Saeima 3.lasījumā pieņēma likumu:

- "Grozījums Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". (Nr.218/Lp9)

(Dok.nr.1132) Balsojums: 88 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 2.lasījumā pieņēma likumu:

- "Par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Īslandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par nodošanas procedūru starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un Īslandi un Norvēģiju". (Nr.345/Lp9)

(Dok.nr.950, 1151) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

- "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"". (Nr.371/Lp9)

(Dok.nr.1084, 1131) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījums Muzeju likumā". (Nr.347/Lp9)

(Dok.nr.981, 1144) Balsojums: 63 par, 17 pret, 6 atturas.

- "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā". (Nr.377/Lp9)

Ņemot vērā vakar vakarā notikušo traģēdiju, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumtam, kā rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku un patlaban tiek meklēts atbildīgais, Ekonomikas ministrija sniedz skaidrojumu par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu.

Ekonomikas ministrija šorīt nosūtījusi vēstuli Latvijas būvvaldēm (kopumā 85 būvvaldēm Latvijā), prasot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Par apsekošanas rezultātiem līdz 04.12.2013. iesniegt Ekonomikas ministrijai pārskatu par sastādītajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem (ja tādi tika konstatēti).

Vienlaikus ministrija aicina būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, un iesniegt pārskatu par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram, patvaļīgā būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās).

Ekonomikas ministrijā šobrīd tiek spriests par nepieciešamajām izmaiņām Vispārīgajos būvnoteikumos, tajā skaitā attiecībā uz būvprojekta ekspertīžu veikšanu un to faktisko nozīmi būvniecības procesā. Par minēto notiek aktīva diskusija Būvniecības padomes dalībnieku un nozares pārstāvju vidū, taču, manuprāt, šāda diskusija ir neauglīga vairāku apsvērumu dēļ.

Vispārīgie būvnoteikumi nosaka, ka būvprojekta ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis – sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. Tātad normatīvais regulējums prasa jebkuru eksperta iebildi par projekta risinājumu pamatot ar normatīva vai standarta prasībām.

Man pieejama trīs Latvijas uzņēmumu statistika par veiktajām ekspertīzēm pēdējos trīs gados. Kopā minētie uzņēmumi veikuši 630 ekspertīzes un tikai 5 gadījumos izsniegti pozitīvi atzinumi sākotnēji iesniegtajai dokumentācijai. Pārējos gadījumos būvprojektos veikti labojumi un ieviestas korekcijas. Statistika ir graujoša, taču mēs nezinām patiesos iemeslus, kāpēc ir tieši tā un ne citādi – iespējams, būvprojektu kvalitāte bijusi šaubīga, kas liecina par to izstrādātāju neprofesionalitāti, bet, iespējams, piedodiet, būveksperti ir “izspiedēji” vai arī skrupulozi dara savu darbu.

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumus:

- "Diplomātu izdienas pensiju likums". (Reģ.nr.1139)

(Dok.nr.6586) Balsojums: 63 par, 7 pret, 4 atturas.

- "Par darbinieku iesaistīšanos Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā". (Reģ.nr.1781)

(Dok.nr.6587) Balsojums: 85 par, 0 pret, 1 atturas.

- "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". (Reģ.nr.1809)

(Dok.nr.6604) Balsojums: 66 par, 18 pret, 4 atturas.

- "Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi". (Reģ.nr.1829)

(Dok.nr.6606) Balsojums: 90 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi Augu aizsardzības likumā". (Reģ.nr.1849)

(Dok.nr.6613) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

- "Grozījumi likumā "Konsulārais reglaments"". (Reģ.nr.1824)

(Dok.nr.6616) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja - Ingrīda Circene (JL)

Komisijas 323 sēdēs izskatīti 49 likumprojekti

Nozīmīgākie Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

1) Tiesībsarga likums (Saeimā pieņemts 2006.gada 6.aprīlī; stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī)

Lai paplašinātu Valsts cilvēktiesību biroja darbības jomas un sekmētu labas pārvaldības principu ievērošanu, Valsts prezidente piedāvāja jaunu - Tiesībsarga biroja likumprojektu (21.07.2004.). Tiesībsarga institūcija veiks starpnieka funkciju starp valsti un tās iedzīvotājiem. Tiesībsargam būs tiesības ne tikai izskatīt iedzīvotāju sūdzības, veikt pārbaudes, pieprasīt informāciju, dokumentus, ierasties iestādē u.c., bet arī ierosināt pārbaudes lietas pēc personīgās iniciatīvas, vērsties tiesā personu aizstāvībai.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti pabeiguši darbu pie Būvniecības likuma grozījumiem, kas paredz skaidri nošķirt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, kā arī precizēt kontrolējošo iestāžu kompetenci un novērst neskaidrības likuma piemērošanā.

Likuma grozījumi paredz noteikt katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību par konkrētu posmu – tiks noteikts atbildības apjoms, un katrs dalībnieks atbildēs par savu būvniecības procesa daļu. Regulējumu plānots papildināt ar būvniecības ierosinātāja, būvspeciālista profesionālajiem, kā arī citu būvniecības procesa dalībnieku pienākumiem un atbildību, nosaka likuma grozījumi.

Patlaban likumā nav stingri nodalīta procesa dalībnieka (juridiskās personas) un iesaistītā sertificētā būvspeciālista (fiziskās personas) atbildība. Tādējādi pašreizējais regulējums būtiski sarežģī būvniecības ierosinātāja un trešo personu interešu aizstāvību, teikts likumprojekta anotācijā.

Ministru kabinets 22. decembra sēdē apstiprināja grozījumus Vispārīgajos būvnoteikumos, ar kuriem tiek precizēti būvniecības dalībnieku – būvdarbu veicēja, pasūtītāja, būvprojekta izstrādātāja, autoruzrauga un būvuzrauga - pienākumi.

Noteikumi paredz pienākumu būvdarbu veicējam un būvuzraugam informēt pasūtītāju par visiem būvdarbu veicējiem, kas piesaistīti konkrētā objekta realizācijai. Savukārt pasūtītāja pienākums būs pasūtīt būvprojektu, kas ietver visus būvdarbu veikšanai nepieciešamos konstruktīvos risinājumus, lai nodrošinātu, ka būve atbilst būves būtiskajām prasībām. Savukārt autoruzraugam savi uzdevumi būs jāfiksē autoruzraudzības žurnālā vai atsevišķos gadījumos - būvdarbu žurnālā.

Tāpat līdz ar grozījumiem MK noteikumos tiek precizēti būvinspektora amata ierobežojumi attiecībā uz būvniecības pakalpojumu sniegšanu, kas izriet no likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā.

Sagatavoti grozījumi vispārīgajos būvnoteikumos, kas paredz samazināt procedūru skaitu būvprojekta izstrādē, kā arī saskaņošanai nepieciešamo laiku un izmaksas.

Grozījumus sagatavojusi Ekonomikas ministrija un tie valsts sekretāru sanāksmē nodoti starpresoru saskaņošanai.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2008.gadam ir iekļauts uzdevums mazināt būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešamo tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu no valsts un pašvaldību institūcijām. Turpmāk īpašie noteikumi būvniecības uzsākšanai no valsts un pašvaldību institūcijām būs jāsaņem tikai tad, ja to nosaka attiecīgās jomas normatīvie akti. Vairākām ēku grupām normatīvajos aktos jau ir noteiktas konkrētas prasības ugunsdrošības, higiēnas un vides un dabas aizsardzības jomā, tādēļ nav nepieciešams šīs prasības atkārtot tehniskajos un īpašajos noteikumos.

Atjaunīgās enerģijas ražošanas “bums” ir laba ziņa Latvijas ekonomikai un sabiedrībai kopumā, – jo lielāku elektroenerģijas daudzumu saražosim paši, jo mazāk būsim atkarīgi no būtiskām energoresursu cenu svārstībām.

Ne vienmēr saules paneļu vai vēja parku saražotā enerģija būs nozīmīgi lētāka, nekā tirgū pieejamā enerģija, arī saules enerģijas efektivitāte mūsu platuma grādos nav pārāk augsta, tomēr cenu stabilitātes un neatkarības faktori ir gana nozīmīgi, lai turpinātu attīstīt jaunas enerģijas ražošanas jaudas. Likumdevējam šādos apstākļos ir izšķirošs faktors – jāsabalansē ekonomikas un sabiedrības intereses, lai ieguvēji būtu visi. Pašlaik, kad strauji attīstās apjomīgi energoparki, daudzi jautājumi tiek interpretēti pašvaldību līmenī, kas neizbēgami noved pie atšķirīgiem redzējumiem un lēmumiem. Tas nav efektīvi, īpaši no investoru skatpunkta, kuri gribētu redzēt saprātīgus un prognozējamus spēles noteikumus.

