Tranzīta zudums samazinātu IKP par 2%; komersantiem dažādas prognozes
, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.


Ģeopolitiskajai situācijai saasinoties un aizplūstot Krievijas un Baltkrievijas tranzīta kravām (46,6 milj. t), Latvijas iekšzemes kopprodukts samazinātos par 1,9% jeb 443,5 milj. eiro, liecina Latvijas dzelzceļa (LDz) uzdevumā Ernst & Youn­g 
veiktais un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijā prezentētais pētījums par iespējamo sankciju ietekmi. Tas gan būtu sliktākais no trim hipotētiskajiem scenārijiem, bet pat pirmo no tiem – Krievijas naftas produktu zudumu (18,8 milj. t) – tranzīta biznesā iesaistītie nākamgad īsti nepieļauj.


Pieiet pragmatiski


LDz nākamā gada budžetu veido, rēķinoties ar 45 milj. t kravu, norādīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis. Tas nozīmē, ka 2015. gadā pārvadājumu apjoms saruktu teju par 20%, salīdzinot ar 2014. gada rādītājiem. Visi mēdz pieiet pragmatiski, nevis optimistiski, prognozējot mazāk, bet reāli šīs prognozes nepiepildās, norāda Rīgas brīvostā strādājošā ogļu termināļa SIA Strek projektu vadītājs Vladimirs Makarovs. Viņš šobrīd neredz nekādus simptomus, ka nākamgad draudētu strauja ogļu vai naftas produktu aizplūšana. Tam vajadzētu investēt Krievijas tranzīta koridora kapacitātes palielināšanā, bet tur šādu līdzekļu nav. Turklāt ne jau vienmēr izvēlēto maršrutu nosaka pārdevējs, bieži to dara preču pircējs, norādot arī ostu, no kuras vēlētos kravas saņemt. Strek kravu apjoms nākamgad varētu saglabāties šā gada apjomā, lēš V. Makarovs, piebilstot, ka diezin vai samazinājums būtu gaidāms arī Rīgas Centrālajam terminālim. Savukārt SIA Riga Container terminal valdes loceklis Māris Katranži nekādu rožainu bildi konteinerizēto kravu tranzīta jomā Krievijas virzienā nākamgad neredz.

Visu rakstu Izvērtē kravu samazinājuma riskus
 lasiet 11. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra