Baltijas valstīs šogad eksperti prognozē straujāku ekonomisko izaugsmes tempu kritumu , augstu inflāciju un bezdarba nelielu pieaugumu.
"2008.gadā Baltijas valstu ekonomikās varētu iezīmēties ļoti atšķirīgas tendences," domā Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Tempi bremzēsies
Kopumā 2008. gadā Baltijas valstīs eksperti sagaida mērenu ekonomikas attīstības tempu piebremzēšanos. Ievērojamai zemāku ekonomikas pieauguma tempu, salīdzinot ar 2007. gadu, uzrādīs Latvija un Igaunija, bet līdz ar to ekonomikas izaugsme nākamgad visstraujākā būs Lietuvā. Pēc ekspertu prognozēm, IKP pieaugums Latvijā un Igaunijā saruks zem attiecīgi 7 % un 5 % pretēji vairāk nekā 10 % un 7 % 2007. gadā, bet Lietuvā būs virs 7 % pretēji aptuveni 9 % IKP kāpumam iepriekšējā gadā.
Nordea Markets vecākais analītiķis Rodžers Vesmans (Roger Wessman) pamato, ka visās trijās Baltijas valstīs ekonomisko attīstības tempu samazinājums paredzams, ņemot vērā kredīta buma, kas līdz šim ir bijis investīciju virzītājspēks, samazināšanos. Tā kā Lietuvā izsniegto kredītu bums nav bijis tik liels kā pārējās kaimiņvalstīs, šajā kaimiņvalstī sagaidāms arī salīdzinoši mazāks attīstības tempu palēninājums. Vienlaikus R. Vesmans brīdina, ka vēl pastāv risks piedzīvot pārāk strauju ekonomikas attīstības tempu lejupslīdi.
Latvija krustcelēs
Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova uzskata, ka Latvijā 2008. gadā visdrīzāk paredzams būtisks ekonomikas tempu sarukums. Augstās cenas ierobežos patēriņa pieaugumu, kā dēļ turpināsies attīstības tempu palēninājums atsevišķos pakalpojumu sektoros, vēl nebeigsies nekustamā īpašuma tirgus atdzišana. "Galvenais risks Latvijas ekonomikai saistīts ar to, ka apvienojumā ar bēdīgo situāciju rūpniecībā, visas šīs tendences varētu sekmēt pārāk strauju Latvijas ekonomikas attīstības tempu samazinājumu, kas nekādā gadījumā nav vēlams. Diemžēl mēs nevaram izslēgt šādu scenāriju. Prognozēt reālo IKP pieaugumu Latvijai ir diezgan grūti, jo ekonomikā turpinās aktīvs ēnu ekonomikas legalizācijas process," tā O. Ertuganova.
SEB Unibankas galvenais ekonomists Andris Vilks domā, ka pēc inerces 2008. gada pirmajā pusē Latvijas ekonomika attīstīsies visai strauji ( 8 %), bet ar katru nākamo ceturksni ekonomikas izaugsmes rādītāji kritīsies, joprojām paliekot salīdzinoši augstā līmenī - 6 - 7 %. Kā galvenie ekonomikas virzītāji būs transports un sakari, arī būvniecība. Savukārt iekšzemes tirdzniecībā pieaugums pamazām noslīdēs zem divciparu skaitļa, jo cenu kāpums radīs būtiskas korekcijas patēriņā.
"Pie atturīgāka attīstības un patēriņa tempa piestāvēs mazāks ārējās tirdzniecības un kārtējo maksājumu konta deficīts, investoru uzticība, eksporta pieaugums, budžeta pārpalikums. Pie nesabalansētāka attīstības scenārija būs redzams viss tas pats, kas līdz šim, plus samazināti valsts un uzņēmumu kredītreitingi un investīciju apsīkšana. 2008. gads būs izmaiņu un rīcības gads, kas gan var ieiet galējībās. Ja izdosies ievadīt ekonomiku pareizajās sliedēs, tad turpmākie gadi varētu veicināt sabiedrības, valsts un uzņēmēju pašapziņu," tā A. Vilks.
Igaunijai klāsies labāk
Tā kā Igaunijā, kur 2007.gada otrajā pusē ekonomikas pieaugums nozīmīgi piebremzējās, ekonomikas iekšējā un ārējā nesabalansētība ir mazāk izteikta un korekcija sākās ātrāk, tad tur ekonomika varētu ātrāk nostāties uz sabalansētas izaugsmes ceļa, pauda P. Strautiņš, piebilstot, ka veiksmīgas apstākļu sakritības gadījumā tā var notikt arī Latvijā, kur pieauguma atslābums ir skaidri saskatāms mazumtirdzniecības apgrozījuma un importa rādītājos. Savukārt A. Vilks uzskata, ka Igaunija izjutīs pamatīgu kritumu no ierastajiem augstajiem ekonomikas pieauguma un patēriņa līmeņiem, jo tā ir priekšā pārējām Baltijas valstīm daudzos rādītājos, straujāk sasniedzot augstāku labklājības līmeni.
Lietuva izcelsies
P. Strautiņš minēja, ka Lietuvā ekonomikas pieaugums vēl 2007.gada otrajā pusē turpināja paātrināties un to virza faktori, kas līdzinās tiem, kas virzīja straujo pieaugumu pārējās Baltijas valstīs ? pārspīlētais patērētāju optimisms, kā arī hipotekārā un patēriņa kreditēšana. «Nav šaubu, ka kaimiņvalsts ekonomika šogad Baltijas valstu starpā būs visstraujāk augošā,» tā viņš. «Gan Igaunijā, gan Lietuvā sabiedrība, politiķi un eksperti runā par ekonomikas jautājumiem tādā līmenī, par kuriem Latvijā mēs diskutējām pirms gada diviem. Tādējādi tas, kas notiek Latvijā, ir svarīgi arī šīm valstīm, gan tiešā, gan netiešā veidā,» tā A. Vilks, paužot cerību, ka visas valstis spēs atgriezties pie efektīvākas tautsaimniecības attīstības jau pēc gada diviem.