Grozījumi Vispārīgajos būvnoteikumos ir labvēlīgi visiem, kuri vēlas būvēt, bet būs nepieciešams pievērst uzmanību būvvaldē iesniedzamo dokumentu kvalitātei, uzskata Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Andis Cinis.

Kopumā viņš varot priecāties, ka vismaz izpildvaras līmenī notiek būvniecības normatīvo dokumentu sakārtošana. Grozījumos ir ieviesta skaidrība par dažām definīcijām, ir atļauts ar vienu iesniegumu un vienlaicīgi vienkāršotā kārtībā gan mainīt funkciju, gan renovēt telpas, novērsta ir absurdā prasība katras izlietnes pārvietošanu saskaņot ar būvvaldi un katram soliņam izstrādāt būvprojektu, kā arī precizēti gadījumi, kad veicama ekspertīze un kāds ir tās saturs.

«Tomēr divas grozījumu normas manī rada zināmas bažas, ja grozījumus attiecina uz Rīgas pilsētas būvvaldi – būvprojekta saskaņošana 15 darba dienās un būvatļaujas izsniegšana piecās darba dienās. Šie termiņi patīk tāpat kā visiem, kas vēlas saskaņot projektu un saņemt būvatļauju, vienīgi mulsina Rīgas pilsētas būvvaldes kapacitāte pie esošā darba apjoma – Rīgas pilsētas būvvaldē ir 101 darbinieks, ieskaitot sekretāres un tehniskos darbiniekus,» viņš uzsver.

Ekonomikas ministrija 2007.gadu Latvijas tautsaimniecībā vērtē kā straujas izaugsmes laiku, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Ekonomikas ministrija par būtiskāko paveikto šajā gadā uzskata pretinflācijas plāna un makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna sagatavošanu, darbu pie dažādiem enerģētikas politikas jautājumiem, kā arī darbu pie 2007.-2013.gada ES fondu plānošanas perioda programmu izstrādes, lai sekmētu uzņēmējdarbības un inovāciju attīstību, kā arī uzņēmēju un Latvijas konkurētspējas celšanos.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards uzsver, ka "2008.gadā ministrijas galvenais uzdevums būs šī Latvijas tautsaimniecības makroekonomiskās situācijas stabilizācijas plāna īstenošana, lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecības stabilu izaugsmi arī turpmāk".

2007.gadā ministrijas speciālisti aktīvi iesaistījušies pirmā pretinflācijas plāna gatavošanā un vēlāk sagatavojuši vairākus priekšlikumus valsts makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2007.-2009.gadam eksporta veicināšanas, energoefektivitātes paaugstināšanas, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, konkurences paaugstināšanas, darba tirgus, produktivitātes un konkurētspējas palielināšanas jomās.

Piektdien notikušajā AS Latvenergo akcionāru sapulcē nolemts samazināt AS Latvenergo pamatkapitālu par 454,4 miljoniem eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Pēc pamatkapitāla samazināšanas AS Latvenergo pamatkapitāls būs 834,302 miljoni eiro. Atbilstoši Komerclikuma 264.pantam, pamatkapitāla samazināšanas gadījumā AS Latvenergo tiem kreditoriem, kas iesnieguši rakstveida pieteikumus viena mēneša laikā no paziņojuma par pamatkapitāla samazināšanu publicēšanas laikrakstā Latvijas Vēstnesis, ir jāsniedz nodrošinājums.

Pēdējo gadu laikā Latvenergo koncerna finanšu rezultāti ir būtiski uzlabojušies. Atbilstoši starptautisku neatkarīgu trešo pušu vērtējumam Latvenergo koncerna kapitāla struktūras rādītāji ir labāki nekā lielai daļai nozares uzņēmumiem un tādi tie saglabāsies arī pēc pamatkapitāla samazināšanas. Saskaņā ar Mood’ys septembra sākumā publicēto komentāru, Moody’s ieskatā Latvenergo spēs saglabāt pietiekošu finansiālo elastīgumu un galvenos finanšu rādītājus līmenī, kas atbilst pašreizējam kredītreitingam Baa2 ar stabilu nākotnes vērtējumu;

Jautājumu loks, kas uzņēmējus interesētu no juridiskā skatu punkta, šogad būs plašs un raibs, īpaši svarīgi tie būs nodokļu jomā

Tā DB prognozē aptaujātie zvērinātie advokāti.

