Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Irāka sāks maksāt par Irānas gāzes importu ar naftu, lai apietu sarežģītu mehānismu, par kuru tā vienojusies ar ASV, un nepārkāptu ASV sankcijas pret Irānu, otrdien paziņoja Irākas premjerministrs Mohameds Šia al Sudani.

Irānas gāze ir svarīga Irākas elektroenerģijas ražošanai, bet ASV sankcijas pret Irānas naftu un gāzi nosaka ierobežojumus Bagdādes iespējām samaksāt par Irānas gāzes importu.

Saskaņā ar sankcijām Irākas maksājumi par gāzi nevar tikt tieši nodoti Irānai, bet tie jāieskaita bankas kontā, kuru Teherāna var izmantot, lai finansētu pārtikas un medikamentu importu.

Šīs maksājumu sistēmas dēļ izveidojušies lieli Irākas parādi, kas pamudinājuši Irānu periodiski atslēgt gāzes piegādes Irākai.

Ar naftu bagātā Irāka ir atkarīga no Irānas gāzes importa, lai nodrošinātu trešdaļu no savām enerģijas vajadzībām.

Irāna pirms 10 dienām samazināja uz pusi gāzes piegādi Irākai tās nesamaksāto rēķinu dēļ, kas pārsniedz 12 miljardus ASV dolāru. Šī nauda ir noguldīta Irākas bankas kontā, kuru Teherāna nevar izmantot, otrdien televīzijas uzrunā paziņoja Irākas premjers.

No 21. oktobra līdz 26. oktobrim Rīgā viesosies sešas Irākas sievietes – uzņēmējas, lai piedalītos sieviešu uzņēmēju pieredzes apmaiņas programmā Stiprinot sievietes lomu sabiedrībā biznesā un attīstībā (Enhancing Women’s Role in Society Business and Development), informē Ārlietu ministrija.

22. oktobrī Ārlietu ministrijā apaļā galda diskusijā plānota pieredzes apmaiņa par sievietes pozīcijām uzņēmējdarbībā un sabiedrībā, kā arī tiks pārrunāta Latvijas loma Irākas pilsoniskās sabiedrības atbalstam. Diskusiju vadīs Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edgars Skuja.

Vizītes ietvaros Irākas sievietēm paredzētas tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru un eksprezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Vizīti veido Ārlietu ministrija sadarbībā ar nevalstisko organizāciju Līdere un uzņēmumu MRS grupa. Sadarbības projekts paredz uzņemt Irākas sieviešu uzņēmēju delegāciju un sniegt tām mentoringa kursus par uzņēmējdarbības sākšanu, attīstību un sievietes pozīcijām uzņēmējdarbībā, kā arī sabiedrībā. Tāpat projekta ietvaros plānota konference.

Ukrainā virs Kremļa atbalstītās kara darbības zonas notriektā lidmašīna ar 298 bojā gājušajiem ir viens no lielākajiem aviācijas negadījumiem pasaulē. Šādos gadījumos neizbēgami rodas arī jautājums par to, kurš un vai kompensēs zaudējumus un kādā apmērā. Cik lieli vispār ir zaudējumi un kāda ir bijusi līdzšinējā prakse pasaulē? Svarīgs aspekts ir arī lidmašīnas lidošana pāri kara darbības zonai un vai tā oficiāli skaitās kara darbības zona, vai varbūt tomēr juridiski izrādīsies, ka lidmašīnu notrieca teroristi – visa šī informācija ietekmēs lēmumus par kompensācijas lielumiem un par aviosabiedrības atbildību.

Jāatzīmē, ka lielā augstumā lidot pāri kara darbības zonām ir pasaules aviosabiedrību regulāra prakse. Katru dienu tūkstošiem lidmašīnu lido pāri vietām ar dažādu kara darbības aktivitāti. Pāri nemierīgajam Ukrainas austrumu reģionam līdz pagājušajai nedēļai katru dienu lidoja pasažieru lidmašīnas, un arī reisa MH17 notriekšanas pēcpusdienā tur gaisā atradās vairāku aviosabiedrību lidmašīnas. Tiek uzskatīts, ka lidot 10 000 metru augstumā ir salīdzinoši droši, jo ar roku pārnēsājamās pretgaisa raķetes tik augstu nesniedzas, bet parastiem nemierniekiem un līdzīgiem grupējumiem augsti attīstītu pretgaisa aizsardzības ieroču nav - tādi ir tikai lielu valstu oficiālam armijām. Pat arābu un rietumu atbalstītajiem Sīrijas nemierniekiem pretgaisa aizsardzības ieroči netiek izsniegti, par ko gan viņi regulāri sūdzas. Tomēr, kā secināms no publikācijām pasaules presē, tad Ukrainas nemiernieki tiek apgādāti ar daudz jaudīgākiem ieročiem, tai skaitā pretgaisa aizsardzības raķetēm. Šobrīd masu medijos cirkulē ziņas un versijas par to, ka Malaizijas lidmašīnu notrieca Krievijas atbalstītais grupējums ar Krievijas armijas piegādātu raķeti BUK, lai gan domas dalās par to vai pašu raķeti izšāva Krievijas armijas personāls vai arī tās atbalstītie militārie formējumi. Apstāklis, ka militārie formējumi cenšas ierobežot piekļuvi pie lidmašīnas atliekām un pierādījumiem, netieši liecina, ka viņiem vai viņu atbalstītājiem ir, ko slēpt.

