Tūkstošiem dolāru, kas bijuši paredzēti, lai pabarotu un apģērbtu grūtībās nonākušās ģimenes ASV, ir izņemti no bankomātiem striptīza klubos Kalifornijā, raksta Losangeles Times.

Kalifornijas mērs Arnolds Švarcenegers šajā sakarā nolēmis rīkoties, lūdzot štata Sociālo pakalpojumu departamentam atskaitīt striptīza klubus no oficiālā uzņēmumu saraksta, kur labklājības pabalstu saņēmēji var izņemt līdzekļus, izmantojot valsts izdalītās bankomātu kartes.

Kalifornijas Sociālo pakalpojumu departaments norāda, ka jau sperti pirmie soļi, lai striptīza klubos Kalifornijā turpmāk bankomāti nebūtu.

Latvijas sporta klubu tīkls «People Fitness» nākamgad plāno atvērt klubus Somijas galvaspilsētā Helsinkos, Itālijas pilsētā Milānā un Apvienotās karalistes galvaspilsētā Londonā, pastāstīja «People Fitness» mārketinga direktore Aleksandra Dembo.

Viņa norādīja, ka uzņēmuma ieskatā minētie tirgi ir ļoti perspektīvi «People Fitness» sporta klubiem, jo Helsinkos, Milānā un Londonā ir ļoti augsts pakalpojuma pārklājuma rādītājs, kas, savukārt, nozīmē, ka tur ir lielāks potenciālo klientu skaits. «Mēs uzskatām, ka divi klubi katrā Baltijas valstu galvaspilsētā ir pietiekami. Šobrīd mums ir 10 000 aktīvo klientu un pakalpojuma pārklājuma līmenis Baltijas valstu tirgū šodien neļauj atvērt lielāku mūsu formāta fitnesa klubu skaitu. Turklāt mēs testējām modeli divus gadus un novērojām veiksmīgus rādītājus, tāpēc ticam šim modelim,» sacīja Dembo.

«People Fitness» pārstāve skaidroja, ka, domājot par darbības paplašināšanu, vērā tika ņemts arī tas, ka, piemēram, «People Fitness Riga Center» sporta klubā jau sasniegta maksimālā zāļu noslodze, turklāt visi ekonomiskie uzņēmējdarbības rādītāji apliecina tā sekmīgu darbību.

Īslande cer pievienoties Eiropas Savienībai trīs gadu laikā, taču tādēļ negrasās samazināt savus zvejniecības apmērus, norādījis Īslandes ārlietu ministrs Osurs Skarpheoinsons, iesniedzot formālo valsts iestāšanās pieteikumu.

Paredzams, ka tieši zvejniecība būs viens no klupšanas akmeņiem sarunās ar ES, jo ievērojamai daļai Īslandes iedzīvotāju galvenā iztika nāk tieši no zvejniecības. ES jau 26 gadus pastāv vienota zvejniecības politika, balstīta uz vides aizsardzības prasībām, līdz ar to katra dalībvalsts saņem savas nozvejas kvotas. Tā rezultātā, katru gadu miljoniem tonnu nozvejoto zivju tiek iemestas atpakaļ jūrā, lai nepārkāptu noteiktos kvotu limitus. Kvotu sadalījumu ir plānots pārskatīt 2012. gadā.

Kā Šengenas un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts, Īslande jau ir ieviesusi 75% no ES prasībām. Tomēr, neskatoties uz zvejniecības un lauksaimniecības jomām, Īslandei vēl jāveic korekcijas arī budžeta, institūciju, pētījumu, izglītības un drošības jomās.

Pretrunā ar starptautiskajiem likumiem un globāla mēroga vaļu medību aizliegumu, Īslande eksportē nokautu vaļu gaļu uz Latviju un Dāniju, liecina Īslandes valdības arhīvu informācija.

Īslandes nacionālā statistikas biroja dati uzrāda, ka vēl nesen valsts veikusi vaļu gaļas produktu eksportu uz trim valstīm. Eksports uz Dāniju un Latviju ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem pat tad, ja šie produkti ir Īslandes imports. Starptautisko tirdzniecību ar vaļu gaļas produktiem aizliedz Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CItES).

Eksportu uz Latviju apstiprinājušas varas iestādes Latvijā, kuras apsolījušas veikt izmeklēšanu šajā sakarā, ko atbalstījusi Starptautiskais Dzīvnieku labklājības fonds (IFAW).

