Gadījumā, ja Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) neiegādāsies finanšu grūtībās nonākušo Serbijas nacionālo aviokompāniju JAT Airways, valdība to pārstrukturizēs, vēsta Reuters.

Belgrada iepriekš paziņoja, ka pēc JAT Airways kāro airBaltic mazākuma akcionārs BAS, kas bijis vienīgais investors, kas izrādījis interesi par JAT notikušajā izsolē.

Iepriekš valdībai neizdevās pārdot JAT Airways akciju vairākumu Turcijas lidsabiedrībai Turkish Airlines. 2008. gadā 51% JAT Airways kapitāldaļu maksāja 51 miljonu eiro.

«Mēs uzskatām, ka JAT ir jāpārstrukturizē un jāpārveido kopā ar stratēģisko partneri vai bez tā,» sacīja Serbijas infrastruktūras ministrs Milutins Mrkoņičs.

«Decembrī vajadzētu norisināties pēdējām sarunām, tad arī mēs zināsim... Ja tas neizdosies, mēs izveidosim jaunu aviokompāniju bez parādiem, kuras pamatā būs JAT peļņu nesošie resursi,» skaidroja M. Mrkoņičs.

2009. gadā JAT zaudējumi veidoja 16,5 miljonus eiro. Serbijas aviokompānija, kuras flotē ir 15 gaisa kuģi, patlaban valstij ir parādā 51,5 miljonus eiro, kas tika izmantoti, lai uzlabotu lidsabiedrības floti un sagatavotu kompāniju partnerībai.

Tikmēr pagājušā nedēļas nogalē BAS vēl nekomentēja, kad varētu izdoties nokārtot visas formālās un juridiskās procedūras, lai izpildītu akcionāru vienošanos airBaltic lietā. Privātajam investoram pamatkapitālā jāiegulda 14 miljoni latu. Jau vēstīts, ka tikai pēc akcionāru vienošanās nosacījumu izpildes tiks veikti nepieciešamie ieguldījumi airBaltic pamatkapitālā. Valsts no savas puses visus nosacījumus esot izpildījusi. BAS pārtstāvis Juris Pētersons Db.lv norādīja, ka viņam nav jaunākas informācijas, kas liecinātu, ka BAS savas saistības būtu izpildījis. Tāpat viņš arī nekomentēja BAS plānus pārņemt JAT Airways.

Jau vēstīts, ka šā gada 3.oktobrī pēc vairāku mēnešu neskaidrības par airBaltic turpmāko attīstību un akcionāru savstarpējām nesaskaņām tika parakstīta vienošanās par nosacījumiem pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un BAS lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). Saskaņā ar airBaltic akcionāru vienošanos tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums.

Air Baltic Corporation ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un BAS (47,2%).

BAS 50% kapitāldaļu pieder bijušajam airBaltic prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited, par kuras patieso labuma guvēju pieteicies Krievijas finansists Andrejs Rudeško.

Jāatgādina arī, ka BAS īpašumā pastarpināti (caur SIA North Hub) ir arī SIA Nord Hub Security, kurā 10 % uzņēmuma pieder apsardzes firmai Ave Lat Sargs, kas savukārt pati pieder INPO 14, kas pilnībā pieder SIA Privāto aktīvu pārvalde, kas savukārt pilnībā ir SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem (SPI) īpašumā.

Savukārt SPI īpašnieku struktūra ir šāda – Šķēles sievai Kristiānai Lībanei-Šķēlei pieder 30% uzņēmuma, meitām Madarai Šķēlei un Anetei Šķēlei-Pētersonei – pa 25%, bet Šķenderim un Ivetai Smilgai-Krongornai – pa 10% SPI kapitāldaļu.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra