Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Valsts kontroles (VK) pabeigtajā SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) revīzijas ziņojumā kā būtiska problēmsituācija, kas skar visus pārvaldniekus, iezīmēta dzīvojamo māju remontdarbu finansēšana no pārvaldnieka puses, norāda RNP Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma

Viņa skaidro, ka atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam dzīvojamo māju pārvaldniekam jānodrošina pamatpakalpojumu (apkure, ūdens un elektrība) sniegšana, kā arī jānovērš avārijas situācijas neatkarīgi no tā, vai konkrētai dzīvojamai mājai ir tam nepieciešamais finansējums. RNP informēja VK, ka uzņēmums priekšfinansē atsevišķu dzīvojamo māju remontus, kā arī nodrošina visām dzīvojamām mājām pamatpakalpojumus no saviem līdzekļiem un nevis citu dzīvojamo māju remontdarbiem uzkrātajiem līdzekļiem.

RNP norāda, ka maziem apsaimniekotājiem brīvu finanšu līdzekļu nodrošināšana likuma prasību izpildei varētu būt nozīmīga problēma, kas var novest pie dzīvojamo māju uzkrāto līdzekļu izmantošanas citu dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanai.

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Lai gan ļoti daudzu Vecrīgas namu pirmo stāvu komercplatības ir tukšas, tiek iznomātas vai pat izskatās vienkārši pamestas, situācija nav tik dramatiska, lai Vecrīgu sāktu uzskatīt par “spoku pilsētu”.

Turklāt, pakāpeniski atgriežas arī ārvalstu tūristi - pērn uz Rīgu brauca jau krietni vairāk tūristu nekā 2022. gadā, un tika sasniegti 80% no pirmspandēmijas tūristu apjoma. Rūpīgi analizējot telpu nomas piedāvājumu, ir iespējams atrast arī ļoti izdevīgus variantus – attiecīgajai uzņēmējdarbībai piemērotas telpas par atbilstošām cenām. Vienlaikus būtu svarīgi, lai pašvaldība turpinātu organizēt dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, Vecrīgas modināšanas nedēļu un citus.

Vecrīgai nav jākļūst par “spoku pilsētu”

Noteikti nevēlos piekrist apgalvojumam, ka Vecrīgai jāatmet ar roku, ka telpu nomas cenas šeit ir nesamērīgi augstas un, ka šī Rīgas daļa jau kļuvusi vai tuvākajā laikā kļūs par “spoku pilsētu”. “SIBI salons” ir lielākais skaistumkopšanas salons Vecrīgā, un klientu vidū ir gan vietējie iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, tāpēc ļoti uzskatāmi redzam, kāda ir situācija. Uzņēmējdarbībā vienmēr bijis spēkā princips – kas vienam ir izaicinājums, citam ir iespēja. Lai gan cilvēki tiešām pēc pandēmijas ir mainījuši paradumus un aizvien vairāk preces pasūta internetā, bieži izvēlas arī pasūtīt maltīti ar piegādi, joprojām ir virkne pakalpojumu, kuriem nepieciešamas atbilstošas telpas, un skaistumkopšana ir tikai viens no piemēriem.

Ķīna, kuras valdība pēdējo gadu laikā īstenojusi intensīvu jaunu mājokļu būvniecību, rada bažas par jauna, vērienīga nekustamo īpašumu burbuļa rašanos. Pašlaik Ķīnā tukši un neapdzīvoti ir ne vien daudzi premium klases debesskrāpju projekti, bet arī jauni daudzdzīvokļu kompleksi, veseli rajoni un pat pilsētas, vēsta CBS News 60 minutes.

Ķīna līdz šim ir bijusi «finanšu brīnums», kas trīsdesmit gadu laikā spēja kļūt par pasaules otru lielāko ekonomiku, un to lielā mērā nodrošināja valsts īstenotā politika. Viena no jomām, kurai nopietni pievērsās Ķīna, bija nekustamā īpašuma celtniecība, taču pašlaik novērojama situācija, ka jaunuzcelto pilsētu maģistrālēs satiksmi «sastrēgumstundā» veido vien dažas automašīnas.

