Ekonomikas policijas pārvaldes (EPP) darbinieki sadarbībā ar norēķinu karšu monitoringa kompānijas un Latvijas komercbanku drošības dienestu darbiniekiem, aizturējuši četrus Rumānijas pilsoņus, aizdomās par norēķinu karšu viltošanu un šādu viltojumu izmantošanu, Db.lv informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību birojs.

Šā gada 12.jūlijā, Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) EPP darbinieki sadarbībā ar norēķinu karšu monitoringa kompānijas un Latvijas komercbanku drošības dienestu darbiniekiem operatīvo meklēšanas pasākumu laikā, aizdomās par norēķinu karšu viltošanu un šādu viltojumu izmantošanu aizturējuši 1978.,1975., 1976.,1980.gadā dzimušus Rumānijas pilsoņus un Latvijas pilsoni, kura dzimusi 1987.gadā.

VP GKrPP EPP darbinieki izmeklēšanas laikā noskaidrojuši, ka minētās personas laika posmā no 2007.gada jūnija sākuma uz Latvijas komercbanku bankomātiem nesankcionēti uzstādīja ierīces ar mērķi iegūt banku klientu norēķinu karšu informāciju. Uzstādīti tika karšu magnētiskā celiņa nolasīšanas un saglabāšanas ierīces (skimer) un, vai nu viltus tastatūra, vai videokamera, kas ļauj nesankcionēti iegūt klienta PIN kodu. Apkopojot nelikumīgi iegūtos datus (kartes magnētiskā celiņa informācija un PIN kods), ar datoru un speciālu tehniku tika izgatavoti norēķinu karšu dublikāti, ar kuriem minētās personas veica skaidras naudas izņemšanu bankomātos.

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Latvija ir sasniegusi Eiropas līmeni debetkaršu skaita ziņā, tomēr joprojām apgrozībā ir liels apjoms skaidras naudas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā karšu tirgus vairākās jomās ir sasniedzis Eiropas līmeni, dažās pat ir pārāks, bet dažās atpaliek. Sīkāk par to intervijā Db pastāstīja karšu tirgū lielākās bankas Swedbank Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa.

Pirms diviem trīs gadiem par karšu tirgu runāja nepārtraukti, bet tagad šī tēma iegājusi tādās mierīgās sliedēs ...

Priekrītu. Vienkārši kartes kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu, visi zina, ko ar karti var darīt. Tomēr mēs turpinām runāt par to, ka karti labāk izmantot pirkumiem. Maksāt ar karti veikalā, nevis nest naudu no bankomāta (ATM) ir spilgts piemērs, kā vajag visiem rīkoties. Izmaksas ir 5 reizes mazākas, ja klients pats sevi apkalpo ATM, iemaksājot vai izņemot naudu, nekā iet filiālē pie darbinieka. Arī no laika viedokļa tas ir nenovērtējami. Pirms gadiem astoņiem valsts izdomāja, ka vajag taupīt, algas pārskaitīt uz kartēm – tas bija pareizs lēmums. Varam mierīgi ieteikt uzņēmumiem meklēt ekonomiju tieši šajā jomā, piedāvāt attālinātos pakalpojumus. Pieņemu, ka ir vēl grāmatveži, kas pazūd uz pusdienu ar aizbildinājumu iet uz banku. Kāpēc iet uz banku, ja to pašu var izdarīt internetbankā? Šobrīd elektronisko maksājumu īpatsvars Swedbank ir 95 %, vēl 5 % ir papīra veidā.

