Lai paplašinātu Itālijas produkcijas noieta tirgu, kā arī pavērtu durvis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem eksporta tirgos, Itālijas Kultūras mantojuma un tūrisma ministrija sākusi vērienīgu projektu Signa Maris, kas arī Latvijā paredz izvērst nopietnas aktivitātes ar galveno mērķi attīstīt tūrismu Itālijas dienvidu reģionos – Kalabrijā, Kampānijā, Apūlijā un Sicīlijā, īpaši izceļot jūras ceļus.

Tā kā Itālijas reģionos lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielveikalu ķēdes pārsvarā sadarbojas ar lielajām korporācijām, šīs dienvidu valsts produkcijai un tūrisma piedāvājumam nav viegli nodibināt kontaktus eksporta tirgos, ko plānots risināt ar ciešāku Itālijas Tirdzniecības kameras (ITKL) sadarbību ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Prezentējot Signa Maris projektu Latvijā, ITKL prezidents Džuzepe Lepore norādīja, ka Latvijas veikalos atrodami daudzi produkti, kuriem kā ražotājvalsts norādīta Itālija, taču bieži vien to sastāvā pat mazāk nekā 40% izejvielu ir no Itālijas, bet lielākoties produkti tiek importēti un Itālijas rūpnīcās tikai saražots galaprodukts. Tādēļ ar īpašu valsts atbalstu un speciālu projektu plānots virzīt jaunos eksporta tirgos produktus, kuri tiešām gan auguši, gan ražoti Itālijā.

Norvēģu politiķi Bordu Hoksrudu apkalpojušā Rīgas erotiskās «masāžas salona» Adriana darbinieki atzīst, ka seksa skandāla dēļ ir izveidojusies nepatīkama situācija, tomēr arī pēc šī incidenta salons turpina strādāt, kā ierasts, neraugoties uz šajā namā dzīvojošo cilvēku regulārajām sūdzībām par neizturamo troksni un nekārtībām.

Kā liecina uzziņu portālā 1188 pieejamā informācija, salons Adriana atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 52/54. Kā darbības nozare tam minēta «masāža», bet kā citi atslēgas vārdi meklēšanai - «erotiskā masāža», «ekskortserviss», «striptīzs», «intīmpakalpojumi» un «vecpuišu ballīte». Iestādījums ir izvietots daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.

Kā aģentūrai pastāstīja mājas vecākais Mikus Vilsons, iedzīvotāji jau gadiem ilgi sūdzas par salona darbību gan pašai tā īpašniecei, gan atbildīgajām iestādēm, taču rezultātu nav un iestādījums turpina darboties, kā darbojies.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Milānas tiesa piespriedusi septiņus gadus ilgu cietumsodu bijušajam Itālijas premjeram Silvio Berluskoni par seksuālām attiecībām ar pilngadību nesasniegušu prostitūtu un savas ietekmes izmantošanu, lai to slēptu, kā arī liegusi viņam uz mūžu ieņemt jebkādu sabiedrisku amatu.

Spriedums var izbeigt S. Berluskoni politisko karjeru, tomēr viņam vēl ir tiesības pārsūdzēt spriedumu, kas var aizņemt vairākus mēnešus, vēsta AP. Patlaban S. Berluskoni neieņem nekādu oficiālu amatu Itālijas valdībā, lai gan viņa partija vēlēšanās guva panākumus.

S. Berluskoni advokāts tiesas piespriesto sodu nosaucis par netaisnīgu. «Tas ir ārpus realitātes. Tomēr es esmu mierīgs, jo visus trīs gadus, kurus ilga tiesa, esmu uzsvēris, ka tā nav vajadzīga,» sacīja bijušā Itālijas premjera advokāts Nikolo Gedini.

Apsūdzības, kas izvirzītas pret S. Berluskoni, saistītas ar ballītēm viņa Milānas savrupmājā 2010. gadā, kurās, saskaņā ar prokuratūras apgalvojumiem, piedalījušās jaunas sievietes, kurām ticis maksāts par seksuālām attiecībām ar Itālijas premjeru. Viena no seksa skandāla centrālajām personām ir marokāņu dejotāja Karima El Mahruga plašāk pazīstama ar iesauku Rūbija Siržuzagle. Prokuratūra uzskata, ka S. Berluskoni maksājis nepilngadīgajai marokānietei par seksuālas dabas pakalpojumiem. Gan S. Berluskoni, gan Rūbija apsūdzības nolieguši.