Turpinot eksporta tīkla paplašināšanu Tuvajos Austrumos, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums un Baltijas valstīs vadošais saldējuma ražotājs Food Union uzsāk eksportu uz Irāku, kur Latvijā ražoti piena produkti un saldējums būs pieejami vairāk nekā 200 lielveikalos lielākajās Irākas pilsētās – Bagdādē, Erbīlā, Suleimanijā, Dahukā, Kirkūkā, Basrā u.c., informē uzņēmumā.

Food Union produkti būs nopērkami arī otra lielākā mazumtirgotāja pasaulē Carrefour grupas veikalos visā Irākas teritorijā.

«Pirmā 7 tonnu krava ar Ekselence, Pols un Nu Fruit saldējumiem ar īpašām etiķetēm Irākas tirgum jau ir nosūtīta un veikalos šajā tirgū parādīsies no 20. jūnija. Vienlaikus notiek pārrunas par plaša sortimenta piena produktu eksportu, kas tiks uzsākts jau tuvākajā laikā. Pašreizējās vienošanās ar partneriem Irākā paredz, ka katru mēnesi uz Irāku nosūtīsim vismaz 20 tonnas piena produktu un saldējuma, tādējādi Irākas tirgum kļūstot par vienu no mūsu stratēģiski svarīgajiem tirgiem. Taču nākotnē šo apjomu plānots būtiski palielināt,» stāsta Normunds Staņēvičs, AS Rīgas Piena kombināts (Food Union grupa) valdes priekšsēdētājs.

Kremļa kontrolētais Krievijas naftas uzņēmums «Rosņeftj» otrdien paziņoja, ka Irākas Kurdistānas varasiestādēm par piecu naftas lauku izpēti un izstrādi avansā samaksājis 1,3 miljardus ASV dolāru (1,1 miljardu eiro).

«Rosņeftj» vienošanos ar Irākas Kurdistānu noslēdza oktobrī.

Kopīgā naftas izpētes programma un ieguves pilotprojekts tiks sākts nākamgad. Ja tas būs veiksmīgs, «Rosņeftj» pilnu naftas lauku attīstīšanu sāks 2021.gadā.

Kompānija pavēstīja, ka piecos naftas laukos, pēc piesardzīgām aplēsēm, var iegūt apmēram 670 miljonus barelu naftas.

Irākas Naftas ministrija paudusi neapmierinātību ar šo vienošanos, paziņojot, ka šādas vienošanās drīkst slēgt tikai Irākas federālās institūcijas.

«Rosņeftj» un Irākas Kurdistāna jau ir sadarbojušās naftas tirdzniecībā.

Kurdistānā septembrī notika neatkarības referendums, kurā pārliecinošs vairākums balsotāju atbalstīja atdalīšanos no Irākas. Tas izraisījis kurdu kaujinieku un Irākas spēku militāru konfrontāciju un raisījis bažas par naftas piegādēm no reģiona.

Parex Asset Management

Pagājušajā nedēļā naftas cenas pasaules tirgos turpināja mētāties, pieaugošās kara varbūtības rezultātā sasniedzot jaunus maksimumus. Nedēļas laikā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena pakāpās par 1.3%, līdz 33.27 dolāriem, Urals jēlnaftas cena pieauga par 1.6%, līdz 31.82 dolāriem, savukārt E95 degvielas cenas Eiropā palielinājās par 0.8%, līdz 335 dolāriem par tonnu.

Naftas cenas nedēļu uzsāka ar izrāvienu uz augšu, ko noteica ASV un Lielbritānijas kārtējie izteikumi par jaunas rezolūcijas pieņemšanas nepieciešamību un mudinājumi Apvienoto Nāciju Organizācijai beidzot rīkoties. ASV un Lielbritānija vēlas, lai jaunā rezolūcija, kas atļautu militāra spēka lietošanu Irākas atbruņošanai, tiktu pieņemta jau 7. martā. Nozīmētais datums sakrīt ar kārtējo ANO ieroču inspektoru atskaiti par paveikto Irākā. ASV valsts sekretārs Kolins Pauvels paziņoja, ka Irākai vēl ir laiks atbruņoties, bet sabiedrībai jābūt gatavai arī bruņotiem uzbrukumiem, ja tas būs vienīgais veids, kā piespiest Irāku atbruņoties. Kā reālākais karā darbību sākuma posms tiek minēta marta otrā puse.

