2006. gadā Irākā nogalināti 16 273 Irākas iedzīvpotāji, tai skaitā civiliedzīvotāji, karavīri un policisti, ziņo Associated Press.

Irākās valdības apkopotā statistika liecina, ka 2006. gadā valstī nogalināti 14 298 civiliedzīvotāji, 1 348 policisti un 627 karavīri.

Vadoties pēc avīžu publikācijām Associated Press apkopotā statistika liecina, ka 2006. gadā Irākā noglaināti 13 738 cilvēki. Savukārt ANO ziņojums rāda, ka Irākā katru dienu tiek nogalināti aptuveni 100 irākiešu, kas kopsumā gadā sastāda 36 500 cilvēku.

2006. gadā Irākā nogalināti 822 ASV karavīru. Associated Press apkopotā statistika liecina, ka decembrī bojā gājuši 112 ASV karavīri, līdz ar to 2006. gada pēdējais mēnesis kļuvis par asiņaināko gada mēnesi Irākā. Kopš kara sākuma Irākā nogalināti 3 002 ASV karavīru.

Militāro mācību «Namejs 2018» laikā karavīri bez atļaujas un iepriekšējas saskaņošanas nevienu privātu zemesgabalu neizmantos un nevienā svešā pagalmā nebrauks, šorīt intervijā Latvijas Radio solīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

Kā ziņots, Latvijā pirmdien, 20.augustā sākas lielākās militārās mācības kopš valsts neatkarības atgūšanas «Namejs 2018», kas ilgs līdz 2.septembrim.

Kalniņš brīdināja, ka mācības aptvers teju visu Latvijas teritoriju, tāpēc iedzīvotājiem nav jāsatraucas, negaidīti sastopot karavīrus vai bruņutehniku. «Mēs neesam īpaši aicinājuši, bet sabiedrība (..) manīs mūs gan uz ielām, gan ceļiem un noteikti arī savos kaimiņos, ja kāda īpašumos vai meža masīvos atradīsies vienības, kas izpildīs savus taktiskos uzdevumus, lai trenētu spējas,» stāstīja armijas komandieris.

Viņš uzsvēra, ka iesaistītajām pašvaldībām par šīm aktivitātēm esot ziņots jau ļoti laicīgi un tām arī bijusi iespēja pabrīdināt savus iedzīvotājus. Savukārt plānotie satiksmes ierobežojumi, kad pārvietosies bruņutehnika, nebūšot ilgstoši. «Nevajag par to īpaši uztraukties, šie aizkavējumi būs nelieli, un arī troksnis būs radīts tieši ar mācību, nevis kaujas munīciju,» informēja Kalniņš.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 9 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā darbinieki. Lielākā daļa saistīta ar SIA Maxima Latvija.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2007. gada 1.janvāra līdz 17.septembrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 45 darbinieki un 191 guvis smagas traumas, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 35 un smagas traumas guvuši 211 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 9 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2007.05.21. Rīgā SIA Heliotrope kravas automobiļa vadītājs gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā.

2. 2007.09.05. Ventspilī SIA Pilsbūve būvstrādnieks guva smagas traumas, nokrītot no augstuma.

Ceturtdien, 26. februārī, Ādažu militārajā bāzē, apmācību laikā Ziema karavīri veica ledus peldi un demonstrēja ASV STRYKER bruņumašīnu.

Aizsardzības ministrijā skaidro, ka ledus peldes mērķis ir simulēt situāciju, kurā karavīrs ielūst ledū. Apmācības sniedz karavīriem rūdījumu un iemaņas, kā rīkoties šāda veida situācijā.

Ledus peldi un paraugdemonstrējumus veica Latvijas, ASV un Kanādas karavīri.

Apmācībās piedalījās arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Viņš noradīja, ka ir redzama atšķirība tajā, kā karavīri veic ledus peldi, piemēram, Kanādas karavīriem tā ir ierasta prakse, bet ASV karavīriem no Kalifornijas - nopietns pārbaudījums. «Tas ir labi, ka Latvijas, Kanādas un ASV karavīri kopā trenējas. Šis ir izdzīvošanas treniņš skarbos apstākļos un kopumā tas palīdz sagatavoties karavīriem dažādām krīzes situācijām,» norādīja R. Vējonis.

