Līderpozīcijas uzņēmumu iegādes darījumos 2007. gadā Latvijā saglabājuši ziemeļvalstu investori, un īpaši savu klātbūtni tirgū pastiprinājuši partneri no Islandes, liecina investīciju tirgus apskats. 2008. gads uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu griezumā iezīmēsies ar vairākām jaunām tendencēm.
Tāpat kā spēcīgu spēlētāju aizvadītājā gadā sevi ir pieteikuši igauņu investori, veicot astoņus pirkuma darījumus, salīdzinājumā ar četriem darījumiem gadu iepriekš. Kā jauna tendence pēdējos gados iezīmējusies starptautiska mēroga investoru interese par kompāniju iegādi Latvijas tirgū.
Ziemeļvalstu investori ir izvēlējušies ieguldīt uzņēmumos, kas ir stratēģiski atbilstoši viņu profilam un pārstāvētajai nozarei, secināts korporatīvo finanšu konsultāciju uzņēmuma Behrens Corporate Finance veiktajā investīciju tirgus apskatā par nozīmīgākajiem darījumiem 2007. gadā. Visaktīvākie no šī reģiona investoriem ir bijuši islandieši, kuri būtiski palielinājuši savu lomu Latvijas tirgū, veicot septiņus nozīmīgus darījumus pēdējo divu gadu laikā.
Vislielākie no tiem – aviopārvadātājs Icelandair nopirka kompāniju Latcharter, 2006. gadā Norvik finanšu holdings pārpirka Lateko banku, taču 2007. gadā arī kokapstrādes uzņēmumus Vika Wood un Vika Timber. Savukārt Islandes lielākais biroja preču un mēbeļu tirdzniecības uzņēmums Penninn 2006. – 2007. gadā iegādājies tādus uzņēmumus kā Aigas Nams, Coppa un citus.
Arī igauņu veiktie darījumi 2007. gadā bija vērsti uz stratēģisku ienākšanu Latvijā, pārpērkot viņu profilam atbilstošus uzņēmumus. Piemēram, igauņu alkohola ražotājs un izplatītājs Liviko savā īpašumā iegādājās alkohola tirgotāju L.I.O.N.&Ko, savukārt saldēto produktu izplatītāju FFL nopirka Premia Tallinn Cold Store. Igauņu finanšu investora ienākšanas piemērs 2007. gadā ir privātā kapitāla kompānijas Alta Capital veiktais darījums, pārpērkot būvkompāniju LEC. Šis ir otrais pēdējā laika nozīmīgais Alta Capital uzņēmuma iegādes darījums Latvijā. 2006. gadā kompānija nopirka Latvijas trešo lielāko piena pārstrādes uzņēmumu – Rīgas Piensaimnieks.
Lietuvas investoru aktivitāte Latvijas tirgū 2007. gadā izpaudās divu būtisku darījumu veidā – MG Baltic Investment grupai iegādājoties būvuzņēmumu Kalnozols celtniecība un piena pārstrādātājam Rokiskio Suris pārņemot Jēkabpils piena kombinātu. Lietuviešu kompānijām ir tendence Latvijā augt, šeit dibinot savus meitas uzņēmumus. Kā piemērus var minēt labi atpazīstamo VP Grupa un Apranga īstenotās stratēģijas.
Interesi par darījumiem Latvijā izrāda ne tikai tuvākie kaimiņi. Tā 2007. gadā Lielbritānijas uzņēmums Douglas iegādājās daļas Kolonna skaistumkopšanas tīklā, savukārt auto tirdzniecības uzņēmumi BM Auto un Baltic Motors nonāca Anglijas kompānijas Inchape Group īpašumā. 2006. gadā, iegādājoties Inserviss Group, Latvijā savu darbību uzsāka franču banka Societe Generale, savukārt pārņemot Baltic Trust Bank darbību, savu pozīciju Latvijā nostiprināja amerikāņu patēriņa kreditēšanas uzņēmums GE Money.
2004. un 2005. gadā investoru vidū galvenokārt dominēja Baltijas un Skandināvijas uzņēmumi. „Taču pēdējo divu gadu laikā par Latvijas uzņēmumiem interesi izrādījuši arī citu pasaules valstu spēlētāji, un to var uzskatīt par pēdējo gadu tendenci,” atzīst Behrens Corporate Finance asociētā partnere Karīna Krieva.
Latvijas investoru aktivitāte, veicot uzņēmumu pārpirkšanas darījumus iekšzemes tirgū, ir salīdzinoši neliela – tā 2007.gadā viens no vadošajiem uzņēmumiem telekomunikāciju jomā Latvijā Baltkom izvērsa aktīvu ekspansiju, nopērkot septiņus interneta provaiderus Latvijā, kamēr par 2006. gada spilgtāko vietējo apvienošanās darījumu var runāt būvmateriālu ražotāju Aile un Tapeks kontekstā. Lai gan ir specifiskas nozares, kur ir vērojami vietējā mēroga apvienošanās gadījumi – piemēram, aptiekas un degvielas mazumtirdzniecība, tur pamatā tiek pārpirkti daudzi atsevišķi objekti, nevis uzņēmumi ar attīstītu koncepciju.
Korporatīvo finanšu konsultāciju uzņēmums Behrens Corporate Finance prognozē, ka 2008. gads uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu griezumā iezīmēsies ar vairākām jaunām tendencēm, kas izriet no pašreizējās tirgus situācijas. Globālās finanšu krīzes ietekmē uzņēmumu cenas pasaules un Baltijas biržās ir būtiski kritušās, un arī uzņēmumu iegādei pieejamais finansējums ir kļuvis gan dārgāks, gan konservatīvāks. Papildus tam Baltija pēdējā laikā investoru uzmanības lokā nonākusi savas makroekonomiskās nelīdzsvarotības dēļ.
Šie faktori rada būtisku spiedienu uz cenu, ko investori būtu gatavi maksāt par uzņēmumu iegādi. „Tādējādi mēs sagaidām, ka uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas tirgū sekos pielāgošanās posms, kad vietējo uzņēmumu īpašniekiem būs jānosaka uzņēmuma vērtība, balstoties nevis uz pēdējos gados valdošo optimismu tirgū, bet gan uz esošām tendencēm un pircēju iespējām nofinansēt darījumus,” uzskata K. Krieva.