Baltijas nekustamo īpašumu tirgus turpina nobriest un pievilināt aizvien vairāk ārzemju investoru, galvenokārt no Ziemeļvalstīm, secināts Newsec Nordic Report 2007. gada pavasara izdevumā.
Igaunija uzsāka ārzemju investoru piesaisti tikai pāris gadus pēc jaunās tūkstošgades iestāšanās. Latvijai un Lietuvai īsts lūzuma punkts bija 2005. gadā. Bet 2006. gadā investīcijas strauji pieauga visā Baltijā.
"Baltijas valstis turpina vienlaicīgi piedzīvot ļoti strauju ekonomisko izaugsmi un attīstību kā, piemēram, banku sistēma, un nekustamo īpašumu tirgus", saka Olev Mait Makk no Igaunijas Newsec.
"Rezultātā aizvien vairāk starptautisko investoru interesējas par Baltijas valstu nekustamajiem īpašumiem. Šī interese pārsvarā balstās uz biroju un tirdzniecības telpām lielāko pilsētu centrālajos rajonos."
Celtniecības nozare Igaunijā ir ļoti aktīva, īpaši mājokļu un biroju celtniecība Tallinā un tās apkārtnē. Lielākā daļa māju Igaunijā ir privātīpašums, tādēļ mājokļu nozare ārzemju investorus neinteresē, toties biroji pievilcīgās Tallinas vietās tos vilina aizvien vairāk. Tiek prognozēts, ka tuvāko viena līdz divu gadu laikā Tallinā būs pieejami 40'000 m2 jaunuzbūvētu biroju telpu. Pieejamības rādītāji visticamāk tuvākajos gados noslīdēs līdz 3 procentiem, pēc 2005. gada 5 procentu rādītāja. Īres maksas ir pakāpeniski augušas sākot no tūkstošgades sākuma un gaidāms, ka tās turpinās augt. Tiešo ieņēmumu prasības turpina kristies un visdrīzāk 2007. gadā būs zem 7 procentiem.
Lielākā zināmā nekustamā īpašuma transakcija Baltijas reģionā notika Latvijā 2006. gadā, kad norvēģu uzņēmums Acta samaksāja neatklātu summu par nekustamā īpašuma portfeli 106 000 m2 apjomā, kas ietver sevī vairākus tirdzniecības centrus galvaspilsētā Rīgā. Pārdevējs bija cits norvēģu uzņēmums - Linstow, kas ir ļoti aktīvs šī reģiona spēlētājs.
Reģiona lielākajā pilsētā Rīgā, pieprasījums pēc biroja telpām pašlaik strauji pieaug. Aizvien vairāk uzņēmumu dod priekšroku birojiem nomalēs, nevis centrā, lai maksātu zemākas īres maksas. Īres maksas 2005. gadā sasniedza zemāko līmeni 2005. gadā un pieauga 2006. gadā. Šāda tendence tiek gaidīta arī turpmākajos gados. Pieejamības rādītāji krītas jau vairākus gadus un tiek prognozēts, ka šogad noslīdēs līdz 5 procentiem. Tiešo ieņēmumu prasības šogad, līdzīgi kā Tallinā, samazināsies zem 7 procentiem.
Latvija un Lietuva ir panākusi Igauniju nekustamo īpašumu tirgus briedumā un pievilcībā. Lietuvas galvaspilsētā Viļņā vietējais uzņēmums Ogmios Centras pārdeva tirdzniecības centru par 33 miljoniem eiro britu uzņēmumam Dawnay, Day Carpathian. Arī somu uzņēmums Heitman iegādājās tirdzniecības centrus no vietējā uzņēmuma E.L.L.
Pievēršoties Viļņas biroju tirgum, Tallinā un Rīgā vērojamā tendence lielā mērā atkārtojas. Tiešo ieņēmumu prasības šogad būs zem 7 procentiem. Īres maksas bija stabilas 2006. gadā, bet tagad atkal sāk augt. Pieejamības rādītāji visdrīzāk 2007. gadā saglabāsies stabili ap 5 procentiem un var pat augt 2008. gadā. Centrālajā Viļņā trūkst jaunu būvniecības vietu, tādēļ aizvien vairāk celtniecības projektu uzsāk pilsētas nomalēs.