Latvijas nacionālās automātiskās identifikācijas organizācija GS1 Latvija rīt, 14.martā, paziņos konkursa Made in Latvia uzvarētājus - 2006. gada eksportspējīgākos gala produktus, Db.lv informēja GS1 Latvija ģenerālsekretāre Liene Šauriņa.

Jau no šodienas LTRK namā Kr. Valdemāra ielā 35 var aplūkot konkursam iesniegto produktu izstādi. Izstāde būs apskatāma līdz 2007. gada 23. martam.

Šogad konkursam pieteicies 41 uzņēmums ar 148 produktiem, kas 2006. gadā eksportēti uz 33 valstīm. Savukārt uz jaunās nominācijas Jauns un eksportspējīgs (produkts, kura ražošana un eksports uzsākts 2006. gadā) godu pretendē 18 uzņēmumi ar 19 produktiem. Šie produkti tika eksportēti uz 13 dažādām valstīm.

Šogad visvairāk pieteikušies uzņēmumi no Rīgas un Rīgas rajona, pavisam 24. No Liepājas, Liepājas rajona un Limbažu rajona pieteikušies pa trim dalībniekiem, pa diviem dalībniekiem no Daugavpils, Saldus, Tukuma un pa vienam no Aizkraukles rajona, Jēkabpils, Ogres rajona, Rēzeknes un Valkas rajona.

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Šodien, 21.maijā, Dienas Bizness redakcijā visas dienas garumā norisinās konkursa «Biznesa Tīģeris» pusfināls, kurā konkursa dalībnieki aci pret aci tiekas ar žūriju, lai prezentētu savus sasniegumus.

Konkursa pusfinālā šogad startē 8 dalībnieki. Ar pusfinālistu vizītkartēm varat iepazīties šeit:

Andris Jēkabsons, SIA Baltijas Izklaides Aģentūra radošais valdes loceklis;

Evija Dundure, Compensa TU S.A. Vienna Insurance Group Latvijas filiāles vadītāja;

Valters Kaže, AS Latvijas balzams komercdirektors;

Izstādes Astana Expo 2017 laikā aizvadīta Polijas nacionālā diena, kuras laikā tikās abu valstu delegācijas. Lai arī izstādes tēma ir Nākotnes enerģija, poļi vismaz daļu sava paviljona ir veltījuši pagātnei – vēstures liecībām par tās smago vēsturi Otrā pasaules kara laikā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā! Video - zemāk.

Polijas senāta vicespīkere Marija Kok sveica visus klātesošos un uzsvēra, ka Kazahstāna ir galvenais Centrālāzijas partneris un tā tas būs arī daudzus turpmākos gadus. Starp abām valstīm valda ne tikai draudzīgas attiecības, bet arī plaukst abu valstu kopējie sadarbības projekti.

Lielu lomu Polijas nacionālajā dienā nospēlēja Anna Marija Anders, kura ir Polijas Otrā pasaules kara varoņa Vladislava Andersa meita. Lai arī Polijas paviljona tēma ir Radoši cilvēki, gudra enerģija, daļa no tā tika veltīta pagātnei par Otro pasaules karu un poļu grūto likteni.

Karavadonis izpelnījās vietu vēstures grāmatās ar savu drosmi un vairāk nekā 120 000 poļu izglābšanu no kara šausmām, tai skaitā arī koncentrācijas un darba nometnēm. Vēstures liecībām ir atvēlēta viena īpaša vieta paviljonā, kur ikviens var iepazīties ar daļu no Polijas vēstures.

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Dienvidāzijas valsts savu paviljonu izstādē Astana Expo 2017 lielā mērā veltījusi saviem izslavētajiem rokdarbiem, vienlaikus neaizmirstot arī par izstādes galveno tematiku «Nākotnes enerģija». Paviljonā uzmanība tiek pievērsta dabas aizsardzībai un tīriem enerģijas iegūšanas veidiem.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā, video - zemāk.

Paviljona apmeklētājus izklaidē galvu reibinoši deju uzvedumi, kurus izpilda vīrieši. Savukārt, rokdarbu meistari klātienē demonstrē savas izcilās prasmes dārgakmeņu slīpēšanā, rotu izgatavošanā, kokgriezumu veidošanā, drēbju aušanā un daudzās citās jomās.

Izsalkumu var remdēt ar Šrilankas tradicionālajiem ēdieniem, kurus uz vietas pagatavo prasmīgie pavāri.

LASI, SKATIES ARĪ:

FOTO, VIDEO: Gruzijas Expo paviljonu atklāj ar dejām, dziedāšanu un minūti klusuma

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas eksporta vērtība 2007. gada aprīlī samazinājusiess par 4,3% jeb 14,7 milj latu, salīdzinot ar 2007.gada martu, bet salīdzinājumā ar 2006. gada aprīli tā palielinājusies par 22,8% jeb 60,2 milj. latu, sasniedzot 324,7 milj. latu.

2007. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2006. gada aprīli Latvijas eksportā koka un koka izstrādājumu apjoms pieauga par 20.1% (uz Lietuvu – par 69,1%, uz Igauniju – par 49,3%, uz Vāciju – par 25,8%). Parasto metālu un to izstrādājumu eksports palielinājās par 30,7% (uz Lietuvu - par 80,0%, uz Vāciju – par 62,9% ), lauksaimniecības un pārtikas preču - par 61,5% (uz Lietuvu - par 101,6%, uz Igauniju - par 96,2%, uz Krieviju – par 88,1%). Tajā pašā laikā minerālproduktu eksports samazinājās par 25,9% ( uz Igauniju – par 41,3% un uz Lietuvu – par 38,9%).

Salīdzinājumā ar 2007. gada martu lauksaimniecības un pārtikas preču eksports pieauga par 25,3% (uz Lietuvu – par 58,7%, uz Igauniju – par 58,4%, uz Zviedriju – par 53,7%), koku un koka izstrādājumu – tikai par 1,2% (uz Poliju – par 90,0%, uz Dāniju – par 9,4%, uz Lietuvu – par 7,9%).

Par spīti Amerikas rakstnieku ģildes streikiem Oskara balvas pasniegšanas priekšdarbi norit, pie kam jau paziņotas nominācijas, ziņo Reuters.

- Labākā aktiera balvai nominēti Džordžs Klūnijs, Daniels Dejs-Levis, Džonijs Deps, Tomijs Lī Džouns un Viggo Mortensens.

- Labākās animācijas filmas balvai nominētas Persepolis, Ratatouille un Surf's Up.

- Labākās mākslas filmas balvai nominētas Atonement, Juno, Michael Clayton, No Country For Old Men, There Will Be Blood.

- Labāko specefektu balvai nominētas filmas Golden Compass, Pirates Of The Caribbean: At World's End un Transformers.

Visvairāk nominācijas saņēmušas filmas No Country For Old Men un There Will Be Blood - katrai pa astoņām nominācijām.

Katra veiksmīga uzņēmuma pamatā ir spējīgs tā vadītājs. Skolās iegūtā izglītība un profesionālā darba prakse ir nozīmīga, taču ne vienmēr ar personīgo pieredzi ir gana, tāpēc portāls inc.com apkopojis desmit vērtīgus video sižetus, kuros ieteikumos un viedokļos dalās eksperti, veiksmīgu uzņēmēju vadītāji un miljardieri, kas savas impērijas izveidojuši no nulles.

Šajā video materiālā Hārvardas Biznesa skolas profesors Džozefs Bouvers (Joseph Bower) pauž savu uzskatu, ka ikvienam, kurš vēlas vadīt jebkādu uzņēmumu vai institūciju, ir jābūt spējīgam uzdot sev nopietnus jautājumus attiecībā uz sevis paša un vadītā uzņēmuma darbu, kā arī objektīvi atbildēt uz tiem. Kļūt par vadītāju nozīmē nepārtraukti mācīties un uzlabot sevi, kā arī vēlāk arī citus, lai nostiprinātu patiesu lomu kompānijā, nevis vienkārši būt vietturim, stāsta Bouvers.

