Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Latvijas Studentu apvienība jau trešo gadu ir uzsākusi augstskolu reflektantu informatīvo kampaņu. Kampaņas laikā ir izveidota informatīvā telefonlīnija, kura darbosies no 23. jūlija līdz 7. septembrim.

Katrs students zvanot uz telefona numuru 67216061 vai rakstot uz e-pastu [email protected] var noskaidrot visus viņam interesējošos jautājumus par ar studijām saistītām lietām, Db.lv Latvijas Studentu apvienības Sabiedrisko attiecību virziena vadītājs Miks Muižarājs.

Katru gadu Latvijā samazinās augstskolu reflektantu skaits. Lai tā nenotiktu augstskolas sāk pievērst lielāku uzmanību mārketinga aktivitātēm. Augstskolas nereti izceļ savas pozitīvās puses, taču negatīvās puses mēģina noklusēt, tāpēc informācija, kuru reflektants izlasa internetā vai redz televīzijā ir nepilnīga vai viņam nesaprotama un tāpēc izvēlas augstskolu, kura viņam ir nepiemērota.

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Augstskolu pārstāvji uzskata, ka 2008.gada 2.jūnijā laikrakstā Latvijas Avīze publiskotajā Latvijas augstskolu reitingā, kas sagatavots sadarbībā ar Latvijas Universitāti, nav ievērota koleģiāla attieksme pret citām Latvijas augstskolām, šodien vēsta Dienas bizness.

Publicētā reitinga pirmās trīs vietas ieņem LU, Rīgas Tehniskā un Rīgas Stradiņa universitāte. Savukārt Banku augstskola reitingā ieņem 27. vietu, bet pārējās rezultātiem nepiekrītošās augstskolas: Latvijas Kultūras akadēmija - 23., Latvijas Mākslas akadēmija - 29. vietā. Kopā reitingā uzrādītas 34 Latvijas augstskolas. Reitinga sastādīšanā ņemti vērā šādi kritēriji: studentu skaits uz vienu akadēmisko personu, absolventu procentuālais īpatsvars, ārzemju studentu īpatsvars, zinātnisko darbinieku īpatsvars augstskolā un citi faktori, no kuriem vairākums tomēr attiecināms uz masu jeb kvantitāti, nevis uz studiju kvalitāti, kurai tomēr ir izšķirošā nozīme, izvēloties augstskolu savām studijām.

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

Gada laikā Liepājas Universitāti (LiepU) pievienos kādai no zinātnes universitātēm, kā arī apvienošana paredzēta Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) ar Daugavpils Universitāti (DU), otrdien lēma Ministru kabinetā.

Kā valdības sēdē paziņoja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP), plānots, ka LiepU pievienos kādai no paredzētajām zinātnes universitātēm. Šobrīd zinātnes universitātes statusu plānots piešķirt Latvijas Universitātei, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, Rīgas Stradiņa universitātei un Rīgas Tehniskajai universitātei. Pievienošanas mērķis palīdzētu veidot zinātnes ekosistēmu Liepājā.

Savukārt DU un RTA apvienošanas mērķis būtu radīt jaunu augstskolu, kura būtu ar starptautisku mērogu Latgales reģionā.

Muižniece piebilda, ka augstskolām gada laikā jāveic sarunas un jāpanāk vienošanās par apvienošanos, tādējādi gala termiņš minētajam procesam noteikts līdz 2022.gada 1.septembrim.

Trešajā gadā pēc augstskolas diploma saņemšanas labāko privāto augstskolu absolventu vidējā mēnešalga bija lielāka par jebkuras valsts augstskolas absolventu vidējo mēnešalgu.

Iepriekšējā DB numurā rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem.

Monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā nākamajos gados (līdz pat 2020. gadam ieskaitot) izvērtās absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Laikā, kad tikai aizsākts monitorings, 68% no visiem augstāko izglītības iestāžu absolventiem pabeidza valsts augstskolas, bet 17% pabeidza privātās augstskolas. Pārējie bija valsts un privāto koledžu beidzēji. Tā kā monitoringā izmantotā metodika tika aplūkota iepriekšējā DB numurā, tad to neatkārtosim.

