Kredītu mājokļa iegādei ekonomiskā krīzē bankas neatsaka, bet noteikumi ir nepievilcīgi un bankas nesteidz piesaistīt jaunus klientus. Situācijai ekonomikā kļūstot smagākai, Db veica eksperimentu, lai pārliecinātos, vai un uz kādiem noteikumiem var tikt pie kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Db jau iepriekš (20.11.) ziņoja, ka arī uzņēmumiem ir sarežģīti saņemt kredītus. Problēmas tas rada tiem, kam banku dēļ var nākties atteikties no Eiropas projektu īstenošanas.

Strādā ar esošajiem

Banku kredītspeciālisti tika apmeklēti novembrī, pirmās tikšanās bija īsi pirms valdības 8. novembra lēmuma par Parex bankas pārņemšanu, par 2 Ls nopērkot 51 % bankas akciju. Pirms šī lēmuma bankas bija atsaucīgākas pret potenciālo kredītņēmēju, piemēram, uz izdevīgākiem nosacījumiem piedāvājot iegādāties īpašumus, kas pieder personām, kuras nepilda saistības ar kredītiestādi. Tuvojoties novembra beigām un situācijai ekonomikā kļūstot sarežģītākai, sarunas ar kredītspeciālistiem kļuva īsākas un formālākas, neiedziļinoties, cik lieli ir potenciālā kredītņēmēja ienākumi, kāda ir kredītvēsture, liecina Db novērojumi. Neoficiāli banku speciālisti atzīst, ka šobrīd viņus īpaši neinteresē jaunu klientu piesaiste un akcents tiek likts uz darbu ar esošajiem.

"Ministru kabineta lēmums aicināt AS Merko Ehitus un SIA Merks atkārtoti pretendēt uz Nacionālās bibliotēkas būvniecību arī pēc apsūdzību celšanas Igaunijā saistībā ar augstākā līmeņa politisko korupciju un pēc minēto uzņēmumu iepriekšējas brīvprātīgas izstāšanās no slēgtā konkursa augsto pretkorupcijas standartu dēļ ir vērtējams kā neizskaidrojams, nesaprotams un nesavienojams ar valdības deklarācijā noteiktajiem pretkorupcijas, tiesiskuma un biznesa ētikas veicināšanas standartiem".

Uz to šodien Ministru prezidentam, Kultūras ministrei un v/a J3b direktoram nosūtītajā vēstulē norāda Delna.

Delna vērš amatpersonu uzmanību uz to, ka šāda prakse pakļauj korupcijas aizdomām emocionāli noslogoto Gaismas pils projektu, kā arī valsts starptautisko reputāciju. Jebkādas aizdomas par iespējamu korupciju saistībā ar Nacionālās bibliotēkas būvniecību grautu jau tā trauslo sabiedrības uzticību Latvijas valsts varas institūciju godaprātam.

Delna aicina Ministru prezidentu, Kultūras ministri un v/a J3b pieprasīt no AS Merko Ehitus un SIA Merks, kā arī Igaunijas tiesībaizsardzības institūcijām visu pieejamo informāciju par krimināllietas gaitu. Delna norāda, ka iestāžu bezdarbība šajā gadījumā būtu klajš 2005.gada 2.septembrī ar Delnu noslēgtā līdzdarbības līguma pārkāpums un sabiedrībai doto pretkorupcijas solījumu ignorēšana.

Igaunijas būvkompānija Merko Ehitus un tā meitasuzņēmums SIA Merks, pieņemot lēmumu neapstrīdēt tiesā sarunu procesu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, izrādījis atbildīgu attieksmi pret Latvijas valsti un tai nozīmīgā kultūras infrastruktūras projekta īstenošanu, informē aģentūra Jaunie Trīs brāļi (J3B).

Sarunu process ar juridisko personu apvienību Merko Ehitus un SIA Merks par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu tika uzsākts, taču netika turpināts, jo atklājās, ka Igaunijā uzņēmums tiek turēts aizdomās par vairākkārtēju kukuļošanu un tas nav savienojams ar pretkorupcijas principiem, kurus nosaka valsts aģentūras J3B, Kultūras ministrijas un sabiedrības par atklātību Delna parakstītais līdzdarbības līgums.

Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka Merko Ehitus uzņēmumu grupā patlaban tiek veikta pārstrukturēšanās, lai tās saimnieciskā darbība neciestu no potenciālās tiesvedības, kas vērsta pret kompāniju. Gadījumā, ja Merko Ehitus uzsāktu tiesvedību pret Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektu, process, visticamāk, ilgtu vairākus gadus un būtu papildu apgrūtinājums uzņēmumam.

Gaismas pils ASV izmaksātu par 68 miljoniem latu mazāk nekā Latvijā, kas liecina par izšķērdību bibliotēkas būvniecībā un konkurences trūkumu, 8. jūlijā medijiem skaidroja ekonomists Kristaps Bergmanis. Jaunie trīs brāļi oponējot K. Bergmaņa viedoklim norāda, ka "autors maldās terminos, jēdzienos un salīdzinājumos jeb, citiem vārdiem sakot, trūkst izpratnes un apjausmas par to, ko Latvijas valsts būvē nākamajām paaudzēm."

Opozīcijas politiķi, īpaši tie, kuriem vēlētāji nav devuši mandātu strādāt tautas labā, sabiedrības uzmanību sev pievērš ar vispopulistiskākajiem paziņojumiem, kas gan lielākoties izrādās cilvēku maldināšana. Tā nu ir gadījies arī kārtējiem citu vērtību sludinātājiem politikā – partijai Jaunie Demokrāti, kuras valdes loceklis Kristaps Bergmanis nule publicējis savas pārdomas par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, cenzdamies pretendēt uz finanšu analīzi par būvdarbu izmaksām. Tiesa gan, nekas prātīgs no tā nav iznācis, jo autors maldās terminos, jēdzienos un salīdzinājumos jeb, citiem vārdiem sakot, trūkst izpratnes un apjausmas par to, ko Latvijas valsts būvē nākamajām paaudzēm, norāda Elīna Bīviņa, v/a Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja.

Pēc aģentūras Jaunie Trīs brāļi ziņojuma noklausīšanās par konkursa rezultātiem, Gaismaspils būvnieki būs jāizvēlas valdībai.

15. aprīlī ziņojumu par sarunu procesa rezultātiem iesniegs valdībā, kurai jālemj par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvnieka izvēli, Db pastāstīja J3b Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa. J3b sarunu procedūrā par LNB būvnieku lētākais piedāvājums bija Nacionālajai būvkompāniju apvienībai (a/s RBSSKALS, SIA Re & Re, SIA Skonto būve), kura piedāvā būvēt bibliotēku par 114,6 milj. Ls, kas ir par aptuveni 18% mazāk nekā 139 milj. Ls, kas piedāvāti sākumā. Otrs pretendents - Piegādātāju apvienība SIA PBLC, SIA Moduls Rīga, SIA PB Fasādes samazinājuši piedāvāto cenu par 36 %, no sākotnējiem 189,45 milj. Ls, un piedāvā bibliotēkas ēkas būvniecību par 118,5 milj. Ls. Sarunu procedūra potenciālajiem būvniekiem bija diezgan sarežģīta, jo sākotnējie piedāvājumi bija jākoriģē un jāpārrunā svētdienā, 13. aprīlī. Pēc E. Bīviņas vēstītā, ar sarunu procesa gaitu un tajā panākto rezultātu iepazīstinātās Latvijas būvniecības nozares profesionālās organizācijas piedāvāto būvdarbu izmaksu cenu atzinušas par pamatotu.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu plāns jāsaskaņo četriem gadiem, jo, samazinot darbu apjomu, pagarināsies nodošanas termiņš un palielināsies izmaksas, teikts Sabiedrības par atklātību Delna ziņojumā.

Paredzot situāciju tikai 2009. un 2010.gadā, pastāv nopietns risks pieņemt valstij neizdevīgus lēmumus, teikts Delnas publiskotajā ziņojumā par līdzdarbības līguma izpildi ar Kultūras ministriju un aģentūru Jaunie Trīs brāļi (J3b) par 2009.gada maiju – jūliju. Delna jau jūlijā nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam V.Dombrovskim, aicinot savlaicīgi plānot to, cik liels finansējums un no kādiem avotiem būs pieejams visa LNB projekta virzībai nākamajos gados.

Savā iepriekšējā ziņojumā Delna aicināja Kultūras ministriju un J3b apsvērt visus veidus, ka samazināt LNB būvniecības izmaksas. 2009.gada 1.ceturksnī, piemērojot būvniecības cenu indeksu, būvniecības izmaksas ir izdevies samazināt par 282 tūkstošiem latu, savukārt ministrijas sniegtā provizoriskā informācija liecina, ka 2.ceturksnī būvniecības izmaksas varētu samazināties par aptuveni 450 tūkstošiem latu. Savulaik J3b aprēķināja, ka, būvniecībai un deflācijai turpinoties tādos pašos tempos kā šobrīd, piemērojot būvdarbu cenai līgumā iekļauto būvniecības izmaksu indeksu, kopumā varētu izdoties ietaupīt ap 28.2 miljoniem latu līdz paredzētajai LNB celtniecības pabeigšanai 2012.gadā. Savukārt Nacionālās Būvkompāniju apvienības (NBA) valdes loceklis Māris Vidauskis norādījis, ka būvniecības cenu indeksa piemērošanas rezultātā radītais finansējuma samazinājums būvniekiem varētu būt problemātisks, jo 80% bibliotēkas ēkas būvniecībai nepieciešamo materiālu ir jāiepērk ārzemēs, t.i. būvniecības materiāli ir jāiepērk valstīs, kurās deflācijas nav vai tā ir daudz mazāka nekā Latvijā. NBA ir aprēķinājusi, ka, piemērojot deflācijas indeksu, būvniekiem tiktu izmaksāta summa, kas ir par aptuveni 4.2 miljonu latu mazāka nekā būtu nepieciešams saistību izpildei.

Ieguldot četrus miljonus eiro, kādreizējā Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkā, kura atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas krustojumā, izveidots jauns dzīvokļu projekts Bibliotēkas nams.

Projektā tiek piedāvātas 57 dzīvojamās telpas un 8 komerctelpas bez apdares. Dzīvokļu platības nav lielas, tās svārstās no 18 līdz 73 kvadrātmetriem. «Kādreiz vēsturiskā tipa ēkās dzīvojamās platības bija daudz lielākas. Dzīvokļiem lielākoties bija 100, 150 un vairāk kvadrātmetri, tomēr mūsdienu tendences norāda pretējo. Lielie dzīvokļi atjaunotās, senās ēkās un labā vietā Rīgas centrā vairs nav tik pieprasīti, jo to platības dēļ tie ir ļoti dārgi, kā rezultātā vietējie iedzīvotāji tos nevar atļauties un nereti tie gadiem stāv tukši. Bibliotēkas nams grib pietuvoties pasaules tirgus tendencēm, kas skaidri norāda, ka dzīvojamās platības lielpilsētu centros kļūst mazākas,» stāsta Nauris Živuļins, SIA Bibliotēkas nams pārstāvis. Viņš teic, ka lielpilsētu centri mainās, jo mainās tajos dzīvojošie cilvēki. Nozares pētījumi norāda, ka gados jaunāki cilvēki daudz labprātāk izvēlas mazāku platību labākā vietā, nekā lielāku platību Rīgas mikrorajonos. «Īpašumu cenu sabremzēšanās Latviju neskars vēl vismaz tuvākos divus gadus, kā arī nedomāju, ka gaidāmās korekcijas būs kaut kas katastrofāls,» norādīja N. Živuļins.

Nav izslēgts, ka šodien aģentūra Jaunie trīs brāļi (J3B) izšķirsies par to, kuram no diviem pretendentiem uzticēt neatkarīgās Latvijas vēsturē visilgāk apmuļļātā projekta Gaismas pils realizāciju. Taču tas vēl nebūt nenozīmē, ka ar iespējamo J3B lēmumu šis jautājums tiks atrisināts.

Jāatgādina, ka pieteikumus ir iesniegušas ne tikai tās divas uzņēmumu savienības starp kurām var notikt izšķiršanās (RBS Skals + Skonto Būve + Re&Re, kā arī PBLC + Moduls Rīga + PB fasādes), bet arī apvienība, ko veido būvkompānija Merks ar savu igauņu mātes firmu Merko Ehitus. Ņemot vērā aizdomu ēnu par nesmukumiem saistībā ar minētās Igaunijas kompānijas darbību, šo divu firmu veidotās savienības priekšlikumu J3B pat nedomājot vērtēt, lai gan tās piedāvājums ir 50 līdz 100 miljonu latu lētāks, nekā spējuši piedāvāt pārējie divi pretendenti.