Kā iespējams nolīgt augsti kvalificētus darbiniekus, pārliecināt viņus strādāt par brīvu un pēc tam nodot radīto produktu cilvēku masām bez maksas? Tas nav neiespējami; patiesībā vairākas joprojām aktīvas kompānijas, piemēram, Linux un Wikipedia to ir panākušas. Šajā video tiek piedāvāts īss seminārs par to, kas motivē darbiniekus un kā to izmantot uzņēmējdarbībā. Šis animētais video materiāls varētu būt īpaši noderīgs mārketinga un tirdzniecības pārstāvjiem.

Lauksaimniecības un pārtikas preču (īpatsvars kopējā preču eksporta apjomā 13,4%) eksports 2007.gada janvārī – septembrī, rēķinot faktiskajās cenās, salīdzinājumā ar 2006.gada janvāri – septembri palielinājās par 27,4%, tai skaitā pārtikas rūpniecības ražojumu, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu un tabakas eksports pieauga par 28,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Dažāda veida piena produktu, rēķinot faktiskajās cenās, visvairāk tika izvests uz ES valstīm – 85,0%:

- piens, krējums, citi skābpiena produkti–86,6% (uz Lietuvu – 55,0%, Vāciju – 22,7%, Nīderlandi – 4,2%),

- siers un biezpiens–79,6% (uz Vāciju – 35,1%, Itāliju – 10,2%, Somiju – 7,9%). Turklāt 13,4% siera un biezpiena tika eksportēts uz Krieviju.

- sviests–94,4% (uz Vāciju – 66,0%, Nīderlandi – 7,7%, Igauniju – 5,5%).

Uz ES valstīm tika nosūtīts 71,4% svaigu un saldētu zivju.Tai skaitā uz Igauniju - 20,5%, Lietuvu - 18,2% un Franciju - 11,2%. Turklāt 19,2% svaigu un saldētu zivju tika eksportēts arī uz Baltkrieviju.

Uz ES eksportēja 44,4% zivju konservu, tai skaitā uz Igauniju –20,6%. Savukārt uz Krieviju - 19,8%.

Iepriekšējos gados investori uzkrājuši gana lielu kapitālu, kā rezultātā šobrīd arvien biežāk izvēlas iegādāties īpašumus bez banku kredītiem, norāda Ivars Gorbunovs, nekustamo īpašumu aģentūras SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs.

Šādu tendenci galvenokārt veicinājis EURIBOR pieaugums, kā ietekmē būtiski palielinājušās kredītu izmaksas, teic I.Gorbunovs, uzsverot, ka kopējā tirgus aktivitāte gan joprojām ir salīdzinoši augsta. Darījumu skaits un summas ir samazinājušās, taču nekustamais īpašums joprojām ir lielisks veids, kā ne tikai saglabāt un aizsargāt savus līdzekļus pret inflāciju, bet arī pavairot tos, un to novērtē arī investori, norāda I.Gorbunovs. Tajā pašā laikā eksperts gan nenoliedz, ka lielo ārvalstu ieguldītāju interese par Latviju un Baltiju pēdējos gados ir samazinājusies. Tirgus sniegtās iespējas izmanto vietējie Baltijas investori, iegādājoties īpašumus par saviem līdzekļiem vai izmantojot nelielu bankas līdzfinansējuma proporciju, atzīmē SIA Kivi Real Estate Komercnodaļas vadītājs, uzsverot, ka pērn arī Kivi Real Estate noslēdza 17 komercīpašumu pārdošanas darījumus un bankas līdzfinansējums iegādei tika izmantots tikai trīs darījumos.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nākusi klajā ar pirmo no četriem paredzētajiem tūrisma veicināšanas videoklipu sēriju komplektiem. Pirmā videoklipu sērija kopā ar interaktīvu prezentāciju aģentūrai izmaksāja 12,1 tūkstoti latu.

