Populārākajam šofera dēlam Latvijā pienākas 10 tūkstoši lati par darba zaudēšanu, ziņo Diena.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc tikšanās starp Pasažieru vilciens vadību un jauno Satiksmes ministru Kasparu Gerhardu no darba aizgājis bēdīgi slavenais Aināra Šlesera šofera dēls Kaspars Upenieks.

Saskaņā ar darba līgumu K. Upeniekam ir tiesības uz kompensāciju līdz trim mēnešalgām (10.2 tūkstoši latu).

K. Upenieka mēnešalga pēc 15% samazinājuma bija 3 400 lati. Līdztekus kompensācijai viņš varēs pretendēt uz apjomīgu bezdarbnieka pabalstu.

"Es varu galvot, ka mēs vienosimies par mierizlīgumu un trīs mēneši tie nebūs. Maksimums — viens," teica Pasažieru vilciens padomes priekšsēdētājs Ģirts Dripe.

Šodien pēc tikšanās starp Pasažieru vilciens vadību un jauno Satiksmes ministru Kasparu Gerhardu no darba aizgājis bēdīgi slavenais Aināra Šlesera šofera dēls Kaspars Upenieks.

K. Upenieks bija PV valdes loceklis un darbā tika pieņemts kā uzņēmuma mārketinga speciālists. Viņam tika maksāta vairāku tūkstošu latu alga, kas izraisīja skandālu mediju telpā un sabiedrībā. Šlesera šofera dēls iepriekš bija strādājis par kārtībnieku pašvaldības policijā un referentu Valsts probācijas dienestā.

Tikšanās starp jauno Satiksmes ministru un PV vadību esot notikusi, lai iepazītos ar aktualitātēm pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu jomā un pārrunātu esošo situāciju PV.

Iepazinies ar situāciju uzņēmumā, K.Gerhards norādīja, ka, ņemot vērā izdevumu samazinājumu visās budžeta pozīcijās, mārketinga projektu realizācija uzņēmuma valdes līmenī nav atbalstāma.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) projekta «Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programma» ietvaros 29. un 30. novembrī organizē «Inovācijas dienas Latvijas augstskolu studentiem».

Inovāciju dienu mērķis ir vecināt studentu radošo domāšanu inovatīvas uzņēmējdarbības virzienā un iedvesmotu īstenot savas biznesa idejas.

«Inovācijas dienās Latvijas augstskolu studentiem» var piedalīties visu Latvijas augstskolu studenti, piedaloties studentu radošo darbu «Inovatīva uzņēmēja portrets» konkursā.

«Inovācijas dienās Latvijas augstskolu studentiem» studentiem tiks piedāvātas meistarklases par inovāciju nozīmi un radošumu kā priekšnosacījumu inovatīvai uzņēmējdarbībai, jauno uzņēmēju finanšu atbalsta instrumentiem, investoru piesaisti savām idejām, kā arī inovatīvu uzņēmumu apmeklējumi.

Uz ASV 20 dolāru banknotēm turpmāk būs redzams 19.gadsimta abolicionistes afroamerikānietes Herietas Tabmenas portrets, trešdien paziņoja ASV finanšu ministrs Džeikobs Lū.

Tabmena, kas pati bija piedzimusi verdzībā, kļūs par pirmo afroamerikāni, kuras portrets būs redzams uz ASV papīra naudas zīmēm. Viņa arī kļūs par pirmo sievieti, kas 100 gadu laikā izpelnījusies godu tikt attēlotai uz ASV banknotēm.

20 dolāru banknote tiks pārveidota, lai tās aversā būtu Tabmenas portrets. Tas nomainīs ASV septītā prezidenta Endrū Džeksona portretu, kas turpmāk atradīsies šīs banknotes reversā.

20 dolāru banknotes reversā, kur pašlaik ir Baltā nama attēls, turpmāk būs redzams Baltais nams un Endrū Džeksons.

Lū pievērsās arī 10 dolāru banknotes jaunajam veidolam. Viņa sākotnējais plāns nomainīt uz šīs banknotes esošo ASV pirmā finanšu ministra Aleksandra Hamiltona portretu pret kādas sievietes portretuiepriekš bija izpelnījies negatīvu reakciju.

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Uz Ventspils un Liepājas ostām savienojumus ar Zviedriju un Vāciju nodrošinošā zviedru kuģniecība Stena Line gan rēķinās ar citiem pārvadājumu maršrutiem un transporta veidiem nākotnē, taču par draudu savam biznesam tos neuzskata.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktoru Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Kā iespējamā arktiskā ceļa attīstība var ietekmēt SL darbību?

Arktiskais ceļš, protams, ir konkurētspējīgs ar dienvidu maršrutu attāluma dēļ. Taču gan tagad, gan nākotnē, pat izkūstot ledājiem, tas ir nesalīdzināmi sarežģītāks. Pie noteiktiem apstākļiem tam gan ir nākotne. Tas, ka Krievija attīsta šīs ziemeļu teritorijas, kas pēc Padomju Savienības sabrukuma netika izmantotas, un būvē tur militārās bāzes, nenotiek tāpat vien. Šī reģiona resursi aizvien nav apgūti. Šobrīd no Āzijas līdz Eiropai konteiners pa jūru tiek vests ap 45 dienas, pa dzelzceļu aptuveni 15 dienas. Jautājums, cik ātri un kvalitatīvi to var izdarīt pa ziemeļu koridoru. Ja cenas ziņā tas būs konkurētspējīgs ar vilcienu, grūti pateikt, kas attīstīsies vairāk. SL darbību Baltijas jūrā gan tas daudz neietekmēs.

Franču zinātnieks apgalvo, ka ar atstarojošās gaismas tehnoloģiju zem Leonardo da Vinči slavenā portreta Mona Liza atrasts vēl viens zīmējums.

Paskāls Kote sacīja, ka vairāk nekā desmit gadus izmantojis tehnoloģiju gleznas analizēšanai. Viņš norāda, ka zem krāsas kārtas esot agrāks da Vinči veidots portrets.

Kotes rekonstrukcijā redzama modele, kas skatās uz sāniem. Atšķirībā no da Vinči populārākā darba Mona Liza, skicē redzamā modele nesmaida.

Kompānijas Lumiere Technology dibinātājam Kotem 2004.gadā Luvras muzejs deva atļauju strādāt ar gleznu. Viņš izstrādājis jaunu metodi, ar kuras palīdzību pētīja Monu Lizu.

«Mēs varam analizēt krāsas kārtas un nolobīt tās kā sīpolu, lai atklātu visus gleznas slāņus. Mēs varam to rekonstruēt hronoloģiskā secībā,» par savu metodi stāsta Kote.

Tūkstošiem fotogrāfiju, simtiem fotogrāfu no visas pasaules – uzņēmēja un fotogrāfa Viestura Koziola, fotogrāfu Jāņa Krūmiņa un Ilmāra Znotiņa rosinātā akcija Viena diena Latvijā. Pēc divdesmit gadiem savu atveidu izstādes un grāmatas veidolā jau piedzīvojusi pirms kāda laika, bet tagad kārta pienākusi jaunās režisores Ineses Vēriņas filmai.

Filmas finālā Vaira Vīķe-Freiberga kārto vāzē savas mīļākās puķes dālijas un saka – nav tie latvieši nemaz tik nelaimīgi, tikai no senām dienām ierasts, ka savu laimi izrādīt ir sliktais tonis. Un latvieši fotogrāfijās smaida...

Filmas Viena diena Latvijā. Pēc divdesmit gadiem seansi notiks kino Rīga 5., 8. un 9. martā.

Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets "Shot Sage Blue Marilyn" kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā "Christie's".

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs"), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

"Shot Sage Blue Marilyn" jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

Jana Jaskeviča ir jauniete, kas ieguvusi audiologopēda kvalifikāciju Rīgas Stradiņa universitātē. No ierakstiem sociālajos tīklos redzams, ka daudz laika viņa velta Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) aktivitātēm, dzied politiskā spēka korī Degsme. Augustā šiem ierakstiem pievienojās prieks par darbu valsts akciju sabiedrībā Latvijas gaisa satiksme (LGS), kur Jaskeviča pieņemta darbā par «novērotāju» Meteoroloģijas nodaļā. Amatā, kuram viņa profesionāli nekvalificējas, vēsta laikraksts Diena.

«Mani par to laikus neinformēja,» Dienai sacījis LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš, kurš tobrīd atradies komandējumā. Jaskeviča esot pieskaitāma «elementāram tehniskajam personālam, kas mehāniski ievada datorā datus», amatā viņa būšot uz laiku, kamēr bērna kopšanas atvaļinājumā atrodas līdzšinējā darbiniece. Pati Jaskeviča, sazvanīta darbā, pasaka tikai, ka darbu ieguvusi pēc tam, kad nosūtījusi CV. Saruna divreiz pārtrūkst, jo jauniete nomet klausuli. LGS Iepirkumu nodaļas vadītājs Ēriks Ezeriņš ir vēl viens NA biedrs, kas šajā Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrībā nonācis laikā, kad tās valdē darbojās NA politiķe Baiba Broka, un uzņēmumā neoficiāli runā, ka Jaskeviča par darbu var pateikties tam, ka ir Ezeriņa draudzene. Viņš Dienai atbild: «Privātu dzīvi es nekomentēšu.»

Premjers Ivars Godmanis negrasās iejaukties ar Aināra Šlesera saistītu cilvēku iecelšanā Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošo valsts uzņēmumu vadībā, raksta Diena.

Premjera uzdevums esot noteikt politiku, bet "viņš nezina šo uzņēmumu personālsastāvu, un politikas īstenošana ir uzņēmuma valdes kompetencē", Dienai norāda I. Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis.

Diena raksta, ka gadījums ar A. Šlesera šofera dēla iecelšanu Pasažieru vilciena valdē ar 4 000 LVL algu, viņš nav vienīgais A. Šlesera protežē, kuram gada nogalē atrasts darbs dzelzceļa uzņēmumu vadībā. Latvijas dzelzceļa (LDz) meitasuzņēmuma LDz Cargo valdē iecelts Guntis Mačs, bijušais SM valsts sekretāra vietnieks, kurš no amata aizgāja pēc incidenta, kas bija saistīts ar alkohola lietošanu. LDz valdē vieta atrasta Mārim Gavaram, kurš bez augstākās izglītības bijis I.Godmaņa biroja vadītāja, toreiz izglītības ministra Jura Radzēviča (LPP/LC) padomnieks. Citā PV meitasuzņēmuma padomē iecelts bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds, kurš apgalvo, ka LPP/LC pasākumos vairs nepiedalās un viņu izvirzījis privātais akcionārs, nevis A. Šlesers.

Par to, kādi steidzami risinājumi nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo skaitu autobusu šoferu, lai nenonāktu situācijā, ka nav kam vadīt pasažieru autobusus, Guntara Gūtes saruna ar Liepājas autobusu parka (LAP) valdes locekli Annu Valteri.

Šobrīd joprojām novērojamas lielākas vai mazākas, tomēr problēmas autobusu pasažieru pārvadājumu jomā – kam trūkst šoferu, kam pat attiecīgu autobusu. Tostarp jūlijā diezgan lielas grūtības piedzīvoja arī jūsu uzņēmums. Kas ir galvenie faktori, kas rada šo situāciju?

Ja runājam konkrēti par jaunajām lotēm kā tādām – daļā no tām pārvadātāji darbu uzsāka pagājušajā un šajā gadā, tagad ir paziņoti konkursa rezultāti atlikušajās lotēs, kur pārvadājumi jāuzsāk nākamajos gados. Nenoliedzami, tie, kuri ir gudrāki, gatavojoties uzsākt darbu jaunajās lotēs, mācīsies no visu mūsu kļūdām. Bet runājot par mūsu pieredzi – gatavojoties Ogres/Aizkraukles lotes izpildes uzsākšanai, bija jāpaveic ļoti liels darbs, kas sastāvēja no vairākiem lieliem blokiem, tostarp nokomplektēt attiecīgām prasībām atbilstošus autobusus. Mēs laicīgi iegādājāmies pilnīgi jaunu floti.

Autobusu šoferu trūkumu varētu risināt ģenerālvienošanās nozarē, intervijā stāstīja Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš uzsvēra, ka šoferu trūkuma problēma ir ne tikai Latvijā, bet kopumā visā Eiropā, un ne tikai sabiedriskajā transportā, bet arī kravu pārvadājumu nozarē. Var aizstāt atsevišķus šoferus slimošanas vai atvaļinājuma laikā, bet lielu rezervju nav nevienam, turklāt lielu rezervju nav arī pilsētu pārvadātājiem.

