Pēc karstā laika dienas pirmajā pusē svētdien pēcpusdienā rīdziniekus pārsteidza pamatīgs negaiss.

Daudzviet automašīnām bija jāšķērso iespaidīgas peļķes un jāapbrauc vēja nolauzti koki.

Kā vēsta aģentūra BNS, par negaisa upuri kļuvis arī tirdzniecības centrs Spice.

Spices tehniskais direktors Oskars Antāns informējis, ka spēcīgās lietusgāzes rezultātā kanalizācijā no lielveikala jumta un autostāvvietām ieplūda liels ūdens daudzums.

«Diemžēl Rīgas pilsētas lietus ūdens kanalizācijas kolektors nespēja uzņemt tik lielu ūdens daudzumu, un pārmērīgā ūdens spiediena rezultātā atsevišķās vietās lielveikalā tika deformētas caurules un dažos veikalos uz grīdas izplūda lietus ūdens,» stāstījis Antāns.

«Viņai, kā saka, ir personība, viņa ir dzīva. Viņa ir tāda ēka, kas jāsaprot,» tā par Gaismas pils būvi intervijā izdevumam Ir saka tās arhitekts Gunārs Birkerts.

«Ko esmu ielicis bibliotēkā...? Bibliotēka nenāk ar vizuālu «bum». Viņa lēni aug, lēni. Ir četras fasādes, nevis divas vai viena. Lai saprastu šo ēku, tā jāredz no visām pusēm. Cilvēks, kas brauc pa Akmens tiltu, redz tikai vienu skatu. Cits no savas mājas - kādu citu. Tā ir dinamiska celtne. Un tajā ir pat divas metaforas, ēka ir abu metaforu metamorfoze. Pirmā - stikla kalns, zelta zirgs un tā tālāk. Jāja zināmu laiku, un tad pacēlās Gaismaspils. Un Gaismaspils nav tikai tāda gluda. Viņai ir sargtornīši, tornīši un kapelas. Viņai ir izaugumi - atkal cita arhitektūra nekā stikla kalnam.

Veidojot Siguldas iedzīvotājiem un apmeklētājiem drošāku un draudzīgāku pilsētas centra vidi, Siguldas centrā iezīmēta ātruma ierobežojošā zona, kurā braukšanas ātrums nevarēs pārsniegt 30 km/h.

Zonas ieviešana īstenota saskaņā ar iedzīvotāju ierosinājumiem, satiksmes drošības un plānošanas ekspertu ieteikumiem, kā arī ņemot vērā Siguldas identitāti veidojošā tematiskā plānojuma vadlīnijas, kas paredz visiem satiksmes dalībniekiem - gājējiem, riteņbraucējiem, motobraucējiem un autobraucējiem - vienlīdzīgu un drošu pārvietošanos pilsētvidē.

Iecerēts, ka ātruma ierobežojošās zonas ieviešana pilsētas centra vidi veidos mazāk piesārņotu, klusāku.

Tāpat automašīnu ātruma ierobežojošas ceļa zīmes 30 km/h kopā ar informatīvajām ceļa zīmēm "Viens ceļš visiem" tiks uzstādītas vairākās pilsētas ielās un ielu posmos, kur nav gājēju ietves vai veloceļa. Pašvaldības aģentūras "Siguldas Attīstības aģentūra" speciālistu dizainētas informatīvās zīmes "Viens ceļš visiem" nosaka, ka ielā/tās posmā kājāmgājējam, velosipēdistam un autobraucējam vienlīdzīgi jādala brauktuve, netraucējot un neapgrūtinot pārējos ceļu satiksmes dalībniekus.

Zemā ūdens līmeņa dēļ kuģošana Rīgas kanālā kļūst bīstama un pasažieru kuģīšu kapteiņiem nākas lavierēt starp šķēršļiem dzelmē, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas sešos.

Ūdens līmenis pilsētas kanālā esot par 40 centimetriem zemāks nekā vidēji ierasts. Kuģotāji stāsta, ka tagad esot pat iespēja ar kuģa apakšu aizķert zemūdens akmeņus. Viens šāds bīstamais objekts tagad atrodoties vien 80 centimetrus no ūdens virsmas. Tieši tik liela ir arī laivu iegrime, tāpēc, lai to neaizķertu, kapteiņiem tas jāapbrauc.