Tikko publicētais videoklipu sēriju komplekts attiecināms uz tūrisma veicināšanu rudenī. Vēlāk paredzēts izstrādāt arī videoklipus, kas palīdzētu popularizēt tūrismu Latvijā arī pārējos gadalaikos.

Video materiālus veidojusi Vides filmu studija, kas uzvarēja TAVA rīkotajā iepirkumā.

«Šis ir viens no video stāstu komplektiem, ko TAVA plāno izveidot par katru no Latvijas gadalaikiem un kur galvenie varoņi būs dažāda vecuma un sociālā statusa tūristi no Latvijas augsti prioritārajiem mērķa tirgiem (Zviedrija, Somija, Krievija, Igaunija, Lietuva, Vācija). Tādējādi iecerēts mērķtiecīgāk uzrunāt konkrētās auditorijas, kas Latvijas Tūrisma mārketinga stratēģijā definētas kā prioritāras. Šogad plānots izgatavot vēl divus video materiālu komplektus,» norāda TAVA direktors Armands Slokenbergs.

Tehnoloģiju uzņēmums “Tet” atklāj jaunu zīmolu “Backscreen”, kas piedāvā mūsdienīgu pakalpojumu kopumu video satura uzglabāšanai, apstrādei, publicēšanai, straumēšanai un atskaņošanai.

Jaunā zīmola nodrošinātie pakalpojumi ir noderīgi video uz pieprasījuma, tiešraides TV kanālu, dažādu pasākumu tiešraižu, sporta pārraižu, digitālo apmācību, uzņēmumu mārketinga un jebkura cita video satura straumēšanai. Sniegtie pakalpojumi ir mērogojami tā, ka tos var izmantot gan lielas raidorganizācijas un telekomunikāciju uzņēmumi ar miljoniem skatītāju, gan arī tādi satura īpašnieki, kuriem ir nepieciešams pārraidīt vienu tiešraidi vai dažus video klipus nelielam skatītāju skaitam.

OTT platformu popularitāte īpaši strauji augusi pēdējo gadu laikā, un tiek prognozēts, ka straumēšanas platformas pavisam drīz pilnībā aizstās tradicionālo televīziju.

Saskaņā ar “Global State of Mobile Experience” jaunākajiem datiem, mobilo sakaru operators “Tele2” nodrošina Latvijā labāko video pārraides kvalitāti viedierīcēs, izmantojot mobilo internetu.

Turklāt “Tele2” šajā rādītājā ir vienīgais uzņēmums no Latvijas, kas iekļuvis pasaules TOP30 vadošo operatoru pulkā.

Saskaņā ar “Ericsson Mobility Report” datiem 66% no pasaules datu plūsmas veido tieši video saturs. Turklāt tiek prognozēts, ka tuvāko gadu laikā tas turpinās strauji palielināties.

“Video popularitāte pandēmijas laikā ir augusi neiedomājamos apmēros, jo strādāšana attālinātā režīmā nav iedomājama bez video zvaniem un video konferencēm, līdzīgi kā mācības, kas ilgu laiku notika attālinātajā režīmā. Turklāt arī ikdienas saziņā ar tuviniekiem un draugiem arvien vairāk dominē video zvani vai video satura pārsūtīšana, nevis tekstuālas ziņas,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Digitālā video servisa nodrošinātājs ShowHeroes no Berlīnes daļu biznesa izvietojuši Rīgā

ShowHeroes ir viedtālruņu formātam optimizēta satura un platformas nodrošinātājs. Uzņēmumā strādā 45 cilvēki, no kuriem 27 ir Rīgā, kur atrodas kompānijas video ražošanas nodaļas centrs. Tieši Rīgā ik mēnesi top vairāki simti dažāda satura un formātu video, kas sasniedz miljoniem skatītāju lielas auditorijas. «Masveida video ražošana globālā kontekstā ir retums, jo to izstrāde parasti ir ļoti laika un cilvēkresursu ietilpīga. Tomēr ShowHeroes tas nav šķērslis, bet gan nozares un laikmeta iespēja, lai video ražošanā un tirgū ienestu jaunas vēsmas un iespējas, stāsta Annija Matisone, ShowHeroes Rīgas filiāles vadītāja.