Rīt, 6. septembrī, Ādažu militārajā bāzē, plkst. 13.00, notiks Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru, kas piedalījās koalīcijas spēku vadītās operācijas "Operation Iraqi Freedom" Irākā (OIF) apbalvošana ar NBS piemiņas medaļu "Par piedalīšanos starptautiskajās operācijās".

Pasākumā piedalīsies aizsardzības ministrs Atis Slakteris, Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumu izpildītājs brigādes ģenerālis Juris Kiukucāns, NBS spēku veidu un pavēlniecību pārstāvji, karavīru radinieki un draugi.

OIF Latvijas kontingenta (LK) karavīri savus pienākumus Irākā pildīja no 2006. gada decembra līdz šā gada jūnijam.

NBS piemiņas medaļu "Par piedalīšanos starptautiskajā operācijā" saņems 73 karavīri. Ar piemiņas medaļas "Par piedalīšanos starptautiskajā operācijā" misijas numuru "6" tiks apbalvoti trīs, ar numuriem "5" - četri, "4" - viens, "3" - 15 un ar numuru "2" 33 NBS karavīri.

Pēc piedalīšanās pirmajā starptautiskajā operācijā karavīri saņem NBS piemiņas medaļu "Par piedalīšanos starptautiskajā operācijā", savukārt pēc katras nākamās dalības operācijā, karavīri saņem NBS piemiņas medaļas misijas numuru, kas norāda, cik starptautiskajās operācijās karavīrs piedalījies. Ja karavīrs ir pierādījis īpašu drosmi vai atjautību, tad medaļai pievieno divu sakrustotu zobenu zīmi.

Šogad ārpus dienesta pienākumu izpildes dažādu iemeslu dēļ bojā gājuši jau 26 karavīri.

Pieci bija Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivji un instruktori, bet divdesmit – zemessargi, Db uzzināja no NBS komandiera personīgā štāba Preses daļas virsnieka Normunda Stafecka. Divdesmit sestais bojā gājušais ir šodien atrastais, visticamāk, pašnāvību izdarījušais Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta virsseržants.

Pērn bojā gāja pavisam 24 karavīri, no tiem astoņpadsmit zemessargi, trīs NBS virsnieki, un trīs kareivji un instruktori.

Apkopojot datus par ārpus dienesta pienākumu izpildes bojā gājušajiem, konkrēts viņu nāves iestāšanās iemesls netiek norādīts. NBS statistika attiecas uz karavīriem, kas gājuši bojā ceļu satiksmes negadījumos ar personīgajiem transporta līdzekļiem, miruši veselības stāvokļa vai vecuma dēļ, vai izdarījuši pašnāvības. Nāves gadījumi notikuši karavīru brīvajā laikā – ārpus dienesta vietas, turklāt notikušo pašnāvību iemesli saistīti ar sadzīviskām, nevis darba problēmām.

No 4.septembra lauksaimniekiem, kuriem spēcīgo lietavu un plūdu rezultātā ir bojā gājuši lauksaimniecības kultūraugu sējumi un sagatavotais siens, būs iespēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās iestādēs iesniegt papīra formā aizpildītu informācijas veidlapu un pieteikties platību apsekošanai, lai saņemtu kompensācijas, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Informācijai par plūdu radītajiem bojājumiem jāpievieno no LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas izdrukāta šogad iesniegta Vienotā iesnieguma lauku bloku karte. Kartē jāiezīmē tā platības daļa, kurā pilnībā gājuši bojā lauksaimniecības kultūraugu sējumi. Informācija jāiesniedz par plūdos gājušajām sējumu platībām, kur viena lauka minimālā plūdos bojā gājusī sējumu platība ir vismaz 0,3 hektāri. Informācijas veidlapā nav jānorāda lopbarības gatavošanai paredzētās zālāju platības un papuvi, bet jānorāda bojā gājušā sagatavotā siena daudzums. No 4. septembra Informācijas veidlapa būs pieejama ZM, LLKC un LAD tīmekļa vietnēs, kā arī LLKC un LAD reģionālajās iestādēs.

Šodien, 18. jūnijā, lai turpinātu ceļu uz Latviju, Kuveitā ir ieradušies koalīcijas spēku vadītās operācijas Operation Iraqi Freedom Irākā (OIF) Latvijas kontingenta (LK) karavīri. NBS izmaksas dalībai šajā operācijā 2006.gadā bija 4,60 milj. Ls.

Kuveitā LK karavīrus sagaidīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Psihologu dienesta psihologi, Db.lv informēja NBS komandiera personīgā štāba Preses un informācijas daļas priekšnieks Uldis Davidovs.

Plānots, ka 121 OIF LK karavīri Latvijā atgriezīsies rīt, 19. jūnijā.

Šobrīd OIF dienesta pienākumus Irākā turpina pildīt četri Latvijas kontingenta Nacionālā atbalsta vienības karavīri, kuri organizē LK materiāltehnisko līdzekļu transportēšanu uz Latviju.

Kopš 2003.gada maija starptautiskajā operācijā Irākā ir piedalījušies vairāk nekā 1150 karavīru: 2003.gadā - 153, 2004.gadā - 373, 2005.gadā - 278, 2006.gadā - 224, bet 2007.gadā - 125.

Skrundas novadā aizvadītās nedēļas nogalē notika lauka taktiskais vingrinājums Mazais Namejs 2017, kura uzdevumi bija paaugstināt vienību spējas brigādes un bataljona mobilo komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā, trenēt apakšvienību spējas veikt kaujas uzdevumus apdzīvotā vietā , kā arī pilnveidot militārā lēmuma pieņemšanas procesa iemaņas brigādes un bataljona štābu personālsastāvam.

Lauka taktiskajā vingrinājumā Mazais Namejs 2017, ko organizē Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde, piedalījās aptuveni 500 zemessargi, karavīri un rezerves karavīri no Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes bataljoniem un ASV bruņotajiem spēkiem.

Svētdien, 22.oktobrī notika viesu diena, kuru apmeklēja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvežleitnants Andris Rieksts, brigādes pakļautībā esošo bataljonu komandieri un aicinātie viesi.

Lauka taktiskās mācības Mazais Namejs 2017 notiek visā Latvijā no 19. līdz 29. oktobrim un tajās piedalās vairāk nekā 2700 zemessargu un karavīru no visām Zemessardzes vienībām, rezerves karavīri, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri, kā arī zemessargi un karavīri no Lietuvas, Dānijas, ASV un Igaunijas. Mācības organizē Zemessardze, un tajās tiek pilnveidotas bataljona kaujas grupu prasmes aizkavēšanas un aizsardzības operāciju veikšanā, komandpunktu izvēršanā un komandvadības nodrošināšanā.

Rīt, 21.martā, deviņi Sauszemes spēku (SzS) Kājnieku brigādes 1.kājnieku bataljona karavīri dosies uz Nepālu, lai apgūtu iemaņas, kas nepieciešamas sekmīgai uzdevumu izpildei kalnainā apvidū, tostarp arī Afganistānā, kur mūsu karavīri pilda dienesta pienākumus NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos, liecina sniegtā informācija medijiem.

Nepālas Himalajos karavīri veiks 16 dienu pārgājienu apkārt Annapurnai, 5417 metru augstumā šķērsojot Thorong La pārēju. Pārgājienā karavīri iepazīs augstkalnu klimatu, dzīves apstākļus un šim rajonam raksturīgās īpatnības, kā arī gūs pieredzi komunikācijā ar vietējiem iedzīvotājiem.

Šis būs jau trešais posms karavīru apmācībā. Pirmās iemaņas karavīri apguva pērn, jūnijā, teorētiskās un praktiskās nodarbībās šeit pat Latvijā, bet jau septembrī 20 karavīru grupa no SzS Kājnieku brigādes 1. un 2.kājnieku bataljona devās uz Slovākiju, kur speciāli ierīkotā treniņnometnē pilnveidoja mājās iegūtās zināšanas. Tās viņi pielietoja pārgājienā Austrijā, uzkāpjot 3798 metrus augstā Alpu virsotnē Grossglocker.

Sestdien (22. martā) Bagdādē tika uzspridzināti četri ASV karavīri, tādējādi kopš kara sākuma Irākā bojā gājuši jau 4 000 ASV karavīru, ziņo Reuters.

Ziņu avoti ziņo, ka karavīri tika nogalināti izmantojot bumbu, kas novietota ceļmalā. Lielākā daļa ASV karavīru ir bojā gājuši tieši šādos incidentos. ASV sabiedrotie šajā karā Lielbritānija ir zaudējusi 175 karavīrus.

Jāatzīmē, ka Irākas karš jau ilgst piecus gadus, tas sākās 2003. gada martā. Reuters raksta, ka ASV prezidents Džordžs Bušs (George W. Bush), neskatoties uz zaudējumiem, uzskata, ka ASV ir uz pareizā ceļa, lai uzvarētu šo karu ("the United States is on track to win").

Irākas karā valstis zaudējušas sekojošu skaitu karavīru: ASV (4 000), pēc tam Lielbritānija (175), Itālija (33), Polija (21), Ukraina (18), Bulgārija (13), Spānija (11), Dānija (7), Salvadora (5), Slovākija (4), Latvija (3), Igaunija (2), Nīderlande (2), Taizeme (2), Rumānija (2), Austrālija (1), Ungārija (1), Kazahstāna (1), Dienvidkoreja (1).

Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins piektdien preses konferencē apstiprināja, ka pašlaik notiek sprādzienā Saulkrastu novadā bojā gājušo identificēšanas darbi un līdz šim ir atpazīts viens vīrietis un tas ir pieredzējušais pirotehniķis Ilmārs Āboliņš.

Zināms, ka bojā gājuši ir divi vīrieši (no tiem viens pusaudzis) un trīs sievietes. A. Grišins informēja, ka ar pirotehniku I. Āboliņa ģimenē bija saistīti trīs cilvēki ģimenē, viņiem piederēja divi uzņēmumi – Svētku aģentūra, kurai licence bija līdz šā gada vasarai. Jau pavasarī šajā uzņēmumā tika konstatēti pārkāpumi, uzieta prettiesiska pirotehnikas glabāšanas noliktava un licence atņemta. I.Āboliņam piederēja vēl viens uzņēmums - Pyro Power, kam ir gan mazumtirdzniecības veikals, gan noliktava Tukuma pusē, kur drīkst glabāt sprādzienbīstamas vielas. Šīs vietas tika pārbaudītas un pārkāpumi netika konstatēti.

«Cilvēki bija izveidojuši nelikumīgu noliktavu vai glabātuvi dzīvojamā mājā, kas ir klaji pretrunā ar visiem normatīviem un drošības pasākumiem. Tā ir klaja noziedzīga rīcība. Apjomus, kas atradās mājās, noteikt ir grūti, to noteiks ekspertīze,» informēja A. Grišins.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2007. gada 1.janvāra līdz 3.decembrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 59 darbinieki un 244 guvuši smagas traumas, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 50 un smagas traumas guvuši 272 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 11 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2007.03.22. Rīgā SIA Nig Projekti grāmatvede guva smagas traumas, ciešot ceļu satiksmes negadījumā.

2. 2007.03.22. Rīgā SIA Nig Projekti valdes priekšsēdētājs gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā.

3. 2007.10.10. Rīgā Abonēšanas centra Diena preses piegādātāja, veicot darba pienākumus, pakrita un salauza roku.

4. 2007.11.14. Liepājas rajonā SIA Arsa – 1 šoferis guva smagu traumu, veicot smagās automašīnas remontu.

5. 2007.11.16. Jēkabpilī SIA Jēkabpils PMK būvstrādnieks nomira darba vietā.

Irānā netālu no Teherānas Imama Homeini starptautiskās lidostas trešdien nogāzusies Ukrainas pasažieru lidmašīna ar vairāk nekā 170 cilvēkiem, un atbilstoši provizoriskajai informācijai neviens no aviolainerī esošajiem cilvēkiem nav izdzīvojis.

Avarējusi aviokompānijas "Ukraine International Airlines" lidmašīna "Boeing 737", kas bijusi ceļā uz Kijevu, vēsta plašsaziņas līdzekļi, atsaucoties uz amatpersonu teikto.

Pēc provizoriskām ziņām, visi pasažieri un apkalpes locekļi gājuši bojā, pavēstīja Irānas Sarkanā Pusmēness organizācija.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apliecināja, ka, pēc provizoriskām ziņām, aviokatastrofā izdzīvojušo nav.

"Atbilstoši provizoriskajai informācijai visi pasažieri un apkalpes locekļi ir gājuši bojā," sociālajā tīklā "Facebook" ierakstīja prezidents.

Ukrainas vēstniecība Irānā paziņojusi, ka, pēc provizoriskām ziņām, lidmašīna nogāzusies dzinēja tehnisko problēmu dēļ.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2007. gada 1.janvāra līdz 29.oktobrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 56 darbinieki un 210 guvuši smagas traumas, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 44 un smagas traumas guvuši 249 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 8 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2007.10.02. Rīgā SIA CBK ASFA tehniķis, veicot darba pienākumus, guva smagu kājas traumu.

2. 2007.10.19. Rīgā SIA KRS palīgstrādniekam uzkrita metāla konstrukcija un viņš nomira operācijas laikā slimnīcā.

3. 2007.10.19. Jelgavas rajonā SIA Dinex Latvia metinātājs tika atrasts miris darba vietā.

4. 2007.10.22. Madonā SIA Madonas siltums transporta apkalpes speciālists gāja bojā darba vietā.

5. 2007.10.21. Rīgā SIA Astroline divi jumiķi gāja bojā, nokrītot no celtniecības objekta jumta.

Aizsardzības ministrijas vadība ir saņēmusi un izskatījusi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) speciālās izmeklēšanas komisijas ziņojumu par 2006. gada 27. decembrī notikušo traģisko negadījumu Irākā, kurā patrulēšanas laikā gāja bojā divi, bet ievainoti trīs NBS karavīri, Db.lv informēja Aizsardzības ministrija.

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris pēc iepazīšanās ar komisijas ziņojumu uzsvēra: „Ziņojums sniedz pārliecinošu pamatojumu, ka Latvijas karavīri Gints Bleija un Vitālijs Vasiļjevs ir gājuši bojā, pildot tiešos dienesta pienākumus, tāpēc Aizsardzības ministrija piešķirs kompensācijas bojāgājušo tuviniekiem likumā paredzētajā kārtībā.”

Ministrs vienlaicīgi norādīja, ka arī negadījumā ievainotajiem karavīriem tiks izmaksātas kompensācijas, kā paredzēts normatīvajos aktos.

Ministrija lēmumu par kompensāciju izmaksām bojāgājušo ģimenēm pieņems tuvākajā laikā.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2007. gada 1.janvāra līdz 30.jūlijam Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 35 darbinieki un 148 guvuši smagas traumas. Salīdzinot - pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 28 un smagas traumas guvuši 177 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 14 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2007.04.30. Bauskas rajona Viesturu pagastā vēlēšanu komisijas locekle, krītot darba vietā, guva smagas traumas.

2. 2007.05.22. Jelgavā SIA Zemgales tehnoloģiskais centrs namdaris darba vietā guva smagas traumas.

3. 2007.07.07. Valmieras rajona Vecates pagastā SIA Sapata strādnieks darba laikā guva smagas kājas traumas.

4. 2007.07.13. Tukuma rajonā SIA Amatnieks palīgstrādnieks, veicot darba pienākumus, guva smagu galvas traumu.

5. 2007.07.14. Rēzeknes pilsētas domes Sporta pārvaldes palīgstrādnieks, veicot darba pienākumus, smagi traumēja kāju.

Laikā no 2009. gada 1. janvāra līdz 19. janvārim Latvijas Republikā darba vietās bojā gājuši 2 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 5 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 3 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 15 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 9 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.12.02. Ventspils uzņēmuma SIA Balticfich kapteinis un kuģa mehāniķis gāja bojā, apgāžoties un nogrimstot kuģim Beverīna.

2. 2008.12.31. Alūksnes rajonā SIA Alta S autovadītājs guva smagas kājas traumas, veicot darba pienākumus.

3. 2009.01.02. Daugavpilī SIA Daugavpils autobusu parks autovadītājs, izkāpjot no automašīnas vadītāja kabīnes, nokrita no kāpšļa un smagi traumēja krūškurvi.

4. 2009.01.05. Jelgavā SIA SC koks kokapstrādes mašīnstrādniekam vēderā iedūrās dēlis, kas zāģējot tika izmests no darbagalda.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2007. gada 1.janvāra līdz 13.augustam Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 36 darbinieki un 154 guvuši smagas traumas, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 32 un smagas traumas guvuši 190 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 6 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2007.07.08. Jelgavā AS Latvenergo uzskaites iekārtu inženierim darba kabinetā palika slikti ar sirdi, un viņš notikuma vietā mira.

2. 2007.07.27. Rīgas rajona Jaunmārupē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs kravas automašīnas vadītājam pa galvu trāpīja automašīnas emulsijas boilera vāks, kā rezultātā viņš guva smagu traumu.

3. 2007.08.03. Rīgas rajona Olainē SIA Inženieru tīkli-bāze, mērot izrakto tranšeju, nobruka tās mala, un smagi tika traumēts ārējo inženiertīklu montieris.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2007. gada 1.janvāra līdz 13.augustam Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 36 darbinieki un 154 guvuši smagas traumas, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 32 un smagas traumas guvuši 190 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 6 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2007.07.08. Jelgavā AS "Latvenergo" uzskaites iekārtu inženierim darba kabinetā palika slikti ar sirdi, un viņš notikuma vietā mira.

2. 2007.07.27. Rīgas rajona Jaunmārupē VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" kravas automašīnas vadītājam pa galvu trāpīja automašīnas emulsijas boilera vāks, kā rezultātā viņš guva smagu traumu.

3. 2007.08.03. Rīgas rajona Olainē SIA "Inženieru tīkli-bāze", mērot izrakto tranšeju, nobruka tās mala, un smagi tika traumēts ārējo inženiertīklu montieris.

4. 2007.08.03. Rīgas rajona Olainē SIA "Inženieru tīkli-bāze", mērot izrakto tranšeju, nobruka tās mala, un smagi tika traumēts mazās tehnikas atslēdznieks.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2007. gada 1.janvāra līdz 26.februārim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 11 darbinieki un 43 guvuši smagas traumas, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 5 un smagas traumas guvuši 58 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 16 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2006.03.23. Tukuma rajona Degoles pagasta padomes sociālā darbiniece darba vietā krita, laužot potīti.

2. 2006.10.02. Daugavpilī SIA Eko Latgale šķirotājs nokļuva slimnīcā, kur viņam konstatēja galvas traumu, kas, iespējams, gūta darba laikā.

3. 2006.12.08. Bauskas rajona Vecumnieku pagasta SIA Pakāpiens gāja bojā, krītot no kāpnēm būvobjektā Rīgas rajona Baldonē.

4. 2007.01.31. Rīgā SIA Noriss krāvējs, krītot darba vietā, lauza kāju.

5. 2007.02.09. Limbažu rajona Umurgā, SIA Zibens un Co mežizstrādes darbu laikā mežstrādniekam uz kājas uzkrita koks, radot smagas traumas.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2007. gada 1.janvāra līdz 12.novembrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 54 darbinieki un 222 guvuši smagas traumas, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 49 un smagas traumas guvuši 268 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 7 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2007.10.21. Valkas rajonā Launkalnes pagasta padomes strādnieks, veicot piespiedu darbu izpildi – rokot tranšeju kanalizācijas cauruļu nomaiņai – guva smagas traumas.

2. 2007.10.31. Ogres rajona Birzgales pagasta SIA Gratia grupa celtnieks guva smagas traumas, kad pārvietojoties pa otro stāvu, ielūza pagaidu grīdas dēlis un viņš caur otrā stāva pārsegumu nokrita līdz pirmā stāva betona grīdai.

3. 2007.11.04. Gulbenes rajonā SIA Gaujas koks meistars guva smagu rokas traumu, veicot darbgalda darbības pārbaudi.

Pēc šobrīd Valsts darba inspekcijas rīcībā esošās informācijas laikā no 2008. gada 1.janvāra līdz 1.decembrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 38 darbinieki un smagas traumas guvuši 229 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 54 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 260 cilvēki.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 11 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2005.02.13. Talsu rajona Strazdes pagastā ārsta palīdze-feldšere guva smagas traumas ceļu satiksmes negadījumā.

2. 2008.10.09. Rīgā PSIA Slokas slimnīca medicīnas māsa guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

3. 2008.11.13. Valkas rajona Jērcēnu pagastā SIA Almona celtnieks guva smagas traumas, nokrītot no augstuma.

4. 2008.11.16. Rēzeknes rajona Verēmu pagasta padomes santehniķis, veicot ūdensvada remontu, guva smagas kāju traumas.

5. 2008.11.19. Rīgā SIA Rīgas būvdarbi celtnieks, paslīdot darba vietā, guva smagu muguras traumu.

Laikā no 2008. gada 1.janvāra līdz 27.oktobrim Latvijas Republikā darba vietās gājuši bojā 30 darbinieki un smagas traumas guvuši 207 cilvēki, salīdzinoši pērn šajā pašā laikā periodā darbā bija gājuši bojā 50 darbinieki, bet smagas traumas guvuši 224 cilvēki, liecina Valsts darba inspekcijas rīcībā esošā informācija.

Aizvadītajā nedēļā Valsts darba inspekcija ir reģistrējusi un uzsākusi 12 nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros smagi cietuši un gājuši bojā šādi darbinieki:

1. 2008.10.07. Rīgā SIA Tapeks preču komplektētājs tika saspiests starp saplākšņiem, kā rezultātā viņš guva smagas traumas.

2. 2008.10.08. Rīgā SIA Intra-J atslēdzniekam ceļu remonta objektā Carnikavā uzkrita asfalta gabals.

3. 2008.10.09. Rīgā SIA BM Color būvelektriķis guva smagas traumas, nokrītot no kāpnēm.

4. 2008.10.10. Rīgā SIA Lyngson pulverkrāsošanas līnijas operators guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

5. 2008.10.10. Rīgā SIA ZRS Rumba gāzes metinātājs guva smagas traumas, veicot darba pienākumus.

Mežsaimniecība Latvijā ir ilgtspējīga, jo vietās, kurās notikusi koksnes ieguve, pēc tam mērķtiecīgi tiek atjaunotas audzes, ikgadējas koksnes pieaugums pārsniedz cilvēku nocirstās un dabiski atmirušās koksnes apjomu.

Jāņem vērā, ka mežs ir salīdzinoši agresīva ekosistēma, jo vietās, kur cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ pārstāj apstrādāt zemi, tur nekavējoties ierodas koku pioniersugas. Tā ir aizaugušas bijušās lauksaimniecības zemes, grāvji, ceļmalas, kuras, regulāri izcērtot, tiek atbrīvotas no šādiem iebrucējiem.

Meži būs varenāki

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons uzskata, ka mežsaimniecība nevar būt neilgtspējīga, jo tad tā nav mežsaimniecība. „Jautājuma, vai naftas vai grants ieguves ir ilgtspējīgas, vienkārši nav, jo ir kaut kāds katls, kurš tiek tukšots,” skaidro J. Jansons. Viņš arī nezinot, kas īsti ir atmežošana, jo šeit grūti esot kaut ko atmežot. „Latvija ir mežu zeme, un, tiklīdz cilvēki no tās pazūd – to pamet, tā ekosistēma ieņem cilvēka vietu, kuru viņš līdz tam izmantoja pārtikas audzēšanai, dzīvošanai. Tās būtībā ir savulaik mežam atņemtās teritorijas,” tā situāciju skaidro J. Jansons.