Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ir pagājuši četri gadi, kopš Centrāleiropā un Austrumeiropā ienāca “Maple Bear” – vislielākais un visstraujāk augošais franšīzes bilingvālo pirmsskolas līdz vidējās izglītības iestāžu tīkls pasaulē –, un tagad tas kopā ar “Vantage Capital” gatavojas īstenot 100 miljonus eiro vērtu ieguldījumu programmu šajā reģionā.

“Vantage” ieguldījumu programmai, kas paredzēta “Maple Bear Central & Eastern Europe”, ir četras sastāvdaļas:

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Nodokļu likmju samazināšana visvairāk veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi tuvāko piecu gadu laikā, uzskata Deloitte CE CFO survey pētījuma laikā aptaujātie finanšu direktori.

Kā nākamie izaugsmes faktori tiek minēti tehnoloģiju attīstība un valsts atbalsts uzņēmējiem, piemēram, ES fondi vai nodokļu atvieglojumi.

Šogad pirmo reizi aptaujā piedalījās arī Latvijas uzņēmumu finanšu direktori un dalījās savā redzējumā par ekonomisko situāciju valstī, salīdzinot to ar savu Bulgārijas, Horvātijas, Čehijas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, kā arī Lietuvas un Igaunijas kolēģu viedokļiem.

Šajā gadā direktori prognozē mērenu ekonomikas izaugsmi robežās no 1,5% līdz 3%, un visstraujākā izaugsme tiek prognozēta tirdzniecības un pakalpojumu nozarei, nākamās straujāk augošās nozares - ražošana, finanšu pakalpojumi, nekustamais īpašums un celtniecība.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina noteikt agrāku skolas gaitu sākšanas vecumu, paredzot, ka 1.klasē skolēni varētu doties jau sešu gadu vecumā, un vienlaikus nosakot, ka 1.klasē apgūstamo mācību programmu īstenos tās vispārējās izglītības iestādes, kuras attiecīgajā situācijā būs spējīgas nodrošināt sešgadīgiem bērniem nepieciešamo mācību vidi un šim darbam sagatavotus pedagogus.

Ministrija sagatavojusi grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos atkārtoti piedāvājot iespēju bērniem skolas gaitas sākt jau sešu gadu vecumā, izmaiņas paredzot ieviest no 2018.gada 1.septembra. Iepriekš IZM ar šādu piedāvājumu startēja pagājušā gada septembrī, taču toreiz nepietiekami izdiskutētā iecere neguva atbalstu.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais likumprojekts nosaka obligātās pirmsskolas apguvi viena gada garumā un līdz ar to arī obligātās pamatizglītības apguves sākšanu no sešiem gadiem, saglabājot vecākiem iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā obligātās pamatizglītības apguvi sākt gadu vēlāk, proti, no septiņu gadu vecuma. Patlaban normatīvajos aktos noteikts, ka obligātās pirmsskolas izglītības programmu īstenošana notiek no piecu gadu vecuma divu gadu laikā.

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu.

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.

Pašvaldības ir noraizējušās, ka līdz ar jaunu koeficientu ieviešanu mērķdotāciju sadalē pedagogu algām sāksies mazo lauku skolu slēgšana.

Izglītības un zinātnes ministrija šodien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Kultūras un izglītības komitejā iepazīstināja ar izstrādāto grozījumu projektu par mērķdotāciju sadales principiem un saņēma kritiku par slēptiem plāniem likvidēt mazās skolas. Pašvaldību pārstāvji pauda bažas, ka, ieviešot jaunu koeficientu skolu kategorijā, kur skolēnu skaits ir līdz 100 bērniem, pozitīvu ieguvumu nebūs, tieši pretēji - mazās skolas būs jāslēdz vai jāapvieno.

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Svetlana Batare pašvaldību pārstāvjiem skaidroja, ka ministrijai, gatavojot grozījumus, izaicinošākais bija definēt, kas ir maza skola. «Tas ir pirmais solis, ka mēs mazajām skolām piemērojam koeficientu no 0,75 uz 1 no 1.septembra. Mēs esam sākuši soli uz mazo skolu atbalstīšanu. Bet darbs vēl ir jāturpina. Es nesaku, ka tas ir pēdējais, ar ko mēs nākam klajā, modelējot principu «Nauda seko skolēnam». Mūsu mērķis ir šo principu maksimāli vienkāršot,» skaidroja ministrijas pārstāve. Viņa norādīja, ka patlaban vēl nav precīzas definīcijas, kas ir maza skola, taču attiecībā uz principu «Nauda seko skolēnam» ir noteikts, ka tie ir 100 bērni.

