Kredītinformācijas apmaiņas attīstība pasaulē

Jau visai sen uzņēmēji saprata informācijas nozīmīgumu jebkurās biznesa attiecībās, it īpaši, ja darījuma partneri viens otru nepazīst. Šī iemesla dēļ jau 19.gs.pašā sākumā tika spriests par nepieciešamību apmainīties ar informāciju, lai tādējādi izvairītos no zaudējumiem, kas radās nepamatoti kreditējot (kredītu izsniegšana, pēcmaksas nosacījumi utt.).

Sākotnēji uzņēmēji nolēma informācijas apmaiņu veikt starp konkrētas uzņēmumu apvienības biedriem. Pirmā uzņēmumu apvienība, kas uzsāka savstarpēju kredītinformācijas apmaiņu, bija «Britain’s Society of Mutual Communication for the Protection of Trade» 1801. gadā un biedrībā bija ap 2000 biedru¹. 19.gs otrajā pusē šādas uzņēmumu grupas, kur biedri savā starpā apmainījās ar informāciju, parādījās arī ASV un tieši šeit arī sāka veidoties pirmie mēģinājumi no informācijas apmaiņas nodrošināšanas gūt peļņu un nodalīt šo funkciju pildīšanu atsevišķi, tādējādi izvairoties no interešu konflikta.

Plānojam un runājam par to, ka Latvijā būs kredītbirojs, bet kā tad tādu izveidot? Kas jāņem vērā? Ko vēlamies ar to sasniegt? Domāju, ka visi vēlamies, lai Latvijā kredītbirojs nodrošinātu efektīvu un drošu informācijas apmaiņu? Šķiet daudziem veidojas priekšstats, ka kredītbiroja darbība ir ļoti vienkārša – jāsavāc dati, jāaprēķina scoring (vērtējums) un jādala pārējiem informācija.

Pamats jau it kā vienkāršs, bet šeit rodas jautājumi: kādēļ daudzas valstis, veidojot kredītbirojus, aicina talkā pasaules ekspertus – gan tiesiskā regulējuma radīšanai, gan scoringa izstrādāšanai gan tehnisko risinājumu ieviešanai? Ārvalstu praksē ir ne vienas vien valsts pieredze, kur kredītbiroju izveidošana bijusi pagalam neveiksmīga un situāciju labošana ir prasījusi daudz ļoti daudz resursu un radījusi problēmas. Veidojot kredītbiroju, ir svarīgi izmantot citu valstu pieredzi, lai nepieļautu tādas pašas kļūdas, ko jau pieļāvuši citi. Mums jābūt pietiekami gudriem, lai mācītos arī no citu kļūdām. Attiecībā uz kredītbiroju, man veidojas asociācijas ar auto – iemācīties to ikdienā lietot nav grūti, bet uzbūvēt auto ir daudz sarežģītāk, nepietiek salikt kopā stūri un riteņus, ir jāievēro arī daudz nianses un jāsavieno visas sīkākās detaļas tā, lai auto spētu pildīt savas funkcijas – droši un stabili kustēties uz priekšu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Šonedēļ, Daugavpilī Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 11. sēdē Latvijas un Baltkrievijas pārstāvji vienojās veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību, meklējot arvien jaunus sadarbības virzienus un formas, informē Ekonomikas ministrijā.

Sanāksmes laikā puses vienprātīgi atzina, ka ir ieinteresētas attīstīt sadarbību transporta, tranzīta un loģistikas, sakaru un IKT, pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, tūrisma, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju, vides aizsardzības u.c. jomās.

Baltkrievijas puse norādīja, ka ir ieinteresēta arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Latviju lauksaimniecības tehnikas, metālapstrādes produkcijas, elektronikas, lielās sadzīves tehnikas u.c. preču piegādēs Latvijas tirgum.

Ekonomiskās sadarbības sekmēšanai un sadarbības partneru loka paplašināšanai, puses vienojās rīkot Latvijas – Baltkrievijas biznesa forumu Rīgā 2016. gada pirmajā pusē. Forumā iecerēts pārrunāt sadarbības aktivizēšanu transporta un loģistikas, IKT, finanšu u.c. virzienos.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvija uzsākusi pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu ar noteiktām dalībvalstīm, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju iegādāties savas e-receptes zāles citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs komandējuma, tūrisma brauciena vai citas īslaicīgas uzturēšanās laikā.

Līdz šim Latvijā izrakstītas zāles ārzemēs varēja iegādāties tikai gadījumā, ja recepte bija izrakstīta uz papīra veidlapas.

E-receptes zāles jau var iegādāties Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā, un pakāpeniski šo valstu skaits palielināsies, informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Arī noteiktu ES dalībvalstu iedzīvotāji Latvijas aptiekās var iegādāties savu e-recepšu zāles, ja mītnes valsts ir uzsākusi datu apmaiņu ar Latviju. Šobrīd Latvijas aptiekās var iegādāties zāles, kas ir izrakstītas Igaunijā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā. Atbilstoši NVD pieejamajai informācijai arī Latvijas aptiekās jau bijuši pirmie gadījumi, kad izsniegtas ārzemēs izrakstīto e-recepšu zāles.

Martin Gruell sacīja:

«No transparency, no trust;

no trust, no credit;

no credit, no investment;

no investment, no growth!

So there is a simple logic: financial reporting is an essential building block for financial intermediation, foreign investment, and sustainable economic development.»

Šis īsais, bet ļoti precīzais izteiciens, rosināja mani mazliet vairāk pavērties Latvijā notiekošajā.

Finanšu sistēmas nozīme ekonomikas attīstībai

Visiem labi zināms, ka finanšu sistēma ir viens no pamatiem valsts ekonomikas attīstībai un stabilitātei un tās ietekme var būt izšķiroša gan tautsaimniecības augšupejas un kritumu tempiem (apmēriem), gan attīstības virzieniem. Efektīvs finanšu institūciju darbs var nest būtisku ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanos, bet tieši to augstās ietekmes dēļ, pastāv arī būtiski riski valsts finanšu sistēmas stabilitātei, kuru ignorēšana, gan likumdevēju, gan izpildvaras līmenī, var radīt nozīmīgas negatīvas sekas un nodarīt neatgriezeniskus postījumus ne tikai tuvākajā, bet arī tālākajā valsts attīstības perspektīvā. Risku vadības nozīmi finanšu sistēmā akcentē arī Eiropas Centrālā Banka: «Lai aizsargātu finanšu sistēmu un nodrošinātu finanšu stabilitāti, jānoskaidro galvenie risku avoti un vājās vietas un jāpanāk, lai visas iesaistītās puses, piemēram, finanšu institūcijas un uzraudzības institūcijas apzinātos šos riskus.» (skatīt šeit)

Lai pasaulē veicinātu informācijas apmaiņu par nodokļu nomaksu un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ietvaros ir radīts Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem, kas paredz nodokļu administrācijām visā pasaulē saņemt informāciju no finanšu iestādēm un automātiski reizi gadā apmainīties ar šo informāciju.

Ministru kabinets ir pilnvarojis finanšu ministru parakstīt deklarāciju par Latvijas apņemšanos ievērot Daudzpusējā kompetento iestāžu līguma par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem noteikumus, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

OECD jaunais standarts paredz finanšu institūcijām visā pasaulē nepieciešamību identificēt citu valstu nodokļu rezidentus un sniegt par tiem noteiktu informāciju nodokļu administrācijām. Lai ievērotu OECD jaunā standarta prasības, Eiropas Savienībā (ES) tiks izstrādāti papildinājumi ES direktīvai par sadarbību nodokļu administrēšanas jomā.

Latvijas valdība izstrādās nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus, lai informācijas apmaiņu varētu īstenot. Finanšu iestādēm būs jāidentificē un jādokumentē klienti, kuri ir citu valstu nodokļu rezidenti, un, sākot ar 2017. gadu, jāsniedz informācija par šiem klientiem, viņu kontu atlikumiem un noteikta veida darījumiem Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam.

