. gadā - tikai 10% no studējošiem par maksu. Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām. Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa.

Lai šodienas pirmklasnieku izskolotu augstskolā, nākotnē būs nepieciešami par trešdaļu lielāki līdzekļi, lēš Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

Labas bērna sekmes mācībās vairumā gadījumu ļauj cerēt uz valsts apmaksātas studiju vietas iegūšanu, aizvadītajā mācību gadā Latvijas augstskolās par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem mācījās vien 37% studentu.

Aprēķinos balstoties uz darba tirgū atzītāko studiju programmu sarakstu, ko šī gada jūnijā izveidojuši Latvijas darba devēji, šodien nepieciešamā vidējā summa bakalaura studiju maksas segšanai ir 4744 lati.

Analizējot Izglītības un zinātnes ministrijas apkopoto informāciju par studiju maksas izmaiņām Latvijas valsts augstskolās laika posmā no 2002. līdz 2013.gadam, Swedbank Privātpersonu finanšu institūts ir secinājis, ka laika posmā līdz 2009.gadam studiju maksas strauji augušas par vidēji 18% gadā, līdz kamēr krīzes rezultātā 2010.gadā studiju maksas samazinājās par vidēji 10%. 2011.gadā studiju maksas bija samērā stabilas, bet pagājušajā studiju gadā tās bija atkal pieaugušas par aptuveni 4%.

Ilgs valsts galvotā aizdevuma noformēšanas process, kas var aizņemt pat vairākus mēnešus, prasība pēc privāta galvotāja, aizdevuma piesaiste vienai studiju programmai, kā arī neelastīgs apmaksas termiņš – šīs ir tikai dažas no būtiskām nepilnībām valsts galvotā studiju un studējošo kreditēšanas sistēmā, kas ierobežo šī finanšu atbalsta veida pieejamību studentiem.

Lai padarītu studiju un studējošā kredītus pieejamākus, tā sniedzot iespēju studēt plašākam studētgribētāju lokam, sistēma ir jāmaina, padarot to maksimāli vienkāršu un studentiem pēc iespējas vieglāk pieejamu, uzskata Latvijas Studentu apvienība (LSA).

Šobrīd augstāko izglītību Latvijā iegūst aptuveni 80 tūkstoši studējošo, no tiem vairāk nekā pusei jeb 59 % studiju maksa jāsedz pašiem, liecina Centrālās statistikas biroja dati. Diemžēl tikai daļai jauniešu ģimenes budžets ļauj apmaksāt studiju maksu un segt ikdienas izdevumus studiju laikā, tādēļ vairumam ir jāmeklē alternatīvi finanšu avoti. Saskaņā ar LSA veikto aptauju, aptuveni 50 % studentu ir izskatījuši studiju vai studējošā kredītu kā iespējamo finansiālo risinājumu, lai segtu studiju maksu vai ikdienas tēriņus. Tiesa, gandrīz puse no viņiem šim tam dažādu iemeslu dēļ nav pieteikušies, visbiežāk – tādēļ, ka nespēj atrast galvotāju vai šaubās par iespēju atmaksāt kredītu.

Reģionālajām augstskolām, kurām pieteikties bija iespējams vienotajā uzņemšanas sistēmā, šogad nav izdevies piesaistīt reflektantus pat pusei izsludināto studiju vietu.

Kā liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini, studijām piecās reģionālajās augstskolās kopumā pieteicās 1247 reflektanti. Lielākais studētgribētāju skaits pieteicies studijām Daugavpils Universitātē - patlaban augstskola varētu sagaidīt 387 jaunus studentus. Vismazāk reflektantu pieteicās studijām Ventspils Augstskolā, kura patlaban var cerēt uz 183 jauniem studentiem.

Tomēr Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola, kas ar salīdzinoši nelielo reflektantu skaitu spēs aizpildīt aptuveni pusi izsludināto studiju vietu. Sākoties uzņemšanai, augstskola izsludināja 369 studiju vietas, no kurām 190 bija budžeta vietas. Noslēdzoties dokumentu pieņemšanai, šajā augstskolā varētu būt aizpildīti 50% izsludināto studiju vietu.

Jelgavā tapis jauns Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (PTF) studiju un zinātnes centrs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Studentiem tas durvis vērs nākamā gada sākumā. Patlaban telpas tiek aprīkotas ar modernām iekārtām. Pārtikas nozare ir specifiska, tās apguvei nepieciešama bagātīga, resursietilpīga infrastruktūru un moderna studiju vide. LLU PTF ir labi attīstīta pētniecība, tāpēc jaunajā studiju un zinātnes centrā abos stāvos atradīsies mācību un zinātniskās laboratorijas, bet pirmajā vēl arī pilotražotnes – augļu un dārzeņu pārstrādei, alus ražošanai, graudu pārstrādei un maizes ražošanai, piena, gaļas un zivju pārstrādei. Plānots arī iepakošanas cehs, pārtikas procesu un iekārtu laboratorijas. Tajās esošās iekārtas būs kā prototips ražošanā pielietotām iekārtām. «Proti, viss, lai studentiem būtu vieglāk saprast ar pārtikas produktu ražošanu saistītās nianses,» uzsver LLU PTF dekāne Inga Ciproviča.

Šosestdien, 15.augustā, Skonto futbola stadionā noslēgsies grupas Prāta Vētra organizētais atklātais amatieru čempionāts mini futbolā MĪTAVA OPEN 2009. Fināla posmā, kurā piedalīsies sešos reģionālajos atlases posmos uzvarējušās komandas, tiks noskaidroti balvu fonda - Ls 3000 - ieguvēji.

Komanda, kas čempionāta finālturnīrā 15. augustā iegūs pirmo vietu, saņems balvu- Ls 1500, otrās vietas ieguvēji - Ls 1000, savukārt trešā vieta - Ls 500.

Spēles sāksies plkst. 10:00., apbalvošanas ceremonija plānota plkst. 18:00. Ieeja pasākumā - bez maksas.

Fināla sacensībās piedalīsies sekojošas komandas: no MĪTAVA OPEN Kurzemes posma - komandas Zemnieki, Rainis, Kuldīgas sporta aģentūra un Turlava, No MĪTAVA OPEN Zemgales posma - komandas KV&LP, Lauki, Ozolnieki un Safeguard, no MĪTAVA OPEN Vidzemes posma - komandas Cold gel, B-peat, Eglītes mežs un Staiceles bebri, no MĪTAVA OPEN Latgales posma - komandas Vels, Barons, Daugava city united un Cerbers/Security, no MĪTAVA OPEN Ziemeļaustrumlatvijas posma - komandas Kvarcs, FK Smudzis, Zemgales būvmeistars un Parsportu.lv un no MĪTAVA OPEN Rīgas posma - komandas Korsāri, Laimes lācis, Daugmales dadzis un Alliance.

Kamēr Latvijā jaunais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis vēlas, lai visi studenti aizņemtos naudu studijām no īpaši izveidota kreditēšanas fonda un valsts apmaksātās studiju vietas tiktu likvidētas, mūsu kaimiņvalsts Igaunija iet citu pārmaiņu ceļu. Tur nolemts visiem sekmīgajiem studentiem, kas studēs igauņu valodā, ļaut mācīties bez maksas, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības departamenta direktors Marts Laidmets stāstījis: «Izstrādātais un valdībā apstiprinātais projekts par augstākās izglītības reformu paredz, ka no nākamā studiju gada visi studenti, kuri būs uzņemti valsts augstskolās, varēs par brīvu studēt studiju programmās, kas ir igauņu valodā. Lai saglabātu valsts apmaksāto studiju vietu, studentam katru semestri būs pilnībā jāizpilda studiju plāns, iegūstot vismaz 30 kredītpunktus. Ja students to pilnībā nespēs vai nevēlēsies izpildīt, izglītības iestādei būs iespēja prasīt, lai students atmaksā daļu no studiju izmaksām. Atmaksājamās summas griestus noteiks valdība. Augstskola gan drīkstēs arī nolemt neatprasīt studiju maksas atmaksu, ja students studiju plānu neizpildīs attaisnojošu iemeslu dēļ.»

Liepājas Universitātes senāts šodien, 2. februārī, lemj par budžeta grozījumiem, kas ļautu studiju maksu nākamajam studiju gadam saglabāt 2008. gada līmenī.

Liepājas Universitātes (LiepU) vadība paziņojusi, ka neplāno paaugstināt studiju maksu nākamajam studiju gadam. Tādējādi topošajiem studentiem maksa par studijām gan pilna, gan nepilna laika studijās būs tāda pati kā tiem, kuri studijas uzsāka 2008. gada rudenī.

LiepU nākamajā gadā saglabās iepriekšējo stipendiju skaitu un apjomu, kā arī 2008./2009. studiju gada līmenī saglabās studiju maksu nākamajiem 1. kursu studentiem. Lai saglabātu studiju maksas iepriekšējā līmenī, LiepU veic grozījumus budžetā, kas paredz papildus samazināt augstskolas izdevumus.

2008./2009. studiju gadā maksa par studijām, salīdzinot ar iepriekšējo studiju gadu, tika paaugstināta par 15%. Sadārdzinājumu veidoja inflācija, studiju vietas bāzes izmaksu kāpums un prognoze par komunālo pakalpojumu cenu pieaugumu. Iepriekš vairākus gadus pēc kārtas studiju maksas pieaugums ir bijis 10%.

Ar šo nedēļu vairākās augstskolās uzsākta reģistrēšanās studijām. Latvijas Studentu apvienība aicina ikvienu Latvijas augstskolu studentu, jo īpaši topošo studentu, pievērst pastiprinātu uzmanību studiju līguma saturam, norāda Latvijas studentu apvienība.

Augstskolu likums paredz, ka, uzsākot studijas, katram studentam obligāti ir jānoslēdz studiju līgums ar augstskolu, kurā viņš studēs. Šis līgums regulē attiecības starp augstskolu un studentu - nosaka studiju maksu, studiju programmu, kā arī definē studenta tiesības un pienākumus.

Studiju līgumi bieži vien ir sastādīti topošajiem studentiem nesaprotamā veidā. Tomēr visbiežāk, reģistrējoties studijām, ir tāda situācija, ka lielo rindu un reģistratoru aizņemtības vai steigas dēļ studenti nevar kārtīgi izlasīt studiju līgumu.

Nereti studiju līgumos ir noteikts, ka studiju maksa katru gadu var mainīties. Augstskolu likums paredz, ka augstskola drīkst pacelt studiju maksu noteiktā veidā vai apmērā, kā tas ir paredzēts līgumā. Diemžēl līgumā tas var būt topošajam studentam neskaidri vai nesaprotami uzrakstīts, tāpēc jaunajam studentam nav skaidrs, ko tas īsti nozīmē, kā rezultātā nākamajos studiju gados var būt nepatīkams pārsteigums par studiju maksas pieaugumu.

Lielākie ātro kredītu izsniedzēji noliedz vēlmi monopolizēt tirgu, norādot, ka licences apmēru noteikšana ir Ekonomikas ministrijas (EM) ziņā.

Kā biznesa portālam skaidroja SIA SMScredit.lv izpilddirektors Toms Jurjevs, SMScredit ir atbalstījis vispārējo ideju par ātro kredītu nozares licencēšanas nepieciešamību, taču jautājumos par licences maksu un citiem finansiālajiem aspektiem, kas ir saistīti ar licencēšanu, uzņēmums vienmēr ir ieturējis neitrālu pozīciju. «Tas nozīmē, ka mēs neesam ne atbalstījuši, ne protestējuši plānotajai licences maksai un citiem finansiālajiem kritērijiem,» neoficiāli citu nozares pārstāvju izteiktos pārmetumus par vēlmi monopolizēt tirgu noraida Jurjevs.

Arī Open Credit valdes priekšsēdētājs Armands Broks uzsvēra, ka apgalvojumi par to, ka Open Credit grib monopolizēt ātro kredītu tirgu, ir aplami, jo ne jau uzņēmums nāca klajā ar šādām prasībām, bet gan EM.

Ir sācies jaunais studiju gads un studentiem visā Latvijā, atšķirībā no iepriekšējā gada, ir iespēja apmeklēt lekcijas klātienē, lai gan vairāki eksperti prognozējuši, ka visticamāk šāda situācija neturpināsies ilgi un vīrusa izplatības ietekmē atkal būs jāmācās no mājām.

Attālinātajām studijām var būt vairākas priekšrocības un, ievērojot atbilstošus priekšnoteikumus, kvalitātes ziņā tās var būt līdzvērtīgas studijām klātienē. Turklāt, studijas tiešsaistē ir “jaunais normālais”, kas saglabāsies arī pēc pandēmijas, jo mūsdienu dzīves ritms paliek aizvien straujāks.

Attālinātās studijas ir šeit uz palikšanu, turklāt, visos līmeņos, pakāpeniski kliedējot dažādus mītus, kas pastāvējuši vairākus gadu desmitus. Lai gan pandēmija ir veicinājusi attālināto mācību ienākšanu mūsu ikdienā, tās saglabāsies arī nākotnē, jo cilvēki vēlēsies apvienot studijas, darbu, ģimenes dzīvi un citas lietas. Mūsdienu dzīves ritms nosaka, ka aizvien mazāk cilvēku būs gatavi doties uz studiju norises vietu, ja varēs “pieslēgties” studijām no mājām vai darbavietas.

Augstākās izglītības studiju programmu sadalījumā pa grupām saskatāmas radikālas pretrunas, kuras jānoskaidro un jāatrod adekvāts risinājums.

Tā uzskata Liepājas Universitātes Senāts, kas izsūtījis atklātu vēstuli atbildīgajām institūcijām un Latvijas masu medijiem sakarā ar informatīvā materiāla Augstākās izglītības studiju programmu sadalījums pa grupām (kvantitatīvo datu analīze) publiskošanu.

«IZM anonīmo ekspertu veiktā programmu «pārekspertēšana» rosina domāt par starptautisko ekspertu kompetences apšaubīšanu un pat par konkrētu augstskolu interešu lobēšanu,» teikts vēstulē.

Liepājas Universitātes darbības pamats ir Liepājas Universitātes attīstības stratēģija (2008–2018), kas tiek aktualizēta, ievērojot jaunākos valsts un starptautiskos stratēģiskos dokumentus, tai skaitā – ārzemju ekspertu ieteikumus. Liepājas Universitātes studiju programmas ārējo novērtējumu ir saņēmušas kopš 1998. gada, kad valstī tika uzsākts studiju programmu akreditācijas process. Principiāli Senāts atbalsta pāreju uz studiju virzienu vērtēšanu, tāpēc LiepU piedalījās Augstākās izglītības padomes (AIP) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai. 2011./2012. studiju gadā Liepājas Universitāte ir saņēmusi minētā projekta starptautisko ekspertu vērtējumu un rekomendācijas, kuras jau šajā studiju gadā tiek ņemtas vērā universitātes darbībā.

Open Credit radīts investīciju projekts Open Chance paredz piešķirt kapitālu līdz 10 tūkstošiem latu inovatīvu ideju īstenošanai, informē Open Chance sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Volksone.

Viņa norāda, ka Open Chance ir iespēja tiem, kam ir ideja par kādu interneta vai elektroenerģijas projektu, bet nav kapitāla, par ko to realizēt. Vienīgais nosacījums naudas iegūšanai – idejai jābūt inovatīvai un to jāvar realizēt ne vien teorētiski, bet arī praktiski.

Saņemot investīcijas, projekta iesniedzējs kļūst par Open Chance biznesa partneri un izveido kopuzņēmumu, kurā projekta iesniedzēji iegulda savu ideju, laiku un zināšanas, bet Open Chance finansiālo nodrošinājumu un zinošu cilvēku pieredzi.

Open Chance sola, ka visi iesūtītie projekti būs pilnīgā drošībā. Tie netiks pārdoti, nodoti trešajām personām vai izmantoti savtīgos nolūkos.