Hermanis Juzefovičs dzīvo kādā Vidzemes mazpilsētā, kur sēdot pie datora, tirgojas pat ASV fondu biržā.
.jpg)
Vēl pirms neilga laika H. Juzefovičs bija arī divu nelielu, ražojošu firmu īpašnieks, taču pašreizējā ekonomiskā situācijā Latvijā šo darbības veidu pārtraucis un iekārtas ieziemojis līdz labākiem laikiem. Taču tieši pateicoties uzņēmējdarbībai, H. Juzefovičam radušies arī brīvie līdzekļi un līdz ar tiem arī uzradušās rūpes – kur tos likt. «Nekustamā īpašuma tirgus bija brutāls, tur ieguldīt negribēju. Sāku interesēties par vērtspapīriem,» atzīstas investors.
Savu darbību vērtspapīru tirgū sācis ar 3000 latiem un vietējā – Rīgas Fondu biržā. Pēc divarpus gadiem darbošanās Latvijā sācis veikt ieguldījumus arī ASV fondu tirgū.
Investors atzīstas, ka viņš sācis darboties kā reiz tirgus izaugsmes laikā. «Lai zaudētu naudu, bija speciāli muļķības jādara,» viņš saka un piebilst – darbojoties krītošā tirgū, ātri vien var palikt bez naudas. Viņam vienkārši esot paveicies.
Trīs monitori, televizors un ziņas
«Mans dienas režīms ir sekojošs: no rīta pamostos, divas stundas, lēnā garā dzerot kafiju, lasu jaunākās ziņas – kas ir noticis pasaulē un Latvijā. Tad sāku skatīties, kas notiek apkārt. Lai arī Rīgas fondu tirgū pagaidām nestrādāju, man tik un tā ir vaļā NASDAQ OMX fondu biržas Rīgā tirdzniecības sesijas logs, kurā var redzēt tirdzniecības gaitu. Tad es katru dienu lasu arī ekonomisko literatūru. Skatos banku mājas lapas, lasu ekspertu izteikumus, vismaz reizi nedēļā obligāti pētu pasaules statistiskos rādītājus. Ikdienas informācijas uzkrāšanai paiet aptuveni četras stundas,» klāsta investors. Viņš nebūt nepaļaujas tikai uz ekspertu teikto, bet pats labprāt rēķina. «Ņemu kādu statistikas ciparu un skatos, kas īsti notiek – jo viena lieta ir tas, ko saka ekonomisti vai valdības pārstāvji, otra lieta, ir tas, ko parāda cipari un aprēķini,» uzsver H. Juzefovičs.
Viņam uz galda stāvot ieslēgti trīs monitori un televizors, kas visu laiku raida finanšu kanāla CNBC ziņas. H. Juzefovičs īpaši nepaļaujas uz intuīciju, bet gan drīzāk uz racionāliem aprēķiniem. «Ja grib ticēt intuīcijai, tad ir jāiet uz kazino. Tas pats vien būs,» uzskata investors.
H. Juzefovičs uzskata, ka tiem, kuri gatavi doties fondu tirgus plašumos, jārēķinās, ka pirmie trīs gadi būs tikai mācības, par kurām būs jāmaksā arī nauda, proti, būs jāsamierinās, ka zaudējumi var būt krietni lielāki par pelņu. Labi nopelnīt var arī pašmāju, Latvijas tirgū, taču tad, kad pienāks laiks.
Ja ir vēlme tirdzniecību ar vērtspapīriem pārvērst par vienīgo iztikas avotu, jārēķinās, ka arī sākumkapitālam jābūt adekvātam. «Nopietni strādājot, ienesīgums gadā var sasniegt līdz 20%. Bet tas būs tikai pie nosacījuma, ka investējat jau profesionālā līmenī, neklausot banku konsultantus. Lielākus ciparus vidējiem tirgotājiem grūti uzrādīt, kaut gan, protams, lai arī reti, bet gadās izņēmumi. Ja gribat mēnesī tērēt 1000 latus, tad gadā ir jānopelna 12 000 lati. Tas nozīmē, ka tirgū ir jābūt vismaz 60 000 latiem vai 120 000 dolāriem. Tas ir labākajā gadījumā. Taču jārēķinās, ka var būt mēneši, kad būs zaudējumi,» nosaka investors un uzsver, ka «pelnīt naudu un investēt ir goda lieta, lai arī Latvijā bieži vien pret akciju tirgotājiem izturas ar lielu skepsi. Taču tas ir grūts darbs. Nepārtraukti ir jālasa un jāmācās. Citādi nevar».
Trīs padomi – ko nevajag darīt
Investors nekautrējas arī runāt par savām kļūdām un min trīs galvenās lietas, ko nu nekādi nevajadzētu darīt, ja ir vēlme tirgoties ar akcijām.