Parex Asset Management

ātras sabiedroto spēku uzvaras optimisms sastopoties ar Irākas armiju izgaisa, ļaujot naftas cenām ievērojami pieaugt. Nedēļas laikā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent jēlnaftas cena uzlēca par 12.1%, līdz 28.11 dolāriem, Krievijas Urals jēlnaftas cena uzšāvās par 13.8%, līdz 25.06 dolāriem, savukārt E95 degvielas cenas Eiropā nedēļu noslēdza par 12.7% augstāk - 315.00 dolāru par tonnu līmenī.

Pēc septiņas tirdzniecības sesijas ilgušās nepārtrauktas naftas cenu samazināšanās, kuras laikā naftas cenas zudēja vairāk nekā ceturto daļu savas vērtības, atskaites nedēļa aizsākās ar korekciju un cenu ievērojamu lēcienu. Iepriekšējā nedēļā tirgu valdošo optimismu par ātru un vieglu sabiedroto spēku uzvaru, šonedēļ nomainīja kara realitātes izjūta. ASV un Lielbritānijas armija pēdējā nedēļā ir sastapusies ar sīvu Irākiešu pretestību, kas sabiedroto karaspēku mēģina ievilināt ielu cīņās, kur tiem zūd tehnoloģiskā pārsvara dāvātās priekšrocības. Ziņas, ka ASV tuvākā mēneša laikā plāno nosūtīt uz kara reģionu papildus karaspēku skaidri liecina, ka kara darbība tiek plānota ilglaicīga. ASV jau ir paziņojusi, ka cīnīsies līdz pilnīgai uzvarai un ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, ieņemot Irākas pilsētas, kauja par stratēģiski svarīgo Bagdādi, visticamāk, būs īpaši grūta un ilglaicīga. Bez tam bažas rada iepriekš izskanējušās ziņās, ka Bagdādes aizstāvībai varētu tikt izmantoti ķīmiskie ieroči.

Daudzi svētceļnieki pārdod savas govis un mēbeles, lai iegūtu naudu ceļojumam, un, pārvarot bailes no apšaudēm un spridzekļiem mašīnās, drosmīgi dodas uz Irākas svētajām pilsētām. Kopš kara beigām pagājušā gada maijā, šo pilsētu apmeklētāju skaitu var mērīt simtiem tūkstošos. Galvenie piesaistes objekti Šiītu musulmaņu svētajās pilsētās – Nadžafā un Karbalā - ir vēsturiskās vietas, kur senāk pulcējušies ievērojami teoloģijas, filozofijas un zinātnes pārstāvji. Daudzi musulmaņi šīs vietas uzskata par tikpat svētām kā Meku un Medīnu. Pirms kara Nadžafa un Karbala bija mierīgas vietas, kur sievietes melnos halātos staigāja starp zinātniekiem, aizņemtas ar desmitiem gadu ilgām Korāna studijām. Tagad pilsētu tirgos valda burzma un kņada. Pārdevēji, kas gatavo lipīgus sezama saldumus, aicina tūristus nobaudīt tos. Gari autobusi, piekrāmēti ar dažāda veida precēm – apģērbu, rotaļlietām, veļas mašīnām, krāsnīm – rindās stāv uz ielām. Tūrisms ir nodrošinājis tik ļoti nepieciešamo atbalstu Nadžafas saimniecībai, un daudzējādā ziņā tas ir devis labumu iedzīvotājiem. Daži vietējie uzņem tūristus kā savus ģimenes locekļus, pacienājot ar tēju un datelēm, bieži vien bezmaksas sniedzot arī pajumti. Neliela daļa viesu ierodas no tik tālām vietām kā Indonēzija vai Dienvidāfrika, tomēr lielākā daļa tūristu nāk no Irākas kaimiņiem un nesenās “ienaidnieces” – Irānas. Daži iedzīvotāji uztraucas, ka tūristi ienes mantrausību un materiālismu šajās pilsētās, kas kādreiz bijušas vienkāršas un Dievticīgas kultūras. Daudzi Irānas tūristi atstāj pilnus maisus ar mantām, kas ir ļoti vērtīgas, salīdzinot ar Irākas iedzīvotāju algām. Tāpat irāņi ir paaugstinājuši naktsmītņu cenas no 3 līdz 120 dolāriem ASV dolāriem par nakti. Atsevišķi Irākas iedzīvotāji apgalvo, lai gan tūrisms ir uzlabojis saimniecisko situāciju, sociālā vide ir kļuvusi sliktāka. Viņi uztraucas, ka tiek iznīcinātas valsts bagātības. Pirms tam pilsētas bija pazīstamas kā reliģiskas vietas, tās bija tīras, bet tagad kļūst arvien netīrākas, jo nekādā veidā netiek regulētas tūristu grupas. Tāpat arī tiek izteikti minējumi par to, ka iespējams Irānas autobusi Irākā slepeni ieved ieročus, spridzekļus vai ārzemju kaujiniekus. Ahmeds Aldžobors, kurš janvārī kļuva par Kultūras Ministrijas jaunās tūrisma nodaļas vadītāju, atzīst ka tūristu plūsma ir radījusi haosu Nadžafā un Karbalā. Viņš ir uzsācis konsultēties ar amatpersonām par jauniem robežpunktiem, reģistrācijas sistēmu, kas nodrošinās to, ka ikviens Irākas apmeklētājs, kas iebrauc valstī, pēc laika arī izbrauc no tās, un par iebraukšanas nodokli. Avots: Eiropa.lv

