Tūrisma profesionāļu žurnāls Tūrisms un tūrisma profesionāļu portāls Eiropa.lv apkopojis nozares pārstāvju viedokļus par izskanējušajām runām par iespējamu Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) it kā taupības nolūkos.

Asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele:

"Nedomāju, ka LIAA un TAVA apvienošana tiek virzīta taupības nolūkos, tai ir politiska aizmugure. Visas pārmaiņas parasti ir politiskas, nevis ekonomiskas, un šīs, manuprāt, vērstas uz to, lai palielinātu LIAA ietekmi un budžetu. Mēs tam kategoriski iebilstu un industrija taisītu lielu skandālu.

Šāda rīcība būtu ļoti negodīga laikā, kad TAVA beidzot uzsākusi aktivitātes, kādas tai vajadzēja veikt jau 15 gadus. Kopš TAVA vada Uldis Vītloņš, ir pavisam cita kustība, aktivitāte un profesionalitāte no TAVA puses. Esmu pārliecināta, ka tūrisms noteikti nebūs ieguvējs. Jau tā tūrisms politiķiem nav bijusi prioritāte, un apvienojot TAVA ar LIAA, tūrisms vienkārši noslīktu tajā struktūrā, uzmanība tūrismam vairs nebūtu tik liela, turklāt ir LIAA ir citi uzdevumi. Idejas virzītājiem, šķiet, interesē tikai avionozare un varbūt kāda lielā viesn��cu ķēde, bet TAVA darbība ir daudz plašāka.

Pirmā lielā Rīgas un Latvijas tūrisma mārketinga kampaņa Norvēģijā notika no 5. – 8. janvārim lielākajās Norvēģijas pilsētās: Oslo, Bergenā, Stavangerā, Drammenā un Trondheimā. Mārketinga kampaņu rīkoja s/o Inspiration Riga un tās biedri – vadošie Rīgas tūrisma uzņēmumi, kā arī Tūrisma Attīstības Valsts aģentūra ar mērķi veicināt Norvēģijas tūristu, konferenču un darījuma braucienu plūsmu uz Latviju. „Norvēģijā ir stipri augoša interese par Rīgu. Galvenās vērtības, kas interesē gan norvēģu tūristus, gan arī Norvēģijas uzņēmumus konferenču un darījuma braucienu rīkošanai, ir Rīgas vecpilsēta un jūgendstils, kā arī Latvijas pilis”, nedēļas darbu Norvēģijā rezumē Igors Klapenkovs, Inspiration Riga direktors. „Norvēģija ir Latvijai nozīmīgs tirgus, jo, pateicoties augstam dzīves līmenim, norvēģi bieži rīko konferences ārzemēs. Pie kam ir novērots, ka bieži vien norvēģu tūristi Latvijā ierodas kā individuāli ceļotāji un atvēl braucienam pietiekoši nozīmīgu budžetu.” – atzīst Marika Zante, Tūrisma Attīstības Valsts Aģentūras direktore. Latvijas tūrisma mārketinga kampaņas laikā notika vairāk kā 200 garas tikšanās ar Norvēģijas tūrisma kompānijām, kā arī ar Norvēģijas korporācijām, kas regulāri rīko tikšanās un konferences Norvēģijā un ārvalstīs. Tikšanās pārsvarā notika pie pašām kompānijām, viņu birojos. Bija tikšanās arī ar kādu aviokompāniju, kura ir ieinteresēta uzsākt tiešos avioreisus uz Rīgu. Tika panākta vienošanās par vairākām jaunām tūristu grupām, kuras apciemos Rīgu un Latviju, Norvēģijas kompāniju aktīvāku Rīgas un Latvijas reklamēšanu, Norvēģijas tūrisma un preses pārstāvju vizītēm pavasarī Rīgā, Latvijā ar mērķi iepazīties ar Rīgas un Latvijas vērtībām un tūrisma produktiem. Bagātīgo Rīgas prezentēšanas nedēļu Norvēģijā noslēdza vakara pasākums 8. janvārī, kurš bija veltīts Rīgai un Latvijai, kuru apmeklēja vairāk kā 50 Norvēģijas tūrisma uzņēmumu un korporāciju pārstāvji. Aktīvo Rīgas popularizēšanu pamanīja arī Norvēģijas lielākie nacionālie un reģionālie laikraksti kā Afterposten, VG, Bergens Tidende, Adressavisa un Romerikets blad, radio stacijas, tūrisma žurnāli un interneta laikraksti kā Reis, Reiseliv un www.boarding.no, kur bija iespēja iepazīties ar ļoti pozitīviem rakstiem par Rīgu un Latviju. Pozitīvi tika vērtēts fakts, ka jaunā Latvijas tūrisma brošūra pieejama arī norvēģu valodā. „Pārliecinājāmies, ka norvēģi tagad ir nobrieduši sākt vairāk braukt uz Rīgu. Pēc Prāgas un Budapeštas buma, Rīga varētu drīzumā kļūt par vienu no norvēģu tūristu populārākajiem nedēļas nogales pilsētu ceļojuma mērķiem”, saka Richard Baerug no Inspiration Riga. airBaltic pārstāve Ilze Drukmane pasvītro: „Fakts, ka air Baltic no 1. marta piedāvās tiešos avioreisus starp Oslo un Rīgu par ļoti pievilcīgu cenu – sākot ar 49 LVL vienā virzienā – visur tika uztverts ļoti pozitīvi, tas ļoti atvieglo braukšanas procesu un nereti tas ir izšķirošais faktors, kas var likt Norvēģijas tūrisma kompānijām iekļaut Rīgu un Latviju savās programmās, brošūrās un aktīvi sākt reklamēt Rīgu”. „Vienai Latvijas kompānijai ir grūti saorganizēt līdzīgu pasākumu. Neskatoties uz to, ka visi esam konkurenti, kopā varam darīt vairāk nekā katrs atsevišķi. Pasākums deva labu sinerģijas efektu”, Baltic Travel Group pārstāvis Vlad Koriagin. Kā atzina Inspiration Riga biedru kompānijas Con – Ex. Latvia Tours Group pārstāve Saila Aizpurva: „Norvēģijas tūrisma tirgus pēdējo trīs gadu laikā ir ievērojami mainījies un tajā ir saskatāms liels potenciāls. Tur var „rakt” un „rakt”. Viesošanās Norvēģijā var ļoti pozitīvi ietekmēt mūsu pārdošanas apjomus”. Everita Mačule no Reval Hotels norāda uz to, ka šis bijis pasākums ne tikai šodienai. „Tikšanos laikā tika likts labs pamats sadarbības nostiprināšanai gan ar esošiem partneriem, gan sadarbības uzsākšanai ar jauniem partneriem, kuras rezultātā var parādīties vēl vairāk uz nākamo un aiznākamo gadu”. No Inspiration Riga biedru kompānijām Norvēģijā viesojās airBaltic, Baltic Tours, Baltic Travel Gro