Šonedēļ turpinās eirozonas politiķu neizlēmība, kā atrisināt sasāpējušies reģiona parādu krīzes jautājumus. Galvenais jautājums joprojām paliek potenciālā Grieķijas parāda restrukturizācija un otra aizdevuma piešķiršana šai valstij.

Joprojām nav skaidrs, ar kādiem nosacījumiem Grieķija saņems atbalstu pēc šā gada beigām. Tāpat šīs nedēļas beigās tiks publicēti eirozonas banku stresa testu rezultāti, un būs lielāka skaidrība par to, cik tad īsti vājš vai stiprs ir monetārā reģiona finanšu sektors. Saglabājoties ilgstošai neskaidrībai un parādoties baumām, ka banku stresa testu rezultātu varētu būt vāji, finanšu tirgus sācis nervozēt, un spekulanti pastiprināti pievērsušies jautājumiem par Eiropas trešās lielākās ekonomikas – Itālijas nākotni.

Rezultātā Itālijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pirmo reizi vēsturē pārsniedzis 6% atzīmi un draud pietuvoties līmeņiem, kas ilgtermiņā, ņemot vērā milzīgo valsts parāda apjomu (aptuveni 120% no IKP), nav saglabājami.

Latvijā pornofilmu un prostitūcijas lauciņā apgrozās lielas naudas. To atklāj laikraksta Latvijas Avīze (LA) publikācija par to, kā Latvijā tiek vervētas uz ārzemēm lētas pornoaktrises un prostitūtas.

Pēdējos mēnešos uzvirmojušais bezdarba vilnis un ar to saistītie finansiālie spaidi likuši rokas saberzēt pornofilmu uzņēmējiem un prostitūtu vervētājiem, kuri Latvijā meklē lētu preci – jaunas meitenes, lai tās vēlāk jau dārgi pārdotu Eiropā, Amerikā un pat Japānā.

Neatpaliek arī vietējie uzņēmēji. Internets un daudzas avīzes burtiski mudž no dažādiem piedāvājumiem jaunām meitenēm. Lielākoties tas ir darbs masāžas salonos vai pat privātos dzīvokļos. Tur, kā stāsta šādu dzīvokļu turētāji, prostitūtām dienā saimniekam jāatdod 40 lati, savukārt pārējais paliekot pašām, raksta LA.

Norvēģijas Progresa partijas deputātam Bordam Hoksrudam piemērots naudas sods par prostitūtas pakalpojumu pirkšanu vizītes laikā Latvijā, vēsta Norvēģijas mediji.

Norvēģijā 2008.gadā stājās spēkā likums, kas paredz kriminālatbildību par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Likums attiecas gan uz pakalpojumu pirkšanu Norvēģijā, gan arī uz Norvēģijas iedzīvotājiem ārzemēs.

Par likuma pārkāpšanu Hoksrudam piemērota soda nauda 25 000 Norvēģijas kronu (2253 latu) apjomā.

Hoksruds iekļuvis pamatīgā skandālā, jo valsts nacionālā televīzija nofilmējusi, kā viņš, viesojoties Rīgā, pircis prostitūtas pakalpojumus.

Hoksruds kopā ar partijas jauniešu kustības pārstāvjiem pagājušā nedēļā no trešdienas līdz svētdienai viesojās Rīgā

Norvēģijas sabiedriskā televīzija TV2 šonedēļ demonstrēja videomateriālu, kurā redzams, kā Hoksruds Rīgā apmeklē kādu bordeli.

Šī nedēļa eirozonā lielā mērā paies Itālijas zīmē. Proti, Itālijas populistu valdībai ir jāiesniedz Eiropas Komisijai pārskatīts 2019. gada budžeta plāns, jo iepriekšējo EK noraidīja pārlieku lielā budžeta deficīta dēļ.

