Dienas Bizness

  • 2 piektdiena,
    decembris

    Meta, Sniedze

  • Eiro kalkulators

     EUR  LVL
  • Valūtu kursi

    GBP: 0.8410

    USD: 1.0627

Ražošana

Ir pamats piedzīt negūto peļņu no Latvijas valsts  8

Eiropas Parlaments š.g. 15. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu vienādu principu noteikšanai lidostas nodevu iekasēšanā 67 Eiropas Savienības lidostās. Direktīva nosaka principus, kas būs jāievēro lidostām, iekasējot nodevas nediskriminējošā kārtībā no visām lidostā strādājošajām aviosabiedrībām.

Eiropas direktīva par lidostu nodevām pieprasa, lai lidostās korekti tiktu ievēroti trīs galvenie punkti: nedrīkst būt diskriminācija – noteikumiem attiecībā uz visiem pasažieru pārvadātājiem jābūt vienādiem, otrkārt – caurspīdīgums: ir jābūt atspoguļotai skaidrai un caurredzamai shēmai, kā veidojas no pasažieriem iekasējamās summas un kur tās tiek izlietotas; un treškārt – jāuztur drošības kvalitātes prasības, kas mūsdienās ir īpaši svarīgi. Līdz ar to var secināt, ka pašreizējā situācijā Rīgas lidosta var pieredzēt sankcijas attiecībā uz pirmo un būtiskāko jautājumu – nediskriminējoši vienāda attieksme pret visiem pārvadātājiem. Gribu uzsvērt, ka neviens neprasa, lai visām valstīm un visām lidostām šīs nodevas tiktu izlīdzinātas, tieši otrādi, - lidostu vadītāji cīnās par šīm priekšrocībām, tomēr nevar pastāvēt situācija, ka netiek piemēroti godīgas konkurences principi vienas lidostas ietvaros, un tas ir galvenais punkts, ko pieprasa šī direktīva.

Pamata problēma, kas var tikt aktualizēta Rīgas lidostā šobrīd ir lidostu nodevu piemērošanas kārtība. Diemžēl lidostā tiek praktizēta izteikti labvēlīga attieksme pret atsevišķām aviokompānijām. Nedrīkst aizmirst, ka lidostu nodokļi ir tā nauda, ko lidosta saņem no pasažiera, lai varētu eksistēt. Tā ir fiksētā summa, ko visiem vajadzētu maksāt vienādā apmērā. Rīgas lidostā bija noteikts, ka šī nodeva no pasažiera ir 12 eiro, kas varēja nodrošināt veiksmīgu lidostas attīstību, ja tiek piemērota vienādi visiem pārvadātājiem. Šī summa nodrošināja, ka nebūs nepieciešamās valsts dotācijas, un lidosta varēs attīstīties patstāvīgi. Savukārt līdz ar Ryanair ienākšanu Latvijā minētais uzstādījums mainījās, un tika noteikts, ka Īrijas aviokompānijai piemērojama atlaide 80% apmērā no aprēķinātās summas. Līdzīga atlaide tika piešķirta arī Air Baltic, savukārt pārējās aviokompānijas, var teikt, tika diskriminētas. Līdz ar atlaižu piemērošanu minētās aviokompānijas vairs nemaksāja 12 eiro par pasažieri, bet gan 3 eiro, savukārt pārējiem pārvadātājiem summa palika iepriekšējā vai nedaudz samazinājās.

Eiropā neviens nekad nepanāks, lai visā reģionā būtu vienādas lidostu nodevas. Šis skaitlis var būt sākot ar nulli, līdz, piemēram, 40 latiem, kā tas ir Londonā. Nulles tarifs var tikt piemērots gadījumos, ja valsts vai pašvaldība to kompensē, jo ir ieinteresēta tūrisma attīstībā. Mūsu situācija, savukārt, uzskatāma par atsevišķu interešu lobēšanu. Eiropā ir novērojama prakse, ka valstis mēdz lobēt savas nacionālās kompānijas ar līdzīgām nodokļu atlaidēm, savukārt Latvijā, kā vienmēr, tas notika savādāk. Mēs, sanāk, lobējām īru aviopārvadātājus(…).

Šis ir pirmais gads, kad Latvijas valsts dotē lidostu. Valsts dotācija lidostas uzturēšanai sastāda aptuveni12 miljonus latu. Ņemot vērā, ka Ryanair un AirBaltic tiek piedāvātas atlaides, sanāk, ka valsts papildus maksā, lai uzturētu lidostu no savas kabatas. Turklāt nauda tiek maksāta no mūsu nodokļu maksātāju naudas. Līdz šim visas lidostas uzlabošanas darbi tika apmaksāti no lidostas nodokļu naudām, savukārt tagad tiek piesaistīts valsts finansējums, kurš jākompensē iedzīvotājiem. Manuprāt, jāmaksā būtu tiem, kas izmanto aviokompāniju servisu, nevis visiem nodokļu maksātājiem.

Iepriekšējos gados dotācijas no valsts netika saņemtas, - līdz šim lidosta darbojās kā komerciāls uzņēmums, savukārt tagad tas saņem palīdzību no valsts. Ja reiz Latvija vēlas straujus izaugsmes tempus uz apkalpoto pasažieru skaita palielinājuma rēķina, visām aviokompānijām vajag noteikt līdzīgus, kaut  vai 3 eiro nodokļu maksājumus. Un, ja Latvijai tas ir tik būtisks jautājums, iespējams, ka valsts budžets lidostai trūkstošos līdzekļus var kompensēt. (..) Atsevišķas atlaides, piemēram, var pienākties kādam jaunam maršrutam vai tikko ienākušai aviokompānijai, tomēr to drīkst darīt īslaicīgas akcijas veidā, lai piesaistītu interesi. Neviens nekad nebūs pret šādu rīcību, un neviens nekad nesūdzēsies.