Nordea banka ir sākusi piedāvāt karšu pieņemšanas pakalpojumus, kas ļaus mazumtirdzniecības uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem palielināt transakciju skaitu, apkalpojot karšu lietotājus. Maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojums nodrošinās uzņēmumiem iespēju palielināt maksājumu proporciju, kas ir veikti ar norēķinu kartēm. Maksājumi ar norēķinu kartēm ir otrs galvenais ienākošo maksājumu kanāls jebkuram mazumtirgotājam un veido aptuveni 30-40% no kopējām transakcijām. Līdz ar to, šīs pakalpojums ļaus uzņēmumiem samazināt izmaksas un riskus, kas ir saistītas ar skaidras naudas pieņemšanu norēķinu vietās. “Maksājumu karšu kā norēķinu līdzekļa popularitāte pieaug arvien straujāk. Par to liecina arī statistika: aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju ikdienā izmanto norēķinu kartes kā maksāšanas veidu. Savukārt, ar maksājumu kartēm veikto transakciju skaits pēdējā gada laikā pieaudzis par 37%. Karšu pieņemšanas pakalpojums ir loģisks solis bankas elektronisko pakalpojumu saimes attīstībā. Jau patreiz Nordea elektronisko norēķinu apjoms veido ap 90% no kopējā transakciju skaita. Ar jaunā pakalpojuma ieviešanu, mērķis ir vēl pārliecinošāk pieteikt sevi kā vadošo banku elektronisko norēķinu pakalpojumu sniegšanas jomā”, komentē Valdis Siksnis, Nordea Latvija vadītājs. Plānots, ka 2006. gadā tiks uzstādīti ap 200 Nordea bankas karšu pieņemšanas termināli tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, ar mērķi sasniegt vidēji ap Ls 0,5 miljonu apgrozījumu ik mēnesi.

Bankās neeksistē tirgotāju dalījums - mazie veikaliņi un lielie veikali, bet samaksa par maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojumu aprēķināta katram uzņēmumam individuāli.

«Samaksa par maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojumu, kas sedz saistītās izmaksas, tiek aprēķināta katram komersantam individuāli, ņemot vērā tā darbības nozari, apgrozījumu, darījuma summu, iekārtu skaitu un veidu,» tā SEB bankas Maksājumu karšu pieņemšanas tīkla nodaļas vadītāja Aiva Dubrovska. Proti, samaksas apjoma noteikšanai par karšu pieņemšanas pakalpojumu banka ņem vērā pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas, kā arī potenciālajiem riskiem karšu pieņemšanas jomā.

«Negodīga konkurence maksājumu karšu pieņemšanas jomā nav iespējama, jo daudzas bankas Latvijā tirgotājiem piedāvā šo pakalpojumu,» tā A. Dubrovska. Viņa atzina, ka šobrīd banka nenovēro savu klientu atteikšanos no bankas piedāvātā servisa - norēķināšanās iespējas POS terminālos. «Pieaug karšu norēķinu skaits, līdz ar to lēmums atteikties no maksājumu karšu pieņemšanas būtu pretrunā ar dzīves realitāti un loģiku. Maksājumu kartes ir kļuvušas par vairuma Latvijas iedzīvotāju ikdienas norēķinu sastāvdaļu, un atņemt klientam izvēles iespēju nozīmētu samazināt paša tirgotāja konkurētspēju. Zaudējot iespēju ikdienā maksāt ar karti, pircēji vienkārši var izvēlēties tirgotāju, kas turpinās piedāvāt karšu norēķinus,» domā A. Dubrovska

Apzinoties maksājumu karšu sniegtās ērtības, aizvien straujāk aug iedzīvotāju veiktie norēķini ar maksājumu kartēm. Uz 2006. gada beigām SEB Unibanka saviem klientiem bija izsniegusi vairāk kā 483 000 dažāda veida maksājumu kartes. Pērnā gada kredītkaršu lietotāju skaita pieaugums liecina par to, ka Latvijas iedzīvotājiem ir nozīmīgas kredītkaršu plašās izmantošanas iespējas un papildu piešķirtais finansējums. Tāpat gada ietvaros pieaudzis kopējais pirkumu skaits veikalos un ar SEB Unibankas maksājumu kartēm veiktie darījumi bankomātos - kopumā par 17% salīdzinājumā ar darījumu skaitu, kas veikts 2005. gadā.