"Mēs uzskatām, ka ģenerālvienošanās būtu viens no variantiem, kas ļautu saglabāt un piesaistīt nozarei šoferus," teica ATD vadītājs, vienlaikus piebilstot, ka šajā gadījumā visām pusēm ir jāspēj meklēt kompromisus un sarunāties.

Pēc Godiņa teiktā, ja izdotos noslēgt ģenerālvienošanos, tas būtu signāls visai nozarei, arī tiem, kas domā par ienākšanu tirgū, bet, ja kāds iestājas tikai par sava viedokļa pārstāvēšanu, tad kompromiss nav iespējams.

Kompānija Ford Motor ASV atsaukusi apmēram 100 000 Ford F sērijas pikapus. Automašīnas atsauktas, jo šofera sēdeklis neatbilst ASV federālajiem standartiem, ziņo Associated Press.

Ford skaidro, ka noteiktam skaitam automašīnu metinājuma vieta šofera sēdekļa atzveltnē varētu saplīst.

Atsaukumi attiecas gandrīz uz visām uz Ford F sēriju automašīnām. Apmēram 87 000 automašīnas atsauktas ASV. 14 000 automašīnas atsauktas Kanādā.

Ford pārstāvis informējis, ka pagaidām šī iemesla dēļ šo automašīnu īpašnieki vēl nav guvuši nekādus savainojumus.

Iepriekšminēto automašīnu īpašnieki par defektu tiks informēti arī personīgi.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Uzņēmējs Jevgenijs Gombergs, būdams Latvijas kultūras un vēstures erudīts, palīdz Rīgai atgūt pagātnes tēlniecības skaistumu, un arī tas mūs pietuvina Eiropai, kur metropoles rotā vēsturiski pieminekļi.

Pazīstamais miljonārs naudu iegulda ne tikai senu namu un skulptūru atjaunošanā, bet arī tranzītā un ražošanā – nesen Ventspils brīvostā palaista viena no lielākajām biodegvielas rūpnīcām Baltijā ar ražošanas jaudu 100 000 tonnas gadā.

Jau sen esat iekļauts miljonāru saraksta nodaļā Nekustamais īpašums, un te pēkšņi – biodīzeļdegvielas ražošanas rūpnīca! Ar ko jūs vispār nodarbojaties?

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi Frankfurtē publiskoja jauno 20 eiro banknoti un paziņoja, ka tā tiks laista apgrozībā šā gada 25. novembrī, informē Latvijas Banka.

Jaunās 20 eiro banknotes hologrammā iestrādātais logs ar portretu ir novatorisks risinājums banknošu izgatavošanas tehnoloģijā.

Jaunā 20 eiro banknote nonāks apgrozībā 25. novembrī, nodrošinot banknošu apstrādes iekārtu ražotājiem, skaidrās naudas apstrādātājiem un citām iesaistītajām pusēm deviņu mēnešu ilgu periodu, lai sagatavotos jaunās banknotes ieviešanai.

Eiro banknotes tagad izmanto 338 miljoni cilvēku 19 valstīs, un to kopējā nominālvērtība ir viens triljons eiro.

Jaunās banknotes hologrammā iestrādāts inovatīvs pretviltošanas elements – logs ar portretu. Aplūkojot banknoti pret gaismu, logs kļūst caurskatāms un tajā no abām banknotes pusēm redzams mitoloģijas tēla Eiropas portrets. Tāpat kā uz jaunās 5 eiro un 10 eiro banknotes, arī uz jaunās 20 eiro banknotes ir smaragdzaļš skaitlis un ūdenszīmē iestrādāts Eiropas portrets.

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

100 000 Ls - šādu rekordu sasniedza vienas gleznas cena nedēļas nogalē notikušajā mākslas darbu izsolē.

To rīkoja galerijas Antonija, Ivonnas Veihertes galerijas un Hansabankas Private banking. Liela daļa darbu palika nepārdoti, atsevišķiem mākslas tirgus dalībniekiem liekot runāt, ka ir tādas ekonomiskās krīzes pazīmes vai vismaz ekonomiskais vēsums.

