Lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. To paredz izmaiņas likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, kas trešdien, 23.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā pieņemtas Saeimas ārkārtas sēdē, deputātiem lemjot par nākamā gada valsts budžetu.

Izmaiņas rosinājusi Labklājības ministrija, lai novērstu situāciju, kad darba devēji un darbinieki izmanto bezdarbnieka pabalstu sezonālās nodarbinātības problēmu risināšanai. Praksē ir gadījumi, kad personai ir viens darba devējs, kurš vairākkārt pieņem un atbrīvo no darba vienu un to pašu darba ņēmēju. Nostrādājot deviņus mēnešus, viņam rodas tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ko saņem līdz nākamās sezonas sākumam, deputātiem iepriekš skaidroja ministrijas pārstāvji. Salīdzinoši bieži bezdarbnieka pabalsta saņēmēji ir tieši sezonālo darbu veicēji – zemnieku saimniecībās strādājošie, ceļu būvē nodarbinātie, mežsaimniecības darbinieki. Tāpat novērota tendence darba devējiem bezdarbnieka pabalsta sistēmu izmantot kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu.

Latvijā varētu ieviest bezdarbnieka palīdzības pabalstu, kas tiktu izmaksāts gadījumā, ja persona pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību.

Šāds risinājums trešdien ticis apspriests finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītās darba grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam sanāksmē.

Finanšu ministrijā stāstīja, ka darba grupa vienojusies turpināt spriest par bezdarbnieka palīdzības pabalsta ieviešanu.

Paredzēts, ka apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi bezdarbnieka pabalstu atbilstoši likumam "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", būs tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nebūs atradusi darbu un neveiks saimniecisko darbību. Patlaban gan nav zināms bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs, bet tas tiek vērtēts.

Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka izmaksājamam bezdarbnieka pabalstam ir jāatbilst bezdarbnieka veiktajām apdrošināšanas iemaksām, tādēļ papildināta bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas kārtība., Db.lv informēja LM Komunikācijas departamenta direktore Lelde Rāfelde.

Tas noteikts LM izstrādātajā likumprojektā Grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, kas ceturtdien, 5.jūlijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl būs jālemj valdībai.

Gadījumā, kad iemaksas bezdarba gadījumā par bezdarbnieku vienlaicīgi ir veikusi gan valsts, gan viņa darba devējs un viņš pats, bezdarbnieka pabalsta apmēru paredzēts noteikt proporcionāli viņa apdrošināšanas stāžam un atbilstoši viņa apdrošināšanas iemaksu algai. Pašreiz bezdarbnieka pabalstu šādam bezdarbniekam piešķir Ls 54 jeb 60% apmērā no divkārša valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, kāds ir spēkā bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā.

Lai arī Labklājības ministrija (LM) norāda, ka patlaban bezdarbnieka pildāmie pienākumi, ja persona vēlas saglabāt bezdarbnieka statusu, ir «pietiekami draudzīgi», šā gada pirmajos astoņos mēnešos bezdarbnieka statuss bezdarbnieka pienākumu nepildīšanas dēļ ir atņemts 42,7 tūkstošiem cilvēku, kas ir vairāk nekā to bezdarbnieku, kas šo statusu zaudējuši, jo iekārtojušies darbā. LM atzīst – šis skaits ir apjomīgs, taču ministrija nespēj izskaidrot iemeslus tik lielam «neapzinīgo» bezdarbnieku skaitam.

Patlaban lielākā daļa jeb 88% bezdarbnieku, kuriem bezdarbnieka statuss ticis noņemts pienākumu nepildīšanas dēļ, šo statusu zaudējuši, jo individuālajā darba meklēšanas plānā noteiktajā dienā nav ieradušies aģentūrā, liecina Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) statistika.