Ņemot vērā uzdevumu veicināt jauniešu pāreju no izglītības uz darba tirgu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) meklē iespējas piesaistīt papildu 5,8 miljonus latu projektam Eiropas Sociālā fonda (ESF) aktivitātē «Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai».

IZM projektu īsteno, lai veicinātu jauniešu ātrāku iekļaušanos darba tirgū un sekmētu profesionālās kvalifikācijas operatīvu ieguvi tiem vidusskolu beidzējiem, kas neturpina mācības augstskolās. «1-1,5 gada laikā jauniešiem ar vidējo izglītību tiek nodrošināta darba tirgum nepieciešamā profesionālās izglītības kvalifikācijas ieguve,» DB norādīja IZM Komunikācijas nodaļā. Profesionālās izglītības programmu piedāvājums tiek saskaņots ar nozaru organizācijām, ņemot vērā prognozējamo nepieciešamību pēc noteiktas jomas kvalificētiem speciālistiem.

Pašlaik atbalsts tiek sniegts tikai jauniešiem ar vidējo vispārējo izglītību, tāpēc plānots paplašināt mērķa grupu arī ar jauniešiem, kuriem ir tikai pamata izglītība (2010./2011.mācību gadā pēc pamatizglītības ieguves izglītību neturpināja 1184 jauniešu). «ESF aktivitātes ietvaros pieejamais finansējums ir 4,1 milj. latu, kas dod iespēju sniegt atbalstu 2000 jauniešiem, kaut gan profesionālās izglītības iestādēm ir iespēja uzņemt divas reizes vairāk audzēkņu 1-1,5 gadīgajās programmās. Lai varētu nodrošināt atbalstu vēl 2000 jauniešiem, ir nepieciešams papildu ESF finansējums 5,8 milj. latu apmērā un IZM meklē iespējas šāda papildu finansējuma piesaistīšanai,» informēja IZM.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošām Satversmei atzina normas, kas nosaka pirmsskolas izglītības pedagogu zemāko darba algas likmi, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Normas atzītas par neatbilstošām Satversmes 91.panta pirmajā teikumā noteiktajiem tiesiskās vienlīdzības principiem.

ST bija vērsušies 38 Saeimas deputāti, aicinot vērtēt, vai valsts pamatlikumam atbilst esošais regulējums attiecībā uz bērnudārzu pedagogu atalgojumu, kas, rēķinot uz vienu darba stundu, ir par piektdaļu mazāks nekā citās izglītības iestādēs strādājošiem pedagogiem.

Pieteikuma iesniedzēju ieskatā, apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 107.pantam, jo paredz atšķirīgas zemākās darba algas likmes pirmsskolas izglītības pedagogiem salīdzinājumā ar pārējās vispārējās izglītības pakāpēs nodarbinātajiem pedagogiem.

Latvijas augstākās izglītības sistēmai piemīt augsta pielāgošanās spēja, budžeta vietu finansēšanas modelis dod stabilitāti, universitāšu autonomija ļauj attīstīt uzņēmējdarbību, tomēr sistēmā ir ievērojams līdzekļu iztrūkums, izglītības sistēma ievērojami paļaujas uz Eiropas Savienības (ES) fondiem, kas nevar būt ilgtermiņa risinājums stabilam pētniecības finansējumam, secināts Pasaules Bankas (PB) pirmajā ziņojumā.

Kā informē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), PB iesniegtais ziņojums ir pirmais no trīs pārskatu sērijas, kuru laika posmā no 2013. gada decembra līdz 2014. septembrim gatavo PB Latvijas augstākās izglītības finansēšanas ekspertu komanda. Tas izgaismo Latvijas finansēšanas sistēmas stiprās un vājās puses no Eiropas attīstības viedokļa, salīdzinot ar labu finansēšanas modeļu vispārīgajiem kritērijiem. Otrajā ziņojumā, kas tiks iesniegts aprīļa beigās, uzmanība tiks koncentrēta uz pašreizējo Latvijas augstākās izglītības finansēšanas mehānismu atbilstību skaidri paustajām valdības stratēģiskajām prioritātēm, savukārt trešajā ziņojumā, kas būs pieejams rudenī, - sniegti priekšlikumi nākotnes augstākās izglītības finansēšanas modelim Latvijā.

Latvijā radītais izglītības kvalitātes uzlabošanas risinājums Edurio saņēmis Eiropas Savienības izpētes un inovāciju grantu programmas Horizon 2020 atbalstu 1,86 miljonu eiro apmērā uzņēmuma tālākai attīstībai un izglītības kvalitātes pilnveidei Eiropas mērogā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Dibināts 2014.gadā, Edurio ir pirmais latviešu jaunuzņēmums, kam izdevies piesaistīt tāda apmēra Horizon 2020 programmas atbalstu, kas plaši pazīstama ar sīvo konkurenci, augstajiem vērtēšanas kritērijiem, kā arī apjomīgu atbalstu uz inovācijām vērstu produktu un pakalpojumu attīstībai.

«Pagājušo divu gadu laikā strādājot ar platformas izstrādi un testēšanu, Edurio ir sadarbojies ar vairāk nekā 200 skolām un ieguvis vērtīgus padomus no skolu vadītājiem, izglītības pārvaldēm, ministrijas, LIZDAs, Iespējamās Misijas un citiem izglītības sistēmā iesaistītajiem. Bieži var dzirdēt ziņas par izglītības sistēmā valdošajām problēmām, tomēr mēs visur esam guvuši lielu atbalstu, kas pierāda - Latvijā visām iesaistītajām pusēm no sirds rūp izglītības kvalitātes uzlabošana. Bez šī atbalsta un pārliecības, ka mēs veidojam kaut ko noderīgu, mums nebūtu iespēja pretendēt uz Horizon 2020 finansējumu. Tāpēc, pateicībā par Latvijas izglītības sistēmas iesaisti Edurio attīstībā, uz projekta darbības laiku mēs nodrošināsim visām Latvijas skolām pieeju Edurio bez maksas. Tāpat ar šo finansējumu mēs varēsim ne tikai turpināt un paātrināt tehnoloģisko platformas attīstību, bet arī izstrādāt papildus aptauju saturu un datu analīzes iespējas sadarbībā ar University College London Institute of Education, kas ir pasaulē vadošais izglītības pētniecības institūts,» uzsver Ernests Jenavs, Edurio līdzdibinātājs.

Jo sabiedrība attīstītāka, jo kritiskāk tā izturas pret izglītības kvalitāti

Tā intervijā DB saka Valsts izglītības satura centra (VISC) direktors Guntars Catlaks. Informētību, kritisko domāšanu VISC direktors atzīst par vēlamām sabiedrības iezīmēm. Diemžēl medaļai ir otra puse – spiediens no sabiedrības rada nepieciešamību izglītības sistēmai demonstrēt ātrus rezultātus, piemēram, atzīmes, un samazina radošumu.

VISC vadītāja amatā G. Catlaks ir kopš šīs vasaras sākuma. Iepriekš viņa pieredzē ir darbs Sorosa fondā Latvija, vadot programmu Pārmaiņas izglītībā, un pasaules izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību konfederācijā Education International, vadot pētījumu nodaļu.

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkotajā protesta gājienā šodien piedalīsies vairāk nekā 8000 izglītības un medicīnas iestāžu darbinieku, lai prasītu "cieņpilnu un atbildīgu attieksmi" pret nozarēm.

Arodbiedrībā norādīja, ka protesta gājienā piedalīsies 7500 pedagogu, tostarp zinātnes institūciju pārstāvji, jo streika prasības par pedagogu atalgojumu un slodzes grafiku attiecas arī uz viņiem. Šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši darbinieki no Latvijas Zinātnes akadēmijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes, Latvijas Universitātes, Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un citām.

Protesta gājienā piedalīsies arī universitāšu studentu padomes un studenti.