Ar 2011. gadu Latvija plāno ieviest valsts oficiālo elektronisko publikāciju, piešķirot tai juridiski saistošu oficiālās publikācijas statusu. Turklāt visa valsts oficiālā informācija tiks publicēta vienotā interneta vietnē, kurā būs pieejami likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, valsts sludinājumi u.c. iedzīvotājiem saistoša informācija. Valsts gādās arī par informācijas sistematizāciju. Šādu risinājumu piedāvā dokumenta projekts «Valsts oficiālo elektronisko publikāciju pieejamības veicināšanas koncepcija». Kāds ir sabiedrības ieguvums? Oficiālā e-publikācija būtiski uzlabo valsts informācijas pieejamības jautājumu un ar jauno tiesisko statusu garantē e-vidē sniegtās informācijas ticamību, drošumu un izmantošanas iespēju. Svarīgs faktors – vienuviet publicēta informācija ir lietotājam (sabiedrībai) ērts un draudzīgs valsts pakalpojums.

Koncepcijas gala variants sakņojas vairākus gadus ilgā diskusijā par oficiālās publikācijas formu, saturu un ceļu pie iedzīvotājiem. Paralēli diskutētais problēmjautājums – kas par ko maksā šobrīd un nākotnē. Lai rastu sabiedrības vajadzībām un valsts interesēm atbilstošāko risinājumu, dokumentā izvērtētas iespējamās alternatīvas. Tajā arī secināts: nav pieļaujami, ka valsts oficiālo informāciju iedzīvotājiem sniegtu par maksu, jo nedrīkst rasties situācija, ka cilvēkam ir pienākums zināt ārējos normatīvos aktus, bet to zināšana ir atkarīga no viņa materiālā stāvokļa (ja nav naudas, nevar īstenot savas tiesības, jo tās nezina). Visiem indivīdiem ir jānodrošina vienāda oficiālo publikāciju pieejamība neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, turklāt oficiālajai informācijai jābūt skaidrai un saprotamai ikvienam. Lai to nodrošinātu, konceptuāli jāatrisina jautājums par oficiālās e-publikācijas finansēšanas modeli. Koncepcijas projektā analizēti divi varbūtējie mehānismi: pārejas laikā saglabāts pašreizējais finansēšanas modelis, kad Latvijas Vēstneša maksas pakalpojumi sedz izmaksas arī par tiesību aktu publikācijām vai arī valsts budžets dotē tiesību aktu publicēšanu.

Valsts kapitāla daļu pārvaldību koordinēs Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), par Ministru kabinetā otrdien lemto informē Pārresoru koordinācijas centra pārstāve Elīna Krūzkopa.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja rīkojumu, kas paredz, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteikto koordinācijas institūcijas uzdevumu izpildi nodrošinās PKC. Vienlaicīgi tika skatīti PKC sagatavotie grozījumi likumā, kas paredz papildināt esošo redakciju ar koordinācijas institūcijas uzdevumiem, pievienojot sadarbības īstenošanu ar citām institūcijām kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības jautājumos. Sadarbības īstenošana ietver informācijas apmaiņu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm un citām valstīm, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un citām starptautiskām organizācijām par korporatīvās pārvaldības jautājumiem, lai veicinātu starptautiskās labās prakses ieviešanu Latvijā.

Medijos informācija par kredītbirojiem ir ļoti skopa. Lai arī EM (Ekonomikas Ministrija) iesniegusi informatīvo ziņojumu «Kredītinformācijas apmaiņas tiesiskie aspekti un institucionālais modelis», skaidrojošas un analizējošas informācijas par šo jautājumu medijos ir minimāli.

Latvijā šis jautājums netiek apspriests, bet jāizlemj ir daudzas būtiskas nianses, kas ietekmēs pilnīgi visus iedzīvotājus. Sabiedrībā pagaidām valda mērena vienaldzība pret notiekošo, lai arī diskusijām par šiem jautājumiem būtu jānotiek tieši šobrīd, kamēr visi jautājumi ir lemšanas procesā un katrs var izteikt savas vajadzības, vēlmes un viedokļus.

Šīs tēmas izprašanai un pētīšanai nedaudz pievērsās Panorāma sižetā, lvportals.lv un žurnāls Kapitāls aprīļa 2012 numurā. Grūti spriest vai pārējiem šī jautājuma sakarā ir pilnīga skaidrība vai tomēr neizpratne par to, kas notiek un kas tiek plānots?

