Autotūristi var priecāties par daudzu jaunu autostrāžu atklāšanu vairākās ceļojumu zemēs – Čehijā, Austrijā, Ungārijā, Grieķijā un Portugālē. No jūnija Čehijā autotūristi no Prāgas līdz Vācijas robežai var visā garumā izmantot autostrādi, kur tiks nodots pēdējais neizbūvētais apvedceļš D5 Plzeņas pilsētas tuvumā. Ungārijā autotūristi var priecāties par jauniem 150 autostrādes kilometriem. Budapeštas-Belgradas virzienā ir uzbūvēti jauni 80 autostrādes M5 kilometri un virzienā uz Balatona ezeru tiks nodoti jauni autostrādes M7 posmi. Austrijā līdz 2003. gada beigām tiks nodots ekspluatācijā pēdējais autostrādes posms A8 starp Velsu un Priekšalpu (Voralpenkreuz) krustojumu. Līdz ar to autostrāde A1 starp Zalcburgu un Vīni tiks pieslēgta virzienam A9 uz Grācu. Pavisam neliels “Pyhrn”-autostrādes posms tiks pabeigts arī šajā vasarā. Grieķijā Atēnu autotūristi varēs izmantot ziemeļu apvedceļa autostrādi, kura tiks nodota ekspluatācijā šā gada beigās. 2004. gadā arī galvaspilsētas lidosta tiks savienota ar autostrādi. Portugālē autotūristi varēs ātrāk pārvietoties Algarves reģionā, kur jau pavasarī tiks nodots autostrādes posms starp Alcantarilhu un Lagosu. Avots: Wissen

Lai paplašinātu Itālijas produkcijas noieta tirgu, kā arī pavērtu durvis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem eksporta tirgos, Itālijas Kultūras mantojuma un tūrisma ministrija sākusi vērienīgu projektu Signa Maris, kas arī Latvijā paredz izvērst nopietnas aktivitātes ar galveno mērķi attīstīt tūrismu Itālijas dienvidu reģionos – Kalabrijā, Kampānijā, Apūlijā un Sicīlijā, īpaši izceļot jūras ceļus.

Tā kā Itālijas reģionos lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielveikalu ķēdes pārsvarā sadarbojas ar lielajām korporācijām, šīs dienvidu valsts produkcijai un tūrisma piedāvājumam nav viegli nodibināt kontaktus eksporta tirgos, ko plānots risināt ar ciešāku Itālijas Tirdzniecības kameras (ITKL) sadarbību ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Prezentējot Signa Maris projektu Latvijā, ITKL prezidents Džuzepe Lepore norādīja, ka Latvijas veikalos atrodami daudzi produkti, kuriem kā ražotājvalsts norādīta Itālija, taču bieži vien to sastāvā pat mazāk nekā 40% izejvielu ir no Itālijas, bet lielākoties produkti tiek importēti un Itālijas rūpnīcās tikai saražots galaprodukts. Tādēļ ar īpašu valsts atbalstu un speciālu projektu plānots virzīt jaunos eksporta tirgos produktus, kuri tiešām gan auguši, gan ražoti Itālijā.

Vācijas autostrādes Eiropā ir iecienītas tieši ātruma neierobežojuma dēļ. Daudzi autovadītāji brīvākajos autostrādes posmos var izmēģināt automašīnas spidometra gājienu. Parasti šīs automašīnas izmanto kreiso joslu. Bieži vien šī josla ir aizņemta, taču ir automašīnas, kurām citi autovadītāji labprātīgi dod ceļu. Pamanot aizmugures spogulī Opel markas automašīnu vai Ferrari, autovadītājiem ir dažādas reakcijas. Vācijā tika veikts pētījums starp 1055 autovadītājiem vecumā no 35 līdz 60 gadiem, lai noteiktu pret kurām automašīnām šoferiem ir respekts. Ja šoferis aizmugures spogulī pamana Ferrari vai Maybach, tad gandrīz katrs trešais autovadītājs atbrīvo autostrādes kreiso joslu, bet Smart markai tikai 2%. Vācijas autobraucēju marku reitings attiecībā uz autostrādes kreiso joslu: 1. Ferrari – 29% 2. Maybach – 24% 3. Lamborghini – 21% 4. Porsche – 20% 5. Mercedes – 19% 6. BMW – 18% 7. Audi – 14% 8. Maserati – 12% 9. Bentley – 11% 10. Jaguar – 10% ------------------------------- 11. VW – 9% 12. ...