Ņemot vērā šo aspektu, kā arī atceroties to, ka tieši Merks baudīja lēmēju labvēlību Arēnas Rīga sakarā, nav izslēgts, ka būvnieka meklēšanas epopeja nebeigsies un valdība atsviedīs atpakaļ J3B verdiktu. Domājams, ka ne jau velti Merks ir tērējis laiku un naudu, lai izstrādātu savu pieteikumu un, jau iepriekš par šo soli informējot teju visus centrālos Latvijas plašsaziņas līdzekļus, devās gājienā uz J3B. Jāņem arī vērā, ka ikviens būvnieks ļoti labi apzinās - dabūt tiesības realizēt šo projektu, nozīmē garantēt sev darbu un ienākumus pat laikā, kad būvniecības tirgū valda zināma krīze. Un tas dod papildu stimulu centībai panākt savu taisnību.

Sabiedrība par atklātību Delna aicina lauzt līgumu par Akustiskās koncertzāles projektēšanu, ko aģentūra Jaunie Trīs brāļi noslēdza pērnā gada beigās.

Delna ir nosūtījusi vēstuli ar šādu lūgumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim un Kultūras ministra pienākumu izpildītājam Edgaram Zalānam, teikts Delnas paziņojumā.

Delna uzskata, ka J3B, noslēdzot līgumu, ir rupji pārkāpis labas pārvaldības principus un demonstrējis šauri birokrātisku pieeju nacionālas nozīmes kultūras objekta būvniecībai. Process un laika plānojums līguma noslēgšanai radījis aizdomas par to, ka J3B ir rīkojies savtīgi, pieņemot lēmumu, kas nav atbilstošs valdības un Saeimas deklarētajiem darbības principiem ekonomiskās krīzes apstākļos. Lēmums par koncertzāles projekta uzsākšanu ietver risku koncertzāles celtniecību padarīt par nenovēršamu, neatkarīgi no valsts ekonomiskajām iespējām.

Ekonomika ir jāsilda, valstij jāno-drošina uzņēmēji ar zināmu pasūtījumu apjomu utt. Tas viss ir dzirdēts neskaitāmas reizes, turklāt izmantojot to kā vienu no lozungiem, uzsākot stikla kalna jeb Gaismas pils būvniecību Rīgā.

Protams, neaizmirstot nolamāt par sarkanajiem tumsoņām visus, kas tā arī nav sapratuši, cik nozīmīgs kultūras objekts nu top Pārdaugavā.

Taču nupat Helēnas Demakovas vadītās Kultūras ministrijas paspārnē esošā aģentūra Jaunie 3 brāļi (J3B) ir parūpējusies par tādu ekonomikas sildīšanu, ka, dod Dievs, lai kurināmā pietiktu. Runa ir par J3B noslēgto līgumu ar Andra Sīļa vadīto arhitektu biroju par jaunās Rīgas koncertzāles projekta izstrādi, tam atvēlot 6 miljonus latu. Interesanti šajā jomā ir kaut vai tas, ka līguma slēdzēji, kā redzams, ir pamatīgi dažādu konspirācijas teoriju piekritēji.

Līgums par Rīgas koncertzāles būvprojekta izstrādi bija jāparaksta līdz 2008. gada beigām, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi (J3B) vadītājs Zigurds Magone.

"Šis līgums tika parakstīts, jo tas ir aģentūras trīs gadu darba rezultāts, un mēs vadījāmies no trīs pamata dokumentiem, kur galvenais no tiem nosaka, ka līgums par koncertzēles projektēšanu ir jānoslēdz līdz 2008. gada beigām," raidījumam norādīja Z. Magone.

Viņš norādīja, ka aģentūras rīcībā vēl bijusi nauda, lai izstrādātu skiču projektu. Uz jautājumu, vai pašam Z. Magonem nešķiet, ka šobrīd valsts nevar atļauties tērēt tādu naudas summu, Z. Magone atbildēja: "Man jau var daudz kas šķist. Es neesmu politiķis un es nepieņemu valstī lēmumus. Es vienkārši izpildu to, ko esmu parakstījies darīt, pretējā gadījumā es nākošajā dienā varu vienkārši neierasties darbā."

Valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi pievienošana VAS Valsts nekustamie īpašumi nenotiek, jo Kultūras ministrija nav sagatavojusi tam nepieciešamos dokumentus.

Kopš publiskā paziņojuma par Jauno trīs brāļu (J3b) pievienošanu Valsts nekustamajiem īpašumiem (VNĪ) šis jautājums nav pavirzījies uz priekšu. „Mēs esam tieši tur, kur šī paziņojuma izteikšanas brīdī,” norādīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Māris Kaijaks. „Kultūras ministre Helēna Demakova atkāpās, un ministrijai ir tikai nomināla vadība –ministra pienākumu izpildītājs Edgars Zalāns, taču jautājumi netiek risināti,” atzina M.Kaijaks. Db jau ziņoja (13.01.2009), ka samazināta budžeta apstākļos Kultūras ministrija nesaskatīja iespēju turpināt uzturēt J3b un piekrita viedoklim, ka būtu lietderīgi J3b pievienot VNĪ.

Neapturot vai būtiski nemainot aģentūras Jaunie trīs brāļi (J3B) 2008. gada pēdējā darbdienā noslēgtā Rīgas koncertzāles būvprojekta līguma izpildi, šogad valstij arhitektu birojam AB.SZK par izpildītajiem darbiem būtu jāsamaksā vairāk nekā 3.22 miljoni latu (bez PVN), raksta Diena.

Par paveiktajiem darbiem koncertzāles skiču projekta un AB dambja rekonstrukcijas projekta izstrādē arhitektu AB.SZK birojs šogad saņemtu 2.349 miljonus latu (bez PVN), savukārt par darbiem koncertzāles ēkas tehniskā projekta sagatavošanā vēl 879 000 latu. Atlikušie maksājumi arhitektu birojam valstij būtu jāmaksā 2010. gadā. Pirmo maksājumu - 151 tūkst. latu saskaņā ar līgumu, tā izpildi neapturot, A. Sīļa birojs saņemtu jau šī gada februārī.

J3B uzsver, ka līgumu par koncertzāles būvprojekta izstrādi nelauzīs. Aaģentūras preses pārstāve Elīnas Bīviņas norādījusi, ka arhitektu birojam J3B maksās par paveiktajiem darbiem.

Tiesa, no kurienes J3B plāno ņemt naudu darbu samaksai nav skaidrs, jo gan finanšu ministrs Atis Slakteris , gan premjers Ivars Godmanis uzsvēris, ka šogad valsts budžets papildu izdevumus koncertzāles būvprojekta izstrādes samaksai nevar atļauties.

Pašlaik abi pretendenti ir informēti par trūkumiem iesniegtajos piedāvājumos, tāpēc aģentūras Jaunie Trīs brāļi (J3b) sarunu process ar pretendentiem turpināsies svētdien, 13.aprīlī.

Abi pretendenti ir informēti par trūkumiem tāmēs un tāpēc ar jaunām, papildinātām un koriģētām tāmēm viņiem būs jānāk turpināt sarunas svētdienā, Dienas biznesam pastāstīja J3b Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa. Rezultātus plānots paziņot pirmdien, 14.aprīlī no rīta.

Pirmdien arī J3b ziņojums par sarunu procesa razultātiem jāiesniedz valdībā.

Jau ziņots, ka savus piedāvājumus Gaismas pils būvniecībai iesnieguši divi pretendenti - Nacionālo būvkompāniju apvienība (a/s RBSSKALS, SIA Skonto Būve, SIA Re & Re), kā arī Piegādātāju apvienība (SIA PBLC, SIA Moduls Rīga, SIA PB Fasādes).

Lai arī sākotnēji tika vēstīts, ka līgums par Rīgas koncertzāles projektēšanu ir apmēram 6 miljonus vērts, noslēgtais līgums liecina, ka kopējā līguma summa ir 7.987 miljoni latu ar PVN.

Sākotnējā aģentūras Jaunie Trīs brāļi (J3b) informācija liecināja, ka līgums noslēgts par 6.7 miljoniem latu bez PVN, kas arī ir taisnība. Tomēr jāatzīmē, ka slēdzot līgumu pasūtītājs darbu izpildītājam maksā visu summu kopā ar PVN, kas šajā gadījumā ir 7.987 miljonus latu. Protams, daļu no summas, ieskaitot PVN, valsts saņem atpakaļ nodokļos. Tā kā līgums noslēgts pērnā gada 30. decembrī, tad kopējā summā tiek ieskaitīts 18 % PVN.

Jau ziņots, ka aģentūru J3b tuvākajā laikā plānots likvidēt, tās funkcijas nododot valsts a/s Valsts Nekustamie īpašumi (VNĪ). VNĪ vadītājs Māris Kaijaks Db teica, ka pagaidām viņa rīcībā esošā informācija liecina, ka VNĪ pārņems visas J3b saistības, bet precīza informācija viņam neesot, jo par to vēl tikšot spriests līdz nedēļas beigām. Savukārt Kultūras ministre Helēna Demakova drīz pēc koncertzāles projektēšanas līguma noslēgšanas, ir atkāpusies.

Ceturtdien, plkst.12.30 tika pārtraukta interneta bibliotēkas e-biblioteka.lv darbība. Kā vēsta informācija bibliotēkas mājas lapā, Ekonomikas policija arestējusi e-bibliotēkas serverus aizdomu par autortiesību pārkāpumiem dēļ, vēsta Diena.lv.

Bibliotēkas uzturētāji Ideju forums šādu rīcību uzskata par rupju ANO konvencijas «Par cilvēku ar invaliditāti tiesībām» pārkāpšanu - tajā paredzēts, ka visiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām jānodrošina pieeja visai informācijai bez ierobežojuma. «Ar serveru izņemšanu tiek diskriminēti 150 tūkstoši cilvēku ar īpašām vajadzībām,» uzsvēra e-bibliotēkas izveidotāju biedrības Ideju forums valdes priekšsēdētājs Edmunds Vanags

E.Vanags Diena.lv norādīja, ka «mūsu darbība noritēja saskaņā ar visiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, to skaitā Autortiesību likumu, jo mēs pildījām publiskas bibliotēkas funkciju, turklāt maksājām autoriem saskaņa ar publiskā patapinājuma likumu». E.Vanags pauda aizdomas, ka uzsāktais kriminālprocess ir mēģinājums izrēķināties ar e-bibliotēku.

2009.gadā samazināts finansējums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai par 2.76 miljoniem latu.

Reaģējot uz saspringto situāciju valsts budžetā, valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi (J3b) ir apzinājusi iespējas koriģēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu finansēšanas grafiku, vienlaikus būtiski neietekmējot darbu izpildes tempu, Db pavēstīja J3b Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Bīviņa.

Tādējādi finansējums nākamajā gadā samazināts par 10 %, ar nosacījumu, ka šī naudas summa tiek paredzēta projekta finansējumā 2010. gadā. Valdība šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un tas ir iekļauts nākamā gada valsts budžeta grozījumu projektā.

Kopš Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils būvdarbu sākšanas 2008. gada jūnijā tās būvniecībai jau izlietoti 21.3 miljoni latu, taču pagaidām neviens nespēj atbildēt, kad konkrēti sāksies jaunās LNB ēkas izmaksu samazināšana, raksta Neatkarīgā.

J3B komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa norādījusi, ka būvdarbu veikšanas koptāmes un būvdarbu veikšanas kopsavilkuma aprēķini, kas publicēti J3B mājaslapā, ir visu kopējo ēkas būvniecības izmaksu galvenais atskaites punkts. Tas nozīmē, ka neskatoties uz to, ka izmaksas būvniecības nozarē ir ievērojami samazinājušās, LNB celtniekiem joprojām tiek maksāts pēc 2008. gada pirmajā pusē tapušiem aprēķiniem. Tam gan Gaismas pils pasūtītāji nepiekrīt, skaidrojot, ka tāmes tiek ņemtas par pamatu, reizi ceturksnī veicot izmaksu indeksāciju atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks uzaicinājis topošās valdības veidotāju, premjerministra amata kandidātu Valdi Dombrovski pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas apmeklēt bibliotēkas esošās telpas, lai iepazītos ar esošo situāciju, un paskaidrotu, kapēc jauna bibliotēkas ēka ir vajadzīga.