«Vienā vietā pie Stockmann ir tāds liels būvgruzis, ko pašu spēkiem mums nav iespējams izvilkt. Rīgas dome ir informēta par šo situāciju, bet pagaidām risinājumi nav bijuši,» raidījumam stāstīja kuģīšu Amber Riga un Aurora īpašnieks Māris Klaužs.

Piedāvātās nodokļu izmaiņas ekonomikas stimulēšanai atduras pret 2010. g. budžetu. Tieši tāpēc nedēļas laikā Ekonomikas, Finanšu un Labklājības ministrijai jārod kopīga pozīcija un tad valdība skatīs nodokļu politikas izmaiņas ekonomikas stimulēšanai.

LTRK eksprezidents Andris Lasmanis: «Situācijā, kad daudziem iedzīvotājiem, uzņēmējiem un arī valstij smeļas ūdens mutē, ir pēdējais brīdis no uzņēmējdarbības atbalstīšanas vārdos ķerties pie reāliem darbiem, citādāk nokļūsim vēl dziļākos krīzes apskāvienos.» (Foto: Ritvars Skuja, DB)Ekonomikas ministrs Artis Kampars, iepazīstinot ministrus ar piedāvātajām nodokļu politikas izmaiņām, norādīja, ka Latvijā nodokļu slogs ir par 9.3 procentpunktiem zemāks nekā vidēji ES, taču tas skaidrojams ne tikai ar relatīvi zemām nodokļu likmēm, bet arī ar augstu nodokļu nemaksāšanas izplatību.

«Mūsu valstī nepastāv nedz profesionālā, nedz politiskā atbildība. Ja vēl kādai citai bankai rastos tādas pašas problēmas kā Parex un Latvijas Krājbanka, es nezinu, vai kaut kas būtu citādāk. Man nav pārliecības, ka to bankrots ir devis pietiekami lielu mācību, lai nekas tāds vairāk neatkārtotos,» uzskata Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš, uzsverot, ka Latvijā būtu jāmainās Finanšu un kapitāltirgus uzraudzības komisijas lomai.

Viņš norāda – tā kā abu minēto banku bankroti jau pieskaitāmi vēsturei, tagad tos var uzlūkot bez sakāpinātām emocijām. «Un ko mēs redzam - neviens tā arī nav uzņēmies vainu par notikušo. Nav nedz apsūdzēto, nedz sodīto. Absurdi sanāk – cietušie ir, bet vainīgo nav,» norāda J. Āboliņš.

«Ironizējot varētu teikt, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs kļuva par Parex bankas līdzīpašnieku, jo tajā tika ieguldīta mūsu nodokļos samaksātā nauda. Taču Latvijas Krājbankas gadījumā viss bija citādāk. Atbildīgās amatpersonas izlēma šo banku neglābt, un tas daudziem radīja finansiālus zaudējumus. Pēdējās bankas «aiziešanu pa burbuli» mēs varējām nepiedzīvot, ja vien mūsu valstī bankās notiekošo uzraudzītu daudz striktāk,» pauž Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis.

Viens no labajiem psihoterapijas rezultātiem ir tas, ka cilvēks var teikt – es esmu sācis braukt! Metaforiski var teikt, ka šie cilvēki ir sākuši «braukt» arī savā dzīvē, teic psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere.

Fragments no intervijas, kas publicēta Dienas Bizness izdotajā žurnālā Auto 2019:

Satiekot dažādus cilvēkus ikdienas situācijās, kas nav saistītas ar auto satiksmi, jūs kā psihoterapeite varat novērtēt un pateikt, kādi šie cilvēki varētu būt pie stūres?

Ziniet, cilvēki mani nekad nebeidz pārsteigt! Nevar, tikai paskatoties uz cilvēku, pateikt, kāds viņš būs braucējs. Piemēram, cilvēks ir miermīlīgs no skata, knapi kustas un liekas pilnīgs melanholiķis, bet, kā iekāpj mašīnā, tā – bāc! Un otrādi. Gan sievietes, gan, manuprāt, arī vīrieši dzīvē var būt aktīvi, skaļi, pārliecināti, bet, kā iekāpj mašīnā, kļūst bailīgi un nedroši – kas tagad, ko tagad, kas vispār notiek, kas man jādara?...

Ja jau bridžam ir izdevies kļūt populāram pasaulē, arī zolītei ir potenciāls tapt spēlētai ārpus Latvijas.

«Mēs gribam popularizēt zoli, lai tā būtu ne tikai mūsu nacionālā bagātība, bet lai tā izplestos pa visu pasauli. Tas ir ļoti iespējami, jo to jau ir izdarījis bridžs, kas ir ietverts arī pasaules prāta spēļu olimpiādē. Šīs ir divas kāršu spēles, kam pamatā ir nevis veiksme, bet gan prāta spējas. Tā kā zole arī ir šajā kategorijā – vairāk pie prāta spēlēm, tam ir reāls pamatojums. Vienīgi zolei ir tālāks ceļš ejams, jo jāiziet no nacionālā līmeņa,» saka Mārtiņš Jurēvics, SIA Zolmaniem īpašnieks. Viņa kolēģe speciāliste attīstības un radošajos jautājumos Dārta Plēsuma teic, ka internets ir visā pasaulē un visiem pieejams, tāpēc, ienesot internetā kārtīgu zoli, ir lielāka iespēja izplesties. Šobrīd zolīti ārzemēs galvenokārt pazīst tur, uz kurieni latvieši to ir aizveduši, piemēram, Īrijā, kur šogad notiks jau astotais Īrijas zoles čempionāts.

Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas veikalos bija novērojama paniska preču iegāde. Iedzīvotāji steidza iegādāties higiēnas preces, griķus, dezinfekcijas līdzekļus un citas lietas. Nebija ilgi jāgaida, kad daži tirgotāji vairākkārtīgi palielināja cenas, cerot uz ātru peļņu.

Aicinu uzņēmējus pārdomāt, vai īstermiņā iegūtais naudas apjoms atsvērs ilgtermiņa kaitējumu reputācijai, kas šādi tiek nodarīts. Tāpat aicinu uzņēmumus rūpīgi pārdomāt savu komunikāciju, jo patērētāju uztvere šobrīd ir saasināta.

Ko es varu darīt citādāk?

Cilvēku masveidīgā iepirkšanās saistīta ar bara instinktu, taču daudz būtiskāks ir jautājums par uzņēmumu rīcību ārkārtas situācijas apstākļos. Saprotams, ka visi vēlas nopelnīt, taču tā vietā, lai paaugstinātu cenas, ir vērts padomāt, ko es varu darīt citādāk? Tāpat aicinātu katru uzņēmēju izvērtēt, vai īslaicīgā peļņa būs samērīga ar kaitējumu reputācijai un tēlam? Mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā un straujas cenu izmaiņas ātri izplatās sociālajos tīklos.

Koalīcija 5. maijā vienojās par veselības ministra kandidātu Didzi Gavaru un reģionālo lietu ministra kandidātu Dagniju Staķi (ZZS), žurnālistus pēc koalīcijas sēdes informēja premjers Valdis Domrbovskis (JL).

Uz jautājumu, vai reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amata uzticēšana ZZS neradīs problēmas, jo šī partija bijusi pret novadu reformu, V.Dombrovskis atbildēja, ka visu reformas īstenošanas gaitu ZZS ir bijusi valdībā un viņš te nesaskata problēmas, jo «reforma ir pabeigta un neviens negrasās to atcelt».

D.Gavars ir E.Gulbja laboratorijas līdzīpašnieks un ārsts. Viņš nav saistīts ne ar vienu no partijām un viņa vārds apspriešanai nācis no profesionālās vides.

D.Staķe ir Saeimas deputāte. Viņai ir pieredze darbā pašvaldībā, jo pirms ievēlēšanas Saeimā viņa bija Tukuma rajona Tumes pagasta vadītāja. Tāpat viņai ir arī valdības darba pieredze – viņa bijusi labklājības ministre.

Vairs nav nozīmes tam, cik lielu summu iztrūkumu prokuratūra vēl var konstatēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, tā intervijā Db pauž biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs.