Kā norāda LM, diena, kurā bez darba esošajam jāierodas aģentūrā, tiek saskaņota labu laiku iepriekš, turklāt intervāls starp apmeklējumiem var būt pat divi mēneši. Tādējādi nevar apgalvot, ka bezdarbnieku darba meklēšanas grafiks būtu pārāk saspringts un neizpildāms. Patlaban LM nav informācijas par visiem iemesliem, kādēļ cilvēki nepilda savas saistības, lai saglabātu bezdarbnieka statusu, norāda LM Darba tirgus politikas departamenta speciāliste Līga Emule-Konone.

Lai iegūtu bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, pretendentiem Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) nebūs jāiesniedz izziņa par deklarēto dzīvesvietu. Tāpat bezdarbniekiem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā nebūs jāiesniedz izziņa par bezdarbnieka statusa iegūšanu. Šāda veida informāciju NVA aģentūrai nosūtīs automātiski.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Bezdarbnieka un darba meklētāja statusa piešķiršanas kārtība un statusa piešķiršanai nepieciešamie dokumenti. Noteikumi šodien, 30.augustā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Par tiem vēl būs jālemj valdībai.

Savukārt tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri strādājuši ārzemēs un pēc atgriešanās mājās pretendēs uz bezdarbnieka statusu, aģentūrā būs jāiesniedz E 303/1veidlapa. Tā, atbilstoši regulai 1408/71/EEK, nodrošina sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu tiem darbiniekiem un viņu ģimenēm, kuri pārvietojas Eiropas Kopienas teritorijā.

Saskaņā ar jauno kārtību bezdarbnieka vai darba meklētāja statusa iegūšanai cilvēkiem būs jāiesniedz personu apliecinoši vai ceļošanas dokumenti, E 303/1 veidlapa un algas nodokļa grāmatiņa, ja tādi ir saņemti, kā arī dokuments, kas apliecina uzturēšanās tiesības mūsu valstī, ja tādam ir jābūt cilvēka rīcībā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, bezdarbnieka palīdzības pabalstu nosakot līdz 180 eiro apmērā līdz šim paredzēto 130 eiro vietā.

Sākotnēji Labklājības ministrijas (LM) un valdības virzītajā piedāvājumā bija paredzēts pabalstu noteikt līdz 130 eiro apmērā. LM informēja, ka vienlaikus likuma grozījumos noteikts, ka personām, kas darbu uzteikušas pašas, bezdarbnieka pabalstu piešķirs no dienas, kad Nodarbinātības valsts aģentūrā saņemts iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

Līdz šim personām, kas darbu uzteikušas pašas, pabalstu piešķīra ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Plānots, ka šāda kārtība būs spēkā līdz 2020.gada 31.decembrim personām, kurām bezdarbnieka statuss piešķirts sākot no 2020.gada 12.marta. Iepriekš opozīcijas pārstāvji bija norādījuši, ka nepieciešams palielināt maksimālo summu līdz 180 eiro.

Lai cīnītos ar negodprātīgiem sezonālajiem darba devējiem, pagarinās periodu, kurā jābūt veiktām sociālajām iemaksām, lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, to paredz šodien valdības akceptētie grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam.

Šobrīd tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu iemaksas bezdarba gadījumam veiktas vai bija jāveic ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem, bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits mēnesī kopš 2012.gada pakāpeniski pieaug. Tā kā pieaug gan bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits, gan pabalsta vidējais apmērs, katru gadu aizvien lielāki izdevumi tiek virzīti šo pabalstu izmaksai, skaidro Labklājības ministrija (LM).

Personai, kura bezdarbnieka statusu būs ieguvusi līdz 2017.gada 31.martam, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu noteiks saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu, kas ir spēkā līdz šī gada beigām. Tādējādi šiem cilvēkiem, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu, būs jābūt veikušiem sociālās iemaksas vismaz 9 mēnešus 12 mēnešu periodā.

Šādu grozījumu likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam Saeima ceturtdien pieņēma divos lasījumos kā steidzamu, informē Saeimas preses dienestā.