Tas ir eirozonas vēsturē nebijis gadījums, kad EK noraida kādas valsts budžeta projektu. Itālijas jaunā valdība atšķirībā no iepriekšējās valdības iecerētā budžeta deficīta 0,8% apmērā no IKP to ir paaugstinājusi līdz 2,4% no IKP. Lai gan tas ir zem Māstrihtas kritērijos noteiktajiem 3%, tomēr tas jāskata kontekstā ar Itālijas ārējo parādu, kas ir 131% no IKP, lai gan Māstrihtas kritēriju limits ir 60% no IKP. Turklāt, saskaņā ar EK aplēsēm, Itālijas valdības plānotie izdevumi, ņemot vērā EK prognozes par valsts izaugsmi un parāda apkalpošanas izmaksām, bīstami tuvosies 3% 2019. gadā, bet 2020. gadā tos pārsniegs. Itālijas vicepremjers Mateo Salvini jau ir paziņojis, ka vadīsies pēc saviem, nevis EK aprēķiniem un jautājumā par Itālijas budžeta deficītu negrasās piekāpties ne par milimetru.

Aktieris Džordžs Klūnijs (George Clooney) un futbolists Krištianu Ronaldo (Cristiano Ronaldo) varētu tikt uzaicināti liecināt bijušā Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi) tiesas prāvā, vēsta CNN.

Bijušais Itālijas premjerministrs apsūdzēts nepilngadīgas prostitūtas pakalpojumu izmantošanā un sava amata pilnvaru pārkāpšanā.

Dž. Klūnijs un K. Ronaldo aicināti liecināt, jo viņi piedalījušies S. Berluskoni rīkotajās ballītēs, pavēstījis S. Berluskoni advokāts Nikolo Gendi (Niccolo Ghendi). Viņš norādīja: «Viņi arī pastāstīs, kas patiesībā notika bijušā premjera mājā.»

Prokurori apgalvo, ka S. Berluskoni vairākas reizes izmantojis nepilngadīgas prostitūtas pakalpojumus. Pati prostitūta to noliedz un viņa norāda, ka ir melojusi S. Berluskoni par savu vecumu, sakot, ka viņai ir 24 gadi. Ja S. Berluskoni vaina «seksa skandālā» tiks atzīta, viņam draud līdz pat 15 gadus ilgs cietumsods. Tomēr eksperti paredz, ka šī prāva ilgs gadiem. Ar regulāru novilcināšanu un juridiskām problēmām katrā prāvas posmā.

Eiropā šobrīd ir parādījusies mode uzreiz pēc vēlēšanām palikt bez valdības. Pēdējā, kas šo tendenci ir turpinājusi, ir Itālija. Vēlēšanas notika jau šī gada 4. martā, tomēr šobrīd joprojām nav miņas par koalīciju, kam tad varētu uzticēt valdības veidošanu.

Kaut arī globālā un pēc tam Eiropas parādu krīze būtiski ietekmējušas iedzīvotāju noskaņojumu un radījusi populistu partiju popularitātes vilni daudzviet Eiropā, Itālijas iedzīvotāju protesta balsojumam 4. marta vēlēšanās nebija jābūt īpašam pārsteigumam.

Itālija ir trešā lielākā eiro zonas valsts, un straujas izaugsmes periodu tā nav pieredzējusi jau aptuveni divdesmit gadu. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2017. gadā bija zem 2000. gada līmeņa un tā pieaugums ir būtiski lēnāk nekā citās eiro zonas valstīs.

Šī vājā izaugsme, protams, atspoguļojas arī iedzīvotāju maciņos. Iedzīvotāju reālais ienākumu līmenis (rīcībā esošie ienākumi) kopš 2000. gada ir sarukuši par aptuveni 10%. Bezdarba līmenis – kaut arī samazinājies no 13% krīzes augstākajā punktā – turpina būt augsts jeb 11%. Bezdarbs jauniešu vidū ir viens no augstākajiem eiro zonā (34% 2017. gadā). Pieaudzis arī to cilvēku skaits, kas dzīvo uz nabadzības robežas. Vienlaikus palielinājies arī valsts parāda līmenis, valdības parāds pieaudzis līdz 132%, kas ir otrs augstākais eiro zonā aiz Grieķijas

Itālijas parlamenta vēlēšanas noslēgušās ar strupceļu, radot bažas, ka valstī sāksies politiska nestabilitāte. Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Itālijas Senātā neviena partija nav ieguvusi vairākumu.