Pirmais padoms – nedrīkst tirdzniecībā izmantot aizņemtos līdzekļus. Tikai un vienīgi to naudu, kas ir brīva un nebūs vajadzīga rīt vai aizparīt. «Tad, kad es sāku tirgoties ar akcijām, proti, 2002. gadā, es šiem mērķiem paņēmu kredītu. Tā bija liela muļķība. Nekad to nedariet. Paldies Dievam, es šo kļūdu spēju labot, jo tirgus auga. Man paveicās,» uzsver H. Juzefovičs.
Otrs padoms – no sākuma izdomā, ko tu darīsi, un tad tā arī rīkojies. «Nevar uz dullo iet tirgū vai mainīt savas domas. Ir jābūt biznesa plānam. Akcijas nedrīkst pirkt pamatojoties uz to, ka «man patīk, un gan jau sanāks»,» skaidro investors. Viņš piebilst, ka sevis kontrolēšana ir viens no grūtākajiem uzdevumiem. Tikt galā pašam ar sevi un savām vēlmēm, kas ienāk prātā, skatoties monitorā cenu izmaiņas, un nedancot tām līdzi, ir smagi. «Man viss datora monitors ir nolīmēts ar lapiņām – pie kādiem tirgus rādītājiem, pie kādas konkrētās akciju cenas es tās pārdošu vai pirkšu. Cits mani neinteresē. Tās lapiņas pie monitora palīdz man sevi kontrolēt. Citādi ir ļoti grūti.» Viņš smejas – ja kādam nav gana ar lapiņām, var piesiet rokas pie krēsla, noslēpt datora peli vai atslēgt klaviatūru.
Trešais padoms – finanšu tirgus nav pakļauts emocijām. Tāpēc ir jābūt labi bruņotam ar racionāliem apsvērumiem un matemātiskiem aprēķiniem, kāpēc ieguldīt tieši tajā vai citā valstī, tā vai cita uzņēmuma akcijās. «Kad esi atvēris pozīciju, nedrīkst mainīt domas. Skatoties, kas notiek tirgū, un redzot, ka tirgus reaģē ne tā, kā domāja, daudzi mēģina uz to reaģēt, jo domā, ka tā nopelnīs. Tā ir kļūda,» uzsver H. Juzefovičs. Tirgus, protams, esot dzīvs. Bet tas tomēr esot arī pakļauts savām likumsakarībām.
Adrenalīna piešprice no ASV
H. Juzefovičs savu darbību savulaik sāka vietējā tirgū, bet drīz vien arī uzsāka tirgoties ASV. Investors atzīstas, ka aizokeāna valsts vilinājusi ar asākām sajūtām un plašākām iespējām. «Ja cilvēks sāk nodarboties ar vērtspapīriem, vietējais tirgus ir labs sākums. Taču kad jau sāc saprast, kā kas darbojas, Latvijas tirgus ir par mazu. Vajag kaut ko lielāku, kur pamēģināt spēkus,» uzskata H. Juzefovičs.
Viņš ASV tirgū pamēģinājis arī vienas dienas tirdzniecības iespējas: «Kā tad citādi. Kurš tad to nedara? Tagad es saprotu, ka tam nav jēgas, jo tas nepakļaujas nekādam loģiskām prognozēm. Par to gan sāc domāt tikai tad, kad kontā vairs nav naudas.»
Investors atgādina, ka ar vienas dienas tirdzniecības darījumiem nodarbojas pasaules klases speciālisti. Turklāt dara to diendienā. «Lai Latvijā vienalga kādā nozarē sasniegtu vērā ņemamu rezultātu, ir ļoti sūri, grūti jāstrādā. ASV konkurence ir krietni vien nežēlīgāka. Jūs domājat sacensties ar lielo banku brokeriem?» taujā investors un nosmejas par atgādinājumu, ka ir taču arī sekotāju stratēģija, proti, var skatīties, uz kuru pusi virzās tirgus un, sekojot šai tendencei, pelnīt. «Būtu labi, ja tā būtu. Bet – otrā pusē jūsu monitoram arī ir dzīvs cilvēks, turklāt cilvēks, kuram vienīgā vēlme ir nopelnīt un kuram nav altruistisku nodomu. Uz kā rēķina viņš var pelnīt? Nu taču uz šādiem sekotājiem. Tie jaunie cilvēki, kas ieiet šajā tirgū un domā, ka nu tik tirgosies vienas dienas ietvaros, ir cērpami auni,» skarbi nosaka H. Juzefovičs.
Viņam ASV tirgū ir izveidojusies sava stratēģija. Naudas summa, ar ko investors strādā, ir sadalīta divās daļās un ar plašu ieguldījumu diversifikāciju. 50% ir ilgtermiņa investīcijas, kas ir pakļautas mazākam riskam. H. Juzefovičs ir arī izvēlējies triju ASV uzņēmumu akcijas, uz kurām savulaik nopelnījis un nu šo uzņēmumu darbībai pastiprināti seko līdzi. Savukārt ar atlikušajiem 50%, investors vēl kādu reizi veic darījumus vienas vai arī vairāku dienu ietvaros. Tāpat daļa naudas tiek arī atvēlēta Forex (valūtas) darījumiem.
Raksts tapis sadarbībā ar www.naudaslietas.lv
