Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.

Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā¹ minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?

1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0

Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.

No pirmdienas, 27. oktobra, tiks atvieglota satiksmes plūsma Maskavas ielā posmā no Ķengaraga ielas līdz Glūdas ielai virzienā uz pilsētas robežu.

Minētajā posmā SIA Rīgas luksofors uzstādīs ceļa zīmes, kas aizliedz transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt uz šīs ielas labās malējās brauktuves, Db.lv informē Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretārs Mareks Ivans.

Maskavas ielā šobrīd šādā braukšanas virzienā ir trīs braukšanas joslas. Taisni, pilsētas robežas virzienā braucošie transportlīdzekļi un sabiedriskais transports pārsvarā iekārtojas tikai vidējā braukšanas joslā, vairojot satiksmes sastrēgumus pat uz Krasta ielas.

Lai atslogotu satiksmes plūsmu uz Krasta ielas un Maskavas ielas, tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt uz Maskavas ielas labās malējās braukšanas joslas virzienā uz pilsētas robežu posmā no Ķengaraga ielas līdz Glūdas ielai, pagarinot apstāšanās un stāvēšanas aizlieguma zonu, kas šobrīd darbojas no Slāvu ielas līdz Ķengaraga ielai. Šādas satiksmes organizācijas izmaiņas ļaus taisni braucošajiem izmantot labo malējo braukšanas joslu savā iecerētajā braukšanas virzienā no pilsētas centra uz Ķengaragu.

Tiltam pār Juglas kanālu Brīvības gatvē ir noslēgusies puse no rekonstrukcijas darbiem. No sestdienas, 22. novembra, abas braukšanas joslas virzienā no Rīgas centra tiks novirzītas pa izremontēto tilta daļu. Virzienā uz Rīgas centru satiksme tiks organizēta pa divām braukšanas joslām pār pagaidu tiltu tāpat kā līdz šim.

Kā ziņots, kopš šā gada jūlija norisinās tilta pār Juglas kanālu paplašināšanas darbi. Šādi pār tiltu līdzšinējo divu braukšanas joslu vietā tiks ierīkotas trīs braukšanas joslas katrā virzienā, palielinot tilta satiksmes caurlaides spēju. Saskaņā ar Rīgas domes Satiksmes departamenta prasībām remontdarbu laikā būvdarbu veicējam jānodrošina satiksmes plūsma pa divām braukšanas joslām abos braukšanas virzienos.

Tilta pār Juglas kanālu paplašināšana tiek veikta Brīvības gatves pilnveidošanas darbu ietvaros, lai novērstu tā sauktā „pudeles kakla” veidošanos. Šobrīd Brīvības gatvē gan pirms, gan mazliet pēc tilta pār Juglas kanālu ir nodrošinātas trīs braukšanas joslas katrā virzienā. Pēc tilta rekonstrukcijas līdzšinējo divu braukšanas joslu vietā tiltam būs trīs braukšanas joslas katrā virzienā.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta un Drošas Braukšanas Skolas (DBS) pētījuma rezultāti liecina, ka 37% Latvijas iedzīvotāju pēdējos mēnešos izvēlas nebraukt ar savu automobili, tā vietā priekšroku dod sabiedriskajam transportam vai pārvietojas kājām.

50% iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem, kā arī gados jauni cilvēki gada nogalē atteikušies no automašīnas kā pārvietošanās līdzekļa izmantošanas vispār.