Aizvadītā gada 12 mēnešos SEB Unibankas maksājumu karšu lietotāji bankomātus skaidras naudas izņemšanai lietojuši vairāk kā 8 miljonus reižu. Kredītkaršu īpašniekiem vidējā naudas summa, kas no kartes tiek izņemta bankomātos, bijusi lielāka kā norēķinu karšu īpašniekiem, attiecīgi 92 lati un 55 lati. Savukārt, izmantojot maksājumu kartes, bankomātos apmaksāto rēķinu skaits pārsniedza 180 000, latu izteiksmē sastādot gandrīz 2 miljonus latu.

SEB Unibankas Maksājumu karšu attīstības pārvaldes vadītāja Gundega Martinsone: "2006. gadu varam izcelt kā lielisku rezultātu gadu ne tikai SEB Unibankai, bet arī visam maksājumu karšu tirgum kopumā. Tirgus pieaugums ne tikai izdoto karšu skaita, bet arī darījumu apjomu ziņā ir rekordliels. Ar gandarījumu varam uzskaitīt jauninājumus, kas pagājušajā gadā tika ieviesti SEB Unibankas maksājumu karšu lietotājiem: skaidras naudas iemaksas/izmaksas bankomāti, kas ir vienīgie Latvijā, jauna starptautiska interneta pirkumu aizsardzības sistēma - 3D, SEB Unibankas elitārāko klientu vajadzībām atbilstošas kartes izveide. Lai arī pagājušajā gadā par gandrīz 70 000 pieaudzis SEB Unibankas kredītkaršu lietotāju skaits, 2006. gadā vispieprasītākā karte SEB Unibankā bijusi VISA Electron norēķinu karte."

Klientu uzticību starptautiskie milži veicina ar atmaksātiem procentiem no pirkuma summas

Ierasto atlaižu un speciālo piedāvājumu vietā maksājumu karšu tirgū modē nāk naudas atmaksa klientiem no iztērētās summas. Starptautiskās kompānijas kopā ar bankām aizvien biežāk veido īpašas lojalitātes kartes ar maksājumu funkciju. Latvijā šādu karšu popularitāti pagaidām neprognozē, ņemot vērā pārāk mazo tirgus izmēru.

Darbojas kopā

Lielās starptautiskās kompānijas pasaulē šobrīd meklē iespējas, kā vairot patērētāju uzticību saviem produktiem un veicināt pārdošanas apjomus, savukārt kredītiestādes domā, kā saviem klientiem piedāvāt jaunas norēķinu kartes. Līdz ar to pēdējo gadu laikā aizvien izteiktāka kļuvusi dažādu nozaru kompāniju sadarbība ar bankām, izstrādājot kredītkartes, kas kalpo ne tikai kā maksājumu līdzeklis, bet arī kā lojalitātes kartes, piedāvājot uzņēmuma klientiem naudas atmaksu vai speciālus bonusus par iepirkšanos konkrētās kompānijas veikalos. Kā liecina Nilson Report pētījums, tieši pēdējā laikā karšu izdevēji lielāku uzmanību vērš nevis uz atlaižu piedāvājumiem, piemēram, viesnīcām vai restorānu apmeklējumiem, bet gan tieši naudas atmaksai no konkrētas iztērētās summas attiecīgās kompānijas tirdzniecības vietās, un vēl vairāk – daļa to piedāvā iztērēt tieši šī uzņēmuma veikalos, līdz ar to klients aizvien ciešāk tiek piesaistīts konkrētajai kompānijai.