Šajā nedēļā, no 19. – 23. aprīlim, lai veicinātu Norvēģijas tūristu un darījumu viesu skaita pieaugumu Latvijā,Inspiration Riga Latvijā uzņem Norvēģijas tūroperatorus un konferenču rīkotājus, informēja uzņēmuma pārstāvji. Vizītes laikā Inspiration Riga biedru kompānijas Norvēģijas pārstāvjus iepazīstina ar Vecrīgu, Rīgu, tās viesnīcām un konferenču telpām, kultūras dzīvi un latviešu virtuvi. Viesu uzmanība tiek vērsta arī uz nozīmīgākajiem tūrisma objektiem ārpus Rīgas – Latvijas pilīm, Siguldu, Jūrmalu. Kā aktīvās atpūtas iespēja tiek piedāvāts Golfa turnīrs, zābaka mešanas sacensības un dzintara medības. Norvēģijas tūrisma pārstāvju vizīte notiek ar Inspiration Riga biedru kompāniju atbalstu.Pasākums ir kā turpinājums aizvadītajai Latvijas tūrisma kompāniju vizītei Norvēģijā šā gada janvārī. Sadarbībā ar Norvēģijas lielāko tūrisma interneta laikrakstu www.boarding.no visu aprīli šajā mājas lapā ir atrodami jauni, informatīvi raksti par Rīgu un Latviju. Inspiration Riga ir sabiedriska organizācija, kuras biedri ir nozīmīgākie Rīgas un Latvijas tūrisma uzņēmumi – viesnīcas, avio un transporta uzņēmumi, ienākošā tūrisma un konferenču rīkotāji, konferenču centri, u.tml. Organizācijas mērķis ir popularizēt Rīgu un Latviju kā konferenču un tūrisma galamērķi. Līdzīgas tūrisma organizācijas ar privātā un publiskā sektora piedalīšanos pastāv gandrīz katrā Eiropas lielpilsētā.

No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Dažādi nodibinājumi un organizācijas nelabprāt atklāj, cik tērē suvenīriem, kuriem pasaulē jānes stāsti par Latviju.

Paredzēts, ka 2014. gadā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) suvenīru iegādei tiks izmantoti 5% no kopējā gada budžeta, norāda biroja vadītāja Vita Jermoloviča.

Tiesa, cik liels ir gada budžets, informācija netiek sniegta. Arī nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvji no šī jautājuma izvairās. Runātīgāka ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) tūrisma mārketinga eksperte Liene Pīpkalēja. TAVA šogad šim mērķim plāno atvēlēt ap septiņiem tūkst. eiro (bez PVN), kas ir mazāk nekā pērn izmantotie gandrīz deviņi tūkst. eiro.

Neveiksmīga pieredze

TAVA drīzumā plāno organizēt iepirkumu personalizētu suvenīru iegādei. Pēdējos gados gan divi ar suvenīru iegādi saistīti konkursi noslēgušies bez rezultāta. 2012. gadā tika izsludināts konkurss ar domu atrast kādus jaunus oriģinālus suvenīrus, ko izmantot korporatīvo attiecību stiprināšanai un pasniegt starptautiskajās tūrisma izstādēs vai citos sarīkojumos gan tūrisma profesionāļiem, gan plašai publikai, lai veidotu viesmīlīgu priekšstatu par mūsu valsti un tās tūrisma piedāvājumu. Tā kā nebija svaigu un interesantu suvenīru ideju un arī cenas bija pārāk augstas, konkurss beidzās ar neko. Arī pērnruden izsludinātais iepirkums par suvenīru un kartona stendu izgatavošanu bija neveiksmīgs – tajā vispār nepieteicās neviens pretendents. Tas gan nenozīmē, ka TAVA iztiek bez suvenīriem – pērn par 2,6 tūkst. eiro (bez PVN) tika noslēgts līgums ar SIA Aba prezent par personalizētu šokolāžu izgatavošanu un piegādi, 2012. gada nogalē – ar SIA RicBerry par 5,3 tūkst. eiro par augļu un dārzeņu sukāžu un sīrupu piegādi mārketinga pasākumu īstenošanai, izriet no informācijas TAVA mājaslapā. L. Pīpkalēja papildina: pērn iegādātas arī briļļu tīrāmās drāniņas, plastmasas maisiņi, glāžu paliktņi, stikla šķīvji personalizēti ar tūrisma tēla logo. TAVA suvenīru iegādi plāno budžeta ietvaros un izvērtējot vajadzības – tiek apzināti iespējamie apakšuzņēmēji, noskaidrotas izmaksas un izvēlēts piedāvājums ar izdevīgāko cenu.

Ceturtdien, 6. novembrī Tūrisma attīstības valsts aģentūra atvērs Latvijas tūrisma biroju Londonā, Lielbritānijā. 6. novembrī plkst. 13:00 par godu biroja atklāšanai notiks prezentācija, ko rīkos Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) sadarbībā ar Latvijas attīstības aģentūru (LAA), kas arī atvērs savu ekonomisko pārstāvniecību Lielbritānijā un atradīsies vienās telpās. Svinīgajā pasākumā no Latvijas puses piedalīsies Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers, Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Jānis Dripe kā arī TAVA direktore Marika Zante un LAA valdes priekšsēdētājs Juris Kanels. No Lielbritānijas puses uz Latvijas tūrisma biroja un LAA pārstāvniecības atvēršanas pasākumu ceturtdien, plkst. 13:00 tiek aicināti tādi britu uzņēmēji un politiķi kā Lielbritānijas parlamenta loceklis un Latvijas – Lielbritānijas darba grupas dalībnieks - John Wilkinson, viens no lielākajiem Lielbritānijas investoriem Latvijā kompānijas BSW Timber direktors John McK Brownlie, Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Bankas Baltijas reģionālais direktors Salvatore Candido, bijušais Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Stephen Nash kā arī citi nozīmīgi britu biznesa un politiskās elites pārstāvji. 6. novembrī plkst. 18:00 TAVA rīkos Latvijas tūrisma biroja Londonā prezentāciju Lielbritānijas tūrisma industrijas pārstāvjiem. Pasākuma ideja ir prezentēt Latviju un Rīgu kā pievilcīgu tūrisma galamērķi, kurā atrodamas plašas atpūtas un izklaides iespējas, jaukas kafejnīcas, garšīgi ēdieni un dzērieni, augstas klases viesnīcas un apkalpošana, kā arī viesmīlīgi cilvēki. Pasākuma laikā uzstāsies latviešu pianiste Ilze Klotiņa, bet latviešu virtuvi un dzērienus prezentēs pieczvaigžņu viesnīca “Park Hotel Rīdzene”. Prezentācijas laikā viesiem uzrunu teiks Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Jānis Dripe un TAVA direktore Marika Zante. Katrs pasākuma apmeklētājs saņems informācijas materiālus par Latviju, suvenīrus ar Latvijas tūrisma logo “Zeme, kas dzied”, kā arī Rīgas Melno Balzāmu. 7. novembrī plkst. 10:00 Latvijas vēstniecībā Lielbritānijā TAVA un Latvijas tūrisma birojs Londonā rīko preses konferenci, kuras mērķis ir informēt britu presi par jaunumiem Latvijas tūrisma piedāvājumā, Latvijas dalību starptautiskajā tūrisma izstādē World Travel Market 2003, kā arī par jaunā Latvijas tūrisma biroja atvēršanu. Papildus informācijai: Latvijas tūrisma birojs un LAA pārstāvniecība būs viegli pieejama; tā atradīsies “Daugavas Vanagu” namā, Queensborough ielā 72, Londonas centrā pretī Kensington dārzam un Hyde parkam. Latvijas tūrisma biroja Londonā galvenais uzdevums būs veicināt Latvijas kā tūrisma galamērķa atpazīstamību Lielbritānijā un palielināt britu tūristu skaitu uz Latviju, tādējādi attīstot tūrismu Latvijā un sniedzot ieguldījumu Latvijas ekonomiskajā izaugsmē. LAA pārstāvniecība Lielbritānijā nodarbosies ar investīciju piesaisti uz Latviju un sekmēs Latvijas preču un pakalpojumu eksportu Lielbritānijā. Lielbritānija Latvijai ir nozīmīgs tūrisma tirgus, kas ik gadu palielinās, 2002. gadā sasniedzot 20.3 tūkstošus ceļotāju. Tūristi no Lielbritānijas Latvijā uzturējušies vidēji 4.8 dienas, 50% britu tūristu Latvijā ieradušies biznesa darīšanās, bet 33% ar mērķi atpūsties. Viens britu tūrists Latvijā vidēji iztērē 59,60 latu (neskaitot ceļa izdevumus un viesnīcu izdevumus) kas ir viens no augstākajiem rādītājiem ārvalstu ceļotāju vidū, kas ierodas Latvijā. Britu tūristu kopējie izdevumi 2002. gadā Latvijā sastādīja gandrīz sešus miljonus latu. Latvijas tūrisma birojs Londonā būs trešais Latvijas tūrisma birojs ārvalstīs. TAVA līdz šim bija divi tūrisma informācijas biroji ārvalstīs – Somijā, Helsinkos un Vācijā (Minsterē, tagad - Berlīnē). Nākamgad TAVA plāno atvērt informācijas birojus Zviedrijā (Stokholmā) un Krievijā (Maskavā). Avots: TAVA