Daudziem ceļotājiem šogad būs iespējams ātrāk nonākt galamērķī, jo vairākās Eiropas valstīs tiks pabeigta svarīgu autostrāžu posmu celtniecība. Piemēram, Francijā autostrāde A 29 no St.Quentin līdz Le Havre būs pilnībā pabeigta, ja līdz gada beigām tiks izbūvēts 58 km garais posms starp Amiens (pieslēgums A 16) un Neufchatel-en-Bray (pieslēgums A 28). Šogad ir ieplānots arī pabeigt Rietumitālijas Alpu reģiona autostrādes A 5 no Aostas līdz Montblāna tunelim pēdējos četrus kilometrus starp Courmayeur un Entreves. Autostrāde no Turīnas līdz Ženēvai var teikt, ka ir jau pabeigta, tikai trūkst otrās braukšanas joslas no Morgex līdz Courmayeur. Horvātijā, atklājot 96 km garo posmu no Mala Kapela tuneļa līdz Gornija Ploca uz A 1 autostrādes, kas savieno Zagrebu un Zadaru, tiks pilnībā pabeigta būvniecība. Iztrūkstoši vēl ir četri kilometri. Šogad pabeigs arī 13,6 km autostrādes A 6 garu posmu starp Bosiljevo (pieslēgums A 1) un Vrbovski. Austrijā ceļotāju iecienītā autostrāde A 9 tiks pabeigta vēl līdz šī gada beigām. Iztrūkstošā 9,3 km ceļu posma būvniecību starp Incersdorfu un Šēnu jau ilgāku laiku tika aizkavēta dabas aizsardzības pārstāvju protestu rezultātā. Turpretī Čehijā plāno šogad pabeigt arī autostrādes D 5 otrās braukšanas līnijas izbūvi starp Ejpovice un Cernice, kur palicis vēl 8 km liels ceļa posms. Avots: Eiropa.lv

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Latvijas Pasta nodaļas Ziemassvētkos un Jaunajā gadā visā Latvijā strādās pēc īpaša svētku darba grafika, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Inese Kreicberga.

Rīgas pasta nodaļas

2006. gada 24.decembrī visas Rīgas pasta nodaļas slēgtas, izņemot, Rīgas 8., 17., 22. un 25. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10:00 līdz 20:00. Rīgas 18. pasta nodaļa strādās no 9:30 līdz 20:00, Rīgas 20. pasta nodaļa – no 9:00 līdz 20:00, Pasta centrs Sakta – no 8:00 līdz 20:00, Rīgas 50. pasta nodaļa – no 8:00 līdz plkst.16:00, Rīgas 33. pasta nodaļa – no 8:00 līdz 16:00, Rīgas 47. pasta nodaļa – no 10:00 līdz plkst.16:00, bet Rīgas 53. pasta nodaļa – no 9:00 līdz 16:00 (pārtraukums no 13:00 līdz 13:30).

2006. gada 25.decembrī visas Rīgas pasta nodaļas slēgtas, izņemot Rīgas 8., 17. un 25. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10:00 līdz 22:00. Rīgas 20. un 22. pasta nodaļa strādās no 10:00 līdz 20:00, Rīgas 33. un 50. pasta nodaļa – no 8:00 līdz 16:00, Rīgas 18. pasta nodaļa – no 9:30 līdz 20:00, Rīgas 47. pasta nodaļa – no 10:00 līdz 16:00, Pasta centrs Sakta – no 8:00 līdz 20:00, Rīgas 53. pasta nodaļa – no 9:00 līdz 16:00 (pārtraukums no 13:00 līdz 13:30).