Lemjot par 2017.gada valsts budžetu, parlaments 23.novembrī grozīja attiecīgo likumu, nosakot ilgāku kvalifikācijas periodu bezdarbnieka pabalsta iegūšanai –personai būs jāveic sociālās iemaksas vismaz 12 mēnešus 16 mēnešu periodā. Taču šajā likumā jauno noteikumu piemērošanai netika paredzēts pārejas periods.

Vienlaikus secināms, ka ir personas, kuras paļāvās, ka gadījumā, ja tai nebūs iespējas ātri atrast citu darbu vai ienākuma avotu, bezdarbnieka pabalsts tuvākajos mēnešos nodrošinās ar nepieciešamajiem iztikas līdzekļiem. Šie cilvēki rēķinājās ar līdzšinējo kārtību, ka sociālās iemaksas bezdarbnieka pabalsta saņemšanai jāveic 9 mēnešus 12 mēnešu periodā.

Vai saimnieciskās darbības veicējs, kurš strādā arī algotā darbā un maksā nodokļus, šo darbu pazaudējot, var saņemt bezdarbnieka pabalstu? Šie jautājumi Latvijas iedzīvotāju vidū aktualizējās pēc ziņas, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) strādā pie tā, lai samazinātu pelēko zonu īres tirgū un aicina visus izīrētājus reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Dzīvokļu īpašnieku satraukums ir pamatots, jo skaidrs, ka viena dzīvokļa izīrētājam, kuram ir labi atalgots darbs un no darba algas tiek veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, iestājoties bezdarba situācijai, nepavisam negribas palikt bez bezdarbnieka pabalsta tikai tāpēc, ka viņam īpašumā ir viens vai divi dzīvokļi, kas tiek izīrēti.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Juridiskajā departamentā skaidro, ka bezdarbnieka statuss netiek piešķirts tikai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri par tādiem uzskatāmi likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu izpratnē, respektīvi, veic sociālās iemaksas. Proti, ja saimnieciskās darbības veicējam, piemēram, dzīvokļa izīrētājam, kurš izvēlējies nodokļus maksāt kā pašnodarbinātais, ienākumi pārsniedz 360 eiro mēnesī (respektīvi, valstī noteikto minimālo algu), tad viņam jāveic sociālās iemaksas. Taču bezdarbnieka statuss un pabalsts tiek piešķirts tikai tiem cilvēkiem, kuriem nav aktuālo sociālo iemaksu bezdarba laikā. Te gan jāpiebilst, ka tas nenozīmē, ka visiem dzīvokļu izīrētājiem, kuri izīrē dzīvokli dārgāk par 360 eiro mēnesī, ir jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šajā gadījumā ar ienākumiem līdz 360 eiro mēnesī tiek saprasta starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem no saimnieciskās darbības. (Piemēram, īres maksa var būt 400 eiro mēnesī, bet izdevumi, kas saistīti ar izīrētāja saimniecisko darbību – 100 eiro mēnesī, līdz ienākumi ir 300 eiro, t. i., mazāk par noteiktajiem 360 eiro.)

Ārkārtas situācijas ietekmē tapis priekšlikums, ka personas, kurām piešķirtā bezdarbnieka pabalsta periods beidzas laika periodā no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 31. augustam un kuras nebūs atradušas darbu, varēs pretendēt uz valsts palīdzību kopumā 12 mēnešu garumā, informē Labklājības ministrijā.

Priekšlikums paredz, ka apdrošinātajai personai, kura ir saņēmusi bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", ir tiesības pieprasīt bezdarbnieka palīdzības pabalstu, ja pēc bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda beigām persona nav atradusi darbu un neveic saimniecisko darbību un joprojām atrodas bezdarbnieka statusā.

Plānotais bezdarbnieka palīdzības pabalsta apmērs būs iepriekš piešķirtā bezdarbnieka pabalsta apmērā (kāds tika maksāts bezdarbnieka pabalsta izmaksas pēdējos mēnešos), bet ne vairāk kā 130 eiro mēnesī un ne ilgāk kā 4 mēnešus.