„Automašīnu skaita samazināšanās uz ielām un ceļiem ir ekonomiskās situācijas rezultāts - šī brīža situācija cilvēkiem liek pārdomāt, cik bieži un vai vispār izmantot auto kā pārvietošanās līdzekli. Patlaban daudzi iedzīvotāji atsakās no auto lietošanas, tāpēc mazinās satiksmes intensitāte, līdz ar to arī ceļu satiksmes negadījumu skaits. Tomēr atlīdzību statistika rāda, ka, neskatoties uz automašīnu skaita samazinājumu ielās un piesardzīgāku autovadītāju braukšanas stilu, dienās, kad pēkšņi mainās laika apstākļi - piesalst vai strauji uzsnieg, atlīdzību pieteikumu skaits palielinās pat līdz divām reizēm. Tas liecina, ka autovadītāju braukšanas prasmes ir nepietiekošas un negadījumu risks pieaug tieši straujas laikapstākļu maiņas gadījumos, kad autovadītājam ir jāmaina braukšanas stils un taktika,” atzīst AAS „Balta” Atlīdzību direktore Madara Melnmate. ”Esam gandarīti sākt izglītojošu un informatīvu projektu kopā ar Drošas Braukšanas Skolu, lai vērstu autovadītāju uzmanību braukšanas prasmju pilnveidei, kas samazinātu iespējamo negadījumu risku.”

Latvija autoskolu apmācību līmeņa jomā nav pati sliktākā valsts pasaulē, bet arī ne labākā, uzskata Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks.

Drošas Braukšanas Skolas (DBS Autoskolas) vadītājs ir runājis ar saviem kolēģiem Lielbritānijā, kur apmācību process tiek organizēts citādi. Mums diezgan daudz kas ir palicis no senajiem laikiem, piemēram, apmācību process. Lielbritānijā teoriju var mācīties pats un pēc tam eksāmenu kārtot elektroniski. «Lielākā atšķirība Latvijai un Lielbritānijai eksāmenu jomā ir tas, ka tur uzdotie jautājumi nav, lai «iegāztu», bet gan, lai pārbaudītu zināšanas. Taču Latvija arī pārorientējas uz Lielbritānijas pieeju,» norāda J. Vanks. Viņš atzinīgi vērtē modernizētos CSDD teorijas eksāmenus, kuros ir ieviesti video jautājumi. Video jautājumu mērķis ir veicināt jauno autovadītāju izpratni par drošu rīcību uz ceļa, kā arī sekmēt pieklājību un toleranci starp satiksmes dalībniekiem.

Vai satiksmes loģiskai sakārtošanai Rīgā, patiešām ir vajadzīgi milzīgi līdzekļi?Neapšaubāmi, ieguldījumi ir vajadzīgi, un ņemot vērā situācijas nopietnību Rīgā, neviens ieguldījums satiksmes uzlabošanā nebūs par lielu uz vispārējā zaudējumu fona, ko rada sastrēgumi.

Izbrīnu rada tas, ka atbildīgās amatpersonas neveic efektīvus pasākumus, lai uzlabotu esošo situāciju, vai arī dara to ļoti kūtri.

Dzīvojot ārzemēs, bieži nācās novērot kā tas tiek darīts tur, piemēram, regulāri tiek uzturēta diskusija ar sabiedrību, sūdzības un ierosinājumi tiek izskatīti bez „birokrātijas starpposma” un maksimāli ātri. Parādība, kad uz ceļa vai nozīmīgākajos krustojumos strādā atbildīgo institūciju darbinieki, bija gandrīz vai ikdienišķa. Šie cilvēki veica dažādus mērījumus, uzstādīja transporta plūsmas skaitītājus, regulēja luksofora gaismu intervālus, veica pētniecisko darbu, lai optimizētu satiksmi. Un jāsaka, ka tas viņiem arī izdevās. Uzlabojumi tika momentāni ieviesti dzīvē, attiecīgā operācija parasti aizņēma no dienas līdz divām, un komplicētākās vietās tā noritēja aptuveni nedēļu. Jāpiebilst, ka tas traucējumus satiksmei neradīja, jo visi darbi, kas varētu ietekmēt transporta kustības plūsmu, tika veikti naktī.

No 16 piekrastes pašvaldībām 11 jau pieņēmušas lēmumu pārņemt piekrastes joslu savā īpašumā, bet trīs pašvaldības ir pret šāda īpašuma pārņemšanu.