IFAW pauž nopietnas bažas par nelegālu vaļu gaļas produkcijas starptautisku tirdzniecību, īpaši saistībā ar pašreizējām sarunām par komerciāla nolūka vaļu medību aizlieguma mīkstināšanu pasaules mērogā.

Paplašinot darbību Latvijā, budžeta klases sporta klubu ķēde Lemon Gym šā gada rudenī Rīgā atvērs savu trešo sporta klubu, kurā tiks investēti ap 500 tūkstošiem eiro, informē kompānijas pārstāvji.

Trešais Lemon Gym klubs atradīsies Ķengaragā, Maskavas ielā 264, tirdzniecības centra Ščecina telpās.

Kā ziņots iepriekš, pateicoties labvēlīgajai tirgus situācijai, līdz 2016. gada beigām Rīgā kopumā tiks atklāti četri Lemon Gym sporta klubi.

Lemon Gym ir pirmā budžeta klases sporta klubu ķēde Baltijā, kas savas durvis Latvijā vēra 2016. gada janvārī. Šobrīd Rīgā darbojas divi Lemon Gym klubi.

Jaunais sporta klubs būs aptuveni 900 m2 plašs un tajā, atbilstoši Lemon Gym sporta klubu konceptam, tiks piedāvāti vairāk nekā 70 Life Fitness trenažieri, kā arī bezmaksas wi-fi tīkls un bezmaksas stāvvieta, kas tiks paplašināta.

Lietuviešu fitnesa klubu ķēde UAB Impuls LTU janvārī uzsāks savu darbību Latvijā, atverot pirmo budžeta klases sporta klubu Lemon Gym. Pateicoties labvēlīgajai tirgus situācijai, Latvijā Lemon Gym ienākšot straujāk nekā sākotnēji plānots, nākamā gada laikā atklājot 4 jaunus sporta klubus.

Janvāra vidū pirmais Lemon Gym tiks atklāts Rīgā, Brīvības ielā 224. Tā platība būs 910 m2 un trenažieru zālē būs pieejami aptuveni 70 trenažieri.

Agrāk nekā plānots, nākamā gada pirmajā ceturksnī Slokas ielā 161 tiks atklāts otrs Lemon Gym sporta klubs, bet kopumā līdz 2016.gada beigām Lemon Gym Latvijā plāno atvērt 4 sporta klubus, kas atradīsies sabiedriski aktīvākajos Rīgas rajonos.

«Budžeta sporta klubu ieviestās pārmaiņas fitnesa tirgū Eiropā var salīdzināt ar to, kā pirms 20 gadiem budžeta aviosabiedrības mainīja ceļošanas paradumus,» ir pārliecināts Impuls LTU valdes priekšsēdētājs un Gym LV valdes loceklis Vidmantas Šiugždinis.

Samazinot izmaksas, gan valsts iestādes, gan daudzi privātuzņēmumi ir atteikušies no veselības apdrošināšanas polišu iegādes saviem darbiniekiem, tādēļ, lai arī daudzi agrākie polišu īpašnieki turpina apmeklēt sporta klubus par saviem līdzekļiem, apmeklētāju skaits šī iemesla dēļ sporta klubos ir nedaudz sarucis.

Sporto bez polisēm

«Šī gada pirmajos piecos mēnešos no sporta pakalpojumiem atteicies katras otrās polises pasūtītājs, tādēļ apjoms krities aptuveni par 60%,» stāsta apdrošināšanas sabiedrības Balta pārstāve Kristīne Martinsone. Viņa norāda, ka, izvēloties veselības polises, klienti koncentrējas uz pamatpakalpojumiem - stacionāro un ambulatoro palīdzību.

«Apdrošināšana ir gājusi uz leju, tas ir skaidrs. Kļuvis mazāk to cilvēku, kas nāca ar apdrošināšanas kartēm, tomēr daļa no viņiem turpina nākt arī bez tām,» stāsta Siguldas sporta kluba Panatta direktors Agris Lelis. Kopumā viņš lēš, ka sporta kluba apmeklējums samazinājies apmēram par trešdaļu.

Viesnīcu un restorānu pakalpojumu sniedzējs SIA Islande Hotel savā gada pārskatā ziņo, ka pagājušais gads nesis pozitīvas izmaiņas uzņēmuma finanšu rādītājos, liecina Lursoft dati.