«Mēs patiesi priecājamies par Rīgu kā mūsu uzņēmuma filiāli un visātrāk augošo daļu, kas iekļauj infrastruktūru, cilvēkresursus, viņu zināšanas, darba ētiku un sparu. Mēs nopietni plānojam lielu paplašināšanos tieši Rīgā, stratēģiski attīstot to kā savu galveno mītni Austrumeiropas un Ziemeļeiropas reģionos. Tāpat vēlamies piesaistīt labākos nozares talantus un jau pašlaik paplašināt komandu visās Rīgas filiālē pārstāvētajās nodaļās,» saka Ilhans Zengins, ShowHeroes līdzdibinātājs un izpilddirektors. A. Matisone piebilst, ka latvieši ir progresīvi un atvērti jauniem risinājumiem, spēj domāt globāli un inovēt gan tehnoloģijās, gan dažādos digitālā mārketinga videi nepieciešamos risinājumos un procesos. Liela daļa ražošanas uzņēmumā ir automatizēta, ņemot vērā milzīgos video apjomus, kuri katru mēnesi pēc īpaša klientu pasūtījuma ir jāsaražo un jānodod. Visi procesi un tehnoloģijas ir pielāgotas tā, lai maksimāli īsā laika posmā spētu saražot augstas kvalitātes video saturu, kas ar produkta pievilcīgo cenu spēj lieliski konkurēt ar tradicionālajiem tirgus spēlētājiem – video vai digitālā satura ražotājiem, kas strādā uz maza apjoma un lielu cilvēkresursu prasošiem pasūtījumiem. «Tehnoloģijas un inovitāte iet roku rokā, un bez tām šāda satura ražošana lielā apjomā vienkārši nebūtu iespējama,» uzsver A. Matisone.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums 2007. gada martā bijis par 26,7% jeb 207,5 milj. latu lielāks nekā pagājušā gada martā, un tā vērtība veidoja 983,9 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Latvijas eksporta vērtība 2007. gada martā palielinājās par 22,2% jeb 61,5 milj latu, salīdzinot ar 2007.gada februāri, bet salīdzinājumā ar 2006. gada martu pieaugums veidoja 24,4% jeb 66,5 milj. latu, sasniedzot 339,3 milj. latu.

Savukārt importa vērtība 2007. gada martā bija par 16,0% jeb 88,8 milj. latu lielāka nekā 2007.gada februārī, bet salīdzinājumā ar 2006. gada martu kāpums bija par 28,0% jeb 141,0 milj. latu, sasniedzot 644,5 milj. latu.

2007. gada martā salīdzinājumā ar 2006. gada martu Latvijas eksportā svarīgāko preču – koka un koka izstrādājumu, apjoms pieauga par 19,4% (uz Vāciju - par 39,5%, Lietuvu - par 35,6%, Igauniju - par 31,2%). Palielinājās arī tādu nozīmīgu preču eksports kā parastie metāli un to izstrādājumi – par 49,1% (uz Igauniju - par 57,5%, Lietuvu - par 16,0%, ), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi – par 35,6% (uz Lietuvu – par 91,4%, uz Dāniju - par 63,8%, uz Krieviju - par 38,6%), bet samazinājās minerālproduktu eksports – par 21,4% (īpaši uz Lietuvu – par 59,5%).