Limbažu, Nīcas un Rucavas novadu domes ir pret piekrastes joslas pārņemšanu pašvaldības īpašumā un ir pieņēmušas lēmumus piekrist pludmales apsaimniekošanai tad, ja tiks piešķirts valsts finansējums. Savukārt Liepājā, Ventspilī un Grobiņas novadā ir sagatavošanā pozitīvs lēums par piekrastes joslas pārņemšanu. Dažādas iebildes un nosacījumi ir arī tām pašvaldībām, kuras piekritušas pārņemt apsaimniekošanā piekrastes joslas. Salacgrīvas novada dome ir pieņēmusi lēmumu pārņemt savā īpašumā to piekrastes joslas daļu, kas nepiekritīs ministriju pārvaldībai.

Rojas novada dome ir pieņēmusi lēmumu pēc piekrastes joslas sakārtošanas un ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda pārņemt savā īpašumā piekrastes joslu ciemu robežās, kā arī publiskās pludmales, kas robežojas ar Rojas novada pašvaldības īpašumiem. Pirmdien, 7.jūnijā, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ietvaros strādājošās Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības (LPPA) pašvaldību vadītāju tikšanās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministri Dagniju Staķi jautājumā par Baltijas jūras piekrastes joslas/pludmales pārvaldību. Tikšanās dalībnieki atbalstīja ministres iniciatīvu sasaukt augsta līmeņa politisko sanāksmi par piekrastes joslas iespējamu pārņemšanu pašvaldību īpašumā un apsaimniekošanā, informē LPS. Pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka pašvaldības atbilstoši savām iespējām piekrasti ir apsaimniekojušas, taču tā ir ne tikai jāapsaimnieko, bet arī jāattīsta.

No trešdienas, 3. septembra Rīgā satiksme pār Juglas kanālu virzienā uz centru tiks novirzīta pār pagaidu tiltu.

Lai palielinātu tilta pār Juglas kanālu satiksmes caurlaides spēju, šobrīd norisinās tilta paplašināšanas darbi. To rezultātā pār tiltu līdzšinējo divu braukšanas joslu vietā tiks ierīkotas trīs braukšanas joslas katrā virzienā. Lai remontdarbu laikā nodrošinātu satiksmes plūsmu pa divām braukšanas joslām katrā virzienā tāpat kā līdz šim, no rītdienas, 3. septembra, satiksme virzienā uz centru pār Juglas kanālu tiks novirzīta pār pagaidu tiltu.

Satiksme pār pagaidu tiltu virzienā uz centru tiks organizēta pēc rīta maksimuma stundu laika.

Tilta pār Juglas kanālu paplašināšana tiek veikta Brīvības gatves pilnveidošanas darbu ietvaros, lai novērstu tā sauktā pudeles kakla veidošanos. Šobrīd Brīvības gatvē gan pirms, gan mazliet pēc tilta pār Juglas kanālu ir nodrošinātas trīs braukšanas joslas katrā virzienā. Pēc tilta rekonstrukcijas līdzšinējo divu braukšanas joslu vietā tiltam būs trīs braukšanas joslas katrā virzienā.

No pirmdienas, 14.augusta, uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.-28,6. km) sāks darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms, informē Latvijas Valsts ceļi.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un labākas dzīves meklētāji no Latvijas. Arī Dubultais Īru ar Nīderlandes sviestmaizi vairāk izklausās pēc kaut kā no ēdienkartes, kaut arī tās ir nodokļu pasaulē sen pazīstamas frāzes. Jā, Īrija nu jau daudzus gadus gozējas nodokļu pasaules uzmanības lokā. Kādēļ? Salīdzinoši zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 12,5% likme te nav galvenais iemesls. Arī manis iepriekš aprakstītais holdingu režīms (1) nav par iemeslu – tas ar dažādām modifikācijām pastāv vairumā ES valstu. Tomēr Īrija ir populāra, it sevišķi ASV biznesa aprindās, citas UIN īpatnības dēļ. To žurnāls The Economist savā š. g. 18. oktobra rakstā sauc par Īrijas lielāko caurumu, t.s. Double Irish (2). Kā strādā šis Dubultais Īru? Kas lācītim vēderā? Kā Latvijas uzņēmumiem tas būtu izmantojams?