Saeima ceturtdien atbalstīja izskatīšanai komisijās valdības atbalstīto Augstskolu likuma grozījumu projektu, kas paredz ieviest jaunu doktorantūras modeli.

Par atbildīgo likumprojekta izskatīšanā tika noteikta Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Grozījumu mērķis ir ieviest jaunu doktorantūras modeli, kā arī atbilstoši pilnveidot terminoloģiju, lai nodrošinātu nepārprotamu un skaidru tiesību normu izpratni. Vienlaikus veicami attiecīgi grozījumi Zinātniskās darbības likumā.

Augstskolas, izstrādājot un ieviešot savas procedūras saskaņā ar projektā noteikto, īstenos labai starptautiskai praksei atbilstošu doktorantūru.

Grozījumi Augstskolu likumā paredz, ka augstskola vai doktorantūras īstenošanā iesaistītais sadarbības partneris ar doktorantu, kurš likumā noteiktajā kārtībā uzņemts valsts finansētā studiju vietā, vienlaikus noslēdz darba līgumu vismaz uz nepilnu darba laiku par doktoranta pieņemšanu darbā bez ievēlēšanas pētnieka, asistenta, lektora vai citā amatā, kurā galvenais uzdevums ir piedalīties studējošo izglītošanā vai veikt zinātnisko darbību vai mākslinieciskās jaunrades darbu, un šā līguma termiņš ir uz laiku, kas nav mazāks par attiecīgās doktora studiju programmas apguves laiku, par kuru ir noslēgts studiju līgums starp doktorantu un augstskolu.

Studijām Rīgas Tehniskajā universitātē iesniegti 8.9 tūkstoši pieteikumu uz 1.9 tūkstošiem budžeta vietu.

Neskatoties uz ekonomikas lejupslīdi, vēl arvien ļoti populāra ir arī RTU Inženierekonomikas un vadības fakultāte, norādīja RTU Informācijas centra korespondente Egita Kancāne. Liels konkurss ir programmā «Starptautisko ekonomisko sakaru organizēšana un vadība», kur uz vienu valsts finansētu studiju vietu pretendē 19 cilvēki, «Uzņēmējdarbības loģistika» (12 cilvēki uz budžeta vietu), «Muitas un nodokļu administrēšana» (9 cilvēki uz budžeta vietu).

Kā parasti, liels reflektantu konkurss ir programmā «Arhitektūra», kur uz vienu valsts finansētu studiju vietu pretendē deviņi cilvēki. Pārsteidzoši liels konkurss šogad ir vairākās inženierzinātņu programmās: «Aviācijas transports» (4 cilvēki uz vienu valsts finansētu studiju vietu), «Ģeomātika», «Ķīmijas tehnoloģija», «Mehatronika» (3 cilvēki uz vienu budžeta vietu).

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) centrālajā ēkā Rīgā, Kaļķu ielā 1 šorīt jau agri ir izveidojusies reflektantu rinda: nupat ir sākusies 2009./2010. akadēmiskā gada pirmā kursa studentu uzņemšana universitātē.

RTU jauno studentu uzņemšana turpināsies līdz 28. jūlijam, informēja universitāte.

Čaklākais reflektants, ko RTU informācijas centra pārstāvji topošo studentu rindā šorīt pirms plkst. 8 sastapa pašu pirmo, bija Rēzeknes Valsts ģimnāzijas absolvents Jānis Strods. Viņš Rīgā bija ieradies no Rēzeknes rajona Viļāniem un gatavojas iesniegt pieteikumu studijām gan RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē, gan Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē.

Lai saīsinātu reflektantu rindas un atvieglotu pieteikšanās procedūru studijām, RTU pirmo reizi šogad reflektantiem piedāvā iespēju aizpildīt un izdrukāt pieteikšanās iesnieguma veidlapu studijām valsts budžeta finansētās pilna laika pamatstudiju programmās. Reflektantu personiska ierašanās RTU tik un tā ir obligāta, taču elektroniskajā RTU informācijas sistēmā ievadītie dati paātrina reflektanta iesnieguma pieņemšanu RTU.

Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? izglītības ministre Tatjana Koķe teica, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība Latvijā no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Vainīga esot sistēma. Kas ir šī noslēpumainā «sistēma», kas gadu no gada pasliktina izglītības rezultātus?

Autoram ir gandrīz četrdesmit gadu ilga darba pieredze ekonomikas un vadzinību augstākajā izglītībā. Savākts un dokumentēts liels apjoms daudzveidīgu faktu, kurus paredzēts izmantot vispārinājumiem, un no mikroekonomikas skatu punkta analizēt ekonomikas un vadzinību izglītības funkcionēšanas neefektivitāti Latvijā pēdējos divdesmit gados. Jācenšas saprast iekšējos mehānismus un faktorus, kas radījuši ačgārnības mācīšanas un mācīšanās interaktīvajos procesos un, izmantojot izpratni par cilvēku izturēšanās ietekmēšanu, jāatrod tās vadības sviras, kas izglītības procesus noliktu no galvas uz kājām, un stāvokli pakāpeniski mainītu uz labo pusi.

Vienlaicīgi gribētos vērst sabiedrības uzmanību uz sociālekonomisko situāciju analīzē nepelnīti ignorētajām izcilu domātāju atklātajām cilvēku izturēšanās likumsakarībām. Tas ir aktuāli, jo, iepazīstot plašu publikāciju klāstu par smagajām Latvijas sociālekonomiskajām problēmām, ļoti reti sastopam situācijas analīzi no empīrisku cilvēku izturēšanās viedokļa. Nudien, ir vērts lasīt grāmatas! Eksistē tiešām apbrīnojami gudras grāmatas, kurās pravietiski pārsteidzoši adekvāti aprakstīta mūsdienu pasaules morālā un ekonomiskā krīze. Nedrīkstam ignorēt Mārtiņa Lutera Martin Luther skarbos ētiskos dažādo cilvēku vērtējumus, Jana Amosa Komenska John Amos Comenius loģisko didaktikas mācību, Alfreda Maršalla Alfred Marshall ekonomikas teoriju, situāciju analīzes metodi un izteiksmes formu. Nepārvērtējami ir, piemēram, ekonomikas Nobela laureātu Kenneth J. Arrow, James M. Buchanan, George Akerlof darbi.

Triju gadu laikā Latviju pameta 15,4 % no Ventspils Augstskolas programmas Datorzinātnes, 10,5 % no LU programmas Matemātiķis statistiķis, 7,7 % no RSU programmām Audiologopēdija, Fizioterapija, Rehabilitācija, Uzturzinātne, 7,1 % no RTU programmām Ražošanas tehnoloģija, Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve un 7,0 % no LU programmas Bioloģija 2017. gada absolventiem.

Šoreiz tiek pabeigts augstskolu absolventu monitoringa apskats. Privāto koledžu un augstskolu atalgojums, absolventu reģionālais sadalījums programmu līmeni tika aplūkots DB 14. marta rakstā Privāto augstskolu absolventu sasniegumi. Šajā rakstā tiks aplūkoti citi privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu rādītāji programmu vai programmu grupu līmenī, kā arī noslēguma dati par visām - gan valsts, gan privāto mācību iestāžu - programmām ar vislielāko emigrāciju un programmām, par kuru absolventiem ir liels datu trūkums.

Rakstā tiek izmantoti augstskolu absolventu monitoringa rezultāti, tā laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās - valsts augstskolās, privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās, valsts koledžās un privātajās koledžās.

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

emDB/em akcija: vēlas uzlabot augstskolu eksportspējuŠobrīd valsts līmenī tiek risināts jautājums, kā novērst administratīvos un juridiskos šķēršļus trešo valstu studentu piesaistei Latvijā. Db akcijas ‘’Meklējam miljonus budžetam’’, kuru laikraksts rīko kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ietvaros saņēmusi ierosinājumu, ka papildu naudu varētu iegūt, augstākās izglītības tirgu plašāk atverot ārvalstu studentiem un atvieglojot iebraukšanas un uzturēšanās atļauju saņemšanas prasības. Pieņemot, ka 25 % no visiem studentiem būtu no ārzemēm (ap 30 000) un katrs no viņiem gadā maksātu 3000 Ls par studijām un 2000 Ls par dzīves vietu un uzturu, Latvijas ekonomika iegūtu ap 150 milj. Ls gadā, aprēķinājis uzņēmējs.

IZM Eiropas lietu departamenta direktore Gunta Arāja stāsta, ka IZM pēdējo gadu laikā veikusi konkrētus pasākumus, lai uzlabotu Latvijas augstskolu eksportspēju uz citām valstīm un piesaistītu ārvalstu studentus mūsu augstskolām. IZM iesaistījusies ES iniciatīvā par augstākās izglītības izstādēm Āzijā, ir bijušas izstādes, piemēram, Indijā, Filipīnās, Malaizijā, Taizemē, Ķīnā. Izstāžu rīkošana iespējama arī Krievijā uz Brazīlijā. IZM ir izstrādājusi līgumu par savstarpējo diplomu atzīšanu ar Ķīnas Tautas Republiku – tas ir būtisks priekšnoteikums, lai šīs valsts studenti pēc studijām Latvijā saņemtu adekvātu novērtējumu iegūtajai izglītībai un otrādi.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Trešdien, 27. augustā pulksten 11 Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) aulā notiks augstskolas darbinieku kopsapulce, kas veltīta jaunā – 70. jubilejas studiju gada sākumam.

Pirms septiņiem gadu desmitiem, 1938. gada 23. decembrī toreizējais Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis parakstīja likumu „Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversme”, kas stājās spēkā nākamā gada 1. jūlijā. Tādējādi jaunais studiju gads LLU aizritēs augstskolas dibināšanas 70. gadskārtas zīmē, liekot koncentrēt visus spēkus galvenā mērķa sasniegšanai – veidot intelektuālo potenciālu Latvijas, īpaši tās lauku ilgtspējīgai attīstībai.

Lai arī Uzņemšanas komisijas pēdējās sēdes protokolu universitātes rektors, profesors Juris Skujāns parakstīs tikai piektdien, 29. augustā, jau tagad ir skaidrs, ka jauno studentu uzņemšana šinī vasarā kopumā noritējusi veiksmīgi, plānotās valsts budžeta finansētās 750 vietas pamata studijās un 255 vietas maģistrantūrā ir nokomplektētas. Pavisam pilna un nepilna laika pamata studijās uzņemts vairāk nekā 1700 pirmkursnieku, bet maģistrantūrā – vairāk nekā 400. Tiesa, salīdzinot ar pērno gadu, kā vienās tā otrās studiju programmās studēt gribētāju skaits, aptuveni par 100, ir sarucis, galvenokārt nepilna laika studijās.

Reģionālajām augstskolām, kurām pieteikties bija iespējams vienotajā uzņemšanas sistēmā, šogad nav izdevies piesaistīt reflektantus pat pusei izsludināto studiju vietu.

Kā liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini, studijām piecās reģionālajās augstskolās kopumā pieteicās 1247 reflektanti. Lielākais studētgribētāju skaits pieteicies studijām Daugavpils Universitātē - patlaban augstskola varētu sagaidīt 387 jaunus studentus. Vismazāk reflektantu pieteicās studijām Ventspils Augstskolā, kura patlaban var cerēt uz 183 jauniem studentiem.

Tomēr Ventspils Augstskola ir vienīgā augstskola, kas ar salīdzinoši nelielo reflektantu skaitu spēs aizpildīt aptuveni pusi izsludināto studiju vietu. Sākoties uzņemšanai, augstskola izsludināja 369 studiju vietas, no kurām 190 bija budžeta vietas. Noslēdzoties dokumentu pieņemšanai, šajā augstskolā varētu būt aizpildīti 50% izsludināto studiju vietu.

Šogad pamatstudijām kādā no 12 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 123 reflektanti, kas ir mazākais studētgribētāju skaits pēdējo trīs gadu laikā, liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā "Latvija.lv" uz pirmdienas plkst.17.

Pieteikšanās studijām noslēgusies plkst.16.

Dati "Latvija.lv" liecina, ka 2020./2021.akadēmiskajam gadam bija saņemti 10 296 reflektantu pieteikumi, bet 2021./2022.akadēmiskajam gadam - 10 182 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām uz plkst.17 apstiprināti 9289 studētgribētāji.

No tiem lielākais studētgribētāju skaits jeb 4362 cilvēki apstiprināti studijām kādā no Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmām. Savukārt populārāko Latvijas augstskolu reitinga otrajā pozīcijā ierindojas Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), kurā studijām apstiprināti 2455 cilvēki.

Tālāk ar gandrīz trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kurā studijām apstiprināts 901 cilvēks. Ceturtajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kurā apstiprināti 511 reflektanti.

Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības bankas (Pasaules Bankas) starptautiskā ekspertu komanda, jūnija beigās piecu dienu vizītē uzturoties Latvijā, padziļināti vērtēja septiņu Latvijas augstskolu - Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, Vidzemes augstskolas, Daugavpils Universitātes un Latvijas Mākslas akadēmijas pārvaldības efektivitāti, informē Izglītības un zinātnes ministrijā.

Kopumā eksperti augsti novērtēja saikni starp studijām un pētniecības programmām augstskolu stratēģisko profilu ietvaros. Tāpat eksperti atzinīgi vērtēja Latvijas augstskolās ievēroto demokrātijas principu, kas ļauj visiem iesaistītajiem - akadēmiskajam un administratīvajam personālam, kā arī studentiem - piedalīties augstskolas pārvaldē. Īpaša uzmanība tika pievērsta augstskolu organizācijas struktūrai un tās atbilstībai mācību un pētniecības procesiem. Tika konstatētas atsevišķas strukturālas nepilnības, kuru novēršana ievērojami uzlabotu augstskolu darba efektivitāti.

Eksperti norādīja uz nepieciešamību pārorientēt augstskolu nākotnes plānus, pārejot no krīzes uz izaugsmi un stabilu attīstību.

2010. gada valsts budžeta projektā finansējums augstākajai izglītībai samazināts gandrīz par trešo daļu. Pirms kliegt, ka tas ir slikti un pat ļoti slikti un draud ar augstākās izglītības sagrāvi, ir vērts palūkoties uz situāciju ne tikai no ierastā skatpunkta.

Augstskolu vadību samusinātajiem studentiem un citiem neapmierinātajiem, kuri grasās protestēt, īstenībā vajadzētu no savām augstskolām un to administrācijām prasīt aktīvu darbību: piesaistīt maksas ārvalstu studentus, panākt, lai mācībspēki pelna ar konsultācijām un projektiem, kā tas notiek modernajā pasaulē, nopelnītos un saņemtos līdzekļus tērēt efektīvi. Studentiem jāprasa efektīvs darbs, nevis tikai nauda no valsts, precīzāk, – nodokļu maksātājiem.

Oktobrī biju uzaicināts uz diskusiju par augstākās izglītības un zinātnes reformu pie prezidenta Valda Zatlera. Dalībnieki sadalījās pašreizējās sistēmas nosacītos piekritējos un pretiniekos. Piemēram, pirmie teica, ka nav naudas un zinātne mirst. Otri uzsvēra – zinātne ir bizness, un, ja ir idejas, ar to var pelnīt. Būtībā tika konstatēts, ka paaudžu maiņa sistēmā ienesīs būtiskas korekcijas. Es tam piekrītu. Ja sabiedrība pašreizējo sistēmu nesagraus, nekas nemainīsies – arī augstākās izglītības telpā, līdzīgi kā daudzās postsociālisma valstīs, Latvijā valsts vara atbalsta tādu kā brālēnu būšanu. Pirms pusgadsimta mums bija lielas, nopietnas valsts augstskolas – nu tad tās ir jāatbalsta arī tagad, pat nepaskatoties, kādas izmaiņas notiek pasaules bangojošajā okeānā. Piemēram, ir vietas pasaulē, kur augstākā izglītība ir par brīvu, taču, ja vēlies saņemt diplomu, ir jāmaksā par gala pārbaudījumiem, un tos pieņem tiešām pasaules līmeņa nozares guru, un tur ar draudzīgu smaidiņu vai čīkstēšanu cauri netikt.