Parex Asset Management

Uz pasaulē valdošās neskaidrības fona attiecībā uz turpmāko ASV un ANO rīcību Irākas jautājumā, naftas cenas pasaules tirgos aizvadītajā nedēļā samazinājās. Nedēļas laikā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena noslīdēja par 2.4%, līdz 32.63 dolāriem, Urālu jēlnaftas cena atkāpās par 2.70%, līdz 31.13 dolāriem, savukārt E95 degvielas cenas Eiropā novēlās par 6.6%, līdz 324.50 dolāriem par tonnu.

Naftas cenas nedēļu uzsāka ar nelielu atkāpšanos no pagājušajā nedēļā sasniegtajiem 29 mēnešu rekordlīmeņiem. Cenu kritumu noteica pagājušās piektdienas ANO ieroču inspekcijas atskaite, kurā inspektori paziņoja, ka tai nav pierādījumu par Irākas īpašumā esošiem masu iznīcināšanas ieročiem un pauda vēlmi turpināt inspekcijas valstī, uz ko uzstāj arī kara opozīcija: Krievija, Ķīna un Francija. Lēmumu, ka ieroču inspektoriem vajadzētu dot papildus laiku, otrdien pieņēma arī Eiropas Savienības valstu līderi. Uz šo ziņu fona investori apjauta, ka karš tik drīz varētu arī nesāksies un nolēma nofiksēt peļņu. Bez tam tirgu sasniedza ziņas par izlūklidmašīnas veiktajiem pirmajiem lidojumiem pār Irākas teritoriju. Jāatgādina, ka šādus lidojumus Irāka atļāva tikai pagājušajā nedēļā un tirgus tos uztvēra kā signālu par Bagdādes vēlmi sadarboties.

Irākas parlaments ir uzsācis plašu 17 miljardu ASV dolāru meklēšanas kampaņu, kuri esot pazuduši pēc ASV vadītās invāzijas 2003. gadā, vēsta Reuters. Naudas meklēšanā Irāka ir lūgusi ANO palīdzību.

Nozaudēta ir daļa tās naudas ko Irākai pēc Sadama Huseina gāšanas piešķīra ASV, lai valsts varētu veikt atjaunošanas un rekonstrukcijas darbus. Ievērojamā summa pazuda haotiskajā periodā, kas sekoja drīz pēc ASV iebrukuma.

«Visas pazīmes liecina, ka korumpētās ASV finanšu institūcijas ir šo naudu Irākas tautai nozagušas,» teikts Irākas vēstulē Apvienotajām Nācijām.

ASV naudu piešķīra 2003. gadā izveidotajam Irākas Attīstības fondam, kuram bija jāizmaksā algas un pensijas Irākas valdības strādniekiem, kas nodarbojās ar valsts atjaunošanu.

Tomēr, kā norāda Irāka, fonda darbību tā nekontrolējusi un piešķirto finansējumu pilnībā neesot saņēmusi. «Mēs uzskatām, ka ASV administrācijai jāpaskaidro, kur un kā šī nauda ir izlietota,» norāda Irākas valdība.

Eiropas Savienība (ES) pirmdien uzsākusi tirdzniecības un sadarbības sarunas ar Irāku, ziņo eubusiness.com. ES vairākkārt uzsvērusi, ka tā ir pret jebkurām nāvessoda formām, tai skaitā ES iebilst arī pret nāvessodu Sadamam Huseinam.

ES Ārējo attiecību komisāre Benita Ferrero-Valdnere (Benita Ferrero-Waldner) un Tidzniecības komisārs Pīters Mendelsons (Peter Mandelson) pārrunājuši iespējamo sadarbību ar Irākas premjerministra vietnieku Barhamu Salihu (Barham Salih) ar mērķi uzsākt sarunas par plaša spektra vienošanos. "Šāda ietvara radīšana ES-Irākas tirdzniecības attiecībām ir tikai neliela daļa no Irākas grūtā ceļa uz stabilitāti", sacījis P. Mendelsons.