Tajā pašā laikā Ryanair piemērotā atlaide nenozīmē zemāku biļešu maksu. Ja paskatāmies, cik maksā lidojums no Rīgas ar šo zemo cenu aviokompāniju, joprojām redzam, ka biļetēm, kas tiek tirgotas par 1 santīmu, nodoklis ir 19 Ls liels. Līdz ar to var secināt, ka piemērotā nodokļa atlaide nekavē šo nodokli iekasēt pilnā apmērā. Kompānija iekasē šos nodokļus, savukārt lidostai tiek maksāti 3 eiro, kas nozīmē, ka valsts piemērotā atlaide paliek aviokompānijai. No tā izriet, ka, ja šīs nodevu atlaides tiktu atceltas, pasažieriem maksa par biļeti joprojām netiktu paaugstināta, jo pašreiz, kā redzam, tas neietekmē biļetes cenu. Līdz ar to, ir pamats interesēties, kur īsti nonāk šī nauda? Uzsvēršu, ka pasažieris no tā neko nevinnē. Ir diskutējams, vai šādas atlaides vēl var būt piemērojamas nacionālajai aviokompānijai, kuras galvenais akcionārs ir valsts, un ir zināms, kā tiek virzīta nauda šīs kompānijas kontos. Savukārt neviens nezin, kā līdzekļi tiek pārvaldīti Ryanair uzņēmumā, un kur tie nonāk.

Ja Ryanair un Airbaltic atceltu nodokļu atlaides, valstij vairs nevajadzētu dotēt lidostas darbu, jo nepieciešamā summa tiktu iekasēta no aviokompānijām, nevis iedzīvotāju nodokļiem, īstenojot godīgas konkurences principu. No otras puses, ja reiz valsts (..) pasažieru aviopārvadājumus pasludinājusi par savu prioritāti, problēmas nesagādātu visām kompānijām piemērot lidostas nodokli 3 eiro apmērā,. Tas būtu lieliski, jo visiem būtu vienādi nosacījumi, neviens neprotestētu, un sankcijas pret Latviju arī nebūtu iespējamas. Tas, kā notiek pašlaik, nav korekti no biznesa viedokļa.

Līdz ar to, pašreiz ir reāls pamats pārējām aviokompānijām – British Airways, Lufthansa, LOT - vērsties tiesā un pieprasīt negūto peļņu no Latvijas valsts. Zaudētāji ir visi, izņemot AirBaltic un Ryanair. Piemēroto nodokļu atlaižu rezultātā, katrs pasažieris uzdāvina aptuveni 9 eiro šīm kompānijām. Tajā pašā laikā, citas kompānijas var apgalvot, ka šie negūtie 9 eiro ir uzskatāmi par zaudējumiem, kurus izraisījusi valsts, atbalstot negodīgu konkurenci. Ir jāmeklē atbilde uz jautājumu, kur paliek šī iekasētā nauda. (..) Tomēr šaubos, vai šāda sistēma drīzumā tiks atcelta.

Rezultāts tam visam būs nākotnē sagaidāmās sankcijas pret Latviju. Turklāt, ņemot vērā, ka Ministru kabinets ir lidostu nodokļu atlaižu piemērošanas regulators, valdība ir atbildīga par izveidojušos situāciju un iespējamām sekām. Principā šīs nodokļu atlaides būs jāatceļ. Turklāt šaubos, vai tas varētu traucēt aviokompāniju vēlmei izmantot Rīgas lidostu, jo 9 eiro no pasažiera lielajām aviokompānijām neko būtiski nemaina.

Latvijai būs jāpakļaujas Eiropas prasībām, jo tas, kā ir pašreiz, ir nekorekti un negodīgi, turklāt pretrunā ar atbalstīto direktīvas projektu. Iespējams, tie cilvēki, kas atbalsta šīs shēmas īstenošanu, vairs nebūs pie varas tad, kad par to visu Latvijai būs jāatbild. Un protams, maksās par to nodokļu maksātājs. Jau pašlaik, lai kompensētu šīs atlaides, nauda tiek ņemta no nodokļu maksātāju naudas. Jājautā, kāpēc jāņem līdzekļi no tās naudas, kas var tikt novirzīta kaut vai bibliotēkas būvei vai skolotājiem, tā vietā, lai piešķirtu šo naudu ārvalstu aviokompānijai.

Aprakstītā situācija pasažieru aviopārvadātāju nozarē Latvijā ir absolūta konkurences kropļošana, savukārt nesen atbalstītais Eiropas direktīvas projekts vērtējams pozitīvi, jo dod cerības, ka situācija Rīgas lidostā varētu uzlaboties. Es iestātos par to, lai visiem šīs nodevas būtu vienādas. (..) Tad vismaz tiks ievērots direktīvā minētais vienlīdzības princips. Iebildumu nevarētu būt arī tad, ja visiem pārvadātājiem tiek piemērots nodoklis 3 eiro par pasažieri, trūkstošo summu lidostas uzturēšanai apmaksājot no valsts budžeta. Savukārt tagad iznāk, ka tie, kuri maksā pilnu nodokli, uztur lidostu ar tās infrastruktūru (..) . Turklāt, ja tiktu realizēta godīga konkurence, pastāv iespēja, ka varētu atgriezties no Rīgas aizgājušās aviokompānijas un ātrāk parādītos jaunas…

Reklāma