Šonedēļ paiet četri gadi, kopš jūs vadat KNAB. Kādi ir būtiskākie sasniegumi šo gadu laikā?

Atbildot uz šo jautājumu pa pusei nopietni, jāteic tā — galvenais sasniegums ir tas, ka birojs šodien vispār pastāv. Man ir pārliecība, ka tas ir pierādījis savas pastāvēšanas nepieciešamību, lai cik labi arī nestrādātu mūsu kolēģi citās tiesībaizsardzības iestādēs. Mēs esam pierādījuši sabiedrībai, ka pastāv korupcijas Latvijas tiesu sistēmā, novedot līdz galam konkrētas krimināllietas, tāpat esam parādījuši politisko korupciju — te runa ir par Jūrmalgeitu. Ar aizturēšanām esam demonstrējuši sabiedrībai, ka bažas par korupciju Rīgas domē ir pamatotas. Pateicoties ar vien aktībvākam tiesu darbam, mēs jau varam runāt par rezultātiem. Prokuratūra strādā ar aptuveni 130 mūsu ierosinātām lietām, bet vismaz pirmajā tiesu instancē nonākušas 80 lietas. Protams, katrā medus mucā ir arī pa darbas karotei.

Roberts Šillers, amerikāņu ekonomists, Nobela piemiņas balvas ekonomikā ieguvējs, kurš ir slavens ar saviem laicīgi izteiktiem brīdinājumiem par ASV interneta uzņēmumu akciju burbuli un ASV mājokļu tirgus pārkaršanas riskiem, šogad 13. februārī atzīmēja savā Twitter kontā, ka viņa paša aprēķinātais ASV akciju tirgus CAPE rādītājs ir pārsniedzis 2007. gada augstāko atzīmi (skatīt 1. attēlu). Salīdzinoši augsts CAPE rādītājs norāda uz salīdzinoši zemāku akciju ienesīgumu nākotnē.

Šillera CAPE koeficients (Cyclically Adjusted Price Earnings ratio) ir akciju tirgus novērtējuma rādītājs, kuru aprēķina, ASV S&P 500 akciju tirgus indeksa vērtību dalot ar šajā indeksā ietilpstošo uzņēmumu iepriekšējo 10 gadu vidējo peļņu, kuru koriģē, ņemot vērā inflāciju. Koeficients rāda, cik daudz dolārus investori ir gatavi maksāt šodien par katru reālo (pēc inflācijas) peļņas dolāru, kas ir vidēji gadā nopelnīts iepriekšējo 10 gadu laikā. Salīdzinājumā ar šī brīža CAPE vērtību 27.1 apmērā, akcijas ir bijušas augstāk novērtētas tikai 1929. gadā pirms Lielās Depresijas sākuma un 2000. gadā pirms interneta burbuļa plīšanas. Atšķirībā no pierastā P/E koeficienta, kur akcijas cenu dala ar 12 mēnešu peļņu, CAPE izmanto 10 gadu vēsturi, tādējādi izlīdzinot īstermiņa peļņas svārstības un biznesa cikla ietekmi. Lai arī CAPE rādītājs neļauj prognozēt akciju tirgus nākotnes uzvedību, piemēram, strauju akciju cenu kritumu, tiek uzskatīts, ka tas signalizē ilgtermiņa akciju ienesīguma līmeni. Salīdzinoši augsts CAPE rādītājs norāda uz salīdzinoši zemāku akciju ienesīgumu nākotnē.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild uzņēmuma Milzu! vadītājs Enno Ence. SIA MILZU! ir ģimenes uzņēmums, kas Kuldīgā ražo graudaugu pārslas. MILZU! pārslu receptūras izstrādātas, piesaistot zinātnieku komandu no Latvijas Lauksaimniecības Universitātes. MILZU! ir ieguvis apbalvojumu par labāko preču zīmi Latvijā 2014. gadā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Izpētot nozari, konstatējām, ka nozarē nav pārstāvētas Latvijā ražotas un veselīgas graudaugu pārslas. Izpētot mērķauditorijas vērtības, secinājām, ka tās ir tuvas MILZU! vērtībām.