Baltijas valstu vadošajam karšu apstrādes centram BankServiss, civilprasībā pārstāvot vienu no lielākajām ASV komercbankām - Bank of America, ir izdevies atgūt ap LVL 6200 no tiesas ceļā prasītajiem LVL 17 289.50, Db informēja Bankservisā. Zaudējumi ASV bankai radās 2004.gadā, kad, interneta tīklā izkrāpjot klientu kredītkaršu datus (fishing), no to kontiem ar viltotu kredītkaršu starpniecību Latvijā tika izņemta nauda, kuras kopsumma pārsniedza 17 tūkstošus latu. Šis ir vēl nebijis gadījums Latvijā veikto maksājumu karšu noziegumu atklāšanas vēsturē, kad no konkrētās personas, kas noziegumu izpildījusi, izdodas atgūt tik nozīmīgu naudas summu un ievērojamā apjomā atlīdzināt bankai nodarītos zaudējumus. Noziegumā apsūdzētais – vairākkārt iepriekš sodītais A.Briedis, kurš atzīts par vainīgu pēc krimināllikuma, tika aizturēts nozieguma izdarīšanas brīdī pie bankas bankomāta, kad viņš ar viltotu kredītkarti izņēma kārtējo naudas summu. Izmantojot BankServisa rīcībā esošās programmatūras, ar kuru palīdzību iespējams identificēt krāpnieciskas darbības ar maksājumu kartēm, 2004.gada jūnijā tika fiksēti regulāri naudas izņemšanas gadījumi ar konkrētās ASV bankas klientu kartēm, un tika noskaidrots, ka šo karšu dati ir izkrāpti, lai tos izmantotu viltotu karšu izgatavošanai. Šis ir visai tipisks paraugs tam, kā notiek krāpnieciskas darbības ar maksājumu kartēm. Karšu dati tiek iegūti internetā, uzzinot tos no personas ar viltu vai izmantojot neuzmanīgu rīcību interneta vides veikalos. A.Briedis savu vainu noziegumu izdarīšanā atzina, vienlaikus neatklājot nevienu no tām personām, kas veica karšu datu zagšanu, viltošanu un jaunu karšu ģenerēšanu, kas šādos noziegumos ir visai loģiska ķēde, jo pie banku automātiem pēc naudas nekad nedodas tie, kas veic programmēšanu un citus analītiskos darbus. Kopumā A.Briedis, izmantojot 40 viltotas norēķinu kartes, kuras bija izdevusi minētā ASV banka, laika posmā no 2004.gada 4.jūnija līdz aizturēšanas brīdim 21.jūnijā bija paspējis veikt 233 transakcijas un mēģinājis iegūt 28 500 Ls. “Maksājumu karšu noziegumu un risku monitorings ir viena no mūsu darba nozīmīgākajām jomām, kas tieši aizsargā karšu lietotājus no krāpniecības un vienlaikus sūta ziņu noziedzīgajai pasaulei, ka mūsu valstī, lietojot zagtas vai viltotas kartes, ir pavisam reālas iespējas nonākt cietumā un saņemt bargu sodu – no 5 līdz pat 15 gadiem brīvības atņemšanas vietā,” piebilst BankServisa izpilddirektore Zanda Brīvule.

Viedtālruņu lietotājiem veikalos, restorānos un citās karšu pieņemšanas vietās būs iespēja maksāt ar mobilo telefonu, pieliekot to pie karšu nolasīšanas termināļa. Šādu pakalpojumu sadarbībā ar Mastercard ir izstrādājusi banka Citadele. Plašākai sabiedrībai tas būs pieejams šovasar visām Mastercard kartēm.

Maksāt ar telefonu varēs Citadeles klienti.

Maksājumiem ar mobilo telefonu tiks nodrošināta augsta drošība, tāpēc ar tiem varēs veikt arī maksājumus par summām virs 10 eiro, kas šobrīd ir limits, norēķinoties ar bezkontakta kartēm.

Citadeles mobilo maksājumu pakalpojums šobrīd darbojas t.s. beta testa programmas ietvaros, kur to izmēģina Citadeles darbinieki un atsevišķas klientu grupas, lai dažādās ikdienas maksājumu situācijās pārliecinātos, ka izstrādātais mobilo norēķinu risinājums ir ērti lietojams, drošs un pieejams pie dažādu modeļu maksājumu termināļiem Latvijā un ārzemēs. Beta testa programma ir pēdējais solis, pirms mobilo norēķinu risinājums tiek padarīts pieejams plašākai sabiedrībai, kas iecerēts šā gada vasarā. Lietuvā un Igaunijā Citadele mobilos norēķinus plāno ieviest vēlāk - gada otrajā pusē.