Plānotās vienošanās mērķis ir uzlabot tirdzniecību starp ES un Irāku, kas patlaban nav attīstīta. Sadarbība varētu ietvert virkni ekonomisku jautājumu, kā arī sabiedrības attīstību un nabadzības mazināšanu, vidi, kultūru un izglītību. Būtisks jautājums būšot arī cilvēktiesības. ES vairākkārt uzsvērusi, ka tā ir pret jebkurām nāvessoda formām, tai skaitā ES iebilst arī pret nāvessodu Sadamam Huseinam, kurš tika noteisāts ar nāvessodu šomēnes par 148 šiītu noslepkavošanu 1982.gadā.

Uzņēmums Rosme šoruden ir atvēris pirmo specializēto apakšveļas veikalu Irākā, kas tika realizēts kopā ar Irākas franšīzes partneriem, informēja ražotāja pārstāve Sigita Grauduša.

Šādu soli Rosme ir spērusi, «izanalizējot Irākas tirgu un redzot, cik ierobežotas iespējas ir Irākas sievietēm iegādāties kvalitatīvu un skaistu apakšveļu ar veļai tik ļoti nepieciešamo izmēru noteikšanas un piemērotākās konstrukcijas piemeklēšanas servisu».

Līdz šim apakšveļas tirdzniecība lielākoties notikusi vietējā tirgū ar ļoti vienveidīgu, lielākoties klasisku sortimentu un bez apakšveļas veikalam raksturīgā servisa. Irākas sievietes pie tā ir pieradušas, jo iespējas izbaudīt ko citu šajā jomā nav bijušas.

Tagad tirdzniecības centrā pilsētā Najaf, kas atrodas 160 km no Bagdādes, ir atvērts Rosme veikals.

Šodien, 3.maijā, Šarmelšeihā, Ēģiptē, notika ANO un Ēģiptes valdības organizēta starptautiska konference, kas apstiprināja Starptautisko vienošanos ar Irāku (International Compact with Iraq), Db.lv informēja Ārlietu ministrija.

Starptautiskā vienošanās ar Irāku nosaka starptautiskās sabiedrības atbalstu Irākas atjaunošanai un valsts nostiprināšanai. Tā ietver Irākas valdības plānus valsts ekonomiskajai attīstībai un atjaunošanai, finanšu sistēmas nostiprināšanai, korupcijas ierobežošanai un nacionālās samierināšanās veicināšanai. Vienošanās ietver arī Irākas apņēmību vērsties pret bruņotajiem grupējumiem valstī, terorisma un vardarbības apkarošanu. Svarīgs vienošanās elements ir arī Irākas apņemšanās organizēt naftas un gāzes resursu taisnīgu pārvaldi visu Irākas sabiedrības grupu interesēs, skaidroja Ārlietu ministrija.

Latvija līdz ar pārējo starptautisko sabiedrību atbalsta apstiprināto Starptautisko vienošanos ar Irāku. Vienošanās ir solis ceļā uz arvien pilnīgāku Irākas valdības atbildības pārņemšanu par procesiem savā valstī.

Parex Asset Management

Vairākus mēnešus ilgušās neskaidrības beigas līdz ar kara sākumu izraisīja naftas cenu ievērojamu kritumu. Nedēļas laikā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent jēlnaftas cena novēlās par 19.3%, līdz 25.76 dolāriem, URALS jēlnaftas cena saruka par 24.4%, līdz 22.76 dolāriem, savukārt E95 degvielas cenas Eiropā nedēļu noslēdza par 10.1% zemāk - 281.50 dolāru par tonnu līmenī.

Tirgus dalībnieki vērtējot sabiedroto ievērojamo tehnoloģisko pārsvaru un pašreizējo kara gaitu cer, ka karš būs ātrs un sekmīgs, pat neskatoties uz ASV prezidenta Buša brīdinājumiem, ka uzvara var nenākt nemaz tik viegli kā sākotnēji izskatās. Veiksmīga un ātra kara gadījumā naftas tirgum radītie zaudējumi kara laikā varētu būt minimāli, savukārt jau pēc kara periodā no naftas cenām izgaisīs tā sauktā riska prēmija. Turklāt tiek prognozēts piegāžu apjoma pieaugums un piegāžu stabilitāte no Irākas, kas varētu izraisīt ievērojamu cenu samazināšanos.