Tehnikas un instrumentu nomas uzņēmums Stats Serviss izstrādājis jaunu biznesa attīstības plānu un maina nosaukumu - turpmāk tas būs STATS RENT , informē STATS grupa.

«Atšķirībā no klasiskās tirgus pieredzes, mūsu biznesa pārmaiņas balstās nevis tikai uz milzu finanšu investīcijām, bet gan uz stratēģisku darbības veida maiņu. Protams, tas prasa arī ieguldījumus. Taču galvenais ir paskatīties uz biznesu un tirgu citādāk, un nebaidīties darīt citādāk – efektīvāk, šodienas klienta vajadzībām atbilstošāk. Jā, tas nozīmē pārmaiņas visā tehnikas nomas biznesā, taču šīs pārmaiņas ir nepieciešamas un to rezultātā ieguvēji būs visi, it īpaši – klienti, gan korporatīvie, gan privātpersonas,» skaidro STATS RENT vadītājs Vigants Lesausks.

STATS RENT turpinās sniegt būvtehnikas un instrumentu nomas pakalpojumus, aizvien lielāku uzsvaru liekot uz pakalpojumu kvalitātes celšanu, inovāciju ieviešanu un procesu automatizāciju.

Uzņēmēju domas par jauno valdības «komplektu» dalās. Kamēr vieni uzskata, ka jaunajai valdībai ir potenciāls un tā nebūs sliktāka par iepriekšējo, citi uzskata, ka problēmas sakne ir pats valdības veidošanas princips, Db.lv uzzināja aptaujājot dažādu nozaru uzņēmējus.

«Galvenais jautājums, kas jāuzdod jaunajai valdībai – ko šī valdība darīs citādāk nekā iepriekšējā,» Db.lv jautāts vērtēt jauno valdību, norādīja SIA Schenker Latvia direktors Aivars Tauriņš. Būtu jāveic reformas, tomēr tas būtu jādara ar ļoti saimniecisku pieeju, lai nesanāk līdzīgi, kā iepriekš ar konsolidācijas pasākumu veikšanu – tās vietā veikta «plika šķērēšana»,» viņš piebilst, paužot viedokli, ka jaunā valdība nebūs vājāka par iepriekšējo.

«Nevarētu teikt, ka jauno ministru līmenis ir vājāks par iepriekšējo,» norādīja A. Tauriņš. Ekonomikas ministra amatā apstiprinātais Daniels Pavļuts jau iepriekš sevi labi parādījis, darbojoties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā – nenovērtēta nav palikusi arī viņa konstruktīvā pieeja darbam, piebilda A. Tauriņš. Savukārt atkal finanšu ministra amatā apstiprinātais Andris Vilks savā darbības laikā izrādījis centību, jautājums paliek par to, kas šīs valdības laikā tiks darīts citādāk.

Ir pilnīgi skaidrs, ka nākamo desmit gadu laikā redzēsim ne vienu vien krīzi, kas izpaudīsies dažādos veidos un formās, savu uzskatu pauž Swedbank prezidents Latvijā Māris Mančinskis.

«Krīzes nāk un iet. Šī noteikti nebija pēdējā krīze, un būs jaunas krīzes Latvijā, visā pasaulē. Tāpēc jautājums ir - kādus secinājumus veicam un kā mainām darbību, lai nākotnē pret jebkādām krīzēm būtu noturīgāki? Viens no veidiem ir katru reizi krīzei meklēt kādu vainīgo, bet otra pieeja ir paskatīties katram pašam uz savu darbību, lai saprastu, ko varēja darīt citādāk un ko iemācīties rītdienai,» sprieda baņķieris.

Mančinskis, pēc kura domām, katrs atbild tikai par savām kļūdām, nepiekrīt, ka pirms iepriekšējās krīzes bankas būtu rīkojušās bezatbildīgi. Tās esot pieļāvušas makroekonomisko novērtējumu kļūdas un par to, viņaprāt, ir pietiekami samaksājušas ar ievērojamajiem zaudējumiem, kas bija 2009. un 2010.gadā.

Primārais nav tas, ko vēlas vecāki vai pedagogi, bet tas, kas ir nepieciešams bērniem.