Nereti cilvēki atsakās no pirkuma, ja par to nav iespējams norēķināties ar maksājumu karti, taču joprojām liela daļa darījumu notiek skaidrā naudā

66% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka elektronisko norēķinu trūkums tiem ir licis atteikties no kādu pakalpojumu izmantošanas vai pirkuma, liecina Swedbank veiktais pētījums. Savukārt vairāk nekā 70% analizēto uzņēmumu pēc karšu norēķinu ieviešanas uzlabojušies peļņas rādītāji un pieaudzis apgrozījums.

Maksājumi pieaug

2015. gadā Latvijā par 8% pieauga bezskaidras naudas darījumu skaits, liecina Bigbank un Banku augstskolas pētījums. Tas saskan ar kopējo tendenci pasaulē, kur katru gadu vērojams pieaugums vidēji par 5%. Pētījums parāda, ka patērētāji, izvēloties savas finanses pārvaldīt elektroniski, meklē ērtākus risinājumus, kā to īstenot, kas ne vienmēr ir tradicionālo banku piedāvātās maksājumu kartes vai internetbanku pārskaitījumi – alternatīvi bezskaidras naudas norēķini kopumā veido jau ap 10% no visa bezskaidras naudas operāciju apjoma. «Tagad, kad digitalizācijas procesi un tehnoloģiju ieplūšana finanšu jomā ir straujāka nekā jebkad iepriekš, mazām, specializētām finanšu institūcijām ir vienkāršāk pielāgoties mainīgajam klientu pieprasījumam. Par to liecina arī mobilo maksājumu risinājumu augstais pieprasījums,» uzsver Artis Bērziņš, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs.

Lai ierobežotu "Covid-19" vīrusa izplatību Latvijā, mazinot tiešos cilvēku savstarpējos kontaktus, saskarsmi ar maksājumu terminālu virsmām, līdz ar to arī kontaktu ar citiem cilvēkiem, sākot no 26. marta bankas paaugstina bezkontakta maksājumu limitu kartēm līdz 50 eiro, informē Finanšu nozares asociācijā.

"Swedbank", "Luminor", "SEB banka", banka "Citadele", "BlueOrange Bank", "Baltic International Bank", "PrivatBank", "Signet Bank", "LPB Bank", "Industra Bank", "Rigensis Bank", kas aptver vairāk ka 99% no maksājumu karšu tirgus, Finanšu nozares asociācijai apliecinājušas gatavību, sākot no 26. marta, un līdz valdības pasludinātās ārkārtējās situācijas beigām, paaugstināt bezkontakta maksājumu limitu kartēm.

Jaunā limita pilnīgai ieviešanai visā valstī var būt nepieciešamas dažas dienas.

Līdzīgs lēmums par limita paaugstināšanu sākot no pirmdienas pieņemts Igaunijā un no 25. marta, - Lietuvā. Lielbritānijā limits tiek paaugstināts no šī gada 1. aprīļa. Finanšu nozares asociācija aicina arī tās organizācijas, kas bez minētajām bankām, nodrošina Latvijas tirgotājiem karšu pieņemšanu, sekot bankām.

Latvijas lielāko banku - Swedbank, SEB, Citadele un Luminor - pārstāvji ir novērojuši, ka bezkontakta maksājumi ir kļuvuši par jauno ikdienu – tā ir funkcionalitāte, ko vairums klientu jau uztver par pašsaprotamu kartes iespēju visās vecumu grupās.

Swedbank klienti mēnesī veic vairāk nekā 2 miljonus bezkontakta pirkumu. Swedbank, sekojot iedzīvotāju pieprasījumam, palielināja bezkontakta pirkumu limitu no 10 eiro uz 25 eiro, tuvojoties pasaules vispārpieņemtajiem apmēriem. «Daudzi klienti nesagaidīja esošās debetkartes derīguma termiņa beigas un vēlējās nomainīt parasto karti uz bezkontakta. Plānojam, ka nākamā gada laikā visas no jauna izdotās kartes būs ar bezkontakta norēķinu funkcionalitāti,» saka Liene Gasiņa, Swedbank Debetkaršu daļas vadītāja.