Pabalstu izmaksās par periodu no 2020. gada 12. marta līdz persona sāk gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz 2020. gada 31. decembrim.

Labklājības ministrija (LM), veidojot valsts sociālās apdrošināšanas politiku un izstrādājot normatīvos aktus, nepietiekami uzrauga un izvērtē šo normatīvo aktu piemērošanu, tādējādi pieļaujot valsts budžeta līdzekļu neefektīvu un nepamatotu izlietojumu, informē Valsts kontrole.

Valsts kontrole (VK) atklāja, ka valsts budžeta līdzekļu Ls 3 715 348 apmērā izlietojums iemaksām par personām, kuras ir nodarbinātas un vienlaikus saņem pabalstu par bērna kopšanu, neatbilst pašas ministrijas izstrādātā likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu mērķim, kas ir – nodrošināt personai apdrošināšanas stāžu laika posmā, kad persona nav nodarbināta sakarā ar bērna kopšanu.

LM izstrādātā likuma Par maternitātes un slimības apdrošināšanu normas ir pretrunā ar valsts sociālās apdrošināšanas principiem, jo tās pieļauj, ka persona vienlaikus var saņemt gan bezdarbnieka pabalstu, gan slimības pabalstu.

Tādējādi valsts budžeta līdzekļi Ls 909 667 apmērā izlietoti neefektīvi un neatbilstoši valsts sociālās apdrošināšanas mērķiem, sniedzot materiālo nodrošinājumu ne tikai zaudēto darba ienākumu apjomā, bet nodrošinot papildu ienākumus arī slimības pabalsta veidā.

Eiropas valstīs bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums ir atšķirīgs, Latvijā nav nedz īsākais, nedz arī garākais šī pabalsta saņemšanas termiņš, daudzviet to diferencē, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To rāda Labklājības ministrijas sagatavotie dati, kuri tika iesniegti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Ir valstis, kurās bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņš ir īsāks (Īrija, Kipra, Malta, Slovākija, Liebritānija) nekā Latvijā. Tomēr ir arī valstis (Zviedrija, Čehija, Vācija utt.), kurās attiecīgais termiņš ir garāks nekā pašlaik Latvijā. Pēdējo gadu laikā bezdarba pabalsta izmaksas maksimālais termiņš ir mainījies, skaidro Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Proti, 2012. g. tika noteikta kārtība (bija spēkā no 2008. g. sākuma līdz 2009. g. vidum), kas paredzēja bezdarbnieka pabalstu izmaksāt atkarībā no bezdarbnieka stāža (ar stāžu no 1 gada līdz 9 gadiem (ieskaitot) – 4 mēnešus, ar stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) – 6 mēnešus un ar stāžu no 20 gadiem (ieskaitot) – 9 mēnešus). Tā rezultātā 2012. g. vidējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums kritās. Savukārt no 2013. g. bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgums vairs nebija atkarīgs no cilvēka apdrošināšanas stāža un tā maksimālais saņemšanas ilgums ikvienā gadījumā ir deviņi mēneši. Protams, ekonomiski jaudīgākajās Eiropas valstīs bezdabnieka pabalsta apmērs ir ievērojami lielāks nekā Latvijā, tomēr jāatceras, ka šajās valstīs arī iztikšanai nepieciešamās naudas apmērs ir daudz lielāks nekā Latvijā.

Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017. gadā.

No 2017. gada 1. janvāra:

• Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro.

• 2017. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2017. gada jūnijam.

Šā gada laikā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) atņēmusi bezdarbnieka statusu vairāk cilvēkiem nekā cilvēki iekārtojušies darbā, turklāt mēnesī šī starpība sasniedz pat tūkstoš cilvēku, atzīst aģentūras vadītāja Inese Kalvāne.

«Diemžēl mūs neiepriecina tie cipari, kas raksturo to procesu, ko mēs saucam par bezdarbnieka statusa atņemšanu – kad cilvēks nepilda savus bezdarbnieka pienākumus, mēs atņemam šo statusu un mēs neesam priecīgi par to, ko mēs redzam. Mēs redzam, ka [bezdarbnieka] statusu mēs šogad esam atņēmuši vairāk cilvēkiem, nekā cilvēki ir iekārtojušies darbā. Pie tam, ja mēs analizējam pēc mēneša datiem, tad šī starpība ir no 500 līdz tūkstoš,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Kalvāne

Jautāta, kas notiek ar cilvēkiem, kas zaudējuši bezdarbnieka statusu, Kalvāne norādīja, ka šie cilvēki nevar izmantot Valsts Nodarbinātības aģentūras piedāvātos pakalpojumus, kā arī priekšrocības un atbalstu, ko sniedz pašvaldības, kas vairākos gadījumos cilvēkiem ir ļoti nozīmīga palīdzība.

Esmu bez darba. Pirmajā brīdī šoks un jautājums – vai tas tiešām notiek ar mani? Ko darīt šajā situācijā? Pirms dodamies uz valsts institūcijām reģistrēties kā bezdarbniekam un nekavējoties mesties jauna darba meklējumos, iepazīstieties ar visu informāciju, kas ir pieejama www.nva.lv un www.vsaa.lv, atrodiet kādu mirkli, lai mierīgi saprastu savu situāciju un pieņemtu atbilstošu lēmumu.

Apzināties šā brīža savu finanšu situāciju

Kad esat to noskaidrojis, izrēķiniet, cik jums kopā ir naudas līdzekļi (kopā ar iekrājumiem, ja tādi ir).

Pēc tam sarakstiet uz papīra visus savus mēneša tēriņus un sadaliet vismaz 3 daļās – obligātie maksājumi (kredītsaistības, komunālie pakalpojumi u.c., par kuru kavēšanu vai nemaksāšanu var būt soda sankcijas); izdzīvošanas maksājumi (par pārtiku, nepieciešamo higiēnu un apģērbu, transporta izdevumi u.c.), dažādi maksājumi (mobilā telefona rēķins, kabeļu televīzija, kafejnīcu un restorānu apmeklējumi, kino un teātris u.c.,). Izrēķiniet, cik vidēji mēnesī jums aiziet naudas visām 3 daļām kopā plus vēl pierēķiniet apmēram 10% neparedzētiem izdevumiem. Izrēķiniet, cik vidēji mēnesī jums aiziet naudas pirmajām 2 daļām plus pierēķiniet 10% neparedzētiem izdevumiem. Pirmā summa ir maksimālie izdevumi un otrā summa ir minimālie izdevumi.

Saeima 5.jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja jauna pabalsta ieviešanu Covid-19 krīzes skartajiem jaunajiem speciālistiem, paredzot to 500 eiro apmērā pirmos divus mēnešus un 375 eiro apmērā vēl divus turpmākos mēnešus.

Saeima šodien izskata priekšlikumus jaunajam Covid-19 izplatības radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumam.

Parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar vienojās piedāvāt likumā paredzēt jaunu pabalstu jaunajiem speciālistiem.

Likums paredzēs, ka personai, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām, tiesības uz jaunā speciālista pabalstu ir arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār.

Labklājības ministrija (LM) precizēs bezdarbnieka un darba meklētāja statusa iegūšanai nepieciešamo dokumentu klāstu, lai nodrošinātu cilvēku iesaisti tieši viņiem vispiemērotākajos nodarbinātības pasākumos un veicinātu iekļaušanos darba tirgū,

informē Labklājības ministrijas (LM) Komunikācijas nodaļas vadītāja Marika Kupče.

To paredz otrdien, 24.februārī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Bezdarbnieka un darba meklētāja statusa piešķiršanas kārtība un statusa piešķiršanai nepieciešamie dokumenti.

Turpmāk bezdarbnieka un darba meklētāju statusa iegūšanai nepieciešamo iesniegumu veidlapas būs pieejamas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) interneta mājaslapā. Līdz ar to mazināsies administratīvais slogs iedzīvotājiem, jo viņi nepieciešamības gadījumā varēs tās precizēt un papildināt.

Tāpat cilvēkam, kurš iepriekš būs strādājis kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas valstīm vai Šveices Konfederācijā, NVA būs jāuzrāda dokuments U2 Bezdarbnieka pabalsta tiesību saglabāšana (atļauja saņemt bezdarbnieka pabalstu, kad darbu meklē citā valstī, nevis tajā valstī, kurā cilvēks kļuva par bezdarbnieku) iepriekšējās E303 veidlapas vietā.

Labklājības ministrija (LM) rosina precizēt bezdarbnieka un darba meklētāja statusa iegūšanai nepieciešamo dokumentu klāstu, lai nodrošinātu cilvēku iesaisti tieši viņiem vispiemērotākajos nodarbinātības pasākumos un veicinātu iekļaušanos darba tirgū.

Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts Bezdarbnieka un darba meklētāja statusa piešķiršanas kārtība un statusa piešķiršanai nepieciešamie dokumenti, kas ceturtdien, 21.augustā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Plānots, ka turpmāk bezdarbnieka un darba meklētāju statusa iegūšanai nepieciešamo iesniegumu veidlapas būs pieejamas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) interneta vietnē. Līdz ar to mazināsies administratīvais slogs iedzīvotājiem, jo viņi nepieciešamības gadījumā varēs tās precizēt un papildināt.

Valdība aicina darba devējus izmantot esošās darbaspēka rezerves un kūtri mazina birokrātiju darbinieku piesaistīšanai no citām valstīm, tajā pašā laikā padarot bezdarbniekus par vienu no privileģētākajām un pelnošākajām profesijām Latvijā, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija.

Bezdarbnieka pabalsts, kas ir atkarīgs no sociālās apdrošināšanas iemaksām, var būt pat daudz vairāk nekā 20 LVL dienā, kas ir turpat uz pusi vairāk kā vidējās algas saņēmēja dienas ienākumi.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk - LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle apliecina, ka ''LDDK saņem arvien vairāk sūdzību no saviem biedriem par darba ētikas zudumu darbiniekos un biežo kadru mainību strādājošo vēlmes dēļ negodprātīgi izmantot sociālās drošības sistēmu. Darbiniekiem kļuvis izdevīgi nepamatoti slimot un nestrādāt. Analizējot bezdarbnieka statusa un pabalstu sistēmas piešķiršanas nosacījumus, lai nodrošinātu darbaspēka pieejamību uzņēmumiem un veicinātu iedzīvotāju vēlmi strādāt, pilnveidot sevi un uzņēmumus, kuros tie strādā. LDDK aicina Labklājības ministriju un valdību izvērtēt bezdarbnieku pabalsta izmaksas ilgumu un apmēru.''

Esošā bezdarbnieku pabalstu sistēma Latvijā sevi ir izsmēlusi, un tai vajadzīgs kapitālais remonts, savukārt pašreizējie piedāvājumi nevienlīdzības mazināšanai to tikai vairos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālo un darba lietu eksperts Pēteris Leiškalns. Viņaprāt, ir jāpārstāj dzīvot ilūzijās un stāstīt pasakas, bet jārisina problēmas, tādējādi nošaujot vairākus zaķus vienlaikus – paātrinot bezdarbnieku iesaistīšanos darbā, samazinot valsts budžeta izdevumus bezdarbnieku pabalstiem un slāpējot darbaspēka deficītu.

Fragments no intervijas

Kā saprast situāciju, kad darba devēji sūdzas par darbinieku trūkumu, bet 2020. gada budžeta projektā bezdarbnieku pabalstiem ir iedalīti 138 milj. eiro?

Pieprasītā summa ir pamatota ar vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tādējādi tiek lēsts, ka arī bezdarbnieku pabalstos būs jāmaksā vairāk. Vērtējot no apdrošināšanas skatupunkta, viss it kā ir pareizi, tomēr, vērtējot no darba tirgus skatpunkta, situācija ir dīvaina, jo šobrīd Latvijā brīvas ir aptuveni 28 tūkst. darba vietas, bet vienlaikus valsts maksā pabalstu tūkstošiem bezdarbnieku. Viens no iemesliem noteikti ir darba roku piedāvājuma un pieprasījuma strukturālā (profesionālā) neatbilstība. Šo problēmu nu jau vairākus gadus arvien intensīvāk risina Nodarbinātības valsts aģentūra, tomēr tā var ietekmēt situāciju tikai tik tālu, cik cilvēki ir motivēti. Otra dīvainība ir strauji augošais viesstrādnieku pieprasījums, tostarp profesijās, kurās nav nepieciešama ilgstoša un sarežģīta apmācība. Turklāt, ņemot vērā, ka viesstrādniekiem ir jāmaksā vismaz vidējā alga, darba devēju piedāvātais atalgojums ir būtiski lielāks par vidējo bezdarbnieka pabalstu. Un tomēr darbinieki ir jāimportē. Minētais būtībā liek meklēt risinājumus. Protams, ir viedoklis, ka vajag vienkāršot darbaspēka importu no trešajām valstīm, piemēram, Ukrainas, vēl jo vairāk, ja minētās valsts pavalstnieki jau tik un tā strādā Latvijā, tikai noformēti kā komandējumā esošie no citas ES dalībvalsts, piemēram, Polijas. Nenoliedzami tas varētu būt ātrs risinājums akūta darbaspēka deficīta apstākļos, bet vai tiešām tas ir labākais risinājums laikā, kad tūkstošiem bezdarbnieku saņem valsts pabalstu? Trešā problēma - sezonas darbi. Protams, neviens darbspējīgais nevar visu gadu dzīvot naturālajā saimniecībā bez darba, lai aizpildītu īstermiņa darba roku pieprasījumu. Bet vai tiešām uz sezonas darbiem vieglāk ir atbraukt cilvēkiem no Ukrainas nekā no Latvijas novadiem? Manuprāt, kopumā situācija ir nepieņemama un ir vajadzīga pamatīga reforma. Tai varētu būt vairākas šķautnes, kas ļautu uz vietējo resursu rēķina mazināt darbaspēka deficītu un mazināt speciālā budžeta izdevumus, ko varētu novirzīt citiem mērķiem.

Lai veicinātu bezdarbnieku ātrāku atgriešanos darba tirgū un novērstu sezonas bezdarbu, turpmāk bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums būs atkarīgs no apdrošināšanas stāža, Db.lv informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments.

Lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, obligātām sociālās apdrošināšanas iemaksām bezdarba gadījumam būs jābūt veiktām ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējā pusotra gada laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas. Šobrīd, lai pretendētu uz bezdarbnieka pabalstu, nepieciešams gada laikā nostrādāt vismaz deviņus mēnešus.

Likumprojekts Grozījumi likumā Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam, šodien, 2.oktobrī, apstiprināts Ministru kabineta sēdē. Par likumprojektu vēl lems Saeima.

Vienlaikus pilnveidota bezdarbnieka pabalsta aprēķināšanas kārtība gadījumos, kad cilvēks ir bijis bērna kopšanas atvaļinājumā. Tāpat noteikti gadījumi, kad izmaksātais pabalsts ir jāatlīdzina valstij.

Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilguma būtiska samazināšana nav atbalstāma un drīzāk nesīs negatīvu efektu.