Latvijas eksporta vērtība 2007. gada februārī palielinājās par 4.7% jeb 12.5 milj latu, salīdzinot ar 2007.gada janvāri, bet salīdzinājumā ar 2006. gada februāri pieaugums bija par 19.3% jeb 44.9 milj. latu, sasniedzot 277.5 milj. latu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt importa vērtība 2007. gada februārī bija par 0.04 % jeb 203.0 tūkst. latu lielāka nekā 2007.gada janvārī, bet salīdzinājumā ar 2006. gada februāri kāpums veidoja 29.4% jeb 126.3 milj. latu, sasniedzot 556.3 milj. latu.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums 2007. gada februārī bija par 25.8% jeb 171.2 milj. latu lielāks nekā pagājušā gada februārī, un tā vērtība veidoja 833.8 milj . latu.

2007. gada februārī salīdzinājumā ar 2006. gada februāri Latvijas eksportā svarīgāko preču – koka un koka izstrādājumu apjoms pieauga par 11.4 % (uz Lietuvu - par 53.7%, Dāniju - par 14.5 %, Zviedriju - par 8.3%). Palielinājās arī tādu nozīmīgu preču eksports kā parastie metāli un to izstrādājumi – par 50.5 % (uz Igauniju - par 66.5 %, Lietuvu - par 37.9 %, uz Lielbritānija - par 27.8%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi – par 13.2 % ( uz Lietuvu - par 35.4%, uz Igauniju - par 22.4%, uz Krieviju - par 12.3%), bet samazinājās minerālproduktu eksports – par 18.2% (īpaši uz Lietuvu – par 63.6%).

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijas eksporta vērtība 2007. gada janvārī, salīdzinot ar 2006.gada decembri, samazinājās par 6% jeb 17,0 milj latu, bet salīdzinājumā ar 2006. gada janvāri, tā palielinājās par 18% jeb 40,4 milj. latu, sasniedzot 265,0 milj. latu, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Ārējās tirdzniecības statistikas daļa.

Savukārt importa vērtība 2007. gada janvārī bija par 8,1% jeb 49,0 milj. latu mazāka nekā 2006.gada decembrī, bet salīdzinājumā ar 2006. gada janvāri – par 44,3% jeb 170,7 milj. latu lielāka, sasniedzot 556,1 milj. latu.

Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums 2007. gada janvārī bija par 34,6% jeb 211,0 milj. latu lielāks nekā pagājušā gada janvārī, un tā vērtība sasniedza 821,1 milj . latu.

2007. gada janvārī salīdzinājumā ar 2006. gada janvāri Latvijas eksportā svarīgāko preču – koka un koka izstrādājumu apjoms pieauga par 3,5% (uz Igauniju - par 8,5%, Dāniju - par 5,0%, Vāciju - par 1,8%). Palielinājās arī tādu nozīmīgu preču eksports kā parastie metāli un to izstrādājumi - par 52,1% (uz Igauniju - par 55,9%, Vāciju - par 54,7%, Lietuvu - par 45,6%), lauksaimniecības un pārtikas preces - par 12,5% (uz Krieviju par 15,8%, Igauniju par 15,6%, Lietuvu par 13,6%), bet samazinājās minerālproduktu eksports – par 11,7% (īpaši uz Lietuvu – par 70,6%).

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2007.gadā lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports faktiskajās cenās sasniedza 582,5 milj. latu salīdzinājumā ar 435,0 milj. latu gadu iepriekš. Tai skaitā pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta vērtība (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) bija 313,6 milj. latu (2006.gadā 245,2 milj. latu).

2007.gadā lauksaimniecības un pārtikas produktu imports faktiskajās cenās veidoja 864,6 milj. latu salīdzinājumā ar 706,6 milj. latu gadu iepriekš. Tai skaitā pārtikas rūpniecības ražojumu importa vērtība (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) bija 476,6 milj. latu (2006.gadā 379,2 milj. latu).

