Dienas Bizness

  • 24 piektdiena,
    februāris

    Diāna, Dina, Dins

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8463

    USD: 1.0573

Ražošana

Intervija: Sankcijas nav skārušas Rīgas brīvostas darbu  11

Šobrīd varam teikt, ka Eiropas noteiktās sankcijas sadarbībai ar Krievijas uzņēmumiem Rīgas ostu nav skārušas

Rīgas ostas attīstības plāns ir gana ambiciozs. Brīvostai joprojām ir daudz neapgūtu teritoriju, kuru attīstības potenciāls ir ārkārtīgi liels. Nodokļu režīms Rīgas brīvostā ir pievilcīgs, lai veidotu ražotnes. Tā intervijā saka Rīgas brīvostas valdes locekle Baiba Broka.

Vai pielaides trūkums valsts noslēpumam jums netraucē pildīt amata pienākumus Rīgas brīvostā?

Nē, tas man netraucē pildīt amata pienākumus ne Rīgas brīvostā, ne arī kādā citā darbā, ko līdz šim esmu darījusi.

Vai pielaides valsts noslēpumam liegums, jūsuprāt, ir nodarījis kaitējumu jūsu profesionālajai reputācijai?

Profesionālajai reputācijai kaitējums nav nodarīts, uzņēmumi, kuros strādāju, novērtē manu profesionālo kvalifikāciju. Atsevišķos gadījumos intereses dēļ tiek uzdoti precizējoši jautājumi, galvenokārt tāpēc, ka cilvēki visu šo epopeju uzskata par neskaidru, nesaprotamu un vērtē kā politski angažētu procesu. Institūcijās, kurās ir prasība pēc pielaides valsts noslēpumam, es nestrādāju. Lai gan varu teikt, ka virknē kapitālsabiedrību prasība pēc pielaides valsts noslēpumam ir pārspīlēta. Kaut vai Latvijas gaisa satiksmē – nu nav nepieciešams tur visiem valdes locekļiem būt ar pielaidi valsts noslēpumam. Es šajā uzņēmumā nostrādāju sešus gadus, un ne reizi man nav bijusi nepieciešamība to izmantot, lai iepazītos ar kādu dokumentu.

Gandarījumu sagādā tas, ka mani vērtē pēc profesionālajām spējām un snieguma darbavietās, kur esmu strādājusi. Neviens nevienā darbavietā – ne bijušajā, ne esošajā – uz to nav norādījis kā trūkumu vai reputācijas risku.

Rīgas brīvostā jūs pārstāvat Vides un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Kādas ir jūsu darba prioritātes brīvostas valdē?

Mans pienākums ir vērst uzmanību uz tiem jautājumiem, kuri ir VARAM pārziņā. Rīga ir viena no tām Eiropas pilsētām, kur osta atrodas pilsētas administratīvajā teritorijā un pieguļ pilsētas centra dzīvojamajiem rajoniem. Tāpēc ikviena projekta būtiska sastāvdaļa ir vides prasību ievērošana, kuras jāievēro gan ostai, gan privātajiem uzņēmējiem, kuri strādā ostā. Šobrīd Eiropas Komisijā (EK) norit aktīvs darbs pie jaunās Ostu direktīvas, kur nozīmīga vieta ir atvēlēta tiem pienākumiem, kas ostām jāpilda attiecībā uz vides prasību ievērošanu un nodrošināšanu. Šie vides aizsardzības, teritoriālās plānošanas jautājumi ir manas prioritātes, darbojoties ostas valdē. Vides aizsardzības intereses ir jāspēj sabalansēt ar vairākām konkurējošām interesēm, tādām kā biznesa intereses, izmaksu samazinājums, nacionālās drošības un pilsētvides attīstības jautājumi.

Līdz šim ir bijis daudz iedzīvotāju sūdzību par smakām ostas termināļu tuvumā un arī šie jaunie projekti, lai arī ir novirzīti tālāk no pilsētas centra, tomēr ir pietiekoši tuvu pilsētas dzīvojamajiem rajoniem. Ko Rīgas brīvosta dara, lai palielinātu vides drošības prasības?

Osta mērķtiecīgi strādā, lai visas kravas, kas rada trok- šņus, smakas vai putekļus, tiktu pārceltas no Rīgas vēsturiskā centra. Šie ir jautājumi, kas vistiešāk ietilpst VARAM interešu lokā un līdz ar to manos pienākumos. Smakas rodas no privāto uzņēmēju termināļiem Sarkandaugavā un Mīlgrāvī, kur tiek pārkrauti naftas produkti. Šajos terminālos uzņēmēji izmanto novecojušas tehnoloģijas – morāli un fiziski novecojušas. Ir skaidrs, ka termināļu modernizācija ir saistīta ar nozīmīgām investīcijām, kuras uzņēmējiem ir jāveic. Osta uzstāda mērītājus un, sadarbojoties ar vides dienestiem, veic uzraudzību. Jāpiemin Krievu salas projekts – šis 130 miljonu lielais projekts, kurā ir saņemts valsts atbalsts un Eiropas finansējums. Projektu plānots pabeigt 2015. gada septembrī un nākamajos divos gados vēl turpināsies atsevišķi pilnveidošanas darbi, jo gala termiņš ir 2018. gads. Šobrīd visi darbi rit pēc grafika. Jūnija sākumā tika atvestas pirmās iekārtas, kas jau tiek uzstādītas. Kravu pārkraušana Andrejsalā, Eksportostā robežojas ar pilsētas vēsturisko centru un ir pilnīgi skaidrs, ka kravām, kas rada piesārņojumu, ir jābūt prom. Turpinās darboties pasažieru osta, kas ir loģiski, jo Rīgas interesēs ir, lai tūristiem pilsēta būtu viegli pieejama. Krievu salas projekta mērķis ir radīt modernu un vides prasībām atbilstošu infrastruktūru, uz kurieni tiks novirzītas piesārņojumu radošās kravas, kuras šobrīd tiek pārkrautas Eksportostā. Plānojot ostas attīstību, vienmēr ir šis filozofiskais jautājums – vai Rīga ir pilsēta ostā vai osta ir pilsētā? Kādā veidā sabalansēt ekonomikas, attīstības, vides prasības un iedzīvotāju intereses? Uzsveru, ka Eiropas vides prasības šajā ziņā ir ārkārtīgi augstas. Tās attiecas uz CO2 izmešu samazināšanu un degvielas kvalitātes prasībām, kāda ir jāizmanto kuģiem. Vides prasības attiecībā uz dzelzceļu, attiecībā uz putekļiem, smaku, skaņas piesārņojumu ir stingras. Tie ir jautājumi, kas ļoti interesē pilsētas iedzīvotājus. Pārceļot kravas uz jaunajiem, modernajiem termināļiem Krievu salā, vides situācija Rīgā ievērojami uzlabosies. Jaunās industriālās prasības ir attīstījušās – ir speciālas putekļu sienas, speciāli piesārņojumu aizturoši tīkli. Visiem privātajiem investoriem, kuri vēlas veidot savu darbību ostā, ir jāievēro ļoti nopietnas vides aizsardzības prasības.

Visu interviju Sankcijas nav skārušas Rīgas brīvostas darbu lasiet 19. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Reklāma