Dēļ nepieredzēti biezās miglas Lielbritānijā ceturdien slēgti daudzi reisi Lielbritānijas lidostās. Līdz ar to simtiem cilvēku nākas mainīt savus plānus, ziņo independent.com.

Sakarā ar biezo miglu kopš vakardienas, 21. decembra, Londonas Hītrovas lidostā ir atcelti kopumā jau ap 340 iekšzemes un Eiropas reisu. Šodien miglas dēļ reisu plūsma tika traucēta arī Getvikas lidostā. Reiss no Londonas uz Rīgu miglas dēļ šodien kavējās par 50 minūtēm, tomēr atcelts netika. British Airways iesaka visiem pasažieriem, it īpaši, ja ir paredzēts lidojums ar pārsēšanos un/vai lidostas maiņu Londonā tuvākajās dienās, pārliecināties par sava reisa statusu British Airways mājas lapā ba.com.

Miglas dēļ šodien ir atcelti visi Lielbritānijas iekšzemes reisi uz un no Hītrovas, kā arī daudzi Eiropas reisi, ieskaitot reisus uz Parīzi un Briseli.

Pazīstamais itāliešu inženieris Rikardo Morandi, kas pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados projektējis pagājušajā nedēļā sagruvušo Dženovas autostrādes tiltu, jau pirms četriem gadu desmitiem brīdinājis, ka tas jāuzmana no korozijas.

Telekanāls RAI publiskojis fragmentus no ziņojuma, ko Morandi izstrādājis 1979.gadā - 12 gadus pēc šā tilta atklāšanas.

Ziņojumā viņš uzsvēris, ka tiltam nepieciešama pastāvīga apkope, un norādījis, ka tam jau novērojams «labi pazīstamais betona virsmas ķīmiskās izturības zudums», ko izraisījis jūras gaiss un tuvējās metalurģiskās rūpnīcas radītais piesārņojums.

«Agri vai vēlu, iespējams, jau tuvāko gadu laikā, būs nepieciešama apkope, lai noņemtu visas korozijas pēdas,» rakstījis Morandi (1902-1989), kura vārdā nosaukts tilts.

Kā ziņots, Itālijas Iekšlietu ministrijas Dženovas pārvalde svētdien oficiāli apstiprināja, ka 14,augustā notikušajā katastrofa prasījusi 43 cilvēku dzīvības.

Šonedēļ turpinās eirozonas politiķu neizlēmība, kā atrisināt sasāpējušies reģiona parādu krīzes jautājumus. Galvenais jautājums joprojām paliek potenciālā Grieķijas parāda restrukturizācija un otra aizdevuma piešķiršana šai valstij.

Joprojām nav skaidrs, ar kādiem nosacījumiem Grieķija saņems atbalstu pēc šā gada beigām. Tāpat šīs nedēļas beigās tiks publicēti eirozonas banku stresa testu rezultāti, un būs lielāka skaidrība par to, cik tad īsti vājš vai stiprs ir monetārā reģiona finanšu sektors. Saglabājoties ilgstošai neskaidrībai un parādoties baumām, ka banku stresa testu rezultātu varētu būt vāji, finanšu tirgus sācis nervozēt, un spekulanti pastiprināti pievērsušies jautājumiem par Eiropas trešās lielākās ekonomikas – Itālijas nākotni.

Rezultātā Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirmo reizi vēsturē pārsniedzis 6% atzīmi un draud pietuvoties līmeņiem, kas ilgtermiņā, ņemot vērā milzīgo valsts parāda apjomu (aptuveni 120% no IKP), nav saglabājami.

Šī nedēļa eirozonā lielā mērā paies Itālijas zīmē. Proti, Itālijas populistu valdībai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai pārskatīts 2019. gada budžeta plāns, jo iepriekšējo EK noraidīja pārlieku lielā budžeta deficīta dēļ.