Swedbank novērots, ka šādu maksājumu veidu lieto visos klientu vecuma segmentos. Klients var regulēt bezkontakta maksājumu funkciju, to atslēdzot vai pieslēdzot internetbankā vai mobilajā lietotnē.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Neraugoties uz tehnoloģiju uzvaras gājienu, papīra kartes, tāpat kā grāmatas, nepazudīs, uzskata Karšu izdevniecība Jāņa sēta galvenais redaktors un līdzīpašnieks Jānis Turlajs.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī Jāņa sēta no klasiskas karšu izdevniecības pārtapusi informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, kurš, spītējot globālo kompāniju (Google, Waze u.c.) dominancei, spējis atrast savu nišu tādos IT pakalpojumos, kas saistīti ar ģeotelpisko komponentu.

«Ar karšu zīmēšanu aizrāvos jau skolas laikos. Padomijā vienkāršajam pilsonim precīzas kartes iegādāties nebija iespējams, tāpēc centos veikalā pirktās «uzlabot», papildinot to saturu ar dažādām detaļām, vai zīmēt pats. Likumsakarīga bija arī izvēle studēt ģeogrāfiju,» atminas J. Turlajs.

90.gadu sākumā J. Turlajs saņēma piedāvājumu veidot pirmo atjaunotās Latvijas autoceļu atlantu. Tā sākās viņa profesionālā karjera kartogrāfijā. Jāņa sētā viņš izveidoja aizrautīgu profesionāļu komandu, kam darbs bija kas vairāk par iztikas avotu. «Šīs pamatvērtības Jāņa sētā saglabājušās joprojām, par ko esmu ļoti pateicīgs kolēģiem un lepojos ar viņiem,» atzīst J. Turlajs. Lai arī 90.gadus mēdz dēvēt par «mežonīgā kapitālisma periodu», atskatoties pagātnē, J. Turlajs to drīzāk varētu saukt par «romantiskā kapitālisma periodu,» jo, lai arī bija jāstrādā garas stundas pieticīgos apstākļos, tika radītas jaunas lietas, kas līdz tam nebija iespējamas.

Karšu izdevniecība Jāņa sēta laidusi klajā Lielo pasaules atlantu. Lielais pasaules atlants ir apjomīgākais karšu krājums, kāds jebkad izdots Baltijas valstīs. Vairāk nekā pustūkstoti lappušu biezā un turpat 4 kg smagā atlanta kartēs atrodami 90 tūkstoši ģeogrāfisko nosaukumu. Pirmo reizi latviešu valodā tik detalizētā mērogā pieejamas kartes par visu pasauli.

Atlantu veido karšu un uzziņu sadaļa, kā arī nosaukumu rādītājs. Karšu sadaļu ievada pasaules kartes. Nākamās ir nodaļas par Latviju un katru pasaules daļu. Karšu sadaļas nobeigumā ievietotas okeānu kartes. Uzziņu sadaļā sniegta vispārīga informācija par visām pasaules valstīm un teritorijām ar to ģerboņu un karogu ilustrācijām. Tai seko statistika par dažādiem ģeogrāfiskajiem ekstrēmiem un iedzīvotāju skaitu pasaules zemju lielākajās pilsētās. Atlantu noslēdz vārdnīcas veida latvisko ģeogrāfisko nosaukumu un oriģinālnosaukumu rādītājs.

Atlanta priekšvārdā Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš norāda: "Šis Lielais Pasaules atlants nav tikai Karšu izdevniecības Jāņa sēta sasniegums, tas ir arī latviešu tautas sasniegums. Šī projekta ietvaros pirmo reizi radītas sistēmas vietvārdu atveidošanai no 129 pasaules valodām. Tas ir neatsverams ieguldījums mūsu valodas attīstībā, jo latviešu valoda ir viena no senākajām Eiropas valodām. Šis atlants ir unikāls salīdzinājumā ar lielvalstu izdevumiem, jo tā kartēs jaušams mazas nācijas skatījums uz pasaules politiku."

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Pirms Ziemassvētkiem pieaugs dāvanu karšu pārdošanas apjoms, prognozē vairāku tirdzniecības centru apsaimniekotājs SIA Linstow Center Management. Savukārt uzdāvinātās dāvanu kartes nākamgad vairāk izmantošot izklaidei.