2005. gada 8. septembrī Inspiration Riga – Rīgas Kongresu birojs rīko semināru „Kāpēc gan nesarīkot starptautisku konferenci Rīgā un Latvijā?” Šis būs pirmais pasākums semināru sērijā, ko Inspiration Riga – Rīgas Kongresu birojs rīko ar mērķi piesaistīt Rīgai, Jūrmalai un Latvijai vairāk starptautiskus kongresus un konferences. Semināra dalībnieki ir Latvijas asociāciju, zinātnisko organizāciju un valsts/pašvaldību iestāžu pārstāvji, kam, pārstāvot Latviju dažādās starptautiskās organizācijās, ir iespēja uzaicināt uz Latviju dažāda līmeņa starptautiskos kongresus, konferences un citus pasākumus. Katru gadu vairāki simti lielu starptautisku kongresu notiek Kopenhāgenā, Stokholmā un Helsinkos. Arī Tallinā pēdējā gadā notikuši vairāki desmiti lielu starptautiska mēroga pasākumu. Rīgai, Jūrmalai un Latvijai ir daudzas priekšrocības un piemērota infrastruktūra, lai efektīvi konkurētu par starptautisku kongresu piesaisti. Tomēr, pašreiz Latvija vēl ne tuvu nav sasniegusi savu iespēju griestus šajā jomā. Starptautisku kongresu piesaiste ir ienesīga valstij un pilsētai, jo: · Kongresi piepilda kluso sezonu. Rīgas viesnīcas sasniedz 90% noslogojumu vasarā, bet vidējais noslogojums gadā ir tikai 42%; · Kongresu dalībnieki tērē vidēji 3 reizes vairāk, kā atpūtas tūristi. Starptautisku kongresa delegāti diennaktī vidēji tērē 228 LVL (pēc International Congress & Convention Association - ICCA 2004. gada datiem), atpūtas tūrists Latvijā vidēji dienā tērē 56 LVL (Latvijas Statistika, 2004); · Lielāks uzturēšanās ilgums. Vidēji pasaulē kongresi ilgst 2,6 dienas (ICCA). Somijā 2003. gadā - pat 5,6 dienas. Latvijā tūristi vidēji uzturas 1,7 dienas. · Starptautiskie kongresi veido pozitīvu valsts tēlu un veicina atkārtotus apmeklējumus, t.sk. ar draugiem un ģimenēm. Efektīvākais "instruments" starptautisku kongresu piesaistē ir t.s. kongresu biroji (convention bureau), kas vairumā Eiropas valstu ir publiskā un privātā sektora kopīgi finansētas bezpeļņas organizācijas. Piemēram, gan Finland Convention Bureau, gan Wonderful Copenhagen līdzīgās daļās finansē valsts, lielākās pašvaldības un privātais sektors. Daudzas Eiropas galvaspilsētas, līdzīgi Rīgai, ir atraktīvākās kongresu pilsētas šajās valstīs, un nodrošina ievērojamu viesu skaitu arī citiem valsts reģioniem. Inspiration Riga – Rīgas Kongresu biroju dibināja un finansē Latvijas tūrisma un konferenču industrijas vadošie uzņēmumi. Ekonomikas ministrija un Rīgas dome apsver iespēju piedalīties Rīgas kongresu biroja darbībā un finansēšanā, lai Latvija varētu uz līdzvērtīgiem nosacījumiem efektīvi konkurēt kongresu piesaistes jomā. Avots: Inspiration Riga

Ieviešot efektīvāku tūrisma nozares pārvaldību, Ministru kabinets šā gada 27. oktobra sēdē akceptēja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

TAVA pievienošana LIAA radīs labvēlīgākus apstākļus Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, sekmēs Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, kā arī veicinās Latvijas atpazīstamību starptautiskajā vidē. Plānots, ka TAVA funkciju izpildi jau ar 2016. gada 1. janvāri nodrošinās LIAA, taču grozījumi likumā vēl jāakceptē Saeimai.

TAVA pievienošanas LIAA rezultātā mārketinga aktivitāšu ārvalstīs plānošanā un organizēšanā, kā arī eksporta veicināšanā tiks nodrošināta sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vienlaikus tiks efektīvāk izmantotas Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sniegtās iespējas, tādējādi nodrošinot tūrisma nozares pārstāvību konkrētajās ārvalstīs un ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Lai gan sācies pēdējais Rīgas kultūras gada mēnesis, līgumu par kultūras tūrisma popularizēšanu ārvalstīs šogad un nākamgad joprojām nav, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) vēl nav pieņēmis lēmumu – ļaut vai neļaut līguma slēgšanu ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) atkārtotā konkursa uzvarētāju par starptautiskās kultūras tūrisma vides reklāmas kampaņas īstenošanu 2014. un 2015. gadā. Šajā konkursā uzvarēja SIA Alpha Baltic, solot kampaņu astoņos mērķa tirgos – Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijā – īstenot par 949 tūkst. eiro (bez PVN).

Rezultātus apstrīdējusi SIA Inspired, kas savukārt uzvarēja TAVA konkursā par līdzīgu reklāmas aktivitāšu īstenošanu internetā šogad un nākamgad. Arī šajā konkursā tika apstrīdēti rezultāti, taču IUB lēma, ka sūdzība nav pamatota, un ļāva TAVA līgumu slēgt. Vadoties pēc informācijas TAVA mājaslapā, tas vēl nav noticis. Inspired sola reklāmas aktivitātes internetā nodrošināt par 575 tūkst. eiro (bez PVN).