Izpildot starptautisko vienošanos par cīņu ar pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Latvijā ir izstrādāti normatīvie akti par finanšu kontu informācijas automātisko apmaiņu, un bankas no 2016. gada sākuma sāk šo noteikumu piemērošanu. Praksē tas nozīmēs papildu jautājumu uzdošanu bankas klientiem un ziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 55 valstu rezidentu finanšu kontiem, lai VID tālāk šo informāciju nodotu attiecīgo valstu nodokļu administrācijām, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

VID savukārt saņems analoģisku informāciju no šo valstu nodokļu administrācijām par Latvijas rezidentu darījumiem un kontiem citu valstu finanšu iestādēs.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2014. gadā apstiprinātais Globālais Standarts nosaka automātisko informācijas apmaiņu pasaules līmenī. OECD ir atzinusi finanšu kontu informācijas apmaiņu par svarīgu instrumentu cīņā pret pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tā mērķis ir automātiska informācijas apmaiņa starp nodokļu administrācijām par finanšu iestāžu rīcībā esošo informāciju par citu valstu rezidentiem.

Valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts likumprojekts par konvenciju, kas nosaka savstarpējo administratīvo sadarbību nodokļu jomā, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvijas nodomu parakstīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co-operation and Development – ESAO) izstrādāto konvenciju iepriekš apstiprināja valdība, savukārt februārī Latvija ir saņēmusi uzaicinājumu no ESAO Ministru Padomes parakstīt konvenciju sanāksmes laikā šā gada maijā.

Konvencija ir brīvprātīgs daudzpusējs līgums, kas izstrādāts, lai veicinātu starptautisko sadarbību ar mērķi uzlabot nacionālo nodokļu normatīvo aktu darbību, līgumslēdzējām pusēm veicot informācijas apmaiņu atbilstoši ESAO starptautiskajam informācijas apmaiņas standartam. Konvencija paredz visus iespējamos administratīvās sadarbības veidus starp līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz nodokļu uzlikšanu un iekasēšanu, ar mērķi cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu. Tāpat līgums paredz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, spontāni un automātiski, paredz veikt vienlaicīgas nodokļu pārbaudes, nodokļu pārbaudes ārvalstīs un palīdzību piedziņā, informē FM.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Labklājības ministrija (LM) izstrādā jaunu valsts informācijas sistēmu LabIS, lai īstenotās politikas novērtēšanai un turpmākai plānošanai iegūtu savlaicīgu, kvalitatīvu un savstarpēji saistītu statistiku. To izmantos argumentētas un pierādījumos balstītas sociālās politikas izstrādei, skaidroja ministrijā.

LabIS apkopos datus gan no visām labklājības nozares informācijas sistēmām, gan citiem datu avotiem, kuros tiek uzkrāta sociālās politikas novērtēšanai un plānošanai nepieciešamā informācija.

Šobrīd daļu informācijas, kas nepieciešama monitoringam un starptautiski salīdzināmas sociālās statistikas iegūšanai, nodrošina LM un tās padotības institūcijas. Cita informācija, bez kuras nevar iegūt visaptverošu situācijas raksturojumu, glabājas citās statistikas datus apkopojošās valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī pie juridiskām privātpersonām, kuras veic Valsts pārvaldes iekārtas likuma kārtībā deleģēto uzdevumu izpildi. Savukārt datu apmaiņu starp dažādām informācijas sistēmām, kurās tiek uzkrāti un apstrādāti fizisko personu personas dati, nav iespējams ieviest bez atbilstoša tiesiskā regulējuma, kurā būtu noteikta informācijas sistēmas LabIS darbība.

Gan visām valsts, gan arī privātajām struktūrām laika gaitā nāksies izmantot vienu vienoto e-parakstu. Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltā īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa.

Kādus redzat savus galvenos uzdevumus, prioritātes, strādājot šajā amatā?

Galvenais uzdevums ir veicināt informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstību Latvijā.

Ko vēlaties mainīt līdzšinējā ministrijas darbā?

Uzskatu, ka pašreizējā situācijā ir svarīgi vairāk strādāt ar tiem darbiem, kas ir vērsti uz e- pārvaldes attīstību – tiem, kas ir jādara valsts iekšienē. Nebūt nav mazsvarīgi tie darbi, kas saistās ar valsts tēla pozicionēšanu, ar pārējo ES dalībvalstu informēšanu par to, kāds mums ir progress informācijas sabiedrībā, taču pašreizējā brīdī ir svarīgāk strādāt, lai progress būtu straujāks, un tad, kad mums tas būs, varam runāt par visu pārējo.