Viesnīcas vidējais noslogojums pakāpies no 50,41% 2013.gadā līdz 54,07% aizvadītajā gadā. Pagājušajā gadā ievērojami samazinātas gan sniegto pakalpojumu, gan administrācijas izmaksas.

Pagājušajā gadā SIA Islande Hotel apgrozījums palielinājies par 8,25%, sasniedzot 2,822 miljonus eiro.

Pēc sešu gadu pārtraukuma SIA Islande Hotel pērn atkal guvusi peļņu – pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 1,017 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

2014.gadā pabeigta nekustamā īpašuma Rīgā, Ķīpsalas ielā 20, privatizācija, īpašumtiesības uz minēto īpašumu iegūstot SIA Islande Hotel. Pērn par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuvis Juris Savickis, kurš līdz šim bija uzņēmuma lielākais kapitāldaļu turētājs.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem tehnoloģiju kompānijām ir neaizmirst par klientu un primāri fokusēties uz viņa vajadzībām, nevis tehnoloģiju, nezaudējot fokusu un savu vīziju.

Tā iesaka Islandē dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas Meniga mārketinga un biznesa attīstības vadītājs Johans Bragi Fjalldals (Jóhann Bragi Fjalldal). Kompānija galvenokārt sadarbojas ar bankām un piedāvā tām savus risinājumus, ko bankas integrē savos produktos. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 70 klientu dažādās valstīs, tostarp Santander un Commerz- bank. Meniga risinājumi sasniedz 50 miljonus tiešsaistes banku pakalpojumu lietotāju. Līdz šim uzņēmums piesaistījis 34,1 miljonu dolāru investīcijas. J. B. Fjalldals uzskata, ka desmit gadu laikā finanšu pārvaldība kļūs daudz vienkāršāka un to nodrošinās banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju sadarbība. Vairāk par izaicinājumiem darbā ar bankām, investīciju piesaisti un mazu valstu uzņēmumu priekšrocībām viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

SIA Islande hotel pagājušais gads peļņu nav nesis, un gads noslēgts ar 652 tūkstošiem latu zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Pēdējais gads, kad SIA Islande hotel uzrādījusi peļņu, bijis 2007. - togad uzņēmums pārskata gadu noslēdzis ar 10,5 tūkst. Ls peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Salīdzinot ar 2011. gadu, kad SIA Islande hotel darbojās ar 1,9 miljonu latu apgrozījumu, pērn apgrozījums samazinajās par 15,8%, noslīdot līdz 1,5 milj. Ls.

Pērn viesnīcas vidējais noslogojums samazinājās par 6,28% un veidoja 38,8%. Uzņēmuma vadība skaidro, ka viesnīcas apmeklētība mazinājās saistībā ar viesnīcas numura vidējās cenas paaugstināšanu. 2011. gadā tā bija vidēji 29,92 lati par nakti, bet 2012. gadā – vidēji 40,33 lati.

Tāpat 2012. gadā SIA Islande hotel mainīja savu pārdošanas politiku, vairāk fokusējoties uz individuāliem klientiem un mazāk – uz tūristu grupām, norādīts SIA Islande hotel vadības ziņojumā.

Ekonomiskā krīze nav gājusi secen Rīgas striptīza klubiem. Krīzes dēļ strauji krities dzērušu britu un latviešu provinciāļu pieplūdums, izpētījis laikraksts Telegraf.

Tāpat laikraksts izpētījis, ka profesionālās dejotājas izkonkurē mērķtiecīgās debitantes, kas gatavas izģērbties par 5 latiem.

Kāda 29 gadīga dejotāja, triju bērnu māte Inna, kas pirms trīs gadiem sūdzējās par dzērušajiem britu tūristiem, tagad laikrakstam atzinusi, ka briti Latvijā vairs gandrīz nav - labi, ja palikusi piektā daļa tūristu. "Agrāk varēja izvēlēties, kad strādāt, taču tagad jābrauc pie klienta jebkurā laikā uz jebkuru vietu," tā viņa.

Pirms kāda laika, ka bija darba bija daudz, dejotājas varēja diktēt noteikumus, taču tagad nākas piekāpties. Striptīza dejotājas taču arī ir cilvēki. Viņām ir ģimenes, bērni, hipotēkas, līzingi...

Igaunijas fitnesa studiju tīkls «MyFitness» Igaunijā un Latvijā gatavojas atvērt «GYM!» zīmola diennakts sporta klubus, šajā projektā pirmajā gadā investējot vairāk nekā divus miljonus eiro.