Pieņemsim, Latvijā darbojas uzņēmums Krievijas Balzāms (KB). No savas peļņas tas samaksā valsts budžetā Latvijas 15% UIN, kas arī, protams, var nebūt daudz. Lai samazinātu ar UIN apliekamo ienākumu, slēpt ieņēmumus ir pretlikumīgi un tādēļ – bīstami. Tādēļ būtu jāskatās uz legālām izdevumu palielināšanas iespējām (parasti ar zaudējumiem, procentiem, autoratlīdzību u.c.). Tādēļ KB var izveidot meitas uzņēmumu Īrijā (KB IRL, sk zīmējumu zemāk) un šajā meitas uzņēmumā var izveidot patentus, tehnoloģijas, firmas, sistēmas, zinātību u.c. intelektuālo īpašumu, par ko KB maksātu uz KB IRL autoratlīdzību. KB ar Latvijas UIN apliekamā peļņa būtiski samazinātos par šiem autoratlīdzību maksājumiem uz KB IRL. Šādām izmaksām Latvijā nepiemēro arī ieturējuma nodokli.

Ceļu policija pieklājīgas braukšanas dienas ietvaros, rīt, 3. decembrī, organizē reidu, kura laikā pastiprināti sekos ceļu satiksmes dalībnieku pieklājībai uz ceļa.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta vietām Rīgas ielās, kur vadītāju neuzmanības un pieklājīgas braukšanas trūkums rada problēmas citiem vadītājiem un satiksmes drošībai kopumā, Db.lv informēja policijā.

Dienas laikā saspringtākajos Rīgas krustojumos dežūrēs Ceļu policijas ekipāžas, kas sekos vadītāju pieklājībai un aicinās vadītājus ievērot pieklājīgas braukšanas principus, kā arī dāvinās vadītājiem pasaku grāmatas „Ir labi būt labam”.

Pieklājīgas braukšanas diena tiek organizēta Pieklājīgas braukšanas nedēļas ietvaros, un tās laikā autovadītāji tiek aicināti būt īpaši pieklājīgi un kulturāli, ievērot ceļu satiksmes noteikumus un kulturālas braukšanas principus: laicīgi rādīt pagriezienus, nepalikt krustojumos pie aizliedzošā signāla un iekļauties vienotā plūsmā, ievērot rāvējslēdzēja principu, nerādīt nepieklājīgus žestus un nelamāties pie auto stūres u.c.

Asas diskusijas par agresīvu auto vadīšanas stilu un tā ļauno ietekmi uz satiksmes drošību Latvijā notiek jau vairākus gadus. Līdz šim vairāk ir notikusi cīņa ar sekām nevis cēloņiem, jo tikpat kā neviens nav runājis par to, kas izraisa agresīvu braukšanu, palielina sastrēgumus un ir iemesls daudzām avārijām.

Paši satiksmes dalībnieki jaunākajā aptaujā atklājuši, ka autovadītāji nemēdz rēķināties ar citiem un, veicot dažādus manevrus, nedomā ar galvu. Daudzu problēmu sakne ir autovadītāju savstarpējās attiecības, kā arī atsevišķu egoistisku satiksmes dalībnieku ieradumi, kuriem nemainoties, nemainīsies mūsu ikdiena uz autoceļiem.

Gandrīz puse no autovadītājiem - 49,7% - uzskata, ka kopējā auto braukšanas kultūra Latvijā ir zema vai pat ļoti zema, 48,0% uzskata, ka tā ir viduvēja, un tikai 2,2% braukšanas kultūru Latvijā novērtējuši kā augstu. Šādu braukšanas kultūras vērtējumu atklāj sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS jaunākā auto braucēju aptauja. Vērtējot paši savi, autovadītāji nav bijuši tik kritiski – tikai 3,8% atzinuši savu auto vadīšanas kultūras līmeni kā zemu vai ļoti zemu. Lielākā daļa – 50,3% - autovadītāju uzskata, ka viņu līmenis ir viduvējs, un 41,5% savu braukšanas kultūru novērtējuši kā augstu vai pat ļoti augstu.