Tūrisma attīstības valsts aģentūrai (TAVA) ir jauna mājas lapa www.tava.gov.lv, kurā var iegūt informāciju par TAVA aktivitātēm valsts tūrisma mārketingā un citas nozīmīgas ziņas par tūrisma nozari Latvijā. www.tava.gov.lv ir atrodama informācija par aģentūras darbību un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī iegūt Latvijas tūrisma industriju regulējošus normatīvos aktus. Mājas lapā Latvijas tūrisma industrijas pārstāvji var iegūt informāciju par tūrisma jaunumiem Latvijā, publikācijām un notikumiem valsts tūrisma mārketingā. Ikvienam noderīgs būs šajā lapā ievietotais pasākumu kalendārs, kurā apkopoti lielākie kultūras, sporta un tūrisma notikumi Latvijā. Tuvākajā nākotnē paredzēts mājas lapā ievietot arī TAVA izveidoto datu bāzi ar Latvijā reģistrētiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Drīzumā tiks sagatavotas www.tava.gov.lv versijas arī angļu, krievu un vācu valodās. Tūrisma attīstības valsts aģentūra ir valsts iestāde Ekonomikas ministrijas pārraudzībā, kas nodarbojas ar valsts tūrisma politikas realizēšanu ar mērķi veicināt tūrisma attīstību Latvijā. Avots: www.tava.gov.lv

Ir klāt pavasaris, un Rīgas vācu skola, kā ierasts šajā laikā, rīko atvērto durvju dienas – 23. martā no pulksten 14 līdz 19 un 24. martā no pulksten 11 līdz 14. Gaidām vecākus un pirmsskolas vecuma bērnus (no piecu gadu vecuma), kas šoruden vēlas sākt mācību gaitas. Rīgas vācu skola (Deutsche Schule Riga) ir starptautiskā privātskola, kas Latvijā veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus, tā atrodas Rīgas centrā, Dzirnavu ielā 16.

Nākamajam – 2018./19. – mācību gadam Rīgas vācu skola 1. un 2. klasē uzņem jebkuras tautības bērnus vecumā no pieciem līdz astoņiem gadiem (kas dzimuši 2009.–2013. g.). Piecgadīgajiem Rīgas vācu skola iesaka apmeklēt skolas bērnudārzu (pirmsskolu).

Deutsche Schule Riga izglītojamie pabeigs skolu ar starptautiski atzītu Abitur (Vācijas vidusskolas diploms) un/vai International Baccalaureate (IB) diplomu.

Rīgas vācu skola ir pirmā un joprojām vienīgā skola Latvijā, kura sekmīgi darbojas saskaņā ar Vācijas valsts izglītības programmas standartiem. Būtiski, ka tā ir licenzēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir starptautiska – tajā mācās gan Latvijas skolēni, gan citu valstu bērni, kuru vecāki uzturas Latvijā. Pašlaik skolā izglītojas bērni no 20 valstīm.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem tūristu skaits Jūrmalā 2006. gadā bija 124 638, kas ir par 23 procentiem vairāk nekā 2005.gadā.

Analizējot tūristu skaita pieaugumu 2006.gadā pa ceturkšņiem, svarīgi atzīmēt, ka pirmajā ceturksnī pieaugums bija 65%, bet otrajā ceturksnī - 25%, kas liecina par to, ka salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristi arvien vairāk izvēlas Jūrmalu apmeklēt arī ziemas un pavasara sezonā.

"Mums ir prieks par katru tūristu, kas apmeklē Jūrmalu, lai arī kādas valsts pilsonis viņš būtu. Tieši tāpēc ir patiesi svarīgi, ka mēs spējam nodrošināt Jūrmalā dažādas aktivitātes, lai izklaidētu tūristus ne tikai vasaras sezonā, bet arī ziemas un pavasara laikā," skaidro atbildīgais par tūrisma nozari Jūrmalas pilsētā, domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aigars Tampe.

Sabiedriskā organizācija Inspiration Riga (Iedvesmas Rīga, IR) savā 25. februāra kopsapulcē ievēlēja jaunu valdi 5 cilvēku sastāvā. Atbilstoši statūtiem, valde ievēlēta uz 2 gadiem, un tās sastāvā ietilpst: Carl Kjellberg, Radisson SAS Daugava Hotel, ģenerāldirektors Bjorn Roang, Linstow International, projektu vadītājs Ilze Saulīte-Jansone, Rīgas Kongresu nams, direktore Rūta Skujiniece, airBaltic, viceprezidente Gundega Zeltiņa, Latvia Tours, prezidente Par valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēta Latvia Tours prezidente Gundega Zeltiņa. IR dibināta 2002. gadā ar mērķi popularizēt Rīgu un Latviju, piesaistīt vairāk tūristus, konferences un pasākumus, un tādējādi palielinot Latvijas valsts un uzņēmēju ieņēmumus no ienākošā tūrisma plūsmas. Pilsētas Eiropā savstarpēji konkurē, lai piesaistītu tūristus un konferences. Tāpēc līdzīgas pilsētu mārketinga organizācijas pastāv visās nozīmīgās Eiropas pilsētās. Parasti šādas organizācijas finansē pilsētu pašvaldības sadarbībā ar tūrisma uzņēmumiem. IR ir pirmā un vienīgā šāda veida organizācija Baltijas valstīs, kurā savus resursus apvieno tūrisma un konferenču uzņēmēji. Pagaidām Rīgas pilsēta nefinansē IR mārketinga aktivitātes. Pirmo divu darbības gadu laikā Inspiration Riga ir kļuvusi par ietekmīgu organizāciju tūrisma nozarē. IR biedri ir 24 nozīmīgākie Latvijas tūrisma uzņēmumi. 2003. gadā kopējais IR budžets, kas tika virzīts mārketinga aktivitātēm, bija 91.000 LVL. IR budžetu pamatā veido IR biedru – tūrisma un konferenču uzņēmumu pašieguldījums. IR mārketinga aktivitātes ir vērstas uz tūroperatoriem, tūrisma aģentūrām, konferenču rīkotājiem un medijiem svarīgākajos Latvijas mērķa tirgos: Somijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Krievijā, Lielbritānijā, un – sākot ar 2004. gadu – arī Nīderlandē un Beļģijā. Iepriekšējo 2 gadu laikā IR kopā ar sadarbības partneriem ir īstenojusi 6 mārketinga kampaņas Oslo, Helsinkos, Stokholmā, Hamburgā, Berlīnē. IR darbs ar presi ir nodrošinājis bezmaksas Rīgas un Latvijas publicitāti nozīmīgos ārvalstu masu medijos. Arī 2004. gadā ir plānotas 6 mārketinga kampaņas, līdzdalība 5 nozīmīgākajos tūrisma un konferenču gadatirgos. Tāpat 2004. gadā paredzēts noorganizēt vizītes uz Latviju priekš apmēram 25 ārvalstu žurnālistiem un 60 ārvalstu tūroperatoriem. Daudzos mārketinga projektos IR veiksmīgi sadarbojas ar Tūrisma Attīstības valsts aģentūru. Pēdējo 2 gadu laikā ienākošā tūrisma (kā pakalpojumu eksporta) nozīme valsts ekonomikā būtiski pieaugusi. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2003. gadā ārzemju ceļotāji Latvijā iztērējuši 124 milj. Ls, kas ir par 28 milj. Ls vairāk nekā 2002. gadā. Ievērojami pieaudzis gan robežšķērsojumu skaits (+197 tūkst.), gan viena ceļotāja vidējie izdevumi diennaktī – 27 LVL salīdzinājumā ar 20 LVL 2002. gadā. 2003. gadā pirmo reizi pēdējo 10 gadu laikā uz Latviju braucošo ārvalstu tūristu skaits ir pārsniedzis uz ārzemēm braucošo Latvijas iedzīvotāju skaitu. Tāpat, 2004. gadā gandrīz trīskāršojies valsts finansējums Latvijas tūrisma mārketingam, sasniedzot 1,04 milj. Ls. Avots: Inspiration Riga

Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas vācu skola, un šobrīd, tuvojoties pavasarim, skola gatavojas jaunajam mācību gadam, uzņemot skolā 5-9 gadus vecus bērnus, un komplektējot skolēnus 1., 2., kā arī 3. klasei, kas mācības varēs uzsākt 2017. gada 1. septembrī.

Rīgas vācu skola ir pirmā un līdz šim vienīgā skola Latvijā, kurā mācības notiek pēc Vācijas izglītības programmas, un tā ir akreditēta arī Latvijas izglītības sistēmā. Skola ir paredzēta gan Latvijas skolēniem, gan arī bērniem no citām valstīm, kuru vecāki uzturas Latvijā. Šobrīd skolā, pirmsskolas izglītošanās līmenī, darbojas bērni no 15 pasaules valstīm.

Izglītības sistēmas galvenās atšķirības, ko piedāvā Rīgas vācu skola, ir saistītas ar izglītošanās procesu un tā kvalitāti – mācību metodes ir virzītas ne tikai uz zināšanu ieguvi un uzkrāšanu, bet arī uz individuālu domāšanas procesa attīstīšanu plašākā kontekstā. Skolēnu skaits klasē tiek stingri noteikts, un tas ir ne vairāk 15.

Reklāmas kampaņu izstrādi ārvalstu tūristu motivēšanai apmeklēt Latviju Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nolēmusi uzticēt profesionālām reklāmas aģentūrām, informē TAVA tūrisma mārketinga eksperte Linda Penka.

TAVA jau izsludinājusi konkursus reklāmas kampaņu koncepcijas un aktivitāšu izstrādei 2011. - 2013.gadam Krievijas un Vācijas tūrisma tirgos, un drīzumā, pēc komunikāciju stratēģijas izstrādes tiks izsludināti konkursi arī Somijas, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas tirgiem.

Tas tiek darīts, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam.

Konkursa nolikumi reklāmas kampaņu izstrādei Krievijas un Vācijas tūrisma tirgos TAVA jāiesniedz līdz 15. jūlijam. Paredzamā līgumcena katrā no konkursiem ir 52 tūkstoši latu ar PVN. Reklāmas kampaņas izstrāde Krievijas un Vācijas tirgū jāveic līdz 2013.gada 31.oktobrim, visi darbi pabeidzami līdz 2014.gad 31.martam vai līdz noteiktās pakalpojumu summas izlietošanai. Kampaņām jāsaskan ar Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2010.-2015.gadam un Latvijas tūrisma mārketinga ārējo komunikāciju stratēģijā 2011.-2013.gadam nodaļās Krievija un Vācija noteiktajām prioritātēm.