[Papildināta ar 2. – 4. rindkopu]

Reaģējot uz Itālijas parlamenta vēlēšanu rezultātiem, vērstpapīru tirgi piedzīvojuši strauju kritumu. Tirdzniecības dienas sākumā samazinājušies Francijas, Vācijas, Spānijas un Itālijas biržu indeksi.

Itālijas Milānas biržas indekss FTSE MIB piedzīvoja kritumu 4,7% apmērā, Londonas FTSE 100 – 1,36% apmērā, Vācijas DAX 1,88% apmērā un Parīzes Cac 40 2,31% apmērā.

Kāpumu piedzīvojušas Itālijas parāda apkalpošanas izmaksas, sasniedzot 4,68% lielu likmi par parādzīmēm ar desmit gadu ilgu atmaksas termiņu, kas ir augstākais līmenis kopš šā gada sākuma. Parādzīmju likmes palielinājušās arī Spānijai, Portugālei un Grieķijai.

Šā gada otrajā ceturksnī Itālijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājies par 0,2%, salīdzinot ar periodu no šā gada janvāra līdz martam, tādējādi recesija valsts ekonomikā ilgusi jau divus gadus, kas ir garākais periods pēdējo divdesmit gadu laikā.

Vienlaikus samazinājums bijis mazāks nekā gada pirmajā ceturksnī (-0,6%) un mazāks nekā prognozēja analītiķi (-0,4%). Tas licis Itālijas valdībai nākt klajā ar paziņojumu, ka recesija valstī tuvojas beigām. Divpadsmit mēnešu griezumā valsts IKP sarucis par 2,0 procentiem, liecina Istat dati.

Itālijas ekonomikas ministrs Fabricio Sakomāni, uzstājoties televīzijā SKY, norādīja, ka gada trešajā un ceturtajā ceturksnī valsts ekonomika piedzīvos atveseļošanos. «Šobrīd tehniski ir iestājies tas posms, kuru mēs apzīmējām ar ekonomiskā cikla pagrieziena punktu,» sacīja Itālijas ekonomikas ministrs. Kopumā paredzēts, ka Itālijas IKP šogad samazināsies aptuveni par 1,8%. Pērn Itālijas ekonomika krita par 2,4%.

Pēc tam, kad Itālijas parlamenta vēlēšanās pārsteidzoši labus rezultātus uzrādījušas pret taupības pasākumiem noskaņoti politiskie spēki, Eiropas Komisija (EK) aicinājusi Itālijas nākotnes valdību turpināt uzsākto budžeta deficīta samazināšanas kurus.

«Aizvadītajā piektdienā itāļi skaidri runāja par apņēmību samazināt valsts parādu. Šīs apņemšanās joprojām ir spēkā, un komisija cer uz to ievērošanu,» EK runasvīra Olivera Beilija (Olivier Baily) sacīto citē Euobserver.

Arī Eiropas Savienības valstis aicinājušas Itālijas politiķus pēc iespējas ātrāk izveidot stabilu valdību – Francija un Vācija uzsvērušas nepieciešamību turpināt iesāktās reformas, bet Spānija vēlēšanu rezultātus komentējusi kā «lēcienu nekurienē».

Db.lv jau vēstīja, ka Itālijas parlamenta vēlēšanas noslēdzās ar strupceļu, kas izraisījis bažas, ka valstī gaidāma politiska nestabilitāte, kura, savukārt, var izraisīt jaunu tirgu neuzticēšanos eirozonai un saasināt ekonomisko krīzi. Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Itālijas Senātā to izdarīt nav izdevies nevienam politiskajam spēkam. Vēlēšanās lielu atbalstu arī ieguvušas pret taupību noskaņotās politiskās kustības - bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Brīvības partija un komiķa Bepes Grillo izveidotā Pieczvaigžņu kustība. Analītiķi paredz, ka labākajā gadījumā šāds vēlēšanu iznākums nozīmētu nestabilu koalīcijas valdību.

Parādu krīzes nomāktās Itālijas valdība vērsusies pie Ķīnas pēc palīdzības cerībā, ka Pekina «ievērojamā apjomā» iegādāsies eirozonas valsts obligācijas un investēs līdzekļus Itālijas stratēģiski svarīgākajās kompānijās, vēsta Financial Times.

Kā izdevumam norāda Itālijas pārstāvji, kuru vārdi netiek minēi, Romē pirms nedēļas notikušas sarunas starp Ķīnas investīciju iestāžu vadītājiem un Itālijas valdības pārstāvjiem, to skaitā ekonomikas ministru Džulio Tremonti. Augustā Itālijas pārstāvji bija devušies arī uz Ķīnu, kur notika tikšanās ar Ķīnas Ārvalstu valūtas rezervju administrācijas vadītājiem.

Ķīnai ir ievērojamas ārvalstu valūtu rezerves – aptuveni 3,2 triljonu ASV dolāru apmērā, raksta Financial Times.

To, ka šādas tikšanās ir notikušas, apliecinājis arī pats Itālijas ekonomikas ministrs, taču viņš atteicies komentēt to, par ko šajās tikšanās reizē runāts.

Bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni gatavs arī turpmāk atbalstīt premjera Enriko Letas valdību, vēsta BBC. Iepriekš bijušā premjera partija pauda pretējus uzskatus, tādējādi Itālijas valdību novedot līdz sabrukuma robežai.

Trešdien Itālijā paredzēts uzticības balsojums premjera E. Letas valdībai. Par uzticības balsojumu tika lemts, jo nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādījis, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.

Eiropas Komisija (EK) trešdien oficiāli noraidīja Itālijas populistu valdības izstrādāto valsts budžeta projektu, paverot ceļu līdz šim vēl nepieredzētām Briseles sankcijām.

«Izvērtējot Itālijas valdības piedāvājumu, mēs saskatām risku tam, ka valsts varētu mēnessērdzīgi ieslīdēt nestabilitātē,» preses konferencē Briselē norādīja EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

«Mēs secinām, ka pārmērīgas budžeta deficīta procedūras sākšana ir pamatota,» piebilda Dombrovskis, norādot uz Eiropas Savienības (ES) oficiālo procesu, lai sodītu bloka dalībvalstis par pārmērīgiem izdevumiem. Šādas sankcijas vēl nav piemērotas nevienai ES dalībvalstij.

Šāds EK lēmums pārsteigumus nerada, jo komisija Itālijas 2019.gada budžeta projektu jau bija noraidījusi pagājušajā mēnesī.

Neraugoties uz EK spiedienu, Itālijas populistu valdība attiecās mainīt savu budžeta projektu, kurā paredzētais maksimālais budžeta deficīts 2019.gadam ir 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2020.gadam – 2,1% no IKP.

Tas ir noticis. Eiropas Komisija (EK) otrreiz ir noraidījusi Itālijas budžeta plānu 2019. gadam un ir ļoti tuvu tam, lai Itālijai piemērotu soda naudu 0,2% līdz 0,5% apmērā no IKP. Savukārt Roma jau ir paziņojusi, ka no plānotā budžeta deficīta 2,4% apmērā neatkāpsies, jo to prasot itāļu tauta.

Itālijas populistu valdība plāno samazināt pensionēšanās vecumu, ieviest garantēto minimālo ienākumu pabalstu un samazināt nodokļus. Tajā pašā laikā vienas no lielākajām uzņēmēju teritoriālajām asociācijām Assolombarda, kas apvieno 6000 uzņēmumus, prezidents Karlo Bonomi avīzei The Guardian ir norādījis, ka budžeta projekts ir drīzāk vēlēšanu dividenžu apmaksa, nevis nopietns ekonomikas stimulēšanas plāns.

Atkāpties no nākamajā gadā iecerētajiem tēriņiem valdība nevar tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ.

Iekšpolitiski jaunā Itālijas populistiskā valdība nevar atkāpties no budžeta projekta, neraugoties uz EK iebildumiem, jo to sagaida nabadzīgo valsts dienvidu iedzīvotāji, savukārt atblastītāji industriālajos ziemeļos cer uz nodokļu atvieglojumiem. Tajā pašā laikā daļā biznesa briest neapmierinātība, kā to jau norāda Bonomi izteikumi, jo tirgi ir noreaģējuši negatīvi un ir pieaugušas Itālijas vērtspapīru procentlikmes, kas nozīmē, ka ir kāpuši arī banku procenti, kas padara dārgāku aizņemšanos uzņēmējiem, kas gribētu veikt investīcijas. Protams, var rasties jautājums, kādēļ Itālijas valdība tik ļoti ir iespītējusies un vai tā nebaidās no sankcijām.

Kamēr Itālija cīnās ar parādu krīzi, tās ministru prezidents Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi) iztērējis vairākus miljonus eiro, lai apdāvinātu virkni sieviešu kārtas dejotāju, aktrišu un televīzijas «seju», vēsta independent.ie.

Bankas sniegtie dati liecina, ka 74 gadus vecais Itālijas premjerministrs S. Berluskoni savām «fanēm» un pielūdzējām uzdāvinājis kopumā teju trīs miljonus eiro skaidrā naudā, un vēl 337 tūkstošus eiro viņš tērējis juvelierizsrtādājumu iegādei, ko vēlāk pasniedzis kā dāvanas.

Bankas dati tika atklāti vienu dienu pēc tam, kad S. Berluskoni Briselē Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju tikšanas laikā prezentēja «steigā izstrādāto reformu plānu, kas nav izdevīgs vienkāršajiem itāļiem», raksta medijs. Reformu plāns atvieglo noteikumus atlaist darba ņēmējus, kā arī paredz palielināt pensionēšanās vecumu no 65 līdz 67 gadiem.

Vācijas apdrošināšanas kompānijas Ergo darbinieki par uzņēmuma naudu apmeklējuši svingeru klubu Jamaikā, izklaidējušies striptīzbārā Igaunijā, kā arī uzdzīvojuši vairākās citās pasaules pilsētās.

Tas atklāts kompānijas iekšējā auditā, kura rezultāti apkopoti apdrošinātāja interneta vietnē. Kopumā publicēta informācija par divpadsmit incidentiem.

Savā paziņojumā Ergo vadītājs Torstens Oleckis (Torsten Oletzky) norādīja, ka kompānija saņēmusi plašu kritiku par savu darbinieku izdarībām un tāpēc cenšas demonstrēt vēlmi būt «caurspīdīgai» un godīgai.

Ergo iepriekš tika plaši kritizēts par 2007. gadā 100 labākajiem darbiniekiem veltītu pasākumu Budapeštā, kur bijušas pieejamas divdesmit prostitūtas. «Motivējošo» braucienu organizēja apdrošināšanas kompānija Hamburg Mannheimer, kura patlaban pieder Ergo. Informācija par «seksa tusiņu» nāca klajā pērn.

Policijas reidi «sarkano lukturu rajonos» varētu pielikt punktu Vācijas bordeļu īpašnieku centieniem pārvarēt krīzi ar speciāliem piedāvājumiem, raksta Times.

Vācijā tie uzskatīts, ka pārāk zema cena par prostitūtu pakalpojumiem ir nepieņemama, jo šāda situācija grauj sabiedrības morāles normas.

Policija reidi četros šādos bordeļos atklāja, ka krīze manāmi skārusi arī šo sfēru. Proti, Berlīnē bordelī Pussy Bar par 70 eiro klients varēja nodarboties ar seksu ar tik kluba prostitūtām, cik vien vēlas.

Policija norāda, ka patlaban reidi vērsti tikai pret bordeļu īpašniekiem, tāpēc gan pašas prostitūtas, gan klienti tiek uzskatīti par lieciniekiem.

Vācijas bordeļu apgrozījums kopš ekonomiskās krīzes sākšanās ir krities par aptuveni 30%.

Dānijas prostitūtas piedāvās savus pakalpojumus par brīvu klimata pārmaiņām veltītā ANO samita delegātiem, kurš no 7. līdz 18.decembrim notiks Kopenhāgenā, ziņo portāls kasjauns.lv.

Par to paziņojusi Dānijas seksa darbinieku aizsardzības asociācija. Asociācijas pārstāve Suzanne Mellere sacījusi, ka šis piedāvājums ir protests pret Kopenhāgenas mērijas iniciatīvu, kura vērsta pret prostitūciju. Pēc mērijas iniciatīvas Kopenhāgenas viesnīcās tiek izplatītas pastkartes ar aicinājumu Esiet ilgtspējīgi: nepērciet seksu. Mērija arī nosūtījusi vēstules viesnīcu menedžeriem ar aicinājumu veikt pasākumus, lai novērstu prostitūtu tikšanos ar klientiem šajās viesnīcās.

Prostitūtas, kuru darbība Dānijā ir legāla, nekavējoties reaģēja uz šo iniciatīvu, solot delegātiem, kas ieradīsies Kopenhāgenā uz pasaules klimata samitu, iespēju izmantot šīs pastkartes kā maksājuma līdzekli par seksuālajiem pakalpojumiem. Piedāvājums būs spēkā šī samita laikā un būs kā protests pret prostitūcijas biznesa ierobežošanu. Kopenhāgenas samitā pasaules valstīm paredzēts vienoties par to, kā tiks ierobežota siltumnīcefektu izraisošo gāzu nonākšana atmosfērā pēc 2012.gada, kad beigs darboties Kioto protokols, kas to regulē pašlaik.

Torstens Oleckis (Torsten Oletzky), apdrošināšanas sabiedrības Ergo vadītājs, svētdien atzinis, ka seksa tusiņš, kurā piedalījušās prostitūtas un kas 2007.gadā tika organizēts labākajiem pārdevējiem, izmaksājis 83 tūkstošus eiro, vēsta thelocal.de.

Hamburg Mannheimer, sabiedrība, kas organizēja tusiņu vēsturiskajās Gellert termālajās vannās Budapeštā, tagad pieder Ergo. Informācija par «motivējošo» braucienu labākajiem pārdošanas pārstāvjiem nāca klajā, jo divi šā pasākuma dalībnieki vērsās pie medijiem.

Oleckis ziņu žurnālam Der Spiegel stāstījis, ka orģija bija daļa no trīs dienu ekskursijas, lai gan viņš nav vēlējies sniegt sīkāku informāciju, jo joprojām notiek izmeklēšana.

Viņš šo pasākumu nodēvējis par «nopietnu kļūdu» un sacījis, ka tas ir būtisks uzņēmuma noteikumu pārkāpums.

Pēc informācijas par seksa orģiju, kurā bijuši iesaistīti darbinieki un prostitūtas un kura norisinājusies 2007.gadā Budapeštā, apdrošināšanas kompānija Ergo zaudējusi vairākus simtus klientu, atsaucoties uz kompānijas vadītāja sniegto informāciju, vēsta thelocal.de.

«Mēs esam zaudējuši aptuveni 500 klientus,» atzinis Ergo boss Torstens Oleckis (Torsten Oletzky).

Apdrošināšanas kompānija iepriekš atzina, ka seksa tusiņš, kurā piedalījušās prostitūtas un kas 2007.gadā tika organizēts labākajiem pārdevējiem, izmaksājis 83 tūkstošus eiro.

Hamburg Mannheimer, sabiedrība, kas organizēja tusiņu vēsturiskajās Gellert termālajās vannās Budapeštā, tagad pieder Ergo. Informācija par «motivējošo» braucienu labākajiem pārdošanas pārstāvjiem nāca klajā, jo divi šā pasākuma dalībnieki vērsās pie medijiem.

Londonas prostitūtas konkurences iespaidā ir ar mieru apkalpot klientus par 15 mārciņām, kas latos ir aptuveni tāda pati summa.

Labdarības fonda The Poppy Project ziņojumā izpētītai aptuveni 900 Londonas publiskie nami un secināts, ka šajās iestādēs tiek piedāvāti pakalpojumi, kas apdraud pircēja veselību. Precīzāk, sekss bez izsargāšanās, kas nopērkams par 10 mārciņām.

Tāpat noskaidrots, ka seksuāla rakstura pakalpojumus uz Londonas ielām sniedz 75 etnisko grupu pārstāvji. Visplašāk pieejamas prostitūtas no Āzijas un Austumeiropas valstīm. Ielasmeitu vidējais vecums ir 21 gadi. Vienlaicīgi daudzos publiskajos namos klientiem tiek piedāvātas arī gados jaunākas mīlas priesterienes. 63% no Londonas bordeļiem atrodas privātmājās un dzīvokļos. Savukārt vidējā pakalpojuma cena ir aptuveni 62 mārciņas.