„Krīzes apstākļos bibliotēkas loma sabiedrībā – Latvijas iedzīvotāju un dažādu nozaru konkurētspējas veicināšanā – ļoti būtiski palielinās. To apliecina apmeklētāju skaita pieaugums. Uz bibliotēku nāk ne vien studenti, bet arī darbu zaudējušie cilvēki, kuri bibliotēkā meklē informāciju par izglītošanās un pārkvalificēšanās iespējām. Nacionālās bibliotēkas programmas aptver visu Latviju un tās loma uz zināšanām balstītas sabiedrības attīstībā ir nepārvērtējama”, norāda Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājums pašlaik izvietots septiņās dažādās ēkās Rīgā un ārpus tās, taču neviena no pašlaik izmantojamām telpām nav būvēta bibliotēkas uzdevumiem. Piecās ēkās, kas ielāgotas bibliotēkas vajadzībām, konstatēta avārijas situācija, liels uguns nedrošības risks un neatbilstība krājumu glabāšanas, lasītāju, darba vietu, mikroklimata u.c. starptautiski pieņemtiem standartiem. Saskaņā ar vairākkārtējiem licencētu ekspertu ēku tehniskajiem apsekojumiem un inženiertehniskajiem pētījumiem, lielākā daļa LNB telpu ekspluatācija ir pārtraucama.

Kultūras ministrijā nav lemts par valsts aģentūras Jaunie trīs brāļi iespējamo likvidāciju, taču uz šo aģentūru attieksies tādi paši finanšu ierobežojumi kā uz citām valsts iestādēm.

Jau ziņots, ka Valsts kontroliere Inguna Sudraba laikrakstam Latvijas Avīze pavēstījusi par maijā gaidāmo revīziju Jaunajos trīs brāļos (J3b), pieļaujot, ka revīzija varētu arī nenotikt, ja līdz tam laikam aģentūra būtu likvidēta. Likvidēt J3b šā gada budžeta apspriešanas laikā aicināja opozīcijā esošā partija Jaunais laiks. Tomēr pašlaik Kultūras ministrijā (KM) šāda iespēja nav apspriesta, norādīja KM preses sekretāre Dace Vizule. "Uz J3b attiecas tie paši administratīvo izdevumu, atalgojuma fonda un citi samazinājumi, kas ir saistoši visām valsts iestādēm," norādīja viņa.

Par noslēgto līgumu par Rīgas koncertzāles projektēšanu atbildīgo vairs nav, jo aģentūru Jaunie Trīs brāļi (J3b) tuvākajā laikā likvidēs, savukārt Kultūras ministre Helēna Demakova ir demisionējusi.

Zīmīgi – kad izcēlās skandāls par noslēgto koncertzāles projektēšanas līgumu, premjers Ivars Godmanis lūdza paskaidrojumus J3b, tomēr galu galā nelika lauzt noslēgto līgumu, raksta laikraksts Telegraf. Tādējādi līgums palicis spēkā un projektēšana, kas maksās gandrīz 7 miljonus latu, agrāk vai vēlāk, bet tiks īstenota, līdz ar to arī naudu par projektēšanu nāksies maksāt ja ne šogad, tad nākamgad vai 2011. gadā. Arī arhitekts Andis Sīlis, ar kuru noslēgts līgums par koncertzāles projektēšanu, iepriekš sacījis, ka ir gatavs gaidīt labākus laikus, tāpēc uzreiz projektēšanu nesāks. Pašreizējā situācija gan ir tāda, ka atbildīgo personu par šo projektu nav, jo aģentūra J3b tuvākajā laikā tiks likvidēta, savukārt nu jau bijušā Kultūras ministre Helēna Demakova ir demisionējusi un nenes nekādu atbildību par padarīto.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības kopējās izmaksas būs 187 miljoni latu, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.

^{Papildināts viss teksts.}

Izmaksās iekļauta gan ēkas celtniecība, gan infrastruktūra un mēbeles, gan arī aprīkojums, pārcelšanās izdevumi un citas lietas, kas saistītas ar to, lai bibliotēkas ēku varētu nodot lietošanai.

Pilnsabiedrības Nacionālā būvkompāniju apvienība (NBA) padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns, šodien piedaloties jaunās ēkas prezentācijas pasākumā, minēja, ka Gaismas pils ir teju 100% pabeigta.

Galvenais uzdevums tagad ir pabeigt infrastruktūras būvi, lai bibliotēkas jaunajā ēkā var ieklāt atlikušo grīdu un veikt vēl citus šādus tādus darbus. Tāpat, ņemot vērā to, ka bibliotēka tomēr atteicās no saules bateriju izmantošanas uz jumta, daļai ēkas nav uzklāts jumts, taču nepieciešamais nerūsējošā tērauda materiāls jau ir pasūtīts.