Latvijas Ārstu biedrībā aģentūra LETA noskaidroja, ka protesta gājienam varētu pievienoties ap 1000 mediķu, bet tas neietekmēšot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, jo vairākas slimnīcas aicinājušas piedalīties gājienā tos mediķus, kuriem tajā dienā nav jāstrādā. Lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu nepārtrauktību, slimnīcās strādājošie ņemšot gan atvaļinājumus, gan izmantošot savu brīvdienu, lai piedalītos protesta gājienā.

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe un Sorosa fonda – Latvija (SFL) pārstāvji vienojušies par atbalsta programmu Latvijas skolām un par skolu pilnveides iespējām pārmaiņu laikā.

Tikšanās gaitā SFL pārstāvji informēja ministri, ka SFL saņēmis apstiprinājumu par 1.388 miljonu eiro (jeb 975 492 Ls) piešķiršanu Latvijas skolu un pašvaldību iedzīvotāju izglītības un sociālo vajadzību atbalstam. Atbalstu piešķirs 40 – 50 skolām, lai veicinātu un atbalstītu to veidošanu par daudzfunkcionāliem kultūras un izglītības centriem.

Programmā «Pārmaiņu iespēja skolām» atklāta konkursa kārtībā varēs pieteikties pašvaldības ar savām izglītības iestādēm. Līdzekļi skolu atbalstam tiks piešķirti no Dž.Sorosa izveidotā Ārkārtas palīdzības fonda.

Sorosa fonds – Latvija projektu īstenos sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Latvijas Lauku forumu (LLF).

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie ierobežojumi, otrdien nolēma valdība.

Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas ieviešanu pamatā paredz saglabāt tās prasības, kas bija noteiktas ar no šī gada 11.oktobra līdz 20.oktobrim, nodalot, ka visas darbības klātienē notiek zaļajā režīmā, izņemot kritiski nepieciešamos pakalpojumus, kā arī atceļot tā saucamo mājsēdi jeb komandantstundu.

Attiecībā uz veikaliem, lai novērstu situācijas, kad veikalos nav iespējams adekvāti nodalīt plūsmas, noteikts, ka lielie veikali, tai skaitā pārtikas un higiēnas preču veikali, kuru platība pārsniedz 1500 kvadrātmetrus, pakalpojumu sniedz tikai zaļajā režīmā. Savukārt nedrošā vidē var tirgot tikai noteiktās pirmās nepieciešamības preces. Tāpat lielie veikali nevarēs strādāt brīvdienās.

Ministru kabinets šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas tostarp paredz noteikt, ka skolas gaitas sākamas no sešu gadu vecuma.

Reformas ieviešanu paredzēts sākt vēl pēc gada - 2019.gada 1.septembrī. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) skaidroja, ka patlaban panākts kompromiss par to, ka sešgadnieki pirmajā klasē varēs sākt iet kā skolā, tā arī bērnudārzā, tādējādi atsakoties no sākotnējā priekšlikuma ieviest pārejas periodu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāre Līga Lejiņa pastāstīja, ka jau tagad vairāk nekā 300 vispārējās izglītības iestādēs tiek nodrošinātas arī pirmsskolas izglītības programmas.

Pirmsskolas izglītības iestādei, lai īstenotu arī pamatizglītības programmas daļu (1.klasi), ir jāsaņem licence un pēc diviem gadiem jāiegūst akreditācija pamatizglītības programmas īstenošanai. Jāparedz nosacījumi, kas jāizpilda, lai pirmsskolas izglītības iestādi atzītu par atbilstošu pamatizglītības daļas (1.klases) īstenošanai un tā saņemtu akreditāciju.

Ceturtdien Eiropas Komisija (EK) pieņēma Zaļo grāmatu, ar kuru sāk diskusiju par to, kā ar izglītības politikas palīdzību labāk risināt imigrācijas un ES iekšējās mobilitātes plūsmu radītās problēmas. Migrantu bērnu lielais skaits skolās būtiski ietekmē Eiropas izglītības sistēmas , Db.lv uzzināja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Svarīgākās problēmas — kā nepieļaut segregācijas veidošanos skolās, lai uzlabotu izglītības kvalitāti; kā nodrošināt mācības dažādās dzimtajās valodās, ievērojot attiecīgās kultūras perspektīvas, un attīstīt starpkultūru prasmes; kā pielāgot mācīšanas prasmes un kā veidot sapratni ar migrantu ģimenēm un kopienām.

Saskaņā ar starptautiskiem un valstu datiem Eiropas Savienībā daudzi migrantu bērni, salīdzinot ar vietējiem vienaudžiem, izglītības jomā ir nelabvēlīgā stāvoklī — viņu vidū biežāk izplatīta pāragra skolas pamešana un vērojami zemāki rādītāji attiecībā uz augstākās izglītības sākšanu. Vēl lielākas bažas izraisa fakts, ka dažās valstīs migrantu izcelsmes otrās paaudzes skolēni ir mazāk sekmīgi nekā pirmās paaudzes skolēni. Tas norāda, ka sociālā plaisa ar laiku var kļūt vēl dziļāka. Vienlaikus ir skaidri redzams, ka pastiprinās segregācija pa sociāli ekonomiskajām grupām, jo sociāli labākā pozīcijā esoši vecāki parasti pārceļ savus bērnus no skolām, kuras apmeklē liels skaits migrantu bērnu, uz citām skolām. Atšķirības starp skolām laika gaitā kļūst arvien izteiktākas.

Lai gan aizvadītā gada izskaņā pēc publiskajā telpā izskanējušās kritikas politiķi solīja privātskolām skolēnu minimālā skaita kritērijus nepiemērot, pagājušajā nedēļā, tiekoties ar privātskolu direktoriem, ministrijas vadība šādu solījumu vairs nepieminēja.

Tikpat neskaidrs palika arī jautājums, vai skolas tiks mērītas pēc kvantitatīvajiem vai kvalitatīvajiem rādītājiem, un kādi būs kritēriji. Tā kā Izglītības un zinātnes ministrija beidzot aicinājusi uz sarunu arī "privātos" un cerams, ka viss vēl nav izlemts un dialogs ir iespējams.

Noteikto slieksni pārsniedz tikai daži

Jautājums par līdzfinansējuma piešķiršanu privātskolām, kā slieksni nosakot konkrētu skolēnu skaitu, ticis apspriests jau vairākus mēnešus. Ja sākotnēji tika runāts tikai par vidusskolu līmeni, tad šobrīd rodas sajūta, ka finansējums tiks pārtraukts visā posmā no 1. līdz 12. klasei, ja skolā nebūs vismaz 350 skolēnu.

Tā kā privātās izglītības iestādes tiek dibinātas ar mērķi nodrošināt personisku pieeju katram skolēnam, īstenojot arī iekļaujošu izglītību, šāds skolēnu skaits nav gandrīz nevienai privātskolai, izņemot izglītības iestādes, kas īsteno tālmācību.

Ja pirms vairākām desmitgadēm karjeras uzsākšanai pietika vien ar skolas absolvēšanu, turklāt zināšanu dzīves ilgums bija mērāms desmitgadēs, tad mūsdienās šis princips ir būtiski mainījies. Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados. Mūsdienu pasaule prasa no cilvēkiem arvien augstāku izglītības līmeni un kvalifikāciju, un būtiskāka ir spēja ātri apgūt jauno, nevis jau iegūtās zināšanas.

Reālai dzīvei nepieciešamas zināšanas

Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, un visi cilvēces panākumi lielākoties sasniegti tieši pateicoties spējai sadarboties un komunicēt. Jau izsenis zināšanas un prasmes ir tikušas nodotas no mutes mutē, no tēva dēlam, no meistara māceklim, vērojot un atdarinot. Izglītības saturu veidoja tikai dzīvei nepieciešamās prasmes – to varētu dēvēt par pirmatnējo profesionālo izglītību. Lielas pārmaiņas ieviesa rakstības izveidošanās. Neliela daļa izredzēto spēja pierakstīt notikumus, atklāsmes un citas gudrības, vēl neliela daļa prata uzrakstīto izlasīt. Izglītības saturs kļuva daudz abstraktāks, un radās iespēja mācīties arī patstāvīgi – lasot un domājot. Protams, lai iemācītos lasīt un rakstīt, parasti bija jāiet skolā. Pamazām arvien vairāk nodalījās prasmes (amati, aroda meistari) un zināšanas (zinātnes) – profesionālā un akadēmiskā izglītība.