Turpmāk autovadītāji, kas Eiropas Savienības (ES) valstīs pārkāps ceļu satiksmes noteikumus, atgriežoties Latvijā, par nodarīto mierīgi aizmirst nevarēs.

Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) atbalstīta iecere normatīvajos aktos ieviest regulējumu, kas veicinātu pārrobežu informācijas apmaiņu par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem.

VSS izsludinātais likumprojekts Grozījumi Ceļu satiksmes likumā, pamatojoties uz direktīvā noteikto, paredz pamatprincipus normatīvajam regulējumam, lai varētu veikt informācijas apmaiņu ar citām ES dalībvalstīm par noteiktiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kas minēti direktīvā.

Jaunais regulējums attieksies uz transportlīdzekļu īpašniekiem (turētājiem, vadītājiem), kuri citā ES dalībvalstī būs pārsnieguši atļauto braukšanas ātrumu, nebūs lietojuši drošības jostas vai aizsargķiveres, neievēros luksofora aizliedzošās gaismas signālu, vadīs transportlīdzekli alkohola reibumā vai narkotisko un citu apreibinošo vielu ietekmē, izmantos neatļautu braukšanas joslu, kā arī lietos tālruni, transportlīdzeklim atrodoties kustībā.

Bauskas novada Ceraukstes pagastā notika Latvijas un Lietuvas lauksaimniecības kooperatīvu vadītāju un lauksaimnieku organizāciju pārstāvju tikšanās, kuras laikā tika apspriestas nozīmīgākās aktualitātes piensaimniecībā, informē Zemnieku saeima.

Kā būtiskākās tēmas kopīgajām diskusijām tika izvirzītas esošā situācija un turpmākās perspektīvas, izaicinājumi jaunās ES vides, klimata un Kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā, kā arī sadarbības iespējas piena realizācijā.

Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre: «Mūsu kopīgā tikšanās šoreiz noritēja ļoti produktīvi, ir daudz kopīgu lietu, par ko diskutēt, problēmu, ko risināt. Vienojāmies, ka tuvākajos mēnešos līdz sezonas sākumam, tiksimies regulāri, lai izstrādātu kopīgu, starpvalstu rīcības plānu, kura galvenais mērķis ir izkļūt no Eiropā zemākās piena iepirkuma cenu bedres. Sanāksmes laikā izkristalizējās arī vairāki risinājumi, piemēram, spēku apvienošana svaigpiena tirdzniecībai, lai stiprinātu pozīcijas kopējā tirgū.»

Ārvalstu kaujinieku problēma prasa aktīvu rīcību, uzskata iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, kurš ceturtdien, 9. oktobrī, Luksemburgā vada Latvijas delegāciju Eiropas Savienības (ES) Iekšlietu un tieslietu padomes sanāksmē, lai diskutētu par iekšlietu politikas jautājumiem, informē Latvijas Pastāvīgā pārstāvniecība ES.

Padomes sēdes ietvaros ministriem bija padziļināta diskusija par ārvalstu kaujiniekiem, kā to augustā noteica Eiropadome. Diskusijas mērķis bija sniegt politiskas norādes tālākai virzībai divos jautājumos – pasažieru datu reģistrēšana un robežkontroles mehānismi uz Šengenas ārējās robežas. Ministri arī vienojās par nepieciešamo rīcību, lai paātrinātu jau spēkā esošo pasākumu ieviešanu praksē. R. Kozlovskis kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vienojās paātrināt Pasažieru datu reģistra izveidi, lai ar tā palīdzību laicīgi identificētu potenciāli radikalizētus ārvalstu kaujiniekus, novērstu organizēto noziedzību un terorismu. Ministri vienojās par stratēģiskas pieejas attīstīšanu migrācijas plūsmas pārvaldībai, kā arī uzklausīja atbildīgo dienestu informāciju par paveikto migrācijas plūsmas kontroles uzlabošanā.

Desmit priekšlikumi, kā valsts ātri un bez lieliem ieguldījumiem var atvieglot dzīvi Latvijas uzņēmējiem.

1. Sistematizēt un padarīt normatīvos aktus viegli atrodamus internetā

Likumi ir jāievēro, taču ir grūti ievērot to, kas nav strukturēts un bieži mainās. Turklāt mainās gan nacionālā, gan ES līmenī.