«Tādēļ, ka ir grāmatas, kas ir izdotas, publicētas un kurām ir saistība ar nācijas pagātni un vēsturi. Kuras, visticamākais, neiznīcinās tāpēc, ka viņas ir tik vecas - pat XV-XVI gadsimtā nodrukātas. Tā ka kādam tās ir jāglabā,» tā uz laikraksta Diena jautājumu, kādēļ laikmetā, kad grāmatas lasīsim digitalizēti, mums bija jābūvē tik liela un dārga bibliotēka, atbildējis Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks.

«Es arī labi apzinos to, ka arvien vairāk sastapsimies ar tā saucamajām bibliotēkām bez grāmatām, kad bibliotēka ir, bet grāmatu tur nav, lai gan tā joprojām ir bibliotēka. Tur ir informācija, bibliotekārs, kurš pie datora palīdz cilvēkam atrast informāciju un lasīt šajā datorā, jo bieži ir informācija, kas drīkst būt pieejama tikai bibliotēkas telpās saistībā ar autortiesību ierobežojumiem un tā tālāk. Nacionālās bibliotēkas visā pasaulē turpinās pastāvēt, es teiktu, kaut kādā veidā kā muzeji,» turpinājis LNB direktors.

Jautāts, kas būs tas galvenais serviss pilsonim, ko piedāvās Latvijas Nacionālā bibliotēka, viņš atbildējis: «Galvenais būs tas, ka būs darba vieta, kur vienlaikus izmantot tradicionālos un elektroniskos resursus, gan nodarboties ar mentoru.»

Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecībā šogad tiks paveikti darbi par aptuveni sešiem miljoniem latu, savukārt 2009. gadā, palielinoties darba apjomiem, Nacionālā Būvkompāniju apvienība plāno apgūt vairāk nekā 27 miljonus latu.

Kopš jūnija, kad svinīgi tika uzsākti būvdarbi un izveidots LNB ēkas pamatakmens, pa būvlaukuma perimetru ir izbūvēta un noenkurota rievsiena, iekārtota gruntsūdens līmeņa pazemināšanas sistēma, kā arī izveidota mūsdienu prasībām un augstiem drošības standartiem atbilstoša darba vide kā būvnieku un būvuzraugu, tā projekta autoru un pasūtītāja pārstāvju ikdienas darbam.

Gatavojoties LNB ēkas pamatu betonēšanai, turpinās pāļu izbūve un pašlaik ir ierīkoti aptuveni 40% no kopumā 500 pāļiem. Nolūkā pārliecināties par labākajiem tehniskajiem risinājumiem Gaismas pils konstrukciju izbūvei un lai testētu būvniecībā izmantojamos apdares materiālus kā ēkas fasādei, tā iekštelpām un interjeram, tuvākajā laikā tiks uzsākta bibliotēkas ēkas modeļa izbūve. Plānots, ka 10 x 15.4 metru lielais modelis atradīsies būvlaukuma teritorijā.

Valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi iepazinusies ar Sabiedrības par atklātību – Delna vēstuli, kurā organizācija pauž nostāju, ka uzņēmumi A/S Merko Ehitus un SIA Merks nevar pretendēt uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu, jo kompānijas vadība Igaunijā tiek turēta aizdomās augstākā līmeņa korupcijā.

Augstās prasības korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, kas izvirzītas kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas, tā pārējo aģentūrai uzticēto projektu īstenošanā, netikšot samazinātas.

Kā informēja VA Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa, "komisija, kas izveidota valsts aģentūrā Jaunie Trīs brāļi sarunu procesa veikšanai ar būvniecības kompānijām, nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu apstiprināt dalību sarunās visiem tiem uzņēmumiem, kas minēti š.g. 12.februārī pieņemtajā Ministru kabineta rīkojumā Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Vēstule A/S Merko Ehitus un SIA Merks ir papildināta ar lūgumu sniegt informāciju par aizdomām kukuļošanā un uzticības ļaunprātīgā izmantošanā, kas izvirzītas pret uzņēmuma vadošām amatpersonām Igaunijā un kas var likt apšaubīt kompānijas atbilstību augstajām pretkorupcijas prasībām Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektā".