Aptuveni 0,8 % Latvijā esošo uzņēmumu atbilst kritērijiem, kādus Finanšu ministrija piedāvā noteikt iekļūšanai Uzticamo uzņēmumu sarakstā.

Finanšu ministrijas izstrādātā koncepcija, kuru pirmdien skatīja Ministru kabineta komitejā, paredz, ka Uzticamo uzņēmumu saraksta pretendentu neto apgrozījumam iepriekšējā gadā ir jāpārsniedz 3 milj. Ls, bet budžetā iemaksāto nodokļu kopsummai - 0,5 milj. Ls.

Turklāt potenciālajiem Uzticamo uzņēmumu saraksta dalībniekiem jānodarbina vismaz 25 darbinieki, kuri pēdējā pusgadā saņēmuši darba samaksu vismaz 600 Ls mēnesī vai vismaz samaksu, kas ir divkārt lielāka par vidējo darba samaksu attiecīgajā nozarē.

Jaunajiem uzņēmumiem ceļš ir slēgts uz Uzticamo uzņēmumu sarakstu, kurā iekļautajiem uzņēmumiem Finanšu ministrija piedāvā nodrošināt dažādas priekšrocības, piemēram, individuālu konsultantu Valsts ieņēmumu dienestā, ātrāku PVN atmaksu un vienkāršotas muitas procedūras.

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais koncepcijas projekts par Uzticamo uzņēmumu sarakstu ar mērķi radīt sistēmu, kurā uzņēmumi, kas ir pierādījuši savu izcilību attieksmē pret valsti, no valsts puses saņem īpašu attieksmi un pretimnākošu sadarbību. Koncepcijas projekts paredz iespējamos saraksta veidošanas principus un darbības mehānismu, liecina medijiem sniegtā informācija.

Uzticamo uzņēmumu saraksta mērķis ir veicināt ciešāku sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) nodokļu saistību izpildei, kā arī nākotnē atvieglot sadarbību arī ar citām valsts pārvaldes iestādēm, samazināt administratīvos šķēršļus un nodrošinātu iespēju ātrāk novērtēt komersantu atbilstību kvalifikācijas prasībām.

Sarakstā paredzēts reģistrēt komersantus, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem un piekrīt publiskot vispārēju informāciju par savu uzņēmumu. Reģistrēšanās sarakstā veicinātu tajā esošo komersantu savstarpējo sadarbību, pamatojoties uz norādītās informācijas publisko ticamību.

Šobrīd Latvijā attiecībā uz nodokļu piemērošanu, atskaišu iesniegšanu, sodu piemērošanu, kā arī valsts kopējo attieksmi pastāv pilnīgi vienāda pieeja visiem komersantiem. Valsts, slēdzot sadarbības līgumus ar komersantiem, šobrīd ņem vērā tikai formālas un uz konkrēto brīdi izpildāmas prasības, neņemot vērā komersanta kopējo praktisko darbību ilgākā laika periodā. Tā rezultātā veidojas situācija, kad komersanti, kas pilda visas saistības ar valsti un cenšas ievērot visas normatīvajos aktos noteiktās prasības, attiecībās ar valsti nonāk vienlīdzīgā situācijā vai pat zaudē tiem komersantiem, kas neuzskata par vajadzīgu strādāt godprātīgi, skaidro Finanšu ministrija.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais koncepcijas projekts par Uzticamo uzņēmumu sarakstu šobrīd paredz lielo uzņēmumu «baltā» saraksta izveidi, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā vēstīts, valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais koncepcijas projekts par Uzticamo uzņēmumu sarakstu. Tā mērķis ir radīt sistēmu, kurā uzņēmumi no valsts puses saņem īpašu attieksmi. Koncepcijas projekts paredz iespējamos saraksta veidošanas principus un darbības mehānismu.

Kā stāstīja Endziņš, LTRK kopumā atbalsta virzienu un ideju, ka tiek noteikti uzņēmumi, pret kuriem ir labāka attieksme. Taču, runājot par izstrādāto projektu, LTRK vadītājs norādīja, ka tajā ir viena būtiska problēma - tajā ietverti kritēriji, kas atbilst lieliem uzņēmumiem. Kā raksturoja Endziņš, tas ir lielo uzņēmumu «baltais» saraksts.

«Ir apsveicama jebkura šāda veida uzņēmējdarbības vides atbalstīšana no valsts pārvaldes puses, īpaši ja tas attiecas uz birokrātijas samazināšanu un sadarbības procesu atvieglošanu,» pauž a/s Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone Zatlere.

Uzticamo uzņēmumu saraksta ieviešanā ir svarīgs tieši šī saraksta izveides posms, lai tas ir caurspīdīgs un atlases kritēriji visiem uzņēmējiem zināmi, saprotami un sasniedzami, norāda viņa.

Arī Aldaris uzteic ieceri palīdzēt tiem uzņēmumiem, kas godīgi maksā nodokļus un izpilda saistības pret valsti: «Ideja tiešām ir apsveicama un ilgi ko tādu gaidījām. Tikai jācer, ka tā tiks pareizi realizēta saskaņā ar visiem normatīvajiem aktiem un neradīsies neparedzēti sarežģījumi un pārpratumi, kā citreiz ar lieliski iecerētiem projektiem un idejām tas ir gadījies,» komentē Aldara pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), kas apvieno OCTA apdrošinātājus 21. janvārī nāca klajā ar Uzticamo autoservisu sarakstu. LTAB sastādītais saraksts ir gaužām īss un tajā daudzi nozīmīgi tirgus spēlētāji, ieskaitot jauno auto tirgotāju servisus, vispār nav atrodami, raksta laikraksts Dienas bizness.

Vairāku autoservisu pārstāvji uzskata, ka atsevišķi LTAB sarakstā pieminētie kolēģi ir ar visai apšaubāmu reputāciju, kurus drīzāk varētu pieskaitīt pie tiem, kuri nepilda saistības vai arī dara to nekvalitatīvi.

"Paraugoties uz Uzticamo servisu sarakstu, man rodas sajūta, ka LTAB cenšas apzināti novelt vainu uz servisiem. Sabiedrībā uzpūstais burbulis, ka autoservisi netiek galā ar remontdarbiem, bieži vien neatbilst patiesībai. Piem., mūsu servisā uz virsbūves labošanas un krāsošanas darbiem pieraksts pēdējo divu mēnešu laikā ilgākais ir līdz 2 dienām," saka Bensons Auto servisa vadītājs Aldis Lediņš.

Uzticamo autoservisu sarakstu atteicās komentēt Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas prezidents Agris Stanēvičs, piebilstot, ka šīs organizācijas darbība nevieš pārliecību par kompetenci, norāda laikraksts.

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā, kad ikdienas lietām paliek arvien mazāk laika, strauju izaugsmi piedzīvojusi auto servisu salīdzināšanas platforma servix.lv. Platformā pieteikumu skaits pēdējos mēnešos ir pieckāršojies.

Platforma auto īpašniekiem ļauj bez maksas pāris minūšu laikā salīdzināt auto servisu piedāvājumus, kā arī sniedz iespēju pieteikt auto remontu, diagnostiku, eļļas maiņu un citus pakalpojumus.

«Ar problēmu atrast labu auto servisu ir saskāries teju ikviens mašīnas īpašnieks. Parasti serviss tiek meklēts ar draugu, Google, Facebook palīdzību vai izbraukājot tuvākos un tālākos servisus un meklējot zemāko cenu. Taču ne vienmēr šādi ir iespējams atrast labāko un reizē arī izdevīgāko variantu. Tādēļ mums – trīs vīriem - radās ideja izveidot platformu, kurā būtu iespēja salīdzināt autoservisu piedāvājumus pēc auto apkopes vai remontdarbiem, atvieglojot dzīvi ne tikai sev, bet arī citiem auto īpašniekiem,» stāsta viens no idejas autoriem Rūdolfs Roze.

Kāds īsti izskatās godīgs uzņēmējs? Šāds jautājums nenovēršami rodas, redzot Finanšu ministrijas izstrādāto koncepciju attiecībā uz uzticamo uzņēmumu saraksta izveidi Latvijā.

Vispirms jāatgādina, ka ideja par šāda saraksta izveidi savulaik radās, lai tādējādi mēģinātu ierobežot ēnu ekonomiku. Proti, būtu noteikts saraksts, kurā tiktu iekļauti tie uzņēmumi, kuriem nav nodokļu parādu, kuriem nav problēmu ar drošībsargājošajām institūcijām, pret kuriem nav vērstas dažādas prasības. Principā, ja šāds saraksts taptu, tas būtu ļoti labs palīgs uzņēmējiem sadarbības partneru izvēlē. Proti, pirms līguma parastīšanas ar potenciālo partneri atliktu ieskatīties šādā sarakstā, un, ja attiecīgās firmas vārds tajā ir, jas jau a’priori nozīmētu, ka valsts skaidri pasaka - pret šo uzņēmumu valstij pretenziju nav. Kā redzams, vienkārši un noderīgi.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Intervija ar uzņēmuma «EUROTHERMO» finansu direktoru VILNI ANTONIŠĶI.

Acīmredzot ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un Krievijā ir nepieciešama ekonomiska, funkcionāla un ērti lietojama apkure, tāpēc pēdējos gados, bet īpaši šajā sezonā ir jūtami audzis pieprasījums pēc granulu apkures iekārtām. To pierāda arī tas, ka uzņēmumam «EUROTHERMO» www.apkuressistemas.eu, kas piedāvā Eiropā augsti novērtētu Polijas un Čehijas ražotāju - «Defro», «Tekla Kotly», «Heiztechnik», «Ponast» cietā kurināmā – granulu, šķeldas, ogļu, malkas, apkures iekārtas, pāris gadu laikā izdevies ne tikai ievērojami izvērsties Latvijā, bet arī nostabilizēties Lietuvas, Igaunijas un Krievijas tirgū.

Privilēģijas tikai nedaudziem

Aptuveni 0,8 % esošo uzņēmumu atbilst kritērijiem, kādus Finanšu ministrija piedāvā noteikt iekļūšanai Uzticamo uzņēmumu sarakstā

Finanšu ministrijas izstrādātā koncepcija, kuru pirmdien skatīja Ministru kabineta komitejā, paredz, ka Uzticamo uzņēmumu saraksta pretendentu neto apgrozījumam iepriekšējā gadā ir jāpārsniedz 3 milj. Ls, bet budžetā iemaksāto nodokļu kopsummai - 0,5 milj. Ls.

«Smagās» nozares sagaida pārmaiņas

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt biedrību Auto Asociācija par aizliegtu vienošanos, kas vērsta uz auto remontdarbu veicēju konkurences ierobežošanu.

Biedrībai piemērots naudas sods 10,4 tūkstošu eiro apmērā, kas ir 4% no tās iepriekšējā gada apgrozījuma, informē KP.

KP konstatēja, ka asociācijas biedri – lielākie jaunu automašīnu tirgotāji un pilnvaroto servisu īpašnieki Latvijā – asociācijas ietvaros apsprieduši jautājumus, kas saskaņā ar Konkurences likumu katram uzņēmumam jārisina individuāli.

Auto Asociācijas biedri savā starpā apsprieda kopīgu stratēģijas veidošanu attiecībā uz apdrošināšanas akciju sabiedrībām, kā arī vienotu noteikumu izstrādi, kas operatīvā līzinga gadījumā nosaka, kur veikt jaunu automašīnu apkopi un remontu.

Nokļūstot autoservisā, auto īpašnieku visvairāk interesē laiks, kādā mašīna tiks saremontēta un darbu izpildes kvalitāte, liecina BTA pētījums. To apliecina arī autoservisa Senson Paint mārketinga nodaļas vadītājs Dmitrijs Skripņiks, kurš uzsver, ka apdrošinātājiem un autoservisiem jāturpina meklēt risinājumi, kā paātrināt remontdarbu tāmes izskatīšanas un apstiprināšanas laiku.

Nonākot servisā klientam neizbēgami ir stress un trauksme, jo īpaši, ja tas noticis pēc avārijas. Viņš satraucas par to, cik ilgu laiku būs jāiztiek bez mašīnas, cik kvalitatīvi darbs tiks veikts, cik remonts izmaksās, vai tam būs garantija. Taču būtiskākais ir laika jautājums, kas bieži ir atkarīgs arī no tā, cik ātri serviss ar apdrošinātāju vienosies par remontdarbu tāmi. Tā kā gan servisam, gan apdrošinātājam būtiskākais ir tas, lai klients ir apmierināts, šajā virzienā jāturpina aktīvi strādāt, situāciju vērtē autoservisa Senson Paint mārketinga nodaļas vadītājs Dmitrijs Skripņiks.

Tam piekrīt arī AAS “BTA Baltic Insurance Company” Apdrošināšanas atlīdzību departamenta Ekspertīžu nodaļas vadītājs Ilmārs Džeriņš, kurš atzīst, ka nesen veiktā BTA pētījumā tieši remontdarbu ilgums tika atzīts par biežāko jautājumu, ko klients uzdod servisam. “Pētījumā anonīmi aptaujājām 89 autoservisus visā Latvijā. No tiem 64% atzina, ka OCTA un KASKO ietvaros remontdarbu ilgums ir galvenais jautājums, kas satrauc klientu. Turklāt, vērtējot faktorus, kas nosaka, cik laba vai neveiksmīga ir auto servisu sadarbība ar apdrošinātājiem, kā būtiskāko parametru servisi nosauca tāmes izskatīšanas un apstiprināšanas laiku. Abi šie rādītāji parāda, ka apdrošinātājiem ir jāmeklē risinājumi, kā paātrināt tāmju saskaņošanu ar autoservisiem,” vērtē Ilmārs Džeriņš.

“Ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamajā tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti”.

Tā sola Dienas Biznesa (DB) speciālizdevuma Miljonārs veidotājs, žurnālists un publicists Lato Lapsa. Jau 27. gadu publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, kas DB abonentiem pieejams bez maksas. Gadu gaitā mainās gan metodikas bagātāko cilvēku noteikšanai, gan arī sarakstu papildina jaunas sadaļas. Vairāk par to sarunā ar L.Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts žurnālā Miljonārs 

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un...

27 gadi ir pamatīgs laiks! Kāds izdevums bija sākumā un ar ko atšķiras šodien?

Jā, šis ir divdesmit septītais gads, kaut, protams, tas produkts, kas nāca klajā pirms divdesmit septiņiem gadiem un saucās vienkārši Simt Latvijas miljonāru saraksts, ir kaut kas nesalīdzināmi cits nekā tagadējais izdevuma Miljonārs saturs. Kā, teiksim, poršs pirms divdesmit septiņiem gadiem un poršs šodien. Jau piekto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Jau iepriekš esi Dienas Biznesam atklājis, ka laiku pa laikam kaut kas mainās Latvijas miljonāru atlases metodikā. Proti, faktiski iespējams, ka miljonāru ir krietni vairāk, bet redzam tikai tos, uz kuriem norāda dati. Vai šogad ir kādas izmaiņas miljonāru noteikšanā?

Protams, šie ir tikai pirmie simtnieki - kā redzams, pašlaik apakšējā robeža iekļūšanai Latvijas turīgāko cilvēku pirmajā simtniekā ir nedaudz virs 10 miljoniem eiro. Katram sarakstam ir sava metodika, un tie visi top ciešā sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm. Latvijas simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm. Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms.

Kādas ir būtiskākās izmaiņas Latvijas pelnošāko cilvēku sarakstos, un ar ko tas saistāms?

Tas nu gan katram lasītājam būtu jāpēta pašam - šis ir unikāls datu apkopojums, un katrs atbilstoši savai uztverei un vajadzībām var izdarīt secinājumus tieši sev.Taču to gan varu teikt, ka ļoti iesaku iegādāties un nolikt drošā vietā tieši šo Miljonāra izdevumu, jo prognozēju, ka nākamgad tajā būs ļoti nopietnas pārmaiņas. Un ne tāpēc, ka gaidāmas milzīgas izmaiņas Latvijas bagātāko cilvēku uzņēmējdarbībā, bet tāpēc, ka pirmoreiz būs publiski pieejami visi akciju sabiedrību akcionāru saraksti, kas līdz šim no sabiedrības bija slēpti. Tas daudz ko mainīs, un jaunumi būs pietiekami iespaidīgi.

Kādēļ Latvijā vēl aizvien nav miljardieru, kā tas ir Lietuvā?

Ceru, ka man nav taisnība, pieļaujot, ka tam ir pietiekami liels sakars ar to, ka vidusmēra latvietis pēc savas mentalitātes ir darba ņēmējs, nevis uzņēmējs.

Ir kādi uzvārdi pelnošo sarakstā, kurus vēlētos īpaši izcelt par viņu pienesumu tautsaimniecībai?

Jau atkal tas pats – nevienam neko priekšā neteikšu. Katram cilvēkam šajos sarakstos ir klāt apraksts – ne tikai plikas summas, bet arī uzņēmumu nosaukumi, to darbības jomas un rezultāti. Atkārtošos – šie ir unikāli datu apkopojumi, kuri ikvienam lasītājam var sniegt individuālus vērtīgus secinājumus.

Lielākie zaudētāji - to ir daudz, kāpēc un kā izskatās nākotne? Zaudējumi vēl prognozējami, un vai tie, kuri iekļūst pelnītāju sarakstā uz zaudētāju rēķina, ir veco smagsvaru vērti? Proti, Latvijas 100 bagātāko cilvēku kapitāla summa aug vai tomēr samazinās?

Katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem. Vienmēr būs zaudētāji, vienmēr būs ieguvēji, un uzņēmējdarbības īpatnība ir tā, ka apjomīga peļņa vienā gadā var mīties ar iespaidīgiem zaudējumiem jau nākamajā - arī to uzskatāmi parāda un pierāda Miljonāra saraksti.

Žurnālu Miljonārs meklē lielākajās mazumtirdzniecības vietās Latvijā!

Digitāli Miljonārs pieejams arī šeit!

Ceturtdien, 19. oktobrī, nācis klajā žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji (autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB). Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi ABLV bankas īpašnieki - šā gada Latvijas 100 bagātāko saraksta pirmajā vietā ierindots Oļegs Fiļs, bet otrajā - Ernests Bernis.

O. Fiļa bagātība tiek lēsta 315 miljonu eiro apmērā (kāpums par 5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu), savukārt, E. Berņa - 312 miljoni eiro (kāpums par 5 miljoniem eiro).

Miljonāru topu 19. oktobrī abonenti saņem bez maksas, no 23. oktobra tas būs nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās.

Neiztrūkstoši ABLV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā «nerezidentu bankā». Topa trešajā vietā atrodas Leonids Esterkins, kura bagātības apmērs ir 226 miljoni eiro (kritums par 24 miljoniem eiro).

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (162 miljoni eiro, kāpums par 12 miljoniem eiro). Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā piecniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko (116 miljoni eiro, kritums par 12 miljoniem eiro).

Vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju saziņā ar klientu servisu kaitina pārāk ilga gaidīšana pie tālruņa klausules un nepieciešamība sazināties pa maksas tālruni, liecina finanšu tehnoloģiju uzņēmuma «Mobilly» veiktā aptauja.

Arī «Mobilly» izpilddirektors Ģirts Slaviņš atzīst, ka labā prakse būtu pēc iespējas atvieglot saziņu ar klientu servisu, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību.

Trīs galvenās lietas, kas Latvijas iedzīvotājus visvairāk kaitina saskarsmē ar dažādu uzņēmumu un pakalpojumu sniedzēju klientu servisu, ir pārāk ilga gaidīšana pie tālruņa klausules (61%), nepieciešamība sazināties pa maksas tālruni (53%) un sastapšanās ar automātisko atbildētāju (41%). Teju trešdaļai jeb 29% aptaujāto nepatīk, ja, gaidot savienojumu, jāklausās mūzika vai savs vēstījums jāierunā automātiskajā atbildētājā. Savukārt 27% kaitinošs šķiet ilgais ceļš līdz savienojumam ar operatoru, kad vispirms jāizvēlas sarunas valoda, temats un citi soļi.

Gluži tāpat kā lielveikalā, kad piena pakas vietā ir iegādāts pilns iepirkumu maiss, arī no autoservisa ir iespējams iznākt ar veselu sarakstu problēmu, ar kurām iepriekš nebijāt rēķinājušies. Ja saraksts ir pamatots, jautājumi nerodas, bet ko darīt, ja saraksts ir nepilnīgs vai, gluži pretēji, aizdomīgi garš, raksta laikraksts Diena.

Laikraksts veicis eksperimentu - pārbaudījis automašīnas ritošo daļu četros nejauši izvēlētos autoservisos Rīgā un iegūtos rezultātus analizējis Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD). Rezultāti bijuši iepriecinoši - konstatētie defekti visur ir līdzīgi un pamatoti, tomēr grūti esot nepamanīt uzbāzīgi pieklājīgo pārdošanas stratēģiju, kas tiek piekopta teju visos servisos.

Eksperimentam izvēlētā automašīna Citroen C5 bijusi bez īpašiem zināmiem ritošās daļas defektiem.

Autodarbnīcā AutoLockMastet Centrs, kas ir viena no eksperimenta vietām, uzreiz vaicāts par pēdējo eļļas maiņu. Lai arī tā notikusi pirms dažiem mēnešiem un nobraukti knapi seši tūkstoši kilometru, meistarīgais servisa darbinieks uzstājis, ka tā jāveic. Eļļas maiņa ar filtriem izmaksāšot tikai kādus 50 latus.

Pēc balsu saskaitīšanas vairāk nekā pusē vēlēšanu iecirkņu Rīgā būtisks pārsvars pār pārējiem partijām ir apvienotajam "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" sarakstam, liecina Centrālās vēlēšanas komisijas dati.

Pēc rezultātu apkopošanas 82 no 158 iecirkņiem attiecīgais politiskais spēks saņēmis 52,50% balsu, kas ļautu Nilam Ušakovam nosargāt Rīgas mēra amatu.

Tālāk seko Latvijas Reģionu apvienības un "Latvijas attīstībai" apvienotais saraksts, kas pagaidām ieguvis 13,19% balsu, Jaunā konservatīvā partija - 12,72%, "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 8,98%, un "Vienotība" - 6,02%.

Pārējās partijas pašlaik nav pārvarējušas 5% barjeru, kā pirmajai aiz svītras paliekot Zaļo un zemnieku savienībai ar 3,24% vēlētāju atbalstu.

Kā ziņots, aģentūras LETA, Latvijas Televīzijas un Rīgas Stradiņa universitātes pie iecirkņiem veiktās vēlētāju aptaujas rezultāti liecināja, ka partiju "Saskaņa" un "Gods kalpot Rīgai" apvienotais saraksts varētu būt zaudējis vairākumu Rīgas domē, jo par Nila Ušakova un Andra Amerika vadīto partiju apvienību nobalsojuši 42,9% aptaujāto vēlētāju.

Jau 4. oktobrī klajā nāks izdevums Miljonārs - 100 Latvijas turīgākie cilvēki: vienā izdevumā būs atrodami četri Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai būtiski saraksti – reizē ar Latvijas bagātākajiem cilvēkiem arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju un arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki.

Vispirms jauno izdevumu, ko jau tradicionāli sagatavojuši Lato Lapsa un Kristīne Bormane sadarbībā ar Lursoft un korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars ekspertiem, saņems laikraksta Dienas Bizness abonenti, savukārt nākamnedēļ tas nonāks arī mazumtirdzniecībā.

Pats galvenais ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts

100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Pašreizējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dēla Viktora Lukašenko iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā liecina, ka saraksts ir rūpīgi izsvērts un izskatīts, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.

Livdanskas ieskatā, saraksts veidots, ņemot vērā amatpersonu atbildību par represijām, kas tiek vērstas pret civiliedzīvotājiem, gan arī par dalību neleģitīmajās prezidenta vēlēšanās.

Tāpat pētniece akcentēja, ka saraksts dod skaidru signālu, ka Latvija, līdzās Lietuvai un Igaunijai neatbalsta situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām 9.augustā ir izveidojusies Baltkrievijā. Tas ir simbolisks un politisks žests, lai parādītu, kāda ir Latvijas nostāja un, ka tā neatbalsta Lukašenko režīmu, neleģitīmās vēlēšanas un politieslodzīto aizturēšanu, norādīja pētniece.

To, kādas varētu būt Latvijas un Baltkrievijas turpmākās ekonomiskās attiecības, rādīs laiks un Baltkrievijas valdības turpmākā rīcība, norādīja pētniece, uzsverot, ka tad, kad tika paziņoti oficiālie rezultāti un situācija Baltkrievijā attīstījās, Latvija bija piesardzīga savā nostājā, bet atvērta politiskā dialoga veidošanai arī pa diplomātiskajiem kanāliem.

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.

Šodien Dienas Biznesa abonenti saņem jaunāko speciālizdevumu - žurnālu Miljonārs, kas no 6. decembra būs iegādājams arī lielākajās tirdzniecības vietās.

Šis ir jau 24.gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau otro gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Pats galvenais joprojām ir Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts – jau tradicionāli dēvēts vienkārši par miljonāru TOP, taču šogad ne tikai tajā, bet arī visos pārējos sarakstos nopietnas korekcijas ir ieviesusi globālā pandēmija un tās iespaids uz visdažādākajām dzīves jomām – no publisko uzņēmējdarbības datu publiskas pieejamības līdz pašu uzņēmumu tirgus vērtības noteikšanai.

Šis ir jau 26. gads, kad tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts, un jau ceturto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki.

Arī šogad visos piecos sarakstos ir pa simt vārdiem un uzvārdiem (tā nu sanācis, ka bagātāko sarakstā pat 101), kopumā uzskatāmi demonstrējot, kuras ir tās nozares, kurām epidēmijas pirmajā gadā ir klājies vislabāk un kurās nozarēs krīze ir piezagusies vēl pirms koronavīrusa.

Miljonārs – Latvijas ekonomikas barometrs 

Par jaunā izdevuma Miljonārs tapšanu un informācijas atklātības nozīmīgumu Guntars Gūte sarunājas...

Ir gan jau atkal jāatgādina tas, ko šie saraksti demonstrē un ko tomēr ne. 100 lielāko pelnītāju saraksts neuzrāda to, cik naudas nokļuvis kāda uzņēmēja personiskajā makā, un tieši tāpat 100 lielāko zaudētāju saraksts neatklāj, cik no šī maka ir izzudis. Tas, ko šie saraksti rāda, ir – kāda ir uzņēmējiem piederošo uzņēmumu peļņas vai zaudējumu daļa, kas atbilst viņu līdzdalībai konkrētajos uzņēmumos.

Toties 100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts, balstoties uz ikvienam pieejamiem un pārbaudāmiem Lursoft datiem, rāda pavisam konkrētas summas, ko pilnīgi konkrēti cilvēki izņēmuši no sava biznesa, lai ieguldītu tajā atpakaļ vai izmantotu citiem nolūkiem atbilstoši paši savām vēlmēm, kā tam arī jānotiek ar cilvēka personiskajiem līdzekļiem.

Savukārt patieso labuma guvēju sarakstā uzskaitīti simt patiesie labuma guvēji, uz kuriem attiecināms lielākais Latvijā reģistrēto uzņēmumu (to, kuri ir iesnieguši labuma guvēju sarakstus) kopējais peļņas (pēc nodokļu nomaksas) apjoms. Te gan jāatgādina, ka patiesie labuma guvēji šo statusu var iegūt pēc viena vai vairākiem parametriem (kā īpašnieki, kā kontrolētāji utt.) un ka patiesā labuma guvēja statuss nesniedz pilnu skaidrību par personas daļu no uzņēmuma kapitāldaļām (un attiecīgi arī peļņas daļu).

Savukārt simt bagātāko uzņēmēju saraksts jau tradicionāli izveidots, summējot to pašu kapitāla daļu, kas katrā no konkrēta uzņēmēja kompānijām ir attiecināma tieši uz viņa kapitāldaļām.

Vairāk lasi jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs!

Dienas Biznesa abonenti žurnālu Miljonārs saņem bez maksas.

Jaunāko Miljonāru lasi arī elektroniski vai meklē lielākajās tirdzniecības vietās!

Bankas no 1. aprīļa, kad mainīsies autorizācijas nosacījumi internetbankās, piedāvās risinājumus klientiem ar dažādām vajadzībām un prasmēm. Tomēr kopumā banku pārstāvji ir pārliecināti – nākotne pieder mobilajiem risinājumiem, kuru izmantošana īpaši strauji pieaugusi 2016. gadā.

No 1. aprīļa Latvijā mainīsies nosacījumi klientu autorizācijai internetbankās – papildu ierastajām kodu kartēm tiek ieviesti arī jauni, inovatīvi un droši risinājumi. Tomēr vienlaikus ir padomāts arī par klientiem, kas nevar vai nevēlas izmantot jaunākos tehnoloģiskos rīkus. Izmaiņas ir pamatotas arī ar normatīvajām prasībām saistībā ar IT drošības noteikumiem, kas iekļauti Eiropas Banku iestādes (European Banking Authority) vadlīnijās un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos.

Latvijas bankās joprojām būs iespējams izmantot kodu karti, pievienojot tai papildu autorizācijas elementu – īsziņu uz klienta mobilo tālruni. Īsziņā tiks atsūtīts unikāls kods, kas derīgs konkrētajam darījumam internetbankā. Lai pēc 1. aprīļa varētu izmantot šo autentifikācijas veidu, klientiem ieteicams jau tagad apstiprināt bankā sava mobilā tālruņa numuru. Atsevišķos gadījumos tiek paredzētas arī iespējas veikt maksājumus tikai ar kodu kartēm, un šādas iespējas dažas bankas piedāvā īpaši maza apmēra maksājumiem līdz 30 eiro, maksājumiem starp saviem kontiem, iekšbankas maksājumiem vai maksājumiem uz saņēmējiem tā saucamajā «baltajā sarakstā» – tas ir klienta paša izveidots un apstiprināts uzticamo maksājumu saņēmēju saraksts, kurā var iekļaut, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējus un citus regulārus maksājumu saņēmējus, kā arī ģimenes locekļus u.c.

Kredītu apdrošināšanas līdere pasaulē Euler Hermes kredītu garantijas Latvijai vairs neizsniedz. Šāda apdrošinātāja rīcība jau tuvākajā laikā ietekmēs Latvijas tautsaimniecību un lielāko triecienu dos vairumtirgotājiem, kas preces no ārvalstīm nevarēs saņemt ar pēcapmaksu, par pēkšņo Euler Hermes soli šokētie uzņēmēji.

«Pēc būtības šobrīd apdrošinātāji pagriež muguru tirgum grūtā brīdī,» secina SIA Latvija Statoil izpilddirektors Sandis Šteins, piebilstot, ka šāds pavērsiens nozīmēs mazākus kreditēšanas apjomus arī no degvielas tirgotāju puses.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Liela daļa Latvijas autoservisu pakalpojumu vēl aizvien tiek sniegti, tā dēvētajā, pelēkajā sektorā, tādējādi valsts makam garām aizpludinot 64 miljonus eiro gadā, liecina Latvijas Auto asociācijas veiktie aprēķini.

Ņemot vērā Latvijas autoparka lielumu, servisu un darbinieku skaitu, mehāniķu darba stundas, rezerves daļu apjomu, kā arī citus parametrus, asociācija aprēķinājusi, ka autoservisu pelēkajā sektorā gadā pazūd 38 miljoni eiro PVN un vēl 26 miljoni eiro iet secen, neveicot darbinieku sociālās iemaksas un IIN.

Pirms vairākiem gadiem, kad ēnu ekonomikai autoservisu nozarē pastiprināti pievērsās Valsts ieņēmumu dienests, tirgus it kā mazliet pierāvās, jo spiediens bija pietiekami liels, teic asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

«Bet to jau nevar noturēt mūžīgi. Jābūt kādam instrumentam, kas spēj šo spiedienu noturēt arī brīdī, kad kontroles mehānisms atlaižas, bet tāda instrumenta nav. Līdz ko masveida pārbaudes beidzās, tā viss aizgāja vecajās sliedēs un esam turpat, kur bijām 2005., 2006.un citos gados, nekas nav mainījies. Krāpjas gan ar algām, maksājot minimālās, masveidā izvairās no PVN apmaksas, īpaši, ja runājam par rezerves daļu tirdzniecību. Vairāk nekā 98% no visiem servisiem vairāk vai mazāk optimizē nodokļus,» skarbi secina I.Rūtiņš.