Daudzu institūciju mājas lapās strukturētā veidā nav pieejami visas viņu pārraudzības jomas regulējošie normatīvie akti - dažās ir tikai atsevišķi normatīvie akti, citās ir tikai LR likumi vai MK noteikumi, citās ir informācija, kura vairs nav aktuāla. Bieži vien MK noteikumi ir jāmeklē vienā vietā, ES regulas - citā. Rezultātā uzņēmējam ir jātērē ļoti daudz laika, meklējot pašam, kādi likumi, noteikumi, regulas un direktīvas viņam ir jāievēro. Ne retums ir arī gadījumi, kad par jaunām prasībām uzņēmēji uzzina reizē ar inspekciju uzlikto sodu par to neievērošanu.

Ceturtdien, 3. janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais likumprojekts par Latvijas Republikas valdības un Džērsijas valdības līgumu par informācijas apmaiņu attiecībā uz nodokļiem.

Likumprojekta mērķis ir radīt likumīgu pamatu abu valstu kompetento iestāžu tiešai sadarbībai un novērst iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas, veicot starptautiskajiem standartiem atbilstošu informācijas apmaiņu.

Šobrīd Džērsijas un Latvijas nodokļu administrācijām nav pienākuma atbildēt uz otras valsts pieprasījumu sniegt informāciju par nodokļu maksātāju darījumu partneriem un nodokļu maksātāju saņemtajiem ienākumiem. Bez minētās informācijas ir apgrūtināta valstu rezidentu ārvalstīs gūto ienākumu aplikšana ar nodokļiem, kā arī ir problemātiski piemērot vairākas speciālās nacionālo nodokļu normatīvo aktu normas, piemēram, noteikumus par apliekamā ienākuma koriģēšanu darījumos starp saistītiem uzņēmumiem, kas izmantojami, lai novērstu apliekamā ienākuma pārnešanu no šīs valsts uz citām valstīm, skaidro Finanšu ministrija.

Lielākā daļa cilvēku piekritīs, ka mūsdienās mēs atrodamies informācijas pārbagātības apstākļos. Arvien vairāk un vairāk laika un pūļu tiek ieguldīts vajadzīgās informācijas iegūšanā. Kā nodrošināt to, ka darbiniekiem vienmēr pa rokai ir tieši derīga informācija? Kā izzināt patiesās informācijas vajadzības? Kā izvairīties no neproduktīvas laika šķiešanas informācijas iegūšanā? Tie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem atbildes palīdz sniegt informācijas loģistika.

Viens no jebkura veiksmīga uzņēmuma darbības stūrakmeņiem ir informācijas cirkulācijas vadība, kas var tikt realizēta gan apzināti, gan neapzināti. Starpība ir tajā, ka, apzinoties un vadot informācijas apriti jeb loģistiku, ir iespēja prognozēt un novērst kļūdas un aizkaves uzņēmuma darbā. Tikmēr neapzinātā informācijas loģistika var novest pie – labākajā gadījumā – neefektīvas laika izmantošanas, bet, sliktākajā gadījumā, izraisīt nopietnas kļūdas uzņēmuma darbībā.

Pareizi sakārtotas informācijas loģistikas rezultātā palielinās ienākumi un samazinās produktu uzturēšanas izmaksas, jo veicamās operācijas prasa īsāku laiku. Var pieteikties jauni klienti, kuru apkalpošana neprasa papildu izmaksas, jo visa sistēma kopumā strādā ātrāk. Visbeidzot, darbinieku laiks vairs netiek tērēts velti, gaidot informācijas fragmentus, bez kuriem nav iespējams izpildīt uzdevumu, un tādējādi paaugstinās kopējā darba efektivitāte.

Rīga, 2007. gada 11. septembris - šodien, 11. septembrī, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts parakstīja trīspusēju sadarbības līgumu ar Sanktpēterburgas M. Bonča-Brujeviča vārdā nosauktās Valsts telekomunikāciju universitātes rektoru Aleksandru Gogoli un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu. Līguma slēgšanas ceremonijā piedalījās Krievijas vēstniecības Latvijā vadošās amatpersonas. Līgums tika slēgts ar mērķi palielināt inovatīvo informatīvo komunikāciju tehnoloģiju lomu Latvijas un Krievijas izglītības un ražošanas attīstībā.