Tas saistīts ar dažu jaunu nodokļu ieviešanu no 2016. gada un neskaidrajiem jautājumiem, kas līdz ar to radušies. Savukārt jautāti par jomām, kurās varētu notikt darījumi, juridiskās nozares pārstāvji atzīmē, ka tie turpmāk ir iespējami banku, finanšu un apdrošināšanas sektorā, degvielas tirdzniecības, nebanku kreditētāju, transporta un tā infrastruktūras sektoros, kā arī enerģētikas, elektronisko sakaru pakalpojumu, apraides, programmu satura un reklāmas jomā. Savukārt politiskā līmenī gaidāmas cīņas Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas jautājuma lauciņā. Nevar nepieminēt arī to, ka no šā gada 1. aprīļa kredītiestādēm, maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas pakalpojumu sniedzējiem būs jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam par Latvijā reģistrētu personu un rezidentu darījumiem, kas atbilst aizdomīguma pazīmēm nodokļu jomā.

Rīgas dome sola jaunu kārtību vasaras kafejnīcu biznesam; to īpašniekiem iegriež jaunais būvniecības regulējums un vēsais laiks , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ir uzdots sagatavot grozījumus Rīgas domes saistošajos noteikumos par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība, kur galvenās izmaiņas ir vērstas uz atļauto materiālu izmantošanu, aizliedzot zemas kvalitātes materiālu, piemēram, plēves izmantošanu, DB norāda Rīgas pilsētas būvvaldē. Paredzēts precizēt arī augstumus norobežojošajiem elementiem, vairumā gadījumu atļaujot palielināt to augstumu, piemēram, divas sānu malas ar caurredzamiem, ne ar ko neaizklātiem vai neaplīmētiem stikla norobežojumiem «pacelt» līdz maksimālajam augstumam 1,5 m līdzšinējo 1,2 m vietā.

Par nepieciešamību izstrādāt grozījumus, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas un būvvaldes pārstāvji vienojās pavasarī, kad pārrunāja problēmjautājumus, piemēram, kafejnīcu vizuālo tēlu, pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Lai varētu kontrolēt privātmāju būvniecību cerībā pieķert tur strādājošos nelegālos celtniekus, VID un Valsts darba inspekcija ar nozari regulējošu likumu maiņu grib panākt tiesības apmeklēt būvlaukumus.

Cer kontrolēt privātmāju būvi

Lai veiktu pārbaudes fizisko personu būvobjektos, tādējādi mazinot nelegālo nodarbinātību, grib izmaiņas būvniecības noteikumos.

Būvniecību kā vienu no galvenajām nozarēm, kur pastāv "aplokšņu" algu un nelegālās nodarbinātības problēmas, izvirzījis Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Valsts darba inspekcija (VDI), norādot, ka būvniecību nepieciešams dalīt divās grupās - būvuzņēmumi un individuālo māju būvnieki. "Pēdējiem no tiem nepieciešama gan atsevišķa pieeja, gan cita likumdošanas bāze," norāda VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktores vietniece Ināra Pētersone.

Jau šopavasar būvniecībā nodarbinātajiem tiek plānots sākt izsniegt speciālas identifikācijas kartes; tās redz kā panaceju gan nelegālās nodarbinātības, gan darba drošības pārkāpumu mazināšanai, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Gribam kartes sākt izdot šī gada otrajā ceturksnī, mēģināsim ar aprīli, vēlākais – maiju,» DB saka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs. Identifikācijas (ID) karti izdos asociācija kopā ar Latvijas Celtnieku arodbiedrību dibinātu fondu, kura vienīgais mērķis būs ieviest, uzturēt un attīstīt ID karšu sistēmu.

Jau šobrīd Vispārīgajos būvnoteikumos ir noteikts, ka atbildīgajam būvdarbu vadītājam ir pienākums iesaistīt darbos tikai kvalificētus būvdarbu izpildītājus – tādus, kas ieguvuši vismaz otro kvalifikācijas līmeni būvniecības profesijā. Taču realitātē tas nestrādā, faktiski jebkurš cilvēks var iet uz būvobjektu un pieteikties flīzēt, krāsot, veidot starpsienas, betonēt, veikt jebkādus nosacīti vienkāršos darbus. Savukārt darba drošības prasību ievērošana joprojām lielā mērā ir formāla – darbinieki parakstās vienā žurnālā, otrā, bet īsta apmācība netiek veikta. «Šie cilvēki ir nekvalificēti, viņi nav mācījušies šo profesiju, nav apguvuši darba drošību. Kas sanāk? Ir nekvalitatīvs rezultāts un ļoti liela statistika par nelaimes gadījumiem, traumām utt. Nav barjeras, kas neļautu būvobjektā ienākt nekvalificētam strādniekam,» tā N. Grinbergs. Viņš lēš – objektā ar ap 100 strādājošo, apmēram 70% ir bez kvalifikācijas.

Pasaules Bankas veiktajā pētījumā Doing Business 2014 Latvija pakāpusies par vienu vietu līdz 24.vietai, liecina bankas paziņojums. Lai pārliecinošāk uzlabotu pozīcijas nākamajos pētījumos, nepieciešamas reformas jomās, kur Latvija būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanā, nodokļu nomaksā, investoru tiesību aizsardzībā, līgumsaistību izpildē un citās, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Pārējās Baltijas valstis atrodas augstāk nekā Latvija – Igaunija ierindojusies 22. vietā, bet Lietuva – 17. vietā. Lietuva augsto pozīciju ir ieguvusi, pateicoties reformām uzņēmējdarbības uzsākšanā, atceļot minimālā pamatkapitāla prasību, un kredītu pieejamības indeksā, pateicoties ārpus tiesas izpildes institūta ieviešanai un kustamā īpašuma tvērumu paplašināšanai kā nodrošinājumam galvojuma līgumos.

Savukārt Igaunija ir veikusi reformas līgumsaistību izpildē, samazinot tiesu nodevas un tādējādi samazinot kopējo izmaksu rādītāju pozīciju par 0,4% no prasības apjoma salīdzinot ar gadu iepriekš.

Ministru kabinets otrdien apstiprināja virkni noteikumu projektu būvniecības jomā, tostarp vispārīgos būvnoteikumus, kuri ir nepieciešami, lai ar 1.oktobri varētu stāties spēkā jaunais Būvniecības likums, informē Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis skaidro, ka noslēgumam tuvojas ļoti apjomīgs darbs pie būvniecības procesa uzlabošanas. Otrdien valdība apstiprināja trīs nozīmīgus MK noteikumus, vēl vienus noteikumus plānots izskatīt nākamajā valdības sēdē. Pēc tam Ekonomikas ministrija rīkos intensīvas apmācības pašvaldībās, iepazīstinot vietējās būvvaldes ar izmaiņām.

Jaunie noteikumi nosaka pavisam konkrētu atbildību katram būvniecības procesa dalībniekam, uzsver Dombrovskis.

Vispārīgie būvnoteikumi noteiks vispārīgo būvniecības kārtību, būtiski mainot līdzšinējo kārtību, samazinot administratīvo procedūru skaitu un īpašu uzmanību pievēršot būvdarbu organizēšanas procesam un atbildībai par to. Noteikumi paredz būvju klasifikāciju un iedalījumu grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi. Būves iedalīs 3 grupās, kur pirmā ir zemākā, bet trešā ir augstākā grupa, vispārīgo būvniecības procesa kārtību atkarībā no attiecīgās būves grupas, gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana, gadījumus, kad nepieciešama būvprojekta ekspertīze un tās veikšanas kārtību, gadījumus, kad nepieciešama autoruzraudzība un būvuzraudzība, kā arī autoruzraudzības un būvuzraudzības kārtību un būvuzraudzības plāna izstrādes kārtību un saturu, būvniecības kontroles kārtību un nosacījumus, kā arī būvinspektoru tiesības un pienākumus, kā arī principus un dokumentus, uz kuru pamata pieņemams lēmums par tādas būves sakārtošanu vai nojaukšanu, kura ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi, bīstama vai bojā ainavu.

Neskatoties uz Rīgas attīstības plānā deklarēto pamatnostādni par ūdenstilpņu tuvumā esošo teritoriju attīstību, veidojot tajās augstvērtīgu dzīves un darījumu vidi, jaunu projektu stratēģiski perspektīvajās un potenciāli iekārojamajās ūdenstilpņu malās un piekrastēs joprojām ir salīdzinoši maz, norāda SIA Immostate.

"Iemesli tam ir vairāki: no vienas puses projektu attīstītājam tas nozīmē daudz sarežģītāku tehnisko darba uzdevumu un lielākas izmaksas. No otras puses – pastāvošā likumdošana nav šo jomu veicinošs faktors. Tas pats attiecināms arī uz nākamo šīs joma attīstības etapu – iespēju apdzīvot arī pašus ūdeņus," skaidro Immostate. Vērojot pilsētvides attīstības aktualitātes ārvalstīs nekustamo īpašumu projektu attīstības uzņēmuma Immostate speciālisti vēlas rosināt diskusiju par jaunu tēmu – par t.s. peldošajām mājām.

"Latvijā pagaidām vēl nepopulārā peldošo māju ideja, līdz šim ir nedaudz apspēlēta dažos mēdijos: aprakstīti dažādi pa Latvijas ūdeņiem brīvi dreifējoši peldobjekti (peldošas tējnīcas, teltis vai vasaras mītnes uz plostiem). Mēs, savukārt, vēlamies norādīt uz vienu būtisku apstākli, proti, tāda peldošā māja, kādu to redzam, piemēram, pie kaimiņiem zviedriem, apriori ir saistīta ar pilsētas inženierkomunikāciju tīkliem. Radīt tādu peldošo māju nozīmē kompleksu risinājumu:

Jaunais Būvniecības likumprojekts paredz atteikties no daudzajiem starplēmumiem, lai tuvinātos Pasaules bankas pētījumā Doing Business minētajiem Dānijas rādītājiem, proti, būvniecības saskaņošanai nepatērēt vairāk kā 70 dienas.

Celtniecības jomas pārstāvji uzsver, ka, apspriežot jauno Būvniecības likumprojektu, svarīgi ņemt vērā būvniecības kvalitātes un drošības jautājumus. Viņi norāda, ka nav pieļaujama ne pārmērīga būvniecības procesa vienkāršošana, ne būvspeciālistu kvalifikācijas eksāmenu atcelšana. Tāpat būtiski saskaņot šo likumprojektu ar jauno Teritoriālās plānošanas likumprojektu, kas tiks virzīts izskatīšanai otrajā lasījumā.

Likumprojekts ietver četrus būtiskākos principus, kas būvniecības procesā jāievēro būvniecības dalībniekiem, kā arī valsts un pašvaldības institūcijām. Tie ir arhitektoniskā kvalitāte, atklātība, ilgtspēja un vides pieejamība.

Ministru kabinets pieņēmis vairākus grozījumus Vispārīgajos būvnoteikumos, kas atvieglos vairākas dokumentu saskaņošanas procedūras un ļaus pagarināt būvprojekta akcepta derīguma termiņu.

Ēkas fasādes apdares renovāciju un logu nomaiņu turpmāk varēs veikt vienkāršotā renovācijas kārtībā, proti, pasūtītājam jāaizpilda un būvvaldē jāiesniedz apliecinājuma karte. Uzsākot fasādes renovācijas būvdarbus, vēl ir jāiesniedz būvvaldē būvuzņēmēja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polises kopija. Gadījumos, kad, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, būvobjektam ir nepieciešama būvuzraudzība, jāiesniedz arī līguma par būvuzraudzību kopija, būvuzrauga un atbildīgā būvdarbu vadītāja saistību raksti, informēja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Tos attīstītājus, kam šobrīd ir apturēti projekti, iepriecinās ziņa, ka plānošanas un arhitektūras uzdevuma un akceptēta būvprojekta derīguma termiņš tiks pagarināts, ja būs saņemts attiecīgs pasūtītāja iesniegums. Paredzēta arī iespēja būvvaldēm atjaunot plānošanas un arhitektūras uzdevuma un akceptēta būvprojekta derīguma termiņu, ja faktiskie un tiesiskie apstākļi nav mainījušies. Gadījumos, kad būvprojekts ir akceptēts būvvaldē, taču dažādu iemeslu dēļ nav uzsākta projekta realizācija, pasūtītājam būs tiesības vērsties būvvaldē ar attiecīgu iesniegumu un pagarināt akceptētā būvprojekta derīguma termiņu vēl uz diviem gadiem..

Ir iecerēts sodīt tos dzelzceļa nozares tirgus dalībniekus, kuri nepakļaujas Valsts dzelzceļa administrācijas un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumiem vai nesniedz to funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju.

Izstrādāti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ceturtdien, 18. septembrī tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, Db.lv informē Elīna Balgalve, Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece.

Par informācijas nesniegšanu abām minētajām institūcijām pēc to pieprasījuma noteiktā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu vai to likumīgo lēmumu nepildīšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 50 līdz 300 latiem, amatpersonām – no 100 līdz 300 latiem, bet juridiskajām personām – no 50 līdz 10000 latiem. Šobrīd par minētajiem pārkāpumiem netiek piemērots nekāds sods. Grozījumi likumā izstrādāti atbilstoši Eiropas Komisijas norādēm, kas sniegtas, atsaucoties uz direktīvu par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju.

Saeimas Preses dienests sadarbībā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem un konsultantiem apkopojis informāciju par 8.Saeimas komisiju veikumu 8.Saeimas sasaukuma laikā (no 2002.gada 5.novembra līdz 2006.gada 7.novembrim).

Sociālo un darba lietu komisija

Komisijas priekšsēdētāja - Jevgenija Stalidzāne (LPP)

Komisijā izskatīti 98 likumprojekti

Nozīmīgākie Sociālo un darba lietu komisijas pieņemtie likumi 8.Saeimas sasaukuma laikā:

8.Saeimas laikā Sociālo un darba lietu komisija ir risinājusi virkni jautājumu, kas skar gan labklājības, gan veselības jomu. Tie skar nodarbinātības veicināšanu un profesionālās orientācijas sistēmas attīstību valstī, kā arī invalīdu nodarbinātību un profesionālās orientācijas sistēmas darbības efektivitāti un nelegālās nodarbinātības samazināšanu.

Ir izskatīta arī ar Eiropas struktūrfondu finansējamo projektu īstenošanas gaita, darba tirgus attīstības prognoze un atbilstošas izglītības nodrošināšanas rīcībpolitika; pieņemtas jaunas invaliditātes mazināšanas politikas pamatnostādnes; izdarīti grozījumi likumdošanā, lai vasaras periodā skolēniem būtu iespēja strādāt. Tika sekots Nodarbinātības valsts aģentūras organizēto pasākumu skolēniem vasaras brīvlaikā rezultātiem.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi Konkurences likumā (KL) paredz virkni būtisku izmaiņu. Grozījumi to sākotnējā redakcijā jau tikuši apspriesti ar sociālajiem partneriem un tajos veiktas atsevišķas izmaiņas, atkāpjoties no sākotnēji piedāvātajām redakcijām. Tomēr arī šobrīd piedāvātie grozījumi uzņēmējiem būtu skrupulozi jāizvērtē un jāizmanto iespēja sniegt par tiem viedokli un komentārus.

Par vienu no būtiskākajām izmaiņām var uzskatīt grozījumos paredzētās Konkurences padomes (KP) tiesības patstāvīgi noteikt prioritātes lietu ierosināšanai un izpētei, paredzot, ka turpmāk par pamatu lietas ierosināšanai būs tikai iestādes iniciatīva. Piedāvātais regulējums neizslēdz iespējas uzņēmumiem ziņot par iespējamiem pārkāpumiem tirgū, taču KP nebūs pienākuma lemt par lietas ierosināšanu vai neierosināšanu, kā arī nebūs ierobežota ar viena mēšana termiņu iesniegumā ietvertās informācijas izvērtēšanai.

Tāpat KL grozījumu projekts paredz jaunu tirgus dalībnieku apvienošanās izskatīšanas kārtību: pirmkārt, KL grozījumi paredz valsts nodevas ieviešanu, kas būs jāmaksā tirgus dalībniekiem, kam ir pienākums ziņot KP par apvienošanās darījumu; otrkārt, grozījumi paredz jaunus sliekšņus ziņojuma par tirgus dalībnieku apvienošanos iesniegšanai KP, nosakot īpašu regulējumu apvienošanās darījumiem veselības aprūpes jomā; treškārt, tiek paredzētas tiesības KP likumā noteiktajos gadījumos pieprasīt no apvienošanās dalībniekiem ziņojuma par tirgus dalībnieku apvienošanos iesniegšanu gada laikā no apvienošanās darījuma pat, ja apvienošanās brīdī neizpildījās priekšnoteikumi ziņojuma iesniegšanai; ceturtkārt, grozījumi paredz tiesības KP pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu līdz 15 dienām gadījumos, kad pastāv nepieciešamība izvērtēt tirgus dalībnieku piedāvātos saistošos noteikumus. Šīs izmaiņas kopumā uzlabos tirgus dalībnieku apvienošanās procesu izvērtēšanu, vienlaikus gan radot arī papildus izmaksas apvienošanās procesa īstenošanai.