2007.gadā salīdzinājumā ar 2006.gadu gan kopumā lauksaimniecības un pārtikas preču, gan tai skaitā pārtikas rūpniecības ražojumu eksports faktiskajās cenās pieauga nedaudz straujāk nekā to imports. Kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas, īpatsvars Latvijas pārtikas rūpniecības ražojumu eksportā 2007.gadā bija ievērojams - atbilstoši 23,8% un 21,8%, bet importā – 25,5% un 8,9%. Tirdzniecībā ar Igauniju šo preču izvedums pieauga par 45,5%, bet ievedums – par 32,3%, savukārt tirdzniecībā ar Lietuvu izvedums pieauga par 47,8% un ievedums - par 41,5%.

Nepietiekamas pārvades jaudas kavē elektroenerģijas cenas samazinājumu Latvijā, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta Elektroenerģijas nodaļas vadītājs Valters Kalme.

Analizējot elektroenerģijas vairumtirgus rādītājus šī gada janvārī, var izdarīt vairākus secinājumus, kas raksturo esošo situāciju elektroenerģijas jomā Latvijā, kā arī iezīmē zināmas tendences.

Atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai un Elektroenerģijas tirgus likumam viens no Regulatora uzdevumiem ir elektroenerģijas vairumtirgus uzraudzība. Regulators analizē elektroenerģijas nākamās dienas biržas ik-stundas cenas un vidējās cenas. Latvijā 2016.gada janvāra mēnesī vidējā (aritmētiskā) cena bija 50,01 EUR/MWh, kas ir nedaudz zemāka kā Lietuvā – 50,32 EUR/MWh, bet ievērojami lielāka nekā Igaunijā – 37,63 EUR/MWh. Salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri, elektroenerģijas cena Latvijā ir par 20,5% augstāka.

Ceturtdien (25. septembrī) apjomīgā pasākumā Latvijas Dzelzceļa Muzejā tika pasniegtas balvas badad.lv apmeklētāju izvēlētajām sliktākajām reklāmām.

Par sliktāko reklāmu TV kategorjā balsošanā tika atzīta Urinal lidostas peidzīvojumu epopeja, kurai balvu piešķirt bija aicināts Kārlis Seržants.

Sliktākā drukātā reklāma - SPA laimīgais pārītis! Balvu piešķira drukātā vārda meistars Māris Zanders.

Sliktākā vides reklāma - BREX čipsi. Šo balvu piešķira Latvijas vides pazinējs Ingmārs Līdaka.

Sliktākais risinājums internetam - Dizains un Reklāmkonstrukcijas. Balvu ar lepnumu piešķira un publiku ar īpašu performanci priecēja kompānijas DARTZ vadītājs Leonards Jankolovičs. Par to īpaša pateicība un prieks, jo DATRZ bija viena no visvairāk diskutētajām reklāmām badad.lv.

Šonedēļ Austrijas paviljonā tika aizvadīta nacionālā diena, kuras laikā tika izrādīts viens no oriģinālākajiem izstādes Astana Expo 2017 paviljoniem. Apmeklētājiem ar savu muskuļu spēku bija jādarbina vairākas ierīces, kas, savukārt, demonstrēja nelielu ieskatu Austrijā.

Nacionālās dienas ietvaros piedalījās abu valstu oficiālās delegācijas. Kazahstānas ārlietu ministra vietnieks Romans Vasiļenko (Роман Василенко) tikās ar Austrijas Zinātnes, pētniecības un ekonomikas viceministru Benedeti Girlingeri (Bernadette Gerlinger). Oficiālās tikšanās laikā Kazahstānas pārstāvji sveica Austriju tās nacionālajā dienā un uzsvēra, ka pasākuma norises datumā aprit precīzi 25 gadi kopš abu valstu diplomātisko attiecību sākuma.

R.Vasiļenko savā uzrunā teica, ka Austrijas paviljons ar nosaukumu Austrian Power Machine jeb Austrijas spēka mašīna pretendē uz izstādes oriģinālākā paviljona statusu.

Austrijā lielākā daļa enerģijas tiek iegūta no hidroelektrostacijām un vēja. Viena no pirmajām paviljona instalācijām ar nosaukumu Ūdenskritums attēlo Austrijas kalnu vidi un, protams, ka daudzos ūdenskritumus.