«Mēs ideju par zemo cenu [sporta klubu] tīklu sākām attīstīt pirms gandrīz diviem gadiem, un tagad mēs gatavojamies atvērt pirmos sporta klubus. Nākamo 12 mēnešu laikā mēs plānojam atvērt divus klubus Igaunijā un vienu Latvijas galvaspilsētā Rīgā,» preses relīzē paziņojis «MyFitness» un «Gym Eesti» valdes priekšsēdētājs Erki Torns.

«GYM!» pirmo sporta klubu otrdien, 17.aprīlī, atvērs Tartu Vēriku sporta centrā. Savukārt sporta zāles celtniecība sākta Tallinā un to paredzēts atvērt vasarā.

«Mūsu galvenais uzdevums ir piedāvāt kvalitatīvus sporta kluba pakalpojumus par pieejamām cenām, un es uzskatu, ka »GYM!« sporta klubu koncepts būtiski atšķiras no pašreizējiem piedāvājumiem tirgū, ņemot vērā cenu, kvalitāti un līdzīgu sporta klubu nodrošināto vidi. Mēs uzskatām, ka mēneša maksa 15 eiro apmērā bez jebkādām iestāšanās nodevām arī piesaistīs cilvēkus, kuri iepriekš nekad nav bijuši sporta klubos, lai drosmīgi izmēģinātu mūsu iestādes,» minēja Torns.

Latvijas fitnesa klubu tirgus dalībnieks Atlētika pārtraucis savu 12 gadu ilgo pastāvēšanu un turpmāk bijušajās Atlētika telpās Rīgā Imantā, Zolitūdē un Barona Centrā sporta klubu pakalpojumus nodrošinās MyFitness, informē uzņēmumā.

Šovasar MyFitness jau ir atvēris divus sporta klubus, un, pievienojot šos trīs klubus, līdz 2017. gada decembrim MyFitness Rīgā kopā būs 11 klubi.

«Nesen veiksmīgi tika parakstīti ilgtermiņa nomas līgumi ar iznomātājiem, kur līdz šim darbojās Atlētika. Mūsu vēlme ir uzlabot MyFitness klubu pieejamību Rīgas rajonos, tāpēc mēs neapstāsimies pie sasniegtā un turpmākajos 2 gados atvērsim vēl vismaz 5 jaunus klubus Rīgā,» skaidro MyFitness Valdes priekšsēdētājs Erkki Torn.

«Novembrī mēs uzsāksim zīmola maiņu un veiksim nepieciešamos uzlabojumus klubos, tādēļ jau no 1. decembra visi trīs klubi sāks darboties ar nosaukumu MyFitness,» stāsta MyFitness Latvia vadītājs Ēriks Nadziņš.

Mūsdienu cilvēka dzīves ritms ir tik saspringts! Ar biznesa vidi saistītiem ļaudīm tas ir divkārt saspringts, un sports ir viens no labākajiem veidiem, kā atgūties no stresa. Tomēr iekļaut saspringtajā darba grafikā sporta nodarbības ir visai grūti. Neparedzēti pienākumi, virsstundu darbs, izbraukumi un tikšanās nereti traucē regulārus nodarbību apmeklējumus. Tāpēc reizēm ir grūti fiziskajām aktivitātēm atlicināt pat 30 minūtes, un lielie sportiskie plāni tā arī paliek ieceru līmenī, pat ja esat ideāli disciplinēts cilvēks! Kā gan lai atrod laiku gan sportam, gan biznesam? Te var palīdzēt Sportlex – vienotais sporta abonements Rīgas sporta klubiem, vēlāk arī sporta klubiem visā Latvijā.

Sportlex ir jauns sporta klubu tīkla koncepts. Pērkot vienu abonementu, klients saņem piekļuvi visiem klubiem, kuri ietilpst Sportlex tīklā: tā ir gan trenažieru zāle, gan krosfits, gan aerobika, joga, baseins, TRX, boulings, slidotava un daudz kas cits. Būtiskākā atšķirība – nav piesaistes konkrētam klubam vai ilgstošam līgumam un klienta kartītes vietā – mobilā lietojumprogramma ar ērtu interfeisu. Sportlex aplikācija palīdzēs atrast vispiemērotāko klubu pēc atrašanās vietas, attāluma, pieejamajiem pakalpojumiem un pat parādīs, kā tur nokļūt. Iespējams arī izmantot filtru vajadzīgā treniņa meklēšanai – lietojumprogramma dažu sekunžu laikā atradīs desmitiem izvēles variantu – sākot no tai-bo un beidzot ar dejām.

Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas biedri pamazām atsākuši vērt vaļā sporta klubus, tomēr pastāv liels risks, ka atsevišķi nozares uzņēmumi varētu pārtraukt darbu pavisam, aģentūrai LETA atzina asociācijas valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

"Mēs atveramies ar ļoti lielu risku, ka varam neizdzīvot," teica Kuzņecovs, piebilstot, ka ir svarīgi, lai šā brīža apstākļos netiktu pārtraukts sporta zālēm paredzētais valsts atbalsts.

Tāpat viņš atzīmēja, ka sporta klubu reģistratūrā strādājošās personas, kuras nav vakcinētas, varētu strādāt pēc līdzīga principa kā darbinieki tirdzniecības vietu kasēs - maskās un aiz norobežojošās sienas.

Viens no sporta klubiem, kas darbu iekštelpās atsāka otrdien, 15.jūnijā, bija "Lemon Gym", klientiem atverot trīs no kopumā sešiem sporta klubiem.

"Lemon Gym" Latvijas reģiona vadītājs Jevgenijs Beļakovs aģentūrai LETA sacīja, ka 15.jūnija dienas pirmā puse noritēja bez tehniskām ķibelēm. Vienlaikus viņš nenoliedza, ka apmeklētāju skaits bija būtiski mazāks nekā ierastos apstākļos. Pārsvarā klienti bija ar vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātiem, bet bija arī klienti, kuri pārslimojuši Covid-19 un ar nesen veiktiem negatīviem Covid-19 testiem.

"Nasdaq" konsolidēs savus centrālo vērtspapīru depozitārijus Eiropā ar galveno mītni Latvijā, liecina pieejamā informācija. Proti, "Nasdaq" šodien paziņoja par "Nasdaq CSD Iceland" apvienošanos ar "Nasdaq CSD SE". Apvienotā uzņēmuma "Nasdaq CSD SE" galvenais birojs atradīšoties Latvijā, bet filiāles - Igaunijā, Lietuvā un Islandē.

Tādējādi "Nasdaq CSD" uzturēs četras vērtspapīru norēķinu sistēmas: Latvijas, Igaunijas, Islandes un Lietuvas. Katra no tām darbosies zem savas nacionālās jurisdikcijas. "Nasdaq CSD" ar operācijām saistītie procesi būs centralizēti, savukārt klientu apkalpošana tiks nodrošināta visās četrās valstīs tāpat kā līdz šim.

Pēc apvienošanās Islandes filiālei būšot iespējas izmantot "Nasdaq CSD" vērtspapīru norēķinu platformu un tiešās saiknes ar citiem vērtspapīru depozitārijiem Eiropā. Vērtspapīru norēķinu platformas ieviešanu Islandes tirgos pilnībā paredzēts veikt š.g. 15. jūnijā. Tāpat "Nasdaq CSD" ir piešķirtas pilnvaras sniegt pakalpojumus Islandes vērtspapīru tirgū.

Ar bijušo Privatizācijas aģentūras vadītāju Jāni Nagli saistītā SIA Islande Hotel varēs privatizēt ēku un zemesgabalu Rīgā, Ķīpsalas ielā 20.

Minētajā adresē patlaban jau atrodas viesnīca Islande Hotel, kuru apsaimnieko SIA Islande Hotel, kura šo īpašumu līdz šim nomāja no Rīgas Tehniskās universitātes.

Saskaņā ar SIA Eiroeksperts vērtējumu, Islande Hotel ēkas un zemesgabala kopējā vērtība privatizācijas gadījumā varētu sasniegt 7.12 milj. Ls, bet jāņem vērā, ka nomnieka, tas ir, SIA Islande Hotel ieguldījumu vērtība ir 5. 32 milj. Ls. Tādējādi, ja šie ieguldījumi tiks atzīti pilnā apmērā, viesnīcas ēkas un zemesgabala privatizācijas vērtība būs ievērojami zemāka par šī īpašuma kopējo vērtību.