Tas ir eirozonas vēsturē nebijis gadījums, kad EK noraida kādas valsts budžeta projektu. Itālijas jaunā valdība atšķirībā no iepriekšējās valdības iecerētā budžeta deficīta 0,8% apmērā no IKP to ir paaugstinājusi līdz 2,4% no IKP. Lai gan tas ir zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, tomēr tas jāskata kontekstā ar Itālijas ārējo parādu, kas ir 131% no IKP, lai gan Māstrihtas kritēriju limits ir 60% no IKP. Turklāt, saskaņā ar EK aplēsēm, Itālijas valdības plānotie izdevumi, ņemot vērā EK prognozes par valsts izaugsmi un parāda apkalpošanas izmaksām, bīstami tuvosies 3% 2019. gadā, bet 2020. gadā tos pārsniegs. Itālijas vicepremjers Mateo Salvini jau ir paziņojis, ka vadīsies pēc saviem, nevis EK aprēķiniem un jautājumā par Itālijas budžeta deficītu negrasās piekāpties ne par milimetru.

Biezās miglas dēļ Lielbritānijā jau trešo dienu tiek atcelti simtiem reisu, radot haosu ceļotāju vidū, ziņo CNN.

British Airways atcēluši 170 reisus Londonas Hītrovas lidostā, tai skaitā atcelti visi Lielbritānijas iekšzemes reisi uz un no Hītrovas.

22. decembrī no rīta British Airways paziņoja atcelto reisu pasažieriem, kuri gaidīdami savus reisus pulcējušies teltīs ārpus 1 termināla, ka ap 20 reisiem, kuru galamērķis ir Eiropa, tai skaitā Stokholma, Hamburga, Sofia, Madride un Tripole, tiks atcelti. Gaidāms, ka pēcpusdienā tiks ziņots par jauniem reisiem, kas tiks atcelti biezās miglas dēļ.

Pasažieriem, kuriem nācās pārnakšņot lidostā dēļ satceltajiem reisiem, British Airways piedāvāja segas un siltus dzērienus.

Falck Apsargs kā pirmais Latvijā piedāvā momentānos miglas ģenerātorus zaģlu apturēšanai. Falck Apsargs komercdirektors Uldis Tatarčuks teica, ka Dānija ražotie Protect momentānie miglas ģeneratori ir risinājums problēmai, ka jebkura uz signalizāciju reaģējoša apsardzes brigāde objektā ieradīsies tikai pēc dažām minūtēm. Tā kā pakalpojums ir jauns, pagaidām vēl nav uzstādīta neviena Protect ierīce, viņš teica. «Protect miglas vai sintētisko dūmu ģenerators 12 sekundēs piepūš telpu ar necaurredzamu miglu,kurā zagļi pilnīgi apmulst un vairs neredz pat savu plaukstu deguna galā,» stāstija Protect izplatītāja Latvijā, SIA Knudsen & Knudsen izpildirektore Svetlāna Duvalka.» Knudsen & Knudsen tehniskais un servisa direktors Raimonds Skrābāns teica, ka dūmu ģeneratori ir veids, kā apkarot t.s. «uzlauž un sagrāb» zādzības. Šādus noziegumus izdara pret uzņēmumiem, kur atrodas viegli aiznesamas preces vai iekārtas, piem., mobilie telefoni. Šādos gadījumos noziedznieki nerēķinās ar signalizāciju, jo laupījumu savāc ātri un aizbēg pirms ierodas apsardzes brigāde. «Mēs šīs ierīces pagaidām tirgojam tikai caur Falck. Septiņi Falck darbinieki ir sertificēti iekārtu uzstāditāji,» teica S. Duvalka. R. Skrābāns paskaidroja, ka tehnoloģija ir samēra jauna un attīstīta izmantojot izklaides un šovu nozarē pazīstamos dūmu un miglas ģenerātorus. «Dūmi rodas no sakarsēta glikola, kas pamatā ir nekaitīgs cilvēkiem, kustoņiem un precēm. Tas pēc kāda laika iztvaiko,» teica R. Skrābāns. Dānījā šādas ierīces savos veikalos uzstādījis ekskluzīvās skaņu tehnikas ražotājs Bang & Olufsen, mobilo telefonu tirgotāji un vairāki veikalu tīkli. Lietotāji arī saņem brīdinošas uzlīmes, ko izvieto logos un uz durvīm. Lai gan nav iespējams mērīt nebijušas ielaušanās un zādzības, ir pamats ticēt, ka tas attur gadījuma rakstura ielaušanās,» Apadrošināšanas sabiedrības Balta piedāvā atlaides klientiem, kas kopā ar Falck ierīko dūmu ģenerātorus Balta īpašuma riska parakstīšanas daļas vadītāja Gundega Biseniece pavēstija, ka «mūsu apdrošināšanas sabiedrība atbalsta pretielaušanās signalizācijas uzstādīšanu objektos- ēkās, biroja telpās, dzīvojamajās mājās, dzīvokļos u.c. Signalizācijas uzstādīšana nav obligāta prasība, lai veiktu īpašuma apdrošināšanu, bet tas liecina par to, ka klients ir padomājis par sava īpašuma drošību.»