Par to ir pārliecināta pirmsskolas iestādes Vinnijs un Babītes Eko sākumskolas dibinātāja un vadītāja, tēlniece un uzņēmēja Regīna Deičmane, kura savu darbošanos izglītības jomā salīdzina ar daudzdimensionālu mākslu.

Privātās mācību iestādes piedāvā izvēles iespējas, paceļ kopējo izglītības kvalitāti un rada konkurenci valsts skolām, tajās bērni jūtas emocionāli un fiziski droši, uzsver uzņēmēja, atzīstot, ka mūsu valstī vēl nav izveidojusies pilnīga sapratne par to, kas ir privātā izglītība un ar ko tā atšķiras no valsts piedāvātās. Viņa uzskata, ka šobrīd sabiedrībai vajag vairāk fokusēties uz saskarsmes ekoloģiju, ne tikai domāt par apkārtējo vidi, ēšanu vai mazgāšanas līdzekļiem.

Tīri cilvēciski žēl Arta Pabrika. Viņš bija viens no retajiem ministriem, kurš darīja to, kas normālam politiķim jādara - mēģināja patikt savam vēlētājam. Piedalījās visos iespējamos pasākumos, komunicēja sociālajos tīklos, lamājās ar oponentiem, grieza lentītes, pozēja ar AK-47 automātiem, pat solīja Uzvaras pieminekli nojaukt, kad šādi sentimenti viņa vēlētāju aprindās izplatījās. Bet beigās, kā saka latvieši - āreče pēče! Pārdeva kā lelli. Pierādot, ka mūsu politiskā sistēma nav gluži normāla: kura partija gan atteiktos no populāra, vēlētāju aprindās ne tikai paciesta, bet iecienīta politiķa? Vēl vairāk - populārākā starp savējiem! Sīkums par morālajām vērtībām, kaut vēsi racionālu un savtīgu apsvērumu dēļ - drīz taču vēlēšanas. Ar ko tad Vienotība cer savākt balsis un kuras sejas izstādīt uz plakātiem vēlētāju priekšā? Sarmīti Ēlerti, vai?

Maldījušies ir tie, kas pārmet politiķiem īstermiņa domāšanu un orientēšanos tikai uz palikšanu savās vietās. Šis vairs nav nekāds īsais, bet super-mini termiņš: pāris mēneši, kuros vēl pēdējo saraut. Un tad izšļūkt no Saeimas kā Zatleram - ienīstam un pēdējo cieņu zaudējušam, toties labā mašīnā ar velūra paklājiņiem un dzīvokli klusajā centrā. Pa ceļam dungojot līdzi Prāta vētrai: «Jo tikai vienreiz dzīvot dots. Kā tu domā, vai viss ir izmantots?»

Nav nekādas loģikas valdības veidošanas stāstā. Kādēļ atkāpjas visi, bet daži tomēr atgriežas? Protams, ministru kabineta noteikumos nav tieši ierakstīts, ka nebūtu pieklājīgi līst caur logu iekšā tur, kur esi izmests pa durvīm. Arī no valsts viedokļa vismaz kāda nebūt pēctecība ir tikai vēlama laikos, kad visādi ministri un valdošās noskaņas svārstās biežāk nekā 13 gadīgas meitenes romantiskās simpātijas. Bet godātie kungi un dāma viņu priekšā - dodiet taču vismaz kādu apjausmu par to, kas starp jums tur notiek!

Nav pārliecības, vai lēmums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšanu bija pareizs. Tā intervijā atzīst finanšu ministrs Einars Repše (JL) — politiķis, kura ietekmi uz Latvijā notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem 2009. gadā Dienas biznesa lasītāji novērtējuši kā vienu no lielākajām.

Kāds, jūsuprāt, ir bijis aizejošais gads?

Smags! Dievs dod katrai tautai pārciest 18 % kopprodukta kritumu - tas ir dramatiski. Protams, kritums bija no tā saucamā burbuļa, nevis reālas ekonomikas, kas pastāvēja iepriekšējos gados un bija smagi uzpūsta. Līdz ar to ražojošā ekonomika nemaz tik daudz nav kritusi. Tomēr kopumā ekonomikas kritums par 18 %, ziniet, ir neikdienišķa parādība, kas gadās labi ja pāris reizes gadsimtā. Jāteic arī, ka nav daudz tautu, kas šādas neveiksmes būtu sekmīgāk pārcietušas. Šobrīd par Latviju starptautiskajā finanšu presē jau sāk runāt nevis kā par krīzes skartu nelaimi, kā tas bija vēl pirms pāris mēnešiem, bet gan kā, iespējams, paraugu citām ES valstīm, tostarp Grieķijai. Tas ir svarīgi, jo līdz ar uzticību atgriežas arī iespējas, tostarp aizņemties naudu biznesa attīstībai. Ne tikai valsts, bet arī privātā biznesa iespējas aizņemties ir saistītas ar mūsu starptautisko reputāciju. Un patlaban šī reputācija piedzīvo ļoti jūtamu pagriezienu no negatīvā uz pozitīvo.

Ir sācies jaunais studiju gads un studentiem visā Latvijā, atšķirībā no iepriekšējā gada, ir iespēja apmeklēt lekcijas klātienē, lai gan vairāki eksperti prognozējuši, ka visticamāk šāda situācija neturpināsies ilgi un vīrusa izplatības ietekmē atkal būs jāmācās no mājām.

Attālinātajām studijām var būt vairākas priekšrocības un, ievērojot atbilstošus priekšnoteikumus, kvalitātes ziņā tās var būt līdzvērtīgas studijām klātienē. Turklāt, studijas tiešsaistē ir “jaunais normālais”, kas saglabāsies arī pēc pandēmijas, jo mūsdienu dzīves ritms paliek aizvien straujāks.

Attālinātās studijas ir šeit uz palikšanu, turklāt, visos līmeņos, pakāpeniski kliedējot dažādus mītus, kas pastāvējuši vairākus gadu desmitus. Lai gan pandēmija ir veicinājusi attālināto mācību ienākšanu mūsu ikdienā, tās saglabāsies arī nākotnē, jo cilvēki vēlēsies apvienot studijas, darbu, ģimenes dzīvi un citas lietas. Mūsdienu dzīves ritms nosaka, ka aizvien mazāk cilvēku būs gatavi doties uz studiju norises vietu, ja varēs “pieslēgties” studijām no mājām vai darbavietas.

Kopš pavasara Latvijā datorus pērk vairāk un labākus, un pirms mācību gada interese par tiem pieņemas spēkā

Koronavīrusa Covid-19 pandēmija īsā laika sprīdī iemācīja mūs strādāt, komunicēt un izklaidēties citādāk. Un tā arī mainīja mūsu skatījumu uz vajadzību pēc dažādām tehnoloģijām, laužot gadiem iesīkstējušus uzskatus. Tomēr, iespējams, nozīmīgākais neparastās situācijas pienesums ir pragmatisma pamodināšana lielā sabiedrības daļā, kas uzskatāmi izpaudās iepirkšanās paradumos.

Dzīvojot tehnoloģiju laikmetā, kolektīvajā apziņā bija izveidojies priekšstats, ka dators jau nu noteikti ir katram darbīgam cilvēkam. Pandēmijas izraisītā sociālā izolēšanās lika pamosties no šī maldu miega, jo izrādījās, ka daudzās mājsaimniecībās ir labi ja viens dators uz visiem. Dažkārt tas bija kādam no vecākiem darba devēja izsniegts. Strādājot un mācoties mājās, ar to vairs nepietika, tādēļ pavasarī Latvijā strauji pieauga pieprasījums pēc personālajiem skaitļotājiem.

Neko labāku, kā saglābt valsts budžetu, nespēdama izdomāt, valdība piedāvā ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli — būtībā piedāvā uzspridzināt līdzšinējo IIN sistēmu, kas Latvijā ir pastāvējusi vairāk nekā 15 gadus. Tiesa, oficiālā informācija kārtējo reizi ir ļoti skopa, sak, Finanšu ministrijai triecientempos — dažu dienu laikā — ir jārada attiecīgs likumprojekts, kurā viss būs pateikts.