Naktī uz otrdienu, 3.oktobri, uz Jelgavas šosejas no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.-69,2. km) un uz Ventspils šosejas (A10) no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.-140,8. km) sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi.

Kā arī divi vidējā ātruma kontroles posmi sāks darboties uz Liepājas šosejas: no krustojuma ar autoceļu Tebra-Kazdanga-Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.-169,7. km) un no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava-Tušķi-Tukums (P98) (26,1.-38,0. km).

Šajos posmos iekārtas kontrolēs vidējo ātrumu, OCTA, tehnisko apskati un autoceļu lietošanas nodevas samaksu.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Turpinoties gājēju pārvada būvdarbiem Kārļa Ulmaņa gatvē pie Beberbeķu ielas, naktī no 29. uz 30. novembri virs izbūvētajiem gājēju tilta balstiem ar autoceltņa palīdzību tiks uzstādīta nesošā tērauda laiduma konstrukcija. Šajā laika posmā satiksme būvdarbu zonā tiks organizēta pa vienu braukšanas joslu katrā virzienā.

Kā informē būvdarbu veicējs SIA Tilts, naktī no sestdienas uz svētdienu satiksme šajā Kārļa Ulmaņa gatves posmā tiks organizēta pa vienu braukšanas joslu katrā virzienā, lai nodrošinātu darba zonu autoceltnim. Lai pēc iespējas neapgrūtinātu iedzīvotāju pārvietošanos, satiksme tiks organizēta naktī no pulksten 01.00 līdz 06.00. Laiduma konstrukcijas uzstādīšanas brīdī drošības apsvērumu dēļ satiksme zem gājēju pārvada tiks īslaicīgi apturēta.

Aicinām autovadītājus, kuri ieplānojuši minētajās nakts stundās izmantot šo Kārļa Ulmaņa gatves posmu, apsvērt citu braukšanas maršrutu. Pēc laiduma konstrukcijas montāžas darbiem svētdienas, 30. novembra, rītā satiksmei tiks atvērtas divas braukšanas joslas katrā virzienā.

Pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma ir apzinātas ielas, kur iespējams ierīkot sabiedriskā transporta joslas tā kustības uzlabošanai. Raksta pielikumā - shēmas!

Sabiedriskā transporta joslas ir būtiskas, lai sabiedriskajam transportam sniegtu iespēju apbraukt sastrēgumus un uzlabotos tā kustības ātrums, akcentē Satiksmes departaments.

Izvērtējot Rīgas centra ielu tīklu, satiksmes organizāciju un sabiedriskā transporta maršrutu izvietojumu, ir izstrādāti priekšlikumi izveidot sabiedriskā transporta joslas sekojošās ielās vai to posmos:

- Raiņa bulvārī;

- pār Zemitānu tiltu un Aleksandra Čaka ielas posmā līdz Ērgļu ielai;

- Brīvības gatves posmā no Mazās Biķernieku ielas līdz esošajai sabiedriskā transporta joslai;

- Brīvības gatves posmā no Cēsu ielas līdz Pērnavas ielai;

- Brīvības ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Raiņa bulvārim;

Valdība 11.augustā atbalstīja Ķekavas apvedceļa būvniecību kā pirmo nozīmīgo industriālo publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu Baltijā, kas tiks īstenots pēc "projektē-būvē-uzturi-finansē" modeļa.

Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par ilgtermiņa saistību uzņemšanos projekta īstenošanai, varēs noslēgties iepirkuma procedūra, kuras rezultātā Iepirkuma komisija piešķirs izvēlētajam privātajam partnerim tiesības slēgt PPP līgumu.

Publiskais partneris šajā projektā būs valsts Satiksmes ministrijas personā, kuras vārdā projektu īsteno VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC). Privātais partneris - publiskā iepirkuma rezultātā izvēlētais privātais uzņēmējs.

"Valdības lēmums tiešām ir vēsturisks Latvijas autoceļu būvniecībai, jo tas paver pavisam jaunu lappusi nozares attīstībā," uzsver VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Atzīstot uz Via Baltica pašreiz manāmo pusotras joslas transporta kustību par kļūdu, Satiksmes ministrija akcentē nepieciešamību būvēt divu braukšanas joslu ātrgaitas ceļus un automaģistrāles, šodien, 8.aprīlī, ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.