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Šī gada 24., 25., 26. un 31.decembrī, kā arī 1.janvārī lielākā daļa pasta nodaļu visā Latvijā strādās pēc īpašā svētku režīma. Atgādinām, ka abonēt presi pasta nodaļās un pie pastnieka varēs līdz 22.decembrim, bet modernizētajās pasta nodaļās – līdz 29.decembrim, informē VAS Latvijas Pasts.

Svētku dienās pēc svētku grafika strādās sekojošas pasta nodaļas:

Rīgas reģionā

24. un 31.decembrī visas Rīgas un Rīgas reģiona pasta nodaļas būs slēgtas, izņemot Rīgas 8. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00, Rīgas 17., 22., 25., 50. pasta nodaļu, kas strādās no plkst.10.00 līdz plkst. 22.00, Rīgas 18. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.30 līdz plkst. 20.00, Rīgas 20. pasta nodaļu, kas strādās no plkst. 9.00 līdz plkst. 22.00, un Pasta centru Sakta, kas strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 17.00. Kauguru 1. pasta nodaļa strādās no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00, bet Ogres 2. pasta nodaļas darbalaiks šajā dienā būs no plkst. 9.00 līdz 16.00.

Neskatoties uz sistemātiskiem tirdzniecības noteikumu pārkāpumiem Centrāltirgus slēgtajā teritorijā, kā arī nomas līguma saistību rupju neizpildi, tai skaitā, nomas maksas un komunālo maksājumu termiņu neievērošanu, SIA Mercados apstrīd iznomāšanas līguma laušanu. AS Rīgas Centrāltirgus slēgtās teritorijas pārņemšanu risinās tiesiskā ceļā, informē Rīgas centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels.

«Pēc slēgtās teritorijas pārņemšanas, šajā vietā tiks saglabāta pārtikas produktu tirdzniecība, vienlaicīgi rūpējoties par tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu. Papildu ienākumi, ko AS Rīgas Centrāltirgus iegūs, pārņemot nepastarpinātu slēgtās teritorijas apsaimniekošanu, tiks ieguldīti Centrāltirgus attīstībā, tai skaitā Slēgtās teritorijas vizuālā un tehniskā stāvokļa pakāpeniskai sakārtošanai un uzlabošanai. Līdz ar to ieguvēji būs gan Slēgtās teritorijas tirgotāji, gan Centrāltirgus pircēji, gan mūsu ārvalstu viesi,» nākotnes attīstību ieskicē AS Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs.

Itālijas parlamenta vēlēšanas noslēgušās ar strupceļu, radot bažas, ka valstī sāksies politiska nestabilitāte. Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Itālijas Senātā neviena partija nav ieguvusi vairākumu.

[Papildināta ar 2. – 4. rindkopu]

Reaģējot uz Itālijas parlamenta vēlēšanu rezultātiem, vērstpapīru tirgi piedzīvojuši strauju kritumu. Tirdzniecības dienas sākumā samazinājušies Francijas, Vācijas, Spānijas un Itālijas biržu indeksi.

Itālijas Milānas biržas indekss FTSE MIB piedzīvoja kritumu 4,7% apmērā, Londonas FTSE 100 – 1,36% apmērā, Vācijas DAX 1,88% apmērā un Parīzes Cac 40 2,31% apmērā.

Kāpumu piedzīvojušas Itālijas parāda apkalpošanas izmaksas, sasniedzot 4,68% lielu likmi par parādzīmēm ar desmit gadu ilgu atmaksas termiņu, kas ir augstākais līmenis kopš šā gada sākuma. Parādzīmju likmes palielinājušās arī Spānijai, Portugālei un Grieķijai.

Ar katru gadu kļūst aktīvāka Latvijas un Itālijas sadarbība kā ekonomiskajā, tā arī kultūras aspektā. Abpusējo interesi apliecina oficiālo amatpersonu vizītes, regulāri notiekošie kultūras pasākumi, koncerti, mākslas izstādes un uzņēmēju pieaugošā aktivitāte.

Ņemot vērā atsaucību, kādu festivāls guvis iepriekšējos piecus gados, kā arī vērienīgo šī gada dalībnieku skaitu, šogad festivāls ilgs gandrīz divus mēnešus. Notiks dažādi kultūras un komerciāla rakstura pasākumi. Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja iepazīt Itālijas kultūru, virtuves tradīcijas un Itālijas produktu klāstu, izmantojot festivāla dalībnieku piedāvātās atlaides un izgaršojot Itālijas produktus degustācijās. Festivālu organizē Itālijas Ārējās tirdzniecības institūts sadarbībā ar Itālijas Vēstniecību Latvijā.

Lai iepazītos ar festivāla programmu, aicinām Jūs uz Itālijas Festivāla atklāšanu 28. augustā plkst. 12:00 itāļu restorānā "Paparazzi", Rīgā, Antonijas ielā 12.

Šā gada otrajā ceturksnī Itālijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 0,2%, salīdzinot ar periodu no šā gada janvāra līdz martam, tādējādi recesija valsts ekonomikā ilgusi jau divus gadus, kas ir garākais periods pēdējo divdesmit gadu laikā.

Vienlaikus samazinājums bijis mazāks nekā gada pirmajā ceturksnī (-0,6%) un mazāks nekā prognozēja analītiķi (-0,4%). Tas licis Itālijas valdībai nākt klajā ar paziņojumu, ka recesija valstī tuvojas beigām. Divpadsmit mēnešu griezumā valsts IKP sarucis par 2,0 procentiem, liecina Istat dati.

Itālijas ekonomikas ministrs Fabricio Sakomāni, uzstājoties televīzijā SKY, norādīja, ka gada trešajā un ceturtajā ceturksnī valsts ekonomika piedzīvos atveseļošanos. «Šobrīd tehniski ir iestājies tas posms, kuru mēs apzīmējām ar ekonomiskā cikla pagrieziena punktu,» sacīja Itālijas ekonomikas ministrs. Kopumā paredzēts, ka Itālijas IKP šogad samazināsies aptuveni par 1,8%. Pērn Itālijas ekonomika krita par 2,4%.

Pēc tam, kad Itālijas parlamenta vēlēšanās pārsteidzoši labus rezultātus uzrādījušas pret taupības pasākumiem noskaņoti politiskie spēki, Eiropas Komisija (EK) aicinājusi Itālijas nākotnes valdību turpināt uzsākto budžeta deficīta samazināšanas kurus.

«Aizvadītajā piektdienā itāļi skaidri runāja par apņēmību samazināt valsts parādu. Šīs apņemšanās joprojām ir spēkā, un komisija cer uz to ievērošanu,» EK runasvīra Olivera Beilija (Olivier Baily) sacīto citē Euobserver.

Arī Eiropas Savienības valstis aicinājušas Itālijas politiķus pēc iespējas ātrāk izveidot stabilu valdību – Francija un Vācija uzsvērušas nepieciešamību turpināt iesāktās reformas, bet Spānija vēlēšanu rezultātus komentējusi kā «lēcienu nekurienē».

Db.lv jau vēstīja, ka Itālijas parlamenta vēlēšanas noslēdzās ar strupceļu, kas izraisījis bažas, ka valstī gaidāma politiska nestabilitāte, kura, savukārt, var izraisīt jaunu tirgu neuzticēšanos eirozonai un saasināt ekonomisko krīzi. Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Itālijas Senātā to izdarīt nav izdevies nevienam politiskajam spēkam. Vēlēšanās lielu atbalstu arī ieguvušas pret taupību noskaņotās politiskās kustības - bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Brīvības partija un komiķa Bepes Grillo izveidotā Pieczvaigžņu kustība. Analītiķi paredz, ka labākajā gadījumā šāds vēlēšanu iznākums nozīmētu nestabilu koalīcijas valdību.

Parādu krīzes nomāktās Itālijas valdība vērsusies pie Ķīnas pēc palīdzības cerībā, ka Pekina «ievērojamā apjomā» iegādāsies eirozonas valsts obligācijas un investēs līdzekļus Itālijas stratēģiski svarīgākajās kompānijās, vēsta Financial Times.

Kā izdevumam norāda Itālijas pārstāvji, kuru vārdi netiek minēi, Romē pirms nedēļas notikušas sarunas starp Ķīnas investīciju iestāžu vadītājiem un Itālijas valdības pārstāvjiem, to skaitā ekonomikas ministru Džulio Tremonti. Augustā Itālijas pārstāvji bija devušies arī uz Ķīnu, kur notika tikšanās ar Ķīnas Ārvalstu valūtas rezervju administrācijas vadītājiem.

Ķīnai ir ievērojamas ārvalstu valūtu rezerves – aptuveni 3,2 triljonu ASV dolāru apmērā, raksta Financial Times.

To, ka šādas tikšanās ir notikušas, apliecinājis arī pats Itālijas ekonomikas ministrs, taču viņš atteicies komentēt to, par ko šajās tikšanās reizē runāts.

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Itālijā atklāts jaunuzbūvētais tilts Dženovā, ziņo ārvalstu mediji.

2018. gada augustā spēcīga lietus laikā, sabrūkot autostrādes tiltam, Dženovā bojā gāja 43 cilvēki.

Jauno tiltu, kas uzbūvēts 15 mēnešu laikā, projektējis slavenais itāļu arhitekts Renzo Piano, kurš tā dizainu sasaistījis ar Dženovas jūrniecības vēsturi. "Katru nakti spīdēs četrdesmit trīs zvaigznes," viņš sacījis tilta atklāšanā, norādot uz tilta lampām, kuras atgādinās par katastrofā bojāgājušajiem.

Jaunais tilts izmaksājis 200 miljonus eiro, bet šīm izmaksām jāpieskaita Morandi tilta atlieku nojaukšanas izmaksas, kas veidoja 90 miljonus eiro.

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte trešdien uz 12 mēnešiem izsludinājis ārkārtas stāvokli Ligūrijas reģionā, kur Dženovā, sagrūstot tiltam, otrdien dzīvību zaudēja vismaz 39 cilvēki.

Precīzs bojāgājušo skaits vēl nav zināms, jo tilta drupas vēl nav pilnībā pārmeklētas.

Ārkārtas stāvokļa izsludināšana ļāvusi piešķirt reģionam piecus miljonus eiro no nacionālā ārkārtas situāciju fona.

Konte arī apstiprināja, ka valdība gatavojas anulēt līgumu ar privāto autoceļu uzņēmumu «Autostrade per l'Italia», kas atbildēja par Dženovā sabrukušā tilta apkopi un apsaimniekošanu.

«Šī ir traģēdija, kas nav pieņemama modernā sabiedrībā, un šī valdība darīs visu, kas ir tās spēkos, lai novērstu šādu gadījumu atkārtošanos,» paziņoja Konte.

Premjers sacīja, ka bojāgājušo skaits, visticamāk, vēl pieaugs.

Kā vēstīja itāļu mediji, otrdien ap plkst.12 (plkst.13 pēc Latvijas laika) spēcīgas lietusgāzes laikā Dženovā iegruva aptuveni 200 metru garš Morandi tilta posms.