Interesanti, vai kārtējo reizi nekādu pieturas punktu šajā jautājumā nav un šī ideja dzima kārtējā pilnmēness naktī, vai tomēr viss ir izrēķināts un šobrīd vienīgi tiek stiepta gumija, lai pateiktu pašu būtiskāko — iedzīvotāju ienākuma nodoklī pie samazinātām darba algām strādājošie maksās vairāk. Neba jau šāda ideja tiek virzīta tāpēc, lai iedzīvotāju ienākuma nodoklī kāds maksātu mazāk. Tāpēc faktiski valdības ideja ir vērtējama kā nodokļu sloga palielināšana.

Aktuāli ir, kādas tad būs šīs diferencētās likmes, kāds būs to solis, ienākumu slieksnis, no kura to piemēros, un — galu galā — kā tās piemēros. Viens mazs jautājums: par cik saruks pievienotās vērtības un, iespējams, arī akcīzes nodokļa ieņēmumi pie diferencētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa? Kā šāda situācija ietekmēs uzņēmējdarbības vidi — par cik kārtējo reizi samazināsies mazumtirdzniecības apgrozījums? Jo cilvēkiem būs mazāk naudas ko tērēt, jo mazāka būs arī biznesa interese — jo uzņēmējiem savu pakalpojumu sniegšanai un preču piedāvāšanai ir vajadzīga vairāk vai mazāk maksātspējīga publika. Tieši tāpēc pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu var uzskatīt arī par valdības atbalstu pašvaldībām uz valsts pamatbudžeta ienākumu (pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis) apcirpšanas rēķina.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Kaspars Neivalds, Compensa Vienna Insurance Group ADB Latvijas filiāles vadītājs:

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?

Compensa savu darbību Latvijā uzsāka no nulles un, ienākot Latvijas tirgū, bija pirmā apdrošināšanas kompānija, kas mainīja privātpersonu īpašuma apdrošināšanas periodu no viena uz trim gadiem. Ierindojamies starp tiem trim uzņēmumiem Latvijā, kas pārstāv Vienna Insurance Group koncernu. Latvijā šī ir nebijusi situācija, kad vienā nozarē ir vairāki uzņēmumi, kas pieder vienam akcionāram.

Lai gan novembra sākumā valdība nolēma neatbalstīt telekomunikāciju operatoru Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom apvienošanu, valdībai pie jautājuma par abu uzņēmumu nākotni būtu jāatgriežas pēc iespējas ātrāk, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā norādīja nozares eksperti.

Luminor Group padomes priekšsēdētājs Nils Melngailis atzīmēja, ka, viņaprāt, šī jautājuma neatrisināšana pēdējo desmit gadu laikā jau ir kaitējusi telekomunikāciju nozarei. «Es arī uzskatu, ka valstij nav jākontrolē telekomunikāciju uzņēmums. Tas ir mīts, ka valsts tādējādi gādā par drošību. Visā pasaulē to dara caur regulāciju un noteikumiem. Valstij nav jāpieder uzņēmumam, lai varētu garantēt drošību. Jo valsts kā akcionārs ilgāk gaida to brīdi, kad pārdot, jo mazāk līdzekļu varēs saņemt. Manuprāt, Latvijā netrūkst vietu, kur ir nepieciešami ieguldījumi,» klāstīja Melngailis.

Tāpat viņš norādīja, ka situācija, ka uzņēmumi ir ierobežoti ģeogrāfiski un tiem ir divi īpašnieki ar atšķirīgām interesēm, nozīmē tikai to, ka uzņēmumi nevarēs sasniegt savu potenciālu. «Es domāju, ka Lattelecom un LMT turpinās strādāt un nekāda traģēdija nav notikusi. Bet netiks izmantotas arī tās iespējas, kuras varētu izmantot, ja būtu cita akcionāru struktūra. Ja uzņēmums neattīstās un neizmanto iespējas, tad vienā brīdī aiziet arī spēcīgākie vadītāji un darbinieki. Ja mēs šo situāciju atrisinātu un abus uzņēmumus atbrīvotu - vai nu apvienojot, vai citādāk - un dotu iespēju brīvi konkurēt plašākā reģionā... Tagad mēs ierobežojam tirgu un plānojam gluži kā Padomju Savienībā, pasakot, ka jūs drīkstat strādāt šeit un tajās jomās,» sacīja Melngailis.