Kā norāda laikraksts, projektiem vajadzīgās summas ir astronomiskas, tomēr tie jau iekļauti valsts autoceļu attīstības un finansēšanas programmā 2008.–2013. gadam.

Šajā programmā kā pirmā iekļauta tā saucamās Maskavas šosejas (posms Tīnūži–Koknese) būvniecība. Kā ātrgaitas iecerēts būvēt arī Sēnītes ceļu (posms autoceļā A2 Rīga–Veclaicene), Rīgas apvedceļu (posmā Baltezers–Saulkalne), Jūrmalas apvedceļu (Priedaine–Sloka) un arī ceļu uz Jelgavu. Šiem ceļiem plānotas četras joslas.

"Via Baltica ar pusotru joslu katrā virzienā bija ļoti liela kļūda. Nebija tik lielas mašīnu intensitātes, nebija arī tik daudz naudas, taču šīs vienas joslas ietaupīšana mums nākotnē maksās ļoti daudz," atzinis arī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers.

Lai arī pēc sākotnējām iecerēm visai Latvijas Austrumu robežas infrastruktūrai bija jābūt izbūvētai jau 2019. gada nogalē, tā paša gada septembrī visi darbi tika apturēti un nav atsākti vēl aizvien. Migrantu krīze atkal saasinājusi jautājumu par šīs robežas infrastruktūras nepieciešamību.

DB pērn septembrī klātienē pārliecinājās par to, kāda ir austrumu robeža ar un bez infrastruktūras (skatīt video).

Latvijas - Krievijas robežai 53,6 km garumā un gar Baltkrievijas robežu attiecīgās infrastruktūras šobrīd nav.

Saeima piešķir paātrinājumu

Šogad Latvijas-Baltkrievijas robežai cenšas pārkļūt nelegālie migranti un valsts ir mobilizējusi ievērojamus resursus, lai to nepieļautu. Saeima 19.augustā, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kuri paredz noteikt gadījumus un kritērijus, kad pie ārējās robežas var noteikt patrulēšanas joslu un robežzīmju uzraudzības joslu, kā arī precizē valsts robežas joslas noteikšanu gar ūdenstilpēm.

Tiek uzsākti Krasta ielas seguma atjaunošanas darbi, kā rezultātā noteikti arī ievērojami satiksmes ierobežojumi, informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Krasta ielas atjaunošanu par 8,1 miljonu eiro ar pievienotās vērtības nodokli īstenos SIA Binders.

Būvdarbu zonā no Ogres ielas līdz Salu tiltam, abos braukšanas virzienos tiks slēgtas malējās labās joslas un satiksme tiks nodrošināta pa divām braukšanas joslām katrā virzienā.

Satiksmes ierobežojumi tiks ieviesti arī Krasta ielas vietējās satiksmes joslās, bet tiks nodrošināta piekļuve visām ielaipiegulošajām teritorijām.

Būvdarbu zonā tiks noteikts maksimāli atļautā braukšanas ātruma ierobežojums - pamatbrauktuvē 50 kilometri stundā, bet vietējās satiksmes joslās - 30 kilometri stundā. Automašīnu novietošana Krasta ielā būs aizliegta.

Remontdarbu laikā satiksmes organizācijas izmaiņas tiks veiktas atbilstoši būvdarbu veidiem un to dislokācijai. Nepieciešamības gadījumā, atsevišķi darbi tiks veikti nakts laikā un šādās situācijās satiksme var tikt ierobežota līdz vienai braukšanas joslai katrā virzienā.

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

Kā vēsta portāls «baltic-ireland.ie», Latvijas valstspiederīgo kopiena kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā samazinājusies par 3% jeb 660 cilvēkiem. 2011.gadā Īrijā dzīvoja 20 593 Latvijas valstspiederīgie.