Tukšas jaunuzceltas pilsētas atrodamas visā Ķīnas teritorijā. Taču, izrādās, ka teju visi dzīvokļi, kas atrodas tukšajās «spoku pilsētās» teju bez jebkādām dzīvības pazīmēm, ir pārdoti. Pirms 15 gadiem, kad Ķīnas valdība atļāva tās iedzīvotājiem iegādāties pašiem savus mājokļus, nekustamā īpašuma iegāde šķita kā labs investīciju veids, paredzot, ka mājokļu cenas pieaugs straujāk nekā inflācija. Lielākā daļa tukšo dzīvokļu īpašnieku «spoku pilsētās» ir nesen izveidojušās Ķīnas vidējās klases pārstāvji.

Ielūkojoties nekustamo īpašumu sludinājumos un ieraugot prasītās summas, potenciālajiem pircējiem nereti ieplešas acis.

Tādēļ biznesa portāls db.lv nolēma aplūkot piedāvājumu privātmāju tirgū Rīgā, skatoties tieši uz dārgāko «galu», un lūgt speciālistu vērtējumu.

1. Cik bieži (šogad un pagājušajā gadā) ir bijuši gadījumi, kad Rīgā esošu privātmāju izdodas pārdot par cenu, kas pārsniedz 260 tūkstošus latu?

ARCO REAL ESTATE tirgus analītiķis Jānis Dzedulis: «VZD darījumu datu bāzē 2011.gadā fiksēti 10 darījumi ar viena dzīvokļa mājām par kopējo summu virs 260 000 LVL. 2012.gada pirmajā ceturksnī ir fiksēts 1 darījums. Pieļaujams, ka reālais darījumu skaits virs šīs summas ir nedaudz lielāks, ņemot vērā faktu, ka bieži vien Zemesgrāmatā tiek norādīta zemāka summa nekā par kādu tiek iegādāts nekustamais īpašums.»

95% no Kalnciema SIA WWL Houses ražotajām koka paneļu mājām un logiem aizceļo uz Norvēģiju un Zviedriju

Uzņēmuma nākotnes plāns ir ieiet Dānijas, Anglijas, Itālijas, Vācijas un Francijas tirgū.

«Ik gadus kāpināt ražošanas jaudu, kam jāvainagojas ar apgrozījuma pieaugumu, nav viegls uzdevums. Nepārtraukti jāpieņem jauni izaicinājumi, pilnveidojot ražošanas ciklus, pieņemot jaunus darbiniekus, pieslīpējot loģistiku un veicinot sadarbību ar eksporta valstu pasūtītājiem,» stāsta koka paneļu māju un logu ražotnes SIA WWL Houses valdes priekšsēdētājs Ivars Reinhards. 2013. gadā WWL Houses apgrozījums bijis ap sešiem miljoniem eiro, kas ir trīs reizes lielāks par 2012. gadā gūto. Straujā uzņēmuma izaugsme tam nodrošinājusi 80. vietu Lursoft un DB veidotajā Gazeļu sarakstā.

Lai Rīgas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji varētu vidēji par 50% samazināt siltumenerģijas patēriņu un vienlaikus palielināt sava īpašuma vērtību, Attīstības finanšu institūcija ALTUM aicina pieteikties dalībai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes valsts atbalsta programmā, informē ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Tās ietvaros līdz 2022.gadam pusi no summas, kas nepieciešama māju atjaunošanai, iespējams saņemt kā grantu jeb dāvinājumu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš norāda, ka raugoties pēc jau iesniegto pieteikumu skaita, šobrīd Rīga ir otrā aktīvākā pilsēta Latvijā – kopumā no galvaspilsētas dalībai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes palielināšanas programmā saņemti jau 19 pieteikumi. «Šāda aktivitāte ir apsveicama, tomēr aicinu rīdziniekus būt vēl izlēmīgākiem saistībā ar savu māju atjaunošanu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir jūsu iespēja uzlabot savus dzīves apstākļus, padarot tos daudz komfortablākus. Otrkārt - ES fondu līdzekļi, ar kuru palīdzību var nosegt pusi no būvniecības izdevumiem, šim nolūkam, iespējams, būs pieejami vēl tikai nepilnus piecus gadus, tāpēc ir vērts pasteigties,» uzsver I. Salmiņš.

Pēdējos divos gados procesi Latvijas komercbankās notiek pareizajā virzienā un nerezidentu noguldījumu īpatsvars turpinās samazināties, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams, lai bez FKTK banku sektora sakārtošanā aktīvāk iesaistītos arī citas tiesībsargājošās institūcijas, kuras ir par to atbildīgas.

«Ja mēs tikai runātu, maz kas notiktu. No FKTK puses tiek ieguldīts liels darbs, reizēm bankas nākas arī sodīt. Bankas jūt pieaugušo kontroli, arī pats kontroles veids pēdējos divos gados ir radikāli mainījies. Tagadējais nerezidentu noguldījumu apjoma samazinājums līdz astoņu miljardu eiro apjomam jeb 40% no visiem noguldījumiem, ir solis ļoti pareizā virzienā. Vēl neesam galapunktā, neviens arī nevar pateikt, kur ir optimālā robeža. Šī robeža pati sevi parādīs,» skaidroja Putniņš.

Jāteic uzreiz – vēlme panākt, ka par tukšajiem dzīvokļiem tiktu prasīts lielāks nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), ļoti lielā mērā atgādina pirms dažiem gadiem valdības īstenoto praksi, mēģinot nodokļu veidā savākt iespējami mazāk naudas, neuztraucoties par katra konkrētā soļa loģiku.

Protams, var teikt, ka, piemēram, Rīgas centrā joprojām atrodas ne viena vien iespaidīga daudzdzīvokļu māja, kurā neviens jau sen vairs nedzīvo un kas tādējādi degradē vidi, kā arī irbīstama garāmgājēju dzīvībai. Ņemot vērā, ka vienam otram šādam spoku namam ir pat vairāk nekā 10 gadu ilga vēsture, nenāktu par skādi to īpašniekiem skaidri norādīt – vai nu maksājiet ļoti lielu NĪN, vai arī rīkojieties, lai situāciju uzlabotu, proti, sakārtojiet savu namu vai pārdodiet to kādam, kurš ir spējīgs ar attiecīgajiem darbiem tikt galā. Šķiet, tāda loģika bijusi arī politiķiem, amatpersonām, kuras ir nonākusas pie idejas par lielāka NĪN prasīšanu. Tomēr, šādi lemjot, acīmredzami ir aizmirsts viens otrs būtisks aspektu.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Objekti pirms pagājušā gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm tika uzcelti bez plānošanas un pašlaik ir "baltie ziloņi", tiesas sēdē paudis federālais prokurors Leandru Mitidieri.

"Tur nebija plānošanas, kad viņi pretendēja uz rīkošanu. Nebija plānošanas," paudis prokurors. "Šodien tie ir baltie ziloņi. Tagad mums jācenšas saprast kā to padarīt par kaut ko lietojamu."

Riodežaneiro iztērēja aptuveni 12 miljardus dolāru (10,5 miljardus eiro), lai sarīkotu olimpiskās spēles, kuras iespaidoja izdevumu samazināšana, slikts apmeklējums, kā arī ziņojumi par kukuļiem un korupciju objektu būvniecības procesā.

Olimpiskajā parkā, kur ir lielākā objektu koncentrācija, tagad stāv daudzas tukšas arēnas un kopš olimpisko spēļu noslēguma joprojām valda liela nekārtība. Tikmēr Deodoru rajons, kur risinājās 11 dažādas sacensības, ieskaitot BMX riteņbraukšanu, tagad ir slēgts, kaut bija plāns radīt publisku parku ar iespējām peldēt vietējiem iedzīvotājiem, kas pārsvarā ir ļoti nabadzīgi.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Norvēģijas tirgū Scanhouse nokļuva «pavisam netīšām» - kādā reklāmas portālā Scanhouse pārstāvji nosūtīja «spamu» aptuveni 500 māju būvniekiem un attīstītājiem. Uz šo e-pastu 2009. gadā dibinātais uzņēmums saņēma piecas atbildes, no kurām viens māju attīstītājs uzsāka nopietnas sarunas, kuru rezultātā tika slēgts 2,5 milj. eiro apjomīga projekta līgums par 12 koka daudzdzīvokļu māju izbūvi jaunā rajonā Norvēģijas pilsētā Sortlandē, portālam Db.lv stāstīja uzņēmuma līdzīpašnieks Māris Liepiņš.

Sortlandes pilsētiņas jaunā māju rajona attīstītājs jau iepriekš bija sadarbojies ar māju būvnieku no Latvijas, taču pasūtītāju neesot apmierinājis iepriekšējais māju būvnieks, un viņš meklējis citu kā rezultātā, saņemot e-pastu no Scanhouse, attīstītājs lūdzis uzņēmumam rekomendācijas un iespēju aplūkot jau tapušos projektus, kā arī viesojies Scanhouse ražotnē Mārupē, un šīs «iepazīšanās» rezultātā tika slēgts līgums, stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks. Patlaban jau paveikta trešā daļa darba šinī projektā, un paredzams, ka pirmie iemītnieki Latvijā ražotajās un Latvijas celtnieku uzstādītajās un iekārtotajās mājās ievāksies šā gada jūnijā.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.

Jūgendstila dekoratīvās «kūkas» spoguļosies betona un stikla fasādēs – top viesnīcas, ēkas dzīvošanai un darījumiem; nozares eksperti brīdina par spoku namiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Gadu desmitiem ierastus tukšumus prestiža rajona namu rindās strauji aizpilda ar pretenciozām būvēm. Nevar nepamanīt sakarību starp šo rosību un termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu ārzemniekiem. Taču nekustamā īpašuma iegādes darījuma minimālās summas, par kādu var iegūt termiņuzturēšanās atļauju, uzsišana līdz 250 tūkst. eiro (vairāk nekā 100 tūkst. eiro pieaugums Rīgā un tās reģionā, kā to kopš septembra paredz grozītais Imigrācijas likums), ekspertiem liek bažīties, ka ārvalstnieku interese par jaunajiem projektiem var izrādīties niecīgāka kā samilzušais piedāvājums.

«Klusajā centrā ir skaidri redzams: termiņuzturēšanās atļauju programma bija iedvesusi investoriem cerību, ka viņi var iegūt kādu gandarījumu par ieguldīto naudu,» sarunā ar DB atzīst Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs un SIA Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. «Tas, ka tagad tur varam novērot aktīvu būvniecību, gan ir divus, trīs gadus vecu lēmumu rezultāts. Diemžēl jaunā situācija rāda, ka šie dzīvokļi nevienam nebūs vajadzīgi,» optimistisks nav E. Šīns.

Stambula, kas tradicionāli piesaista tūristu tūkstošus, pēc pēdējā asiņainā terorakta tās starptautiskajā lidostā pārvērtusies teju par spoku pilsētu.

Cilvēkiem, kas strādā vēl nesen plaukstošajā tūrisma biznesā, otrdienas terorakti ir kas vairāk par naglu tūrisma industrijas zārkā, kurai grūti laiki bija iestājušies jau iepriekšējo šogad notikušo teroraktu dēļ.

Tūristu iecienītajā Sultanahmetas rajonā restorāni ir tukši, numuriņi pieczvaigžņu viesnīcās pieejami par nepieredzēti lētu cenu.

Rindās pie Sofijas katedrāles laimīgākās dienās šajā gadalaikā bija jāpavada stunda vai pat ilgāk, bet šodien katedrālē var iekļūt bez liekas kavēšanās un apskatīt seno celtni vien pāris citu interesentu sabiedrībā.

Spoku pilsētas noskaņu pastiprina arī tas, ka daudzi stambulieši uz deviņas dienas ilgajām valsts brīvdienām, kas sākās sestdien, devušies uz Bairamu.

Atbalstam daudzdzīvokļu māju renovācijai ERAF aktivitātes Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi ietvaros dzīvokļu īpašniekiem vēl ir pieejami finanšu līdzekļi 11,5 miljonu latu apmērā, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus tā atgādina, ka š.g. 8.maija Ministru kabineta sēdē daudzdzīvokļu māju siltināšanas aktivitātes turpināšanai tika apstiprināts papildus finansējums 15 miljonu latu apmērā.

Līdz 2012. gada 1. jūnijam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kopumā saņēmusi 937 projektu iesniegumus līdzfinansējuma saņemšanai daudzdzīvokļu māju renovācijai. Visvairāk projektu iesniegumu aktivitātes Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi ietvaros saņemts no Kurzemes (260) un Vidzemes (223), attiecīgi no Rīgas reģiona saņemti 175 projektu iesniegumi, no Zemgales - 163, Rīgas – 82. Joprojām reģions ar viszemāko aktivitāti ir Latgale ar 34 iesniegtajiem projektiem. Aktīvākās pilsētas ir Liepāja (130), Valmiera (95), Rīga (82), Ventspils (65) un Limbažu novads (43).

Lielbritānijas sociālpolitikas žurnāls The New Statesman Rīgu pasludinājis par izmirušu spoku pilsētu.

Lielbritānijā dzīvojošā poļu tautības raksta autore Agata Pizika Latvijas galvaspilsētu ataino īpaši drūmās krāsās, ziņojot, ka ārpus vecpilsētas Rīga izskatās kā «spoku pilsētas dekorācijas mazbudžeta vesternam», kurā dominē alkohola un lietoto apģērbu veikali.

Atšķirībā no Vecrīgas, kas «tiek apbērta ar valsts naudu», tikai dažu minūšu tramvaja brauciena attālumā valdot cita realitāte, kur redzamas «brūkošas ietves un tukšas koka mājas».

Žurnāls vēsta par masveida emigrāciju no nabadzīgās Latvijas, kurā iedzīvotāji ir «sodīti ar drūmiem labklājības apstākļiem».

Nekustamais īpašums ir viena no retajām iespējam, kur ķīnieši var ieguldīt, tādēļ Ķīnā dzīvokļi tiek pirkti kā investīcija, un lielā daļā gadījumu tie jaunbūvēs tā arī paliek neapdzīvoti, vēsta BBC.

Tas, ka Ķīnā izveidojas veselas neapdzīvotas pilsētas, ne tikai jaunceltņu «spoku rajoni», ir skaidrojams arī ar to, ka dzīvošana jaunā mājoklī mazinātu tā vērtību nākotnē. Tādēļ jauno dzīvokļu īpašnieki izvēlas saglabāt to vienīgi kā aktīvu, skaidro medijs.

Šī gada laikā Ķīnā jaunuzcelto mājokļu platība veido 1,5 miljardu kvadrātmetru, un valsts turpina būvēt.

Iepriekš vēstīts, ka Ķīnas tukšās «spoku pilsētas» neapdzīvotas varētu palikt vēl daudzu gadus. Ik gadu Ķīnā tiek uzbūvētas 12 – 24 jaunas pilsētas, sekojot Ķīnas valdības īstenotajai politkai, un būviecība ir vienu no svarīgākajiem Ķīnas izaugsmes dzinējspēkiem.

#Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats.

No 9. līdz 25.februārim Phjončhanā, Dienvidkorejā norisināsies 2018.gada ziemas Olimpiskās spēles, sportistiem sadalot 102 medaļu komplektus 15 dažādos sporta veidos.

Olimpiskās spēles - dārgs prieks

Tikai aptuveni simts kilometrus no jaunuzbūvētajām ēkām, kas kalpos lielajam sporta notikumam, meklējams pilnīgs pretstats - pamests un aizmirsts savulaik populārs slēpošanas kūrorts. Tas atgādina faktu, ka ziemas Olimpiskajām spēlēm uzbuvēto ēku izmantošana nākotnē joprojām ir neskaidra.

Bijušais slēpošanas kūrorts, kas atrodas netālu no Ziemeļkorejas robežas, durvis slēdza 2006. gadā, esot pieredzes bagātākais visā Dienvidkorejā. Tā noriets saistāms ar slēpošanas popularitātes kritumu valstī un šis fenomens nekur nav zudis.

Visgrūtākais ir pieņemt lēmumu un spert pirmo soli. Ja tas izdevies, tālākais pamazām notiks un nokārtosies, un ar rezultātu pēc tam apmierināti būs visi. Šādi divos kodolīgos teikumos var raksturot situāciju par un ap daudzdzīvokļu māju siltināšanu, kas Latvijā ar ES fondu atbalstu rit jau vairāk nekā desmit gadus.

Tomēr tieši pirmā soļa speršana, jeb iedzīvotāju vienošanās par nama renovāciju, līdz šim ir bijis vislielākais šķērslis, kas liedzis sasniegt vērā ņemamus rezultātus. Šogad, pieaugot siltuma tarifiem un aktīvāk iesaistoties pašvaldībām, situācija varētu mainīties.

Kā rubrikā “Zaudētais siltums” vēsta portāls LSM.lv, Lietuvā desmit gadu laikā izdevies nosiltināt divas reizes vairāk namu, nekā Latvijā, ieguldot renovācijas programmā aptuveni miljardu eiro (Latvijā – ap 500 miljoniem eiro)¹. Galvenie šķēršļi visu šo laiku bijušu nemainīgi: iedzīvotāju nespēja vienoties par mājas renovāciju un bailes uzņemties saistības. Mūsu kā daudzdzīvokļu namu renovācijas finansētāju pieredze rāda, ka iedzīvotājus bieži vien nepārliecina pat tas, ka uzskatāmi tiek parādīti reāli piemēri, kur pēc siltināšanas rēķins par siltumu samazinās uz pusi. Tomēr situācija nav bezcerīga, jo abas minētās “barjeras” ir drīzāk emocionālas, ne racionālas, tāpēc tās ir iespējams pārvarēt, aktīvi šajā procesā iesaistoties namu apsaimniekotājiem un pašvaldībām.

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.