Parex Asset Management

Ziņas par Huseina spēku sīvo pretestību un pēkšņā piesardzība amerikāņu amatpersonu izteikumos lika investoriem pārskatīt iepriekš uzplaukušās optimistiskās cerības uz sabiedroto ātru uzvaru Irākas karā. Šī noskaņojuma maiņa uzskatāmi atspoguļojās pasaules finansu tirgos: naftas cenas atkal aizgāja augšup, bet akcijas, kā arī dolārs bija spiests atkāpties no saviem iekarojumiem.

Jau pāris nedēļas pasaules finansu tirgus dalībnieki neatrauj acis no notikumiem Irākā, un jebkuras ziņas par vienas vai otras karojošās puses daudz maz nozīmīgiem panākumiem vai zaudējumiem tūlīt atspoguļojas finansu instrumentu cenu svārstībās.

Jaunā nedēļa iesākās ar aukstu dušu daudziem pārāk optimistiski noskaņotiem investoriem, jo iepriekšējā nedēļas nogale bija pārpilna ar ziņām par negaidīti sīvu Irākas karaspēka pretestību, kā arī informāciju par notriektiem sabiedroto lidaparātiem, nogalinātiem un sagūstītiem amerikāņu karavīriem utt. Kā jau bija sagaidāms, skarbās kara realitātes elpa negatīvi iespaidoja iepriekš tik sprigano dolāru, un tas sāka atdot savus iepriekšējās nedēļas ieguvumus, ātri vien nokrītot līdz zemākajiem līmeņiem kopš kara sākuma.

Bailes no teroristiem brīvdienu laikā pēc Irākas kara sākuma izjūt 41% vāciešu, par to liecina aptauja, ko veica Eiropas tūrisma institūts. Bailes visvairāk attiecināmas uz arābu valstīm, Turciju un ASV. Tūrisma institūts aptaujāja telefoniski pavisam 589 personas laika posmā no 20. līdz 23. martam. Aptaujas rezultāti liecina, ka šajā gadā 56% aptaujāto noteikti vai iespējams dosies atpūtas ceļojumā, kaut arī viena ceturtdaļa no tiem min, ka Irākas karš ceļojuma izvēles plānus tomēr būs ietekmējis. Turpretī 27% aptaujāto personu nolēmuši, ka šajā gadā iespējams atliks, vai arī vispār nebrauks ceļojumā, kuram par iemeslu arī tiek minēts karš. Kopš kara sākuma par 10% ir palielinājies to personu skaits, kuras vēlas atlikt savus ceļojumus. Kā neaprēķināms fenomens ir terora akti, kas lielākai daļai Vācijas tūrisma nozares rada vairāk raizes nekā karš. Aptaujā 60% personu atzīmē, ka arī pēc Irākas kara saglabāsies bailes, bet 90% aptaujāto min, ka bailes no terora pastāv braucot atpūsties uz tādām valstīm kā Ēģipte, Tunisija un Maroka, bet 87% baidās no terora aktiem Turcijā un 85% ASV. Ja Irākas karš ieilgs, tad nāksies krietni ciest šiem reģioniem no tūristu trūkuma. Interesanti ir tas, ka 43% aptaujāto personu saglabā bailes no terora arī citās Eiropas valstīs. Aptauja liecina, ka tūroperatoriem terora akti vai arī karš varētu krietni ietekmēt biznesu, jo lielākā daļa aptaujāto, proti 66%, uzskata, ka pašu organizēts ceļojums ar automašīnu vai vilcienu ir daudz drošāks nekā tūroperatora piedāvātais ceļojums. Vācieši par alternatīvu atpūtai ārpus savas valsts uzskata atpūtu savā zemē, kas ir patreiz kā zīme, ka vietējie tūroperatori varētu pelnīt, piedāvājot vietējos ceļojumus. 82% aptaujāto labprāt izvēlētos atpūtu Ziemeļjūras un Baltijas jūras krastos, bet 62% dotos atpūsties Vācijas Alpu kalnos. Vācijas kempingu klubs patreiz notiekošajā "Ceļojumu & kempingu" gadatirgū Esenē (26. –30. martam) atzīmē, ka šogad palielinājies ir pieprasījums pēc vietējiem atpūtas reģioniem un 2003. gads būs veltīts Vācijas tūrismam. Jau pagājušajā gadā gandrīz katrs trešais ceļojums tika veiks Vācijas ietvaros un tikai pēc tam seko Spānija (13%) un Itālija (9%). Avots: Wissen

Latvijas Unibanka

Pārskata periodā EUR/USD kurss svārstījās 210 punktu intervālā, taču pārskatu beidza tikai pie 10 punktus zemākas dolāra vērtības. Tas saistāms ar straujo Irākas kara attīstību, kuras ietekmē pārskata perioda pirmajā pusē dolārs uzkāpa par apmēram 240 punktiem. Tomēr līdz ar tirgus dalībnieku novēršanos no Irākas kara un pievēršanos ekonomiskajiem faktoriem, EUR/USD kurss veica šo pašu ceļu atpakaļ, pastiprinoties bažām par ASV ekonomikas stāvokli.

Pārskata perioda pirmajā pusē dolāru stiprināja ziņas par ASV vadītās koalīcijas panākumiem Irākā, ko raksturo gan straujā virzība uz tās galvaspilsētu Bagdādi, gan tās lidostas ieņemšana. Šīs nedēļas sākumā koalīcijas spēki iegāja Bagdādē bez gaidītās sīvās pretestības, savukārt britu spēki nostiprināja kontroli pār Irākas otru lielāko pilsētu Basru. Tirgus to uztvēra kā kara beigu signālu, un attiecīgi koriģēja arī dolāra vērtību, kas pakāpās par apmēram 200 punktiem viena dienas laikā.

Parex Asset Management

Aizvadītajā nedēļā Ziemeļjūras Brent jēlnaftas fjūčera cena pieauga par 5.20%, līdz 25.07 dolāriem par barelu, Urālu jēlnaftas cena uzlēca par 10.52%, līdz 23.53 dolāriem par barelu, savukārt 95 benzīna cena Eiropā pakāpās par 0.58% līdz 261.50 dolāram par tonnu.

Pateicoties negaidītajai ASV naftas krājumu lejupslīdei pasaules naftas cenas šonedēļ pieauga. Trešdien gan Amerikas Naftas Institūts (API), gan arī Enerģētikas Departaments (DOE) paziņoja par naftas krājumu un naftas importa apjomu samazināšanos, liekot tirgus dalībniekiem pārskatīt iepriekšējo viedokli par naftas pārpalikuma veidošanos. Tirgus pirms gaidāmās OPEC naftas ieguvju apjomu samazināšanās ir nopietni nobažījies, kādas sekas varētu izraisīt Irākas naftas ieguvju atsākšanas kavēšanās. ASV naftas krājumi patlaban atrodas aptuveni 10% zem pagājušā gada atbilstošajā periodā reģistrētajiem līmeņiem, savukārt benzīna krājumi ir 3% zem pērn reģistrētajiem krājumu līmeņiem. Irākas ieguvju atsākšanu kavē gan valstī vairākus gadus ilgušā nolaidības, gan arī kara un zagšanas seku novēršanu. Jāmin arī valdošā birokrātija ap Irākas pīrāga dalīšanu.

Parex Asset Management

Naftas cenas arī šo nedēļu noslēdza bez īpašām izmaiņām. Ziemeļjūras Brent jēlnaftas fjūčera cena samazinājās par 0.11%, līdz 26.21 dolāriem par barelu, Urālu jēlnaftas cena noslīdēja par 0.9%, līdz 24.97 dolāram par barelu, savukārt 95 benzīna cena Eiropā noslīdēja par 0.72% līdz 276.00 dolāriem par tonnu.

Kopumā naftas cenas līdz pat trešdienai saglabājās bez īpašām izmaiņām, tirgus dalībnieki gaidīja jaunus paziņojumus no OPEC un Irākas, kā arī iknedēļās Amerikas Naftas Institūta (API) un Enerģētikas Departamenta (DOE) publikācijas, kas dēļ ASV Atceres Dienas brīvdienām šonedēļ iznāca dienu vēlāk.