"Neapšaubāmi ir jāizskauž situācijas, kad cilvēki bezdarbnieka pabalstu izmanto ļaunprātīgi, pēc deviņu mēnešu darba "paņemot" tikpat ilgu valsts apmaksātu atvaļinājumu. Taču to nevar darīt uz citu nodokļu maksātāju rēķina, pasliktinot noteikumus pilnīgi visiem," uzskata labklājības ministre Dagnija Staķe. "Mēs nedrīkstam pār vienu kārti mest gan ļaunprātīgos "atpūtniekus", gan cilvēkus, kas zaudējuši darbu štatu samazināšanas rezultātā, vai arī bijuši spiesti pamest to neapmierinošu darba apstākļu dēļ," uzsver ministre.

Lai samazinātu ļaunprātīgu pabalsta saņemšanu, LM piedāvā no 9 līdz 12 mēnešiem pagarināt laiku, kas ir jānostrādā, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu. Vienlaikus jāpastiprina kontrole, piemēram, novēršot gadījumus, kad cilvēks vienlaicīgi saņem pabalstu un nelegāli strādā. Piektdien tiekoties ar Labklājības ministri Dagniju Staķi šo risinājumu atzinīgi vērtēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.

Lai atvieglotu bezdarbnieka un apbedīšanas pabalstu saņemšanu cilvēkiem pēc pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas, kas noslēgsies 2009. gadā, Labklājības ministrija (LM) rosina ar 2009. gadu šo pabalstu aprēķināšanu, piešķiršanu un izmaksu nodrošināt jebkurā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) nodaļā.

To paredz LM izstrādātie grozījumi ministru kabineta noteikumos par vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas kārtību bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai, un bezdarbnieka pabalsta un apbedīšanas pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību. To ceturtdien, 19. jūnijā, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un vēl būs jāizskata valdībā, Db.lv informē Vineta Bērziņa, VSAA Komunikācijas departamenta direktores vietniece.

Tāpat LM izstrādātie grozījumi paredz, ja laikā, par kuru cilvēks saņem bezdarbnieka pabalstu, šis cilvēks tiek atjaunots darbā un saņem atalgojumu par darbu, cilvēkam par šo periodu saņemtais pabalsts jāatmaksā VSAA piecu darba dienu laikā.

Lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, būs jāstrādā par trešdaļu ilgāk, darba devēji jauninājumu slavē, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

1. aprīlī stāsies spēkā pērn Saeimā akceptētie grozījumi «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam», kas faktiski bezdarbnieka pabalstus liegs tiem, kuri sezonu strādā un pēc tam pāris mēnešus «atpūšas,» izmantojot bezdarbnieka pabalstu. Proti, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu, turpmāk būs jānostrādā 12 mēneši (līdzšinējo 9 vietā) pēdējo 16 mēnešu (līdzšinējo 12) laikā. Tiek prognozēts, ka jauninājums mazinās gan reģistrēto bezdarbnieku skaitu, gan arī valsts izmaksas šo cilvēku pabalstos. CSP dati liecina, ka 2016. gadā 95,3 tūkst. iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) atbalsta darba tirgus atvēršanu trešo valstu pilsoņiem.

Šādu nostāju politiķe pauda šodien notikušajā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) atklātajā valdes sēdē, kurā norādīja, ka solis trūkstošā darbaspēka problēmas risināšanas virzienā ir darba tirgus atvēršana trešo valstu pilsoņiem, kuriem jāatvieglo uzturēšanās nosacījumi.

«Esmu par to, ka jātver darba tirgus trešo valstu pilsoņiem,» sacīja Petraviča, skaidrojot, ka bez darba Latvijā lielākoties ir ilgstošie bezdarbnieki, kas neatgriežas darba tirgū, un tamdēļ atliek trūkstošo darbaspēku meklēt ārpus valsts robežām.

Vienlaikus viņa teica, ka iestājas par to, ka viesstrādniekiem būtu jāmaksā vidējā alga nozarē, nevis vidējā alga valstī, un vakancei jābūt reģistrētai tikai 10 dienas, nevis mēnesi. Ja šajā laikā konkrētajam darbam nepiesakās vietējie iedzīvotāji, jābūt iespējai ņemt darbā trešo valstu pilsoņus.