Eiropas tiesa atzinusi, ka Islandes valdībai nav bijis jāapmaksā Lielbritānijas un Nīderlandes uzkrājējiem pilna bankā zaudētā summa pēc Icesave bankas sabrukuma 2008. gadā, vēsta BBC.

Islandes Landsbanki pārvaldītā Icesave sabruka 2008. gadā līdz ar visu Islandes banku sistēmu. Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem zaudētos uzkrājumus pilnībā atmaksāja attiecīgo valstu valdības.

Lai neceltu paniku sabiedrībā, Lielbritānijas Valsts kases kanclers Elistairs Dārlings (Alistair Darling) lēma 230 tūkstošiem britu noguldītāju pilnībā atlīdzināt viņu zaudētos uzkrājumus kopumā 3,5 miljardu Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 2,9 miljardu latu) apmērā, krietni vairāk nekā Eiropas Savienības likumdošanā noteikto maksimālo atmaksas apjomu.

Kopš 2008. gada Lielbritānijas valdība centās panākt, ka Islande pilnā mērā apmaksā kompensāciju Lielbritānijas pilsoņiem. Sākotnēji, 2009. gadā, Islande piekrita apmaksāt pilnu summu Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem, taču, ņemot vērā Islandes iedzīvotāju iebildumus, ka summas atmaksa novestu valsti līdz bankrotam un ka šī vienošanās ir netaisna, jo neatbilst ES likumdošanai, 2010. gadā Islande atteicās atmaksāt pilnu kompensāciju Lielbritānijai. Par kompensāciju izmaksu atbildīgā Landsbanki jau faktiski apmaksājusi 90% no maksimālā kompensāciju apjoma, kuru nosaka ES likumdošana, norādījusi Islandes valdība.

Latvijas sludinājumu portālos ik pa laikam atrodami darba piedāvājumi videočatos, turklāt tiek solīta laba samaksa un darbs no mājām, bet tikai retumis par šādu darbu tiek piedāvāts darba līgums vai maksāti nodokļi. Latvijas policija patlaban ir bezspēcīga videočatu biznesa apkarošanā, ziņo TvNet.

«Šajā gadījumā fiziski seksuālie pakalpojumi klientam netiek sniegti – Latvijas likumdošana nav regulējama, lai aizliegtu šādus videočatus,» skaidro Valsts Policija. Tomēr, neskatoties uz to, darba tiesību pārkāpumus videočatu darba devēju un ņēmēju attiecībās saskatījusi Darba inspekcija.

Strādājot videočatā, darba līgums netiek slēgts, lai nav «viena trešdaļa nopelnītā jāatdod deputātiem», sarakstē ar šāda sludinājuma publicētāju noskaidrojusi kāda lasītāja. Sarakstē potenciālais darba devējs sola, ka nākamgad līgumi tikšot slēgti, tomēr jautāts par to, kādā veidā iespējams sagatavot darba līgumus bez esoša uzņēmuma, videočata meiteņu vervētājs norāda: «Līgums ir tikai ar saitu, ar kuru strādājam, bet līgums par manām un Jūsu attiecībām kā tāds nav. Ja lielākā daļa meitenes vēlēsies līgumu, izveidošu komercreģistru, tad varēsiet trešo daļu savas algas atdot deputātiem, līdz ar to mazāk saņemsiet uz rokas. Jēga nekāda. Nekas nekur valstij netiek atdots, peļņu saņem tikai meitenes un es.»

Ķīnas valdība policijai visā valstī pieteikusi sākt karu ar prostitūciju, azartspēlēm un narkotikām.

Tādējādi, piemēram, «grēku pilsētā» Donguaņā (Dongguan) šomēnes represijas pret prostitūciju rezultējušās ar tūkstoš cilvēku aizturēšanu, vēsta ziņu aģentūra Reuters.

Izmeklēšanas uzsāktas vairākās Ķīnas provincēs. Pagājušās nedēļas laikā policija aizvēra ciet 2410 prostitūcijas un azartspēļu perēkļus.

Tikmēr ziņu aģentūra Reuters sekojusi līdzi Ķīnas policijas gaitām prostitūcijas apkarošanā, reidos, kad tika slēgti bordeļi un nelegālās azartspēļu vietas.

#1/11

Foto: REUTERS/SCANPIX

#2/11

Foto: REUTERS/SCANPIX

#3/11

Foto: REUTERS/SCANPIX

#4/11

Foto: REUTERS/SCANPIX

#5/11

Foto: REUTERS/SCANPIX

#6/11

Foto: REUTERS/SCANPIX

#7/11

Foto: REUTERS/SCANPIX

#8/11

Foto: REUTERS/SCANPIX

#9/11

Foto: REUTERS/SCANPIX

#10/11

Foto: REUTERS/SCANPIX

#11/11

Foto: AP/SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus

ASV ir iekļāvušas Igauniju to valstu sarakstā, kurām nav izdevies palielināt centienus, lai apkarotu prostitūciju un piespiedu darbu, vēsta AFP.

ASV uzskata, ka Igaunijā netiek veikts pietiekams darbs, lai apturētu cilvēktirdzniecību un valstī ir liels skaits cilvēku, kas no tās cieš. «Igaunija ir piespiedu prostitūcijas un piespiedu darba izcelsmes, tranzīta, gan arī mērķa valsts,» norādīts ASV Valsts departamenta pārskatā par cilvēktirdzniecību.

Igaunijas sievietes no valsts lauku apvidiem nereti tiek spiestas nodarboties ar prostitūciju ne tikai Tallinā, bet bieži vien arī Somijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Vācijā un Itālijā. Gan sievietes, gan arī vīrieši no Igaunijas spiesti strādāt piespiedu darbu Spānijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Somijā, liecina pārskats.

Zviedrijā esošais normatīvo aktu kopums, kurš paredz sodīt par intīmpakalpojumu iegādāšanos, nevis pārdošanu, ir darbojies tik veiksmīgi, ka uz pusi samazinājis prostitūciju uz ielām, ziņo Swedish Wire.

Prostitūcijas samazināšanās gan mazāk skārusi Stokholmu, salīdzinot ar Zviedriju kopumā, taču jebkurā gadījumā Stokholmā esošo ielas prostitūtu skaits samazinājies no 280 līdz aptuveni 180.

Zviedrija bija pirmā valsts pasaulē, kas ieviesa likumu, kurš aizliedz iegādāties prostitūcijas pakalpojumus. Tas gan, iespējams, atstājis sliktāku iespaidu uz kaimiņvalstīm, jo, kamēr prostitūcija uz ielām šī likuma iespaidā samazinājusies Zviedrijā – tā palielinājusies Norvēģijā un Dānijā.

Rīgā aizvērti seši bordeļi, no kuriem trīs daudzus gadus bija tūristu labi apmeklēti un reklāmas bukletos ārzemniekiem zināmi kā masāžas saloni.

Atsākoties intīmpakalpojumu tīkotāju vasaras tūrēm, Valsts policija uzsākusi aktīvu darbību, lai Rīga zaudētu lētās Eiropas seksa galvaspilsētas statusu, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pēc policijas aktivitātēm, daudzi bordeļi mainījuši piedāvājumu un erotisko masāžu vietā piedāvā eksotisko.

Aizvērto bordeļu vidū ir masāžas saloni - Ladyland, Ecstacy, Eden un arī Adriana, par kuru policija saņēma apkārtējo iedzīvotāju sūdzības. Kopumā aizturēti deviņi cilvēki, un policija pieļauj, ka visus šos salonus vadījuši vieni un tie paši cilvēki.

Masāžas salona īpašniekiem policija arestējusi īpašumus 192 tūkstošu latu apmērā. Līdz šim viņi veiksmīgi bija izmantojuši likuma nepilnības un visus uzliktos administratīvos sodus pārsūdzēja tiesā.

Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki aizdomās par nodarbošanos ar sutenerismu aizturējuši piecu personu grupu, kas organizēja dažādu seksuālo pakalpojumu sniegšanu Rīgā.

Aizdomās turamos ONAP 3.nodaļas (Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošana) darbinieki aizturēja gan Rīgā, gan arī Rīgas rajonā. Garkalnes novadā tika aizturēts kāds jau iepriekš tiesāts 1960. gadā dzimis vīrietis, savukārt vēl četri grupas dalībnieki - 1961. gadā dzimusi, agrāk par sutenerismu sodīta persona un agrāk nesodītas 1971. gadā, 1976.gadā un 1986. gadā dzimušas personas tika aizturētas dažādās galvaspilsētas vietās.

Kā liecina policijas rīcībā esošā informācija, aizturētie organizējuši seksuālo pakalpojumu sniegšanu dažādās Rīgas vietās ar mērķi gūt materiālu labumu uz tādu personu rēķina, kuras nodarbojas ar prostitūciju.