Nedēļās vidusdaļā cenas piedzīvoja ievērojamu atkāpšanos, kas bija saistāms ar spekulācijām ap Irākas naftas atgriešanos tirgū. Pēc pēdējām ziņām Irāka naftas eksportu varētu atjaunot jau jūnijā un līdz septembrim palielināt naftas ieguves apjomus līdz pirmskara līmeņiem - 2.5 miljoniem barelu dienā. Šajā sakarā zināmas bažas izteica pārējās OPEC dalībvalstis. Ņemot vērā, ka līdz šim uz Irāku OPEC kvotas neattiecās Saūda Arābija raizējas, ka neierobežots Irākas naftas eksports varētu izraisīt naftas cenu krahu. Kā risinājumu pasaules lielākā naftas eksportētājvalsts minēja Irākas naftas ieguvju kvotas noteikšanu pirms Līča kara esošajos līmeņos - 3.5 miljonus barelu dienā. Bez tam cenas uz leju virzīja arī ekspertu paziņojumu, ka ņemot vērā patreizējos cenu līmeņus un Irākas naftas eksporta atjaunošanas nobīdi no sākotnēji izskanējušajiem laikiem un apjomiem, OPEC 11. jūnijā plānotās tikšanās laikā varētu nesamazināt naftas kvotas.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Viena ziņa par notikumu attīstību Irākas frontē kardināli izmainīja situāciju tirgū. Daļa tirgus dalībnieku metas pirkt dolāru, kā rezultātā pieaugusi dolāra vērtība. Tomēr daudzi analītiķi uzskata, ka šāda notikumu attīstība ir īstermiņa spekulantu trakošana tirgū. Diez vai ziņa, ka dažas Irākas amatpersonas slepus ar ASV runā par padošanos, spēs ilgstoši balstīt dolāra vērtību. Kamēr nebūs reālu faktu dolāra vērtība pamazām var samazināties, kā tas jau arī notiek. Pagaidām dolāra vērtība Latvijā svārstās virs 57.6 santīmu atzīmes ar izredzēm atgriezties zem 57.5 santīmiem, ja vien Irākā nenotiks valsts apvērsums. Kā mēs redzam patreiz jebkura nopietnāka ziņa no Irākas var ietekmēt tirgu. Vislielākais ieguvējs uz Irākas konflikta rēķina šodien bija viens no lielākajiem zaudētājiem. Latvijā eiro vērtība no rīta nokrita zem 63 santīmiem, bet patlaban ir vērojams mēģinājums atgriezties atpakaļ virs šīs atzīmes. Izredzes ir diezgan reālas, kamēr vien neizzudīs kara draudi. Saņemtais trieciens ir diezgan smags un kāpšana atpakaļ virsotnē eiro nebūs tik viegla kaut vai tāpēc, ka eiro zonas ekonomika nav nekāds labais palīgs patreizējā situācijā. Gaidīsim jaunas ziņas no Irākas. Lata vērtība patreiz ir nostabilizējusies vakar sasniegtajās pozīcijās. Šodien visa uzmanība ir pievērsta notikumiem pasaulē un vietējā tirgū lielas aktivitātes nav novērojamas.

Valsts drošības dienests (VDD) sācis kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci un mieru Ukrainā, informēja VDD.

Kriminālprocess sākts pēc trīs Krimināllikuma normām par noziegumiem pret cilvēci, noziegumi pret mieru un kara noziegumiem.

Kriminālprocesā tiek vākti pierādījumi par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp, civiliedzīvotāju slepkavībām, iznīcināšanu, spīdzināšanu un citiem nodarījumiem, kā arī noziegumiem pret mieru, proti, agresijas plānošanu, gatavošanu, tās izraisīšanu, piedalīšanos tajā un agresīva kara vešanu, kā arī kara noziegumiem, piemēram, pilsētu vai citu objektu neattaisnojamu postīšanu un citiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem.

Saistībā ar minēto VDD aicina dienestā vērsties kara bēgļus, kuri Ukrainā ir fiziski cietuši no Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma vai bijuši aculiecinieki Krievijas bruņoto spēku uzbrukumam civiliedzīvotājiem vai civiliem objektiem.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Andris Lāriņš, Nordea Markets analitiķis Kara pulkstenis tikšķ arvien skaļāk, bet dolāra vērtība aug un aug. Līdz kara sākumam nu jau mazāk par 40 stundām – tā var domāt, jo diez vai Huseins atkāpsies no amata. Dolārs pēdējo pāris mēnešu laikā bija tik ļoti pārdots sakarā ar bailēm no kara, ka tagad, plānojot kara sākumu rīt vakarā vai parīt, visi metas dolāru pirkt. Diez vai kāds šaubās par ASV uzvaru, jautājums ir tikai par Irākas iespējām atbildēt. Dolāra vērtība ir sasniegusi janvāra vidus līmeņus. Latvijā šodien dolāra vērtība pietuvojusies 58.5 santīmu atzīmei. Tirgus ir diezgan nervozs un patreiz iespējams sagaidīt jebko. Eiro vērtība vakar vakarā nokrita zem 62 santīmu atzīmes un vērtības krišanās pamazām turpinās. Irākas jautājums ir galvenā tēma tirgū. Cerot uz ātru konflikta militāru atrisinājumu, tirgus dalībnieki metas pirkt dolāru, kā rezultātā vērtība krīt gan eiro, gan mārciņai, gan Šveices frankam gan citām valūtām. Ja ASV kara izmaksas nebūs milzīgas (tās jau ir pietiekoši lielas) un sekas nebūs postošas, tad eiro vērtība var turpināt kristies. Krīt jau ne tikai valūtu vērtība, arī jēlnaftas cena par barelu ir atgriezusies pie 28 dolāru atzīmes (vēl 7. martā tā bija 34.88 dolāri). Tirgū joprojām pamazām tiek pirkti lati, kas paaugstina lata vērtību pret SDR valūtu grozu. Augot dolāra vērtībai daļa tirgus dalībnieku mēģina pārdot dārgos dolārus, lai izvairītos no iespējamām negatīvām kara sekām uz dolāra vērtību. Dolāra vērtība tirgū šodien ir vairs tikai aptuveni 0.09 santīmus virs Latvijas Bankas dolāru pirkšanas kursa.