Krievi pieprasīti

Izsolē kopā tika piedāvāti vairāk nekā 200 darbu, un uz to kā potenciālie pircēji bija reģistrējušies aptuveni 90 interesentu - dalībnieku vidū bija ne tikai publisko saietu dalībnieki Irēna Pulkinena, Oskars Barševskis un Jānis Krūmiņš, bet arī zināmi mākslas kolekcionāri - bijušais naftas tranzītbiznesmenis Valentīns Kokalis, nekustamo īpašumu uzņēmēji Aldis Plaudis un Jevgeņijs Gombergs, kā arī antikvariāta Volmar saimnieks Artūrs Avotiņš un spēļu zāļu Fēnikss līdzīpašnieks Jānis Zuzāns. Rekordcenu - 100 000 Ls (kopā ar komisijas maksu - 112 000 Ls) - par krievu mākslinieka Nikolaja Bogdanova-Beļska gleznu Jaunas sievietes portrets solīja interesents pa telefonu. Vēl vairākas gleznas pārsniedza 10 000 Ls robežu - Kārļa Rozena gleznu Sniegotais mežs par 11 000 Ls iegādājās A. Plaudis, bet Aleksandra Kiseļeva darbu Pie vārtiem par aptuveni 30 000 Ls iegādājās telefonsolītājs. «Es atceros, ka reiz stāvēju antikvariātā un siekalojos pie Liberta par 700 rubļiem. Toreiz mana stipendija bija 40 rubļu. Pa naktīm lādēju vagonus un citās naktīs sargāju ieslodzītos, un pēc divām nedēļām varēju nopirkt to Libertu. Arī Rozenu tagad nopirku sev. Es vienmēr esmu gribējis iegādāties Rozenu senioru bez dzīvniekiem un cilvēkiem. Beidzot es to ieraudzīju. Protams, ka ir par dārgu. Izsolē jāmaksā āmura cena un kopā jau sanāk dārgi,» tā A. Plaudis. Tomēr no šiem darbiem tikai Sniegotais mežs izraisīja vairāku izsoles dalībnieku dzīvu interesi, savukārt rekordglezna tika pārdota par sākumcenu. Lai gan kopējais izsoles apgrozījums bija ap 400 000 Ls, nepārdoti palika visi latviešu vecmeistaru un arī modes mākslinieku darbi. Kārotāju nebija ne Vilhelma Purvīša Kūstošajam sniegam (Ls 120 000), ne šī paša vecmeistara gleznai Rīts (Ls 35 000). Nenopirkti palika Jaņa Rozentāla darbi Sieviete dārzā (Ls 50 000), Jūs, bērniņi, nāciet (Ls 45 000) un pat tikai 1800 latu sākumcenas skice Mežā.Interesi neizraisīja arī daļa vairāku pašmāju baņķieru un advokātu iecienītā Ludolfa Liberta darbi - neviens par Ls 29 000 nevēlējās iegādāties Venēciju vai par Ls 12 000 - Venēcijas tiltu. No 5200 līdz 6200 latiem tika uzsolīta cita Venēcija, bet Aktrises portrets tika pārdots par sākumcenu - Ls 9500. «Libertu izsolē īpaši nepirka, jo visi ir pārēdušies Libertu. Labāko Libertu nopirka par 8000 latiem mans labs paziņa, kurš to ļoti vēlējās,» komentē A. Plaudis. Tomēr daudzi darbi izraisīja arī dzīvu interesi - tiesa, to galīgā cena nepārsniedza 7-8 tūkstošus latu. Tā Borisa Bērziņa Sarkandaugavas pārbrauktuves sākumcena bija Ls 3500, līdz pat Ls 5100 uzsolīja Hansabankas valdes priekšsēdētāja dzīvesbiedre Aiga Ārste-Avotiņa, taču beigu beigās to par Ls 7100 ieguva A. Plaudis. A. Ārste-Avotiņa par Ls 4100 (sākumcena - Ls 3300) iegādājās Rūdolfa Piņņa gleznu Dārzā, savukārt A. Plaudis par apmēram 7500 Ls ieguva Augusta Annusa 1925. gada Aktu (sākumcena Ls 5900). Par 500-2000 Ls tika pārdoti arī Jāņa Jaunsudrabiņa un Sigismunda Vidberga darbi. Izsolē bija samērā plaši pārstāvēta arī latviešu mūsdienu glezniecība, taču īpašniekus neatrada pat vairāki par pieprasītiem uzskatītu mākslinieku darbi, vai arī tie tika pārdoti par sākumcenu.