Līgums paredz, ka minētās Latvijas un Krievijas universitātes veiks zinātniski tehniskās informācijas apmaiņu, realizēs kopīgus pētniecības projektus un studiju programmas, kā arī realizēs studentu un akadēmiskā personāla apmaiņu studiju, prakses, stažēšanās un kvalifikācijas paaugstināšanas nolūkā. LIAA sniegs atbalstu universitāšu sadarbībai.

Sadarbības līguma slēgšanas iniciators Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis pastāstīja, ka pirms 17 gadiem RTU (Rīgas Politehniskajam institūtam) jau bija izveidojusies stabila sadarbība ar Sanktpēterburgas M. Bonča-Brujeviča vārdā nosaukto Valsts telekomunikāciju universitāti. Ik gadu no Rīgas uz Sanktpēterburgu devās apmaiņas studentu un mācībspēku grupas. Neskatoties uz to, ka Rīga no Sanktpēterburgas atrodas tikai 560 kilometru attālumā, līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu universitāšu sadarbība izjuka, taču nu ir pienācis brīdis to atjaunot. "Viens no lielākajiem ieguvumiem RTU telekomunikāciju studentiem un telekomunikāciju uzņēmumu darbiniekiem būs ražošanas prakses un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas Krievijā," teica J. Lelis.

Lai gan šobrīd tiek lēsts, ka nākamā gada ekonomikas pieaugums varētu samazināties par 1%, ir iespējami arī negatīvāki scenāriji. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Atis Slakteris. Viņš arī atzīst, ka Latvijā ir savairojies pārāk daudz dažādu kontrolējošo institūciju.

Jūs esat paudis, ka nākamā gada valsts budžeta deficītam ir jābūt 1,5 % līmenī. Cik tas ir reāli?

Tas ir rādītājs, uz kuru acīmredzot vajadzētu tiekties. Ekonomikas teorijas paredz, ka dad, kad ir labie gadi, būtu jāveido budžets ar pārpalikumu, bet gados, kad ekonomika dziest, ir pieļaujams budžeta deficīts. Visā pasau;ē ir finanšu krīze, un neviens naudu tā īsti negrib aizdot, tajā skaitā valstīm. Lai finansētu budžeta deficītu, ir nepieciešami līdzekļi. Tā kā finanšu satricinājums pasaulē ir tik milzīgs, ka neviens aizdot naudu negrib, nevar aizņemties tādā apmērā, kā varētu vēlēties un nosegt budžeta deficītu. Tāpēc realitātē būtu jācenšas samazināt šis deficīts vēl vairāk. Jautājums ir par to, vai mēs to varam. Tas, kas ir noticis dažu pēdējo mēnešu un pat nedēļu laikā, tāds ekonomiskais satricinājums, kā uzskata eksperti nav bijis pedējos 80 gadus, kopš lielās depresijas laikiem ASV. Neviens nezina ar ko tas beigsies. Ir svarīgi strādāt tā, lai pēc iespējas ilgāku laiku mēs varētu iztikt bez nopietnas aizņemšanās ārējos tirgos. Nav iespējams dabūt aizdevumus tāpēc, lai kādam varētu izmaksāt algas.

Vadošā koalīcija pirmdien, 26.jūnijā vienojās diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 20%, 23% un 31% apmērā, pēc koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Premjers stāstīja, ka koalīcija vienojās par nodokļu reformas modeli, kas ceturtdien, 29.jūnijā, tiks prezentēts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

«Koalīcija vienojās piedāvāt diferencēt IIN likmes - ienākumiem līdz 20 000 eiro IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro - 23%, bet virs 55 000 eiro - 31%. Tajā pašā laikā lielo algu saņēmējiem netiks piemērots solidaritātes nodoklis,» informēja Kučinskis.

Tāpat koalīcija vienojās, ka reinvestētajai peļņai tiks piemērota 0% likme, lai saglabātu uzņēmumu konkurētspēju. Pakāpeniski augs arī neapliekamais minimums.

Lai nodrošinātu veselības nozares finansējuma pieaugumu, koalīcijas partneri vienojās, ka šis finansējums tiks rasts, paceļot par vienu procentpunktu sociālās iemaksas.