Ieviešot efektīvāku tūrisma nozares pārvaldību, Saeima šā gada 17. decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

Grozījumi likumā stāsies spēkā 2016. gada 1. februārī, informē Ekonomikas ministrija.

TAVA pievienošana LIAA radīs labvēlīgākus apstākļus Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, sekmēs Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, kā arī veicinās Latvijas atpazīstamību starptautiskajā vidē.

TAVA pievienošanas LIAA rezultātā mārketinga aktivitāšu ārvalstīs plānošanā un organizēšanā, kā arī eksporta veicināšanā tiks nodrošināta sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vienlaikus tiks efektīvāk izmantotas Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sniegtās iespējas, tādējādi nodrošinot tūrisma nozares pārstāvību konkrētajās ārvalstīs un ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā.

Pagājušā gada nogalē Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) vadība tikusies ar pārlūkkompānijas Google pārstāvjiem, lai pārrunātu turpmākās sadarbības iespējas Latvijas tūrisma portāla www.latviatourism.lv darbības uzlabošanai. Viena no aktuālākajām tēmām bijusi Google interaktīvās kartes integrēšana TAVA mājas lapā un Google Earth, liecina sniegtā informācija medijiem.

Pēc TAVA uzaicinājuma Rīgu apmeklēja Google tūrisma sadaļas mārketinga direktors Andreus Poznak un Google kartogrāfisko materiālu speciālists Sanjay Patel, kuri tikās ar TAVA vadību.

Abas puses pārrunāja iespējamās nākotnes sadarbības aktivitātes, piemēram, kā ar pārlūkkompānijas Google palīdzību izstrādāt Latvijas karšu materiālu, kuru integrēt nacionālajā tūrisma portālā, tajā iekļaujot naktsmītnes, tūrisma objektus, videomateriālus u.t.t.

Savukārt TAVA palīdzētu uzlabot Google datu bāzi par Latviju, kas būs pieejama Google Earth – programmā, kas ļauj Latviju un pasauli apskatīt satelītuzņēmumos.

Google piedāvā arī savu speciālistu palīdzību, veidojot interneta reklāmas kampaņas, kā arī apmācību, izglītojot TAVA speciālistus Google rīku pielietošanā.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem tūristu skaits Jūrmalā 2006. gadā bija 124 638, kas ir par 23 procentiem vairāk nekā 2005.gadā.

Analizējot tūristu skaita pieaugumu 2006.gadā pa ceturkšņiem - pirmajā ceturksnī pieaugums bija 65%, bet otrajā ceturksnī - 25%, kas liecinot par to, ka salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristi arvien vairāk izvēlas Jūrmalu apmeklēt arī ziemas un pavasara sezonā.

Joprojām pirmo vietu ar 9% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristu skaita ziņā ieņem tūristi no Latvijas, kas veido 32% no kopējā tūristu skaita Jūrmalā. Tūristi no Lietuvas ar 15% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu ieņem otro vietu ar 13% no kopējā tūristu skaita. Tūristi no Igaunijas veido13% no kopējā pilsētas viesu daudzuma, uzrādot 50% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Varam paraudzīties uz Latviju kā zīmolu. Un Latvijai, kā jebkurai citai valstij, var izveidot labu mārketinga stratēģiju, kas palielinās valsts atpazīstamību pasaulē un nodrošinās, iespējams, lielāku tūristu plūsmu uz valsti.

Kādas ir pirmās mārketinga kļūdas, par kurām uzzina jebkurš students, kas sāk studēt šo priekšmetu?

Pirmā kļūda ir nemitīgi mainīt zīmolu. Piemēram, jaair Baltic katru gadu manītu savu nosaukumu, logo, krāsas un citu vizuālo identitāti, ieskaitot mājas lapas adreses, vai tā būtu vislabākā mārketinga stratēģija un naudas ieguldījums? Ja vienu dienuair Baltic tiktu saukts parRiga Air un nākošajā - jau parLive Air?

Bet tieši tāda stratēģija (vai tās trūkums) pašlaik tiek izmantota Latvijas mārketingam. Igauņiem kādu laiku atpakaļ izdevās vienoties parWelcome To Estonia zīmolu ar mērķi popularizēt Igauniju, ieskaitot Tallinu kā tās galvaspilsētu. Latvijā līdz šim neizdevās vienoties par to, ko tad mēs gribam popularizēt - Latviju vai tomēr Rīgu. Rezultātā reklāmas budžeti ir sadalīti divos katlos, aktivitātes, iespējams, pārklājas, atdeve neapšaubāmi ir daudz zemāka, nekā tā varēja būt ar apvienotu budžetu, zīmolu un stratēģiju.

Vācu uzņēmumi Igaunijai, Latvijai un Lietuvai joprojām sniedz augstu vērtējumu un plāno turpmākas kapitāla un personāla investīcijas. Pēc iepriekšējo gadu eiforijas tomēr ir iestājies zināms ilūziju zudums.

Makroekonomisko rādītāju nestabilitāte, augošās izmaksas un izteikts darbaspēka trūkums Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ievērojami apslāpējuši pozitīvo noskaņu. Tāds ir Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā un Lietuvā (AHK) ikgadējās konjunktūras aptaujas kopsavilkums. Aptaujā piedalījās 82 uzņēmumi no rūpniecības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomām.Starp Vāciju un Baltijas valstīm pastāv tradicionāli labas ekonomiskās attiecības, kuras iepriekšējos gados attīstījušās ļoti dinamiski. No intensīvi aizvien augošā pieprasījuma pēc produktiem ar marku Made in Germany guva labumu ne tikai vācu piegādātāji, bet arī trijās Baltijas valstīs aktīvie vācu uzņēmumi. Pagājušajā gadā lielākā daļa uzņēmumu ar vācu kapitāldaļām guva nozīmīgu apgrozījuma un peļņas pieaugumu līdz pat 20 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Atbilstoši tam aptaujas dalībnieki ir apmierināti un kopumā tikai 4 procenti aptaujāto vērtē pašreizējo situāciju kā sliktu. Arī sava uzņēmuma turpmākās attīstības novērtējums atspoguļo pozitīvas noskaņas. Optimisms ietekmē arī investīciju aktivitātes: lielākā daļa uzņēmumu grib palielināt investīciju apjomu vai turpināt investēt iepriekšējā gada līmenī. Turklāt gandrīz 40 procenti uzņēmumu plāno palielināt darbinieku skaitu.

To laikam spēj tikai Latvijā. Tā vietā, lai izmantotu piešķirto ES finansējumu Rīgas kā kultūras galvaspilsētas reklamēšanai, atbildīgās institūcijas tik ilgi ņemas viena ar otru, kamēr nākas secināt – «ai, nesanāca».

Saucot lietas īstajos vārdos, jāsaka, ka situācija ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014 reklamēšanu izvērtusies pavisam stulba. Kultūras galvaspilsētas tituls ir jebkuras Eiropas pilsētas lielā iespēja pulcēt būtiski vairāk tūristu nekā citus gadus un līdz ar to vairot arī ieņēmumus. Jebkurš zinātājs pateiks, ka Rīgai kultūras ziņā nav iemesla kaunēties. Tikai to zinātāju nav īpaši daudz, līdz ar to kultūras galvaspilsētas statusa izmantošana būtu vairāk nekā svarīga. Taču Latvijā viss atkal notiek savādāk.

Kultūras galvaspilsēta mēs skaitāmies jau četrus mēnešus, bet reklāmas vai kaut cik pārskatāmas informācijas par to, ko pilsētas viesi reāli šogad var šeit izbaudīt, praktiski nav. Piemēram, nesen Berlīnē bija viena no lielākajām tūrismam veltītajām izstādēm ITB. Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nepaslinkoja informēt medijus, ka Latvijas stends bijis plaši apmeklēts. Tikai daži stenda apmeklētāji gan DB vīlušies sacīja, ka neesot bijis praktiski nekādas informācijas par Rīgu kā kultūras galvaspilsētu un lozungs «Izbaudi Latviju nesteidzoties!» piedodiet, bet neizraisa vēlmi braukt uz Latviju. Parastais latviešu attaisnojums «nav naudiņas, lai reklamētos» arī šoreiz cauri neiet, jo ārējo tirgu apgūšanai Eiropas kultūras galvaspilsētas laikā piešķirti pat ES fondu līdzekļi, kurus tagad pastāv risks zaudēt, jo bez reklamēšanās naudu tomēr neviens nedos. Iespējams, tieši tāpēc TAVA tomēr tuvākajā laikā sola rīkot uzlabotu iepirkumu konkursu par reklāmas aktivitāšu veikšanu 1,5 miljonu eiro apmērā. Ja viss ies pēc plāna, reklāmas kampaņa sāksies vēl šoruden, mierina TAVA. Protams, mēs jau vienmēr esam zinājuši, ka drēgnajos novembra vakaros Rīga ir viens no tūristiem pievilcīgākajiem gala mērķiem.

Pirmā lielā Latvijas tūrisma mārketinga kampaņa, ko rīkoja s/o Inspiration Riga un tās biedri — vadošie Rīgas tūrisma uzņēmumi, kā arī Tūrisma Attīstības Valsts aģentūra, notika no 29. marta līdz 2. aprīlim lielākajās Beļģijas un Nīderlandes pilsētās. Kampaņas mērķis bija veicināt Beļģijas un Nīderlandes tūristu, konferenču un darījuma braucienu plūsmu uz Latviju. Mārketinga kampaņas laikā notika vairāk kā 80 darījuma pārrunas ar nozīmīgām Beļģijas un Nīderlandes tūrisma kompānijām un konferenču rīkotājiem. Rīgas prezentēšanas nedēļu Beļģijā un Nīderlandē noslēdza pasākumi 30. martā, Briselē un 1. aprīlī, Amsterdamā. Pasākumus, kuri bija veltīti Rīgai, Latvijai, apmeklēja vairāk kā 80 Beļģijas un Nīderlandes tūrisma uzņēmumu un mediju pārstāvji. No Inspiration Riga biedru kompānijām Beļģijā un Nīderlandē viesojās airBaltic, Baltic Discovery, Baltic Tours, Baltic Travel Group, Con-ex. Latvia Tours Group, Express Travel, FTB Latvia, Radisson SAS Daugava Hotel, Reval Hotels un Via Riga. Mārketinga kampaņas turpinājums būs augusta beigās un septembrī, kad Beļģijas un Nīderlandes tūrisma profesionāļi un tūrisma žurnālisti viesosies Latvijā Inspiration Riga organizētas tūrisma produktu izpētes vizītes ietvaros.