«Dāvanu karte ir lietderīga dāvana šajā ekonomikas situācijā Latvijā, tādēļ prognozējam dāvanu karšu pārdošanas kāpumu. Dāvanu karte ir viena no kārotākajām Ziemassvētku dāvanām, ko vēlas saņemt Latvijas iedzīvotāji,» pauda Linstow Center Management tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. To apliecinot t/c Mols pasūtītais pētījums. Aptauja liecina, ka viskārotākā dāvana, ko vēlas saņemt 26% sieviešu ir dāvanu karte no kādā veikala vai tirdzniecības centra, dāvanu kartes izvēlas arī 19% no aptaujātajiem vīriešiem.

Saistībā ar kinoteātra atvēršanu tirdzniecības centrā Alfa, pieaugs izklaidei izmantoto dāvanu kāršu apjoms. Varētu arī pieaugt par ikdienas un pārtikas precēm tērēto līdzekļu apjoms, — pieļāva Evija Majevska.

Pirmās Latvenergo Elektrības norēķinu kartes trūcīgajām mājsaimniecībām saņēmušas Amatas, Dundagas, Engures, Ērgļu, Mazsalacas, Rugāju un Ventspils novadu pašvaldības, kuras tuvāko dienu laikā uzsāks to izsniegšanu iedzīvotājiem.

Paredzēts, ka palīdzību elektroenerģijas 500 kWh norēķinu karšu veidā saņems 100 000 Latvijas mājsaimniecību, tādēļ tiek plānots, ka atbalsta kampaņas laikā februāra beigās tiks vēlreiz apkopoti dati, lai izvērtētu un noteiktu pagaidām nerezervēto 34 tūkstošu Elektrības norēķinu karšu izsniegšanas mērķauditoriju. Pēc šobrīd Latvijas Pašvaldību Savienībā apkoptās informācijas no pašvaldībām atbalstam ir pieteiktas 66 tūkstoši trūcīgās mājsaimniecības, kas atbilst dāvinājuma mērķa grupām – trūcīgās mājsaimniecības GMI (garantētā minimālā ienākuma) pabalsta saņēmējas un trūcīgās ģimenes ar bērniem.

Latvenergo notika informatīvs seminārs pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem par Sociālā atbalsta kampaņu, lai izskaidrotu Elektrības norēķinu karšu izsniegšanas kārtības praktiskās detaļas. Semināru apmeklēja 128 pašvaldību pārstāvji.

Ekonomikas policijas pārvaldes (EPP) darbinieki sadarbībā ar norēķinu karšu darījumu uzraudzības uzņēmumiem operatīvo pasākumu laikā, aizdomās par svešu norēķinu karšu datu izmantošanu dažādos interneta resursos, aizturēja agrāk nesodītu 1982.gadā dzimušu vīrieti.

Šā gada 7.janvārī Rīgas rajona, Salaspilī, Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) EPP darbinieki sadarbībā ar norēķinu karšu darījumu uzraudzības uzņēmumiem operatīvās meklēšanas pasākumu kompleksa laikā aizdomās par svešu norēķinu karšu datu un citu personas identifikācijas apliecinošu dokumentu izmantošanu interneta resursos, kārtējā noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, aizturēja 1982.gadā dzimušu vīrieti.

Šobrīd VP GKrPP EPP darbinieki noskaidrojuši, ka aizturētā persona, izmantojot gan svešu norēķinu karšu datus, gan citus personu identifikāciju apliecinošus dokumentus, pirkumus dažādos interneta resursos veikusi no 2008.gada septembra, kuru kopējā summa ir aptuveni Ls 15 000.

Pērnā gada beigās Latvijā bija izsniegti 2,128 miljoni maksājumu karšu, kas ir nedaudz mazāk nekā 2018.gada beigās, kad bija izsniegti 2,167 miljoni maksājumu karšu, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

No kopējā maksājumu karšu skaita 1,736 miljoni bija debetkartes, bet 264,9 tūkstoši - kredītkartes. Biznesa karšu skaits sasniedza 126,6 tūkstošus. 1,522 miljoni maksājumu karšu bija jau bezkontakta tehnoloģija.

No izsniegtā maksājumu karšu skaita 1,695 miljoni bija “MasterCard”, bet 433 tūkstoši - “Visa”.

Pieaugot bezskaidras naudas norēķinu popularitātei, aug arī tirgotāju skaits, kas pieņem maksājumu kartes, pērnā gada beigās sasniedzot 14,69 tūkstošus. Kopumā kartes pieņem vairāk nekā 30 tūkstošos tirdzniecības vietu, bet izsniegto karšu pieņemšanas iekārtu skaits sasniedz 41,46 tūkstošus. No tiem 34 tūkstoši ir ar bezkontakta tehnoloģiju. Jāatzīmē, ka, lai padarītu pieejamākus bezontakta maksājumus, no šī gada janvāra visiem maksājumu termināļiem jeb POS Eiropas Savienībā ir jābūt ar bezkontakta tehnoloģijas funkciju.

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Elektronisko norēķinu sistēmas ieviešana Rīgas sabiedriskajā transportā bija ekonomiski pamatota, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens.

Ar pirmā bezkontakta norēķinu termināļa uzstādīšanu ātrās apkalpošanas restorānā Wok to Walk (Aspazijas bulvārī, Rīgā), Swedbank uzsāk bezkontakta norēķinu sistēmas ieviešanu Latvijā.

Jau šoruden ikvienam Latvijas iedzīvotājam būs iespēja saņemt jaunu maksājumu karti ar bezkontakta norēķinu tehnoloģiju. Šis jauninājums ļaus norēķināties par nelieliem pirkumiem līdz 10 eiro, neievadot PIN kodu, bet vienkārši pietuvinot karti norēķinu terminālim. Pirmās Swedbank bezkontakta norēķinu kartes gaidāmas vasarā, savukārt jau šobrīd visas jaunās karšu norēķinu pieņemšanas ierīces tirgotājiem tiek izsniegtas ar bezkontakta norēķinu iespēju.

«Jaunā bezkontakta tehnoloģija, kas sekmīgi ieviesta arī citās pasaules valstīs, ļauj veikt maksājumus, vienkārši nopīkstinot karti. Tas ietaupīs laiku gan pircējiem, gan pārdevējiem, jo tagad, veicot 6 no 10 pirkumiem, atliks tikai pietuvināt maku maksājumu terminālim, līdzīgi, kā to esam pieraduši darīt sabiedriskajā transportā, lietojot e-talonu. Domāju, ka gada laikā šāda karte būs vismaz katram otrajam iedzīvotājam un tas būs lielisks pamudinājums padarīt mūsdienīgākas norēķinu sistēmas arī tirgotājiem visā Latvijā,» stāsta Reinis Rubenis, Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.

E-komercija ir viena no tendencēm, kas pandēmijas dēļ attīstījās straujāk nekā tas būtu noticis normālos apstākļos.

Daudzi uzņēmumi ir pārorientējuši pārdošanu uz interneta vidi, un pircēji ir apguvuši digitālās iepirkšanās prasmes, taču – jo plašāk e-komercija tiek izmantota, jo drošākiem jābūt maksājumu veidiem internetā. Šobrīd populārākie un drošākie ir maksājumi ar karti vai pārskaitījumu, izmantojot BankLink vai maksājumu ierosināšanas pakalpojumu.

Pirkumi ar karti

Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingi regulējumi, īpaši tad, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību. Lai ieviestu karšu norēķinus, sākotnēji uzņēmumam ir jāatrod pakalpojumu sniedzējs, piemēram, banka, kura šim klientam uzticēsies, jāizpilda prasības attiecībā uz mājaslapas saturu un dizainu – preču, pakalpojumu aprakstiem, tirgotāja politikām, un tikai tad karšu pieņemšana var tikt uzsākta. Latvijā strādājošās bankas ir diezgan prasīgas šo noteikumu ievērošanā, tādējādi pircēji lielākoties var justies droši, iepērkoties pie tirgotājiem, kuru karšu pieņemšanu nodrošina tirgū esošās bankas.