Vidējā 2017. gada privāto augstskolu absolventu – bakalaura līmeņa diploma saņēmēju –alga 2019. gadā bija 1374 eiro, kas bija lielāka par vidējo valsts augstskolu – bakalauru absolventu algu. Datorzinātņu programmu bakalaura 2017. gada absolventa vidējā alga, pabeidzot privāto augstskolu, 2019. gadā bija 2405 eiro mēnesī.

Šajā rakstā tiks aplūkoti privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu sasniegumi programmu vai programmu grupu līmenī atbilstoši augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem. Atgādināšu, ka monitoringa laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt.

Koledžas un augstskolas

Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās – valsts augstskolas, privātās jeb juridisko personu dibinātās augstskolas, valsts koledžas un privātās koledžas. Augstskolās teorētiski var iegūt jebkuru no augstākās izglītības līmeņu diplomiem, zinātņu doktora grādu ieskaitot. Savukārt koledžas ir mācību iestādes, kurās var iegūt tikai pirmās pakāpes izglītības līmeņa diplomu, kas ir zemāks par bakalaura grādu. Daudzas augstskolas piedāvā apgūt arī 1. līmeņa izglītību, kurā specializējas koledžās, bet daudzas koledžas līdztekus studijām pirmajā augstākās izglītības līmenī piedāvā arī profesionālās studijas – iespēju iegūt profesionālu kvalifikāciju, kas neietilpst augstākās izglītības pirmā līmeņa grupā. Koledžas nesagatavo bakalaura līmeņa speciālistus (otrā līmeņa augstākās izglītības programmas) un šajā jomā nevar sacensties vai konkurēt ar augstskolām. Pilnīgi visas valsts augstskolas un koledžas saņem lielāku vai mazāku valsts dotāciju gan mācību (studiju) procesa nodrošināšanai, gan zinātniskai darbībai, bet privātās augstākās izglītības iestādes valsts dotāciju nesaņem, bet to ienākumu noteicošo daļu (vidēji virs 85%) veido studiju maksa. Kopumā Latvijā ir 11 privātās jeb oficiāli juridisko personu dibinātās augstskolas: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA, Biznesa augstskola Turība, Latvijas Kristīgā akadēmija, Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīgas Aeronavigācijas institūts, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Transporta un sakaru institūts, Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgas Ekonomikas augstskola un Lutera Akadēmija. Bez tam Latvijā darbojas divas ar katoļu baznīcu cieši saistītas ārvalstu augstskolu filiāles – Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts un Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Teoloģijas institūts. Privāto augstskolu absolventu rezultāti institucionālā līmenī tika aplūkoti 14. februāra DB rakstā Privātās augstskolas ievelk uzņēmējdarbībā speciālistus ar augstāko izglītību.

Uzstādīt septiņas robežsargu skulptūras dabīgā izmērā, izlietojot 70 kg tīra sudraba katrai statujai, Latvijas valstij jau ir lētāk, nekā sagatavot vienu zemākā līmeņa augstākās izglītības kvalifikācijas robežsargu. Viens 2019. gada Valsts robežsardzes koledžas absolvents ar zemāko augstākās izglītības grādu mums visiem izmaksāja vairāk nekā 240 000 eiro.

DB 7. februāra rakstā Cik mums izmaksā viens valsts augstskolas absolvents? tikai aizsākts apskats par Latvijas augstskolās 2017. gadā uzsāktā augstskolu absolventu monitoringa rezultātiem, kurā es sāku analizēt valsts augstskolu, bet DB 14. februāra numurā arī privāto augstskolu rezultātus. Tagad ir turpinājums, kurā ir apskats par valsts koledžu izglītības rezultātiem.

Fragments no raksta

Ja augstskolas ir visai vienkārši salīdzināt, kaut vai vērtējot absolventu skaitu, tad salīdzināt valsts koledžas un koledžām atbilstošām valsts augstskolu aģentūrām nav tik vienkārši. Ir koledžas, kuras gatavo tikai 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības speciālistus, kas var veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (https://www.niid.lv/prof_kval), bet ir koledžas, kas vienlaicīgi sagatavo arī speciālistus ar profesionālo vidējo izglītību un arodizglītību.

Ar šo nedēļu vairākās augstskolās uzsākta reģistrēšanās studijām. Latvijas Studentu apvienība aicina ikvienu Latvijas augstskolu studentu, jo īpaši topošo studentu, pievērst pastiprinātu uzmanību studiju līguma saturam, norāda Latvijas studentu apvienība.

Augstskolu likums paredz, ka, uzsākot studijas, katram studentam obligāti ir jānoslēdz studiju līgums ar augstskolu, kurā viņš studēs. Šis līgums regulē attiecības starp augstskolu un studentu - nosaka studiju maksu, studiju programmu, kā arī definē studenta tiesības un pienākumus.

Studiju līgumi bieži vien ir sastādīti topošajiem studentiem nesaprotamā veidā. Tomēr visbiežāk, reģistrējoties studijām, ir tāda situācija, ka lielo rindu un reģistratoru aizņemtības vai steigas dēļ studenti nevar kārtīgi izlasīt studiju līgumu.

Nereti studiju līgumos ir noteikts, ka studiju maksa katru gadu var mainīties. Augstskolu likums paredz, ka augstskola drīkst pacelt studiju maksu noteiktā veidā vai apmērā, kā tas ir paredzēts līgumā. Diemžēl līgumā tas var būt topošajam studentam neskaidri vai nesaprotami uzrakstīts, tāpēc jaunajam studentam nav skaidrs, ko tas īsti nozīmē, kā rezultātā nākamajos studiju gados var būt nepatīkams pārsteigums par studiju maksas pieaugumu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Otrdien, 22. jūlijā līdz plkst. 17.25 Latvijas Universitātē 2 287 reflektanti iesnieguši 5 603 pieteikumus uz pamatstudijām pilna laika klātienē. Vispopulārākās programmas pēc kopējā saņemto pieteikumu skaita, līdzīgi kā iepriekšējā gadā, ir vadības zinības, komunikāciju zinātne, ekonomika, tiesību zinātne un politikas zinātne.

Pieteikumus studijām Latvijas Universitātē vakar varēja iesniegt Hansabankas reģionālajās filiālēs 12 Latvijas pilsētās. Šo iespēju, kuru Latvijas Universitāte jau otro gadu piedāvā sadarbībā ar Hansabanku, šogad izmantojuši gandrīz uz pusi vairāk studēt gribētāju nekā pērn – pavisam 824 (2007.gadā – 478). Visaktīvākie bija Valmieras puses jaunieši, šajā pilsētā pietiekušies 109 reflektanti. Daudz neatpalika arī Liepāja (92), Cēsis (85), Rēzekne (82) un Jelgava (80), Db.lv informē LU preses centrs.

Arī šogad saglabājas augsta reflektantu interese par studijām Latvijas Universitātē, par ko liecina studēt gribētāju rinda, kas vērojama visu šo dienu. Taču Latvijas Universitātes administrācija atgādina, ka pieteikumu iesniegšanas datums un laiks neietekmē reflektantu iespējas studēt par budžeta līdzekļiem, jo konkursa rezultāti tiks apkopoti tikai pēc tam, kad noslēgsies pieteikumu pieņemšana. Lai taupītu savu laiku un neradītu rindas pirmajās pieteikumu pieņemšanas dienās, reflektanti tiek aicināti izmantot visas pieteikumu pieņemšanai paredzētās dienas.