5771 jeb 29% no tiem kā dzīvesvietu norādījuši Dublinu, bet, atšķirībā no brazīliešiem, spāņiem, itāļiem, francūžiem un vāciešiem, viņu dzīvesvietas pārsvarā bija nomalēs, nevis pilsētas centrālajā daļā. Ārpus Dublinas un tās piepilsētām daudz latviešu dzīvo Dundalkā, Navanā, Tulovā, Portloisā un Monaganā.

35% no Latvijas piederīgajiem dzīvoja Īrijas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000. 43% Īrijā dzīvojošo latviešu bija vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem. Šai grupai atbilst tikai 22% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Vidējais Latvijas valstspiederīgo vecums 2016.gada aprīlī bija 31,7 gadi, savukārt visu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir 37,3 gadi, vēsta portāls.

Šī brīža valsts ekonomiskajā situācijā ikviens ir spiests domāt par savu tēriņu sabalansēšanu un līdzekļu efektīvu izlietojumu. Ko mēs varam darīt, lai samazinātu savus tēriņus degvielai ?

Šoreiz piedāvājam Drošas Braukšanas Skolas (DBS) ekonomiskas braukšanas izstrādātos pamatprincipus.

Distances ievērošana

Ja autovadītājs ietur distanci no priekšā braucošās mašīnas, tas dod laiku paspēt izvērtēt situāciju un paredzēt notikumu attīstību – sekojot līdzi savam braukšanas stilam, var ne tikai ietaupīt degvielu un izvairīties no stresa, bet arī paaugstināt drošības līmeni uz ceļa.

Atbilstoša pārnesumu izvēle un motora apgriezieni

Svarīga nozīme degvielas ekonomijā ir pareizai pārnesumu un motora apgriezienu izvēlei. Vismazākais degvielas patēriņš ir sasniedzams, izvēloties augstāko iespējamo pārnesumu pie minimāliem, bet stabiliem apgriezieniem.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Naktī uz piektdienu, 8.septembri, uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei un uz Valmieras šosejas (A3) posmā no krustojuma ar vietējo autoceļu Plācis-Rozula līdz Stalbei sāks darboties vidējā ātruma kontroles posmi, informēja "Latvijas valsts ceļu" (LVC) pārstāvji.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas samaksas kontroli.

Jau ziņots, ka no 14.augusta pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms sāka darboties uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei.

LVC norāda, ka vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, negadījumu skaits samazinās.

Kārļa Ulmaņa gatvē pie krustojuma ar Liepājas ielu sākušies avārijas stāvoklī esošā lietus ūdens kanalizācijas kolektora nomaiņas darbi. Remontdarbu zonā jau nākamās nedēļas sākumā līdzšinējās vienas braukšanas joslas vietā virzienā uz centru vieglo automobiļu satiksme tiks organizēta pa divām braukšanas joslām, db.lv informē Rīgas domes Satiksmes departamenta preses sekretāre Ieva Prauliņa.

Remontdarbus veic SIA Suis Rīga. Plānots, ka kolektora nomaiņu pilnībā būs iespējams pabeigt līdz 23. jūnijam. Satiksmes noslogojuma mazināšanai kritiskajā posmā un transportlīdzekļu vadītāju un pasažieru drošībai līdz remontdarbu pabeigšanai kravu transporta satiksme tiks novirzīta pa apbraucamo ceļu.

Automobiļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām jāizmanto maršruts, kas ved pa Upesgrīvas, Kantora un Ojāra Vācieša ielām. Pēc iedzīvotāju lūguma braukšanas ātrums Kantora ielas posmā, kur ved apbraucamais ceļš, ir samazināts līdz 30 km/h.

Lietus ūdens kanalizācijas kolektors Kārļa Ulmaņa gatvē ir izbūvēts padomju gados.

Tas atrodas 5 metru dziļumā zem ielas brauktuves, un tā diametrs ir 1 metrs un 20 centimetri. Lietus ūdens kanalizācijas sistēmas sakārtošanai līdz šim ir veikti esošā kolektora defektu remonti, taču kapitālais remonts tam nav veikts kopš tā izbūves.

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".