Grieķijas un Spānijas ekonomiskās nedienas ir sociālisma krīze, jo ilgstošā valstu valdību iztapšana par labu patērētājiem, pensionāriem un arodbiedrībām ir tās novedušas pie maksātnespējas sliekšņa, uzskata ekspolitiķis Edvīns Inkēns.
Runājot raidījumā Dienas rīts viņš sacīja, ka, savukārt, ASV bija kapitālisma krīze, jo mazuzraudzītais finanšu sektors izveidoja spekulāciju sektoru, kas bija lielāks par viņu pašu.
Komentējot Latvijas virzību uz iestāšanos eirozonā, viņš norādīja, ka procesa būtība ir diezgan vienkārša – valstij iestājoties Eiropas Savienībā (ES) un NATO pazuda mērķis un Eiropas monetārā savienība ir jauns mērķis. «Vienmēr vajag ārējos karodziņus. Diemžēl mērķiem nepiepildīta politika noved pie stagnācijas,» sacīja E. Inkēns.
Tomēr eirozonā nebūtu jāstājas, lai maksātu grieķu parādus. Viņš arī norādīja, ka ES nekļūs par lielvalsti, jo katrā reģionā ir savas intereses.
Db.lv jau vēstīja, ka parādu nastas nomāktā Grieķija starptautiskajiem kreditoriem, iespējams, lūgs aizdevuma programmas ieviešanas termiņa pagarinājumu, lai uzlabotu perspektīvas atgriezties pie izaugsmes. Ar šādu lūgumu nākamnedēļ, sarunu laikā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, gatavojas nākt klajā Grieķijas premjers Antonis Samars.
Grieķija vēlas panākt atļauju valsts izdevumu samazinājumu veikt četru gadu laikā pašlaik noteikto divu gadu vietā, kā arī ik gadu budžeta deficītu samazināt par 1,5% no IKP. Patlaban noslēgtā vienošanās paredz, ka Grieķijai budžeta deficīts ik gadu jāsamazina par 2,5%.