Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns šodien vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu pārbaudīt iespējamās finanšu ministra Einara Repšes (JL) nelikumības saistībā ar pret viņu ierosināto disciplinārlietu. Taču Finanšu ministrijai neizdodas sazināties ar Jaknānu lai apsvērtu rotācijas iespējas.

Dienai vēl neizdevās sazināties ar prokuratūru, lai pārliecinātos, vai Dz. Jakāna iesniegums jau saņemts. Dz. Jakāns uzskata, ka E. Repšes rīcībai, iepriekš rosinot viņa atbrīvošanu no amata, nav pamata un viņš būtu jāatjauno amatā. Disciplinārlietas komisijas atzinumā bija secināts, ka Dz. Jakāna darbībā nav disciplinārsodāmu pārkāpumu.

Janvāra sākumā Dz. Jakāns vērsās pie ministra, prasot izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu un atjaunot viņu VID ģenerāldirektora amatā. Attiecīgu iesniegumu viņš iesniedza pēc tam, kad bija iepazinies ar disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā secināts, ka sodāmi pārkāpumi viņa rīcībā nav konstatēti. Koalīcijā panākto vienošanos par viņa pārcelšanu citā amatā valsts pārvaldē Dz.Jakāns nosauca par absurdu.

Finanšu ministra Eināra Repšes rīcība, nepamatoti iejaucoties VID darbā pēdējā laikā esot destruktīva un prettiesiska.

Savu viedokli paudis pirms brīža no amata atstādinātais Valsts Ieņēmumu Dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns. Vienlaikus viņš saka, ka šādu rīcību no E. Repšes paredzējis jau iepriekš.

ministra rupju iejaukšanās dienesta darbā, tai skaitā rakstiski izsakot piedāvājumus VID darbiniekiem ieņemt jau nokomplektētus amatus un arī amatus vēl neesošās struktūrvienībās ar mērķi vadošajos amatos iecelt sev vēlamus cilvēkus; finanšu ministra pārstāvētās politiskās partijas biedru, piemēram, Edgara Jaunupa, kurš neieņem amatu Finanšu ministrijā, dalība ministrijas sēdēs par VID reorganizāciju un uzdevumu došana attiecībā uz VID reorganizāciju.

Ja Dzintars Jakāns tiks atbrīvots no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata, viņš varētu vērsties tiesā, jo uzskata, ka finanšu ministra Einara Repšes lēmums par atbrīvošanu, nav likumīgs.

Šādu viedokli Dz. Jakāns paudis intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, norādot, ka disciplinārpārkāpumi neesot tik nopietni, lai viņu būtu jāatbrīvo no amata.

«Es kā ierēdnis varu izpildīt tikai likumīgi dotos uzdevumus. Disciplinārlietas komisija secināja, ka finanšu ministra uzdevumi ir neizpildāmi. Uzdevumi nav bijuši ministra kompetencē. Tādējādi ministrs ir iejaucies VID kompetencē un pārkāpis pilnvaras,» intervijā savu viedokli pauda Dz. Jakāns.

Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns pievērsies pārtikas biznesam, Pārgaujas novadā 400 hektāru platībā audzējot labību un izveidojot graudaugu fasēšanas, kā arī konservētu dārzeņu izplatīšanas uzņēmumu SIA Oma Food.

Kā atzina Dz. Jakāns, Oma Food izveidots pirms trim gadiem uz pārtikas preču vairumtirdzniecības uzņēmuma SIA Markets bāzes. Oma Food darbības pamatprofils ir graudaugu iepirkšana, fasēšana un izplatīšana, kā arī konservētu dārzeņu ražošana un izplatīšana ar zīmolu Oma.

Populārākie zīmola produkti ir Klasiskie gurķi, Marinēti šampinjoni un Krievu sinepes. Savukārt graudaugu kategorijā vairumtirdzniecībā tiek piedāvāti dažādu veidu rīsi, grūbas, prosa, griķi, miežu putraimi, manna, kā arī šķeltie zirņi un pupiņas.

«Konservus ražo sadarbības parteri ārzemēs - tie ir nelieli ģimenes uzņēmumi, ar kuru receptūru un darba kvalitāti esmu ļoti apmierināts. Tomēr ar laiku plānojam paši pievērsties pārstrādei uz vietas Latvijā,» atzina Dz. Jakāns.

Šogad pirmajā pusgadā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļos ir iekasējis vairāk nekā divus miljardus latu, kas ir 99 % no plānotajiem ienākumiem, LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.

Viņš teica, ka nodokļu ieņēmumu neizpilde ir 18.6 miljoni latu, un tas, viņaprāt, nav daudz, tomēr Dz. Jakāns atzīmēja, ka valsts ir iztērējusi tikpat, cik pagājušā gadā attiecīgā periodā. Līdz ar to varot secināt, ka šogad, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, budžeta ieņēmumi samazinājušies par 20 %, bet budžeta tēriņi joprojām nav samazināti.

VID ģenerāldirektors arī atzīmēja, ka pēdējā laikā palielinājušies kontrabandas apjomi, un tas esot tādēļ, ka palielinātas nodokļu likmes.

Finanšu ministrs Einars Repše, konstatējot, ka uz jau esošās disciplinārlietas izmeklēšanas laiku Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atstādinātais ģenerāldirektors Dzintars Jakāns ir atradies darba vietā, pieņēmis lēmumu ierosināt vēl vienu disciplinārlietu.

«Valsts ieņēmumu dienesta atstādinātais ģenerāldirektors apzināti turpina nepildīt ministra lēmumus, tādējādi ignorējot valsts pārvaldē pastāvošo hierarhiju. Šāda ierēdņa patvaļa nodara kaitējumu visai valsts pārvaldei, kā arī grauj dienesta tēlu visu nodokļu maksātāju acīs,» uzsver E. Repše.

Pamatojoties uz to, ka VID ģenerāldirektors Dz. Jakāns uzdotajā laikā apzināti nav izpildījis finanšu ministra rīkojumus, šā gada 22. oktobrī, E. Repše pret viņu ierosināja disciplinārlietu par pienākumu nepildīšanu, kā arī uz tās izmeklēšanas laiku ir atstādinājis ierēdni no pienākumu pildīšanas.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) izlēmis uz valdību virzīt lēmumu par patlaban atstādinātā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna atbrīvošanu no amata, Tautas partija Dz. Jakāna atstādināšanu neatbalstīs.

Valdību E.Repše par to aicinās lemt otrdien. Lēmumu par Dz.Jakāna atbrīvošanu ministrs jau esot iesniedzis Ministru kabinetā. Savukārt Tautas partija iebildīs pret Dzintara Jakāna atbrīvošanu no VID ģenerāldirektora amata, līdz ar to valdība šo jautājumu nevarēs skatīt, bez tā atkārtotas apspriešanas koalīcijā, diena.lv informējis Tautas partijas frakcijas vadītāja vietnieks Vents Armands Krauklis.

E.Repše otrdien atzina, ka Dz.Jakāna darbībā pēc disciplinārlietu izmeklēšanas konstatēti un pierādīti pieci pārkāpumi, kas vērtējami kā būtiski un par kuru pieļaušanu ir pamats piemērot visbargāko sodu – atbrīvošanu no amata.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns būs izvairījies no valdības lemšanas par viņa atbrīvošanu no amata. Finanšu ministrs Einars Repše pēc koalīcijas padomes sēdes atzina, ka, ņemot vērā koalīcijas vairākuma viedokli, viņš atsauks paša valdībā iesniegto lēmumprojektu par Dz. Jakāna atbrīvošanu un nedēļas laikā izlems, uz kuru citu amatu viņu varētu pārcelt.

E.Repše atzina, ka viņš joprojām uzskata: Dz. Jakāna izdarītie pārkāpumi ir sodāmi ar atbrīvošanu, taču, tā kā vairākums koalīcijas partneru uzskata, ka tik bargs sods nav piemērojams, ministrs ir gatavs piekāpties un rosinās Dz. Jakāna pārcelšanu citā amatā.

To, kādu amatu Dz. Jakāns varētu ieņemt, ministrs vēl nevarēja pateikt, taču viņš uzsvēra, ka pilnīgi noteikti Dz.Jakānam nepiedāvās amatu VID. Pēc E.Repšes teiktā, lēmums par Dz.Jakāna rotāciju viņam jāpieņem līdz nākamajai pirmdienai, kad paredzēta kārtējā koalīcijas padomes sēde.

Lai Dz. Jakānu pārceltu citā amatā, viņš nav jāatjauno VID ģenerāldirektora amatā. Par Dz.Jakāna rotāciju jālemj valdībai, un tā, visticamāk, to darīs nākamotrdien.

Finanšu ministra atstādinātais VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns prasa izbeigt pret viņu ierosināto disciplinārlietu un atjaunot viņu VID ģenerāldirektora amatā.

Iesniegumu, kurā aicina finanšu ministru to izdarīt, Dz.Jakāns E.Repšem nosūtījis jau 8.janvārī pēc tam, kad bija iepazinies ar disciplinārpārkāpumu izmeklēšanas komisijas atzinumu, kurā secināts, ka sodāmu pārkāpumu viņa rīcībā neesot.

Pēc viņa vārdiem, šādai rīcībai nav tiesiska pamatojuma. Ministram vispirms ir jāpieliek punkts pret viņu ierosinātajai disciplinārlietai, jāpieņem lēmums par atjaunošanu amatā un tikai pēc tam varot lemt par to, vai viņš var tikt pārcelts uz kādu citu amatu. Dz.Jakāns uzsvēra, ka tādu sodu kā rotāciju likumi neparedz.

Dz.Jakāns atzina, ka nekādas sarunas ar E.Repši par viņa iespējamo pārclešanu nav notikušas un viņš līdz šim nav saņēmis nekādus citus amata piedāvājumus.

Valsts ieņēmumu dienests 2009. gada pirmajās sešās dienās nodokļos iekasējis 82 milj. Ls, kas ir pat vairāk nekā 2008. gada pirmajās sešās dienās, kad nodokļu ieņēmumi bija aptuveni 81 milj. Ls. Savukārt PVN priekšnodokļa atmaksas 2009. gada pirmajās sešās dienās esot sasniegušas 10 milj. Ls.

Šādu informāciju otrdien Ministru kabineta sēdē publiskoja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.

VID apkopotā informācija liecinot, ka 2008. gadā gan netika izpildītas nodokļu ieņēmumu prognozes, tomēr kopumā nodokļos iekasēts par 12 % jeb aptuveni 540 milj. Ls vairāk nekā 2007. gadā, skaidroja Dz. Jakāns. Viņš tomēr piebilda, ka iepriekšējos gados nodokļu ieņēmumi ik gadu vidēji auguši par 25 % - 30 %.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar Valsts kases aprēķiniem, 2008. gada valsts budžeta deficīts sasniedzis aptuveni 2. 7 % no IKP, lai gan 2008. gada valsts budžeta likums paredzēja, ka gads jābeidz ar budžeta pārpalikumu 0.05 % apmērā no IKP.

Dzintars Jakāns, kurš tikai nepilnas divas nedēļas veic Finanšu ministrijas Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departamenta direktora pienākumus, nolēmis iesniegt atlūgumu.

Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma vēsta, ka Dz. Jakāns paudis vēlmi pārtraukt darba attiecības un pašlaik tiek gatavoti attiecīgi dokumenti. Finanšu ministrija pagaidām nav varējusi sniegt informāciju par iemesliem, kurus Dz. Jakāns minējis kā atlūguma iemeslus.

Pirms rotācijas no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata Dz.Jakāns vairākas nedēļas bija atstādināts no amata. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) paziņoja, ka VID ģenerāldirektors apzināti atsakās pildīt viņa rīkojumus. Dz.Jakāns viņam izvirzītos pārmetumus noliedza.

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) ceturtdien žurnālistiem atzina, ka viņam būs «noteikti priekšlikumi» par to, kādā citā amatā valsts pārvaldē varētu pārcelt atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) šefu Dzintaru Jakānu.

To, kādi ir šie noteiktie priekšlikumi, E.Repše neatklāja, uzsverot, ka pirmdien koalīcijas padomē par to tiks diskutēts, ziņo diena.lv.

Pēc E.Repšes teiktā, Dz.Jakānam Finanšu ministrija jau varot piedāvāt kāda departamenta vadīšanu, tomēr, ņemot vērā, ka viņu īpaši balstījusi Tautas partija (TP), E.Repše neizslēdza, ka «TP vadītajās ministrijās Dz.Jakānam talantam varētu atrast atbilstošāku vietu». Kā piemēru politiķis minēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kurā esot brīva valsts sekretāra vietnieka vieta.

No E.Repšes teiktā varēja secināt, ka amatā Dz.Jakānu viņš atjaunot negrasās un ka, visticamāk, valdību viņš aicinās VID vadītāja amatā apstiprināt pašreizējo vietas izpildītāju Neliju Jezdakovu. Uz to, ka viņa sevi ir pierādījusi kā laba vadītāja, viņš norādīja jau iepriekš.

«Cēsīs uzņēmēji nemaz nav tik saskumuši, jo viņi jau ir izdomājuši, kā pareizi rīkoties šajā situācijā, kā apiet šā nodokļa maksāšanu,» zina teikt atstādinātais VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.

Viņš uzskata, ka ieviešot šādu nodokli vajadzētu sākt ar valsts pārvaldi un tad vērtēt, vai šo nodokli iekasēt arī no privātā sektora, šodien intervijā laikrakstam Diena norāda Dz. Jakāns. Tikmēr finanšu ministrija norāda, ka nekad nav pat apsvērta iespēja, ka auto nodokli varētu piemērot tikai valsts iestāžu autoparku izmantotājiem.

Uz jautājumi - kāda ir paredzamā rīcība pret tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri vienkārši nebūs spējīgi nomaksāt mājokļa nodokli, Dz. Jakāns norāda, ka šajā brīdī sāk darboties parādu piedziņas mehānismi, vienkāršākais no tiem ir nodot attiecīgo lietu parādu piedziņas kantoriem, lai tiktu apķīlāta dzīvojamā platība par kuru nav nomaksāts nodoklis.

Valsts pārvalde Latvijā vēl tikai domā par ekonomiski efektīvāku darbību. Tā intervijā Db pauž VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns. Viņš arī uzsver, ka pēdējo mēnešu laikā atkal uzlabojusies nodokļu iekasēšana, un šim pieaugumam ir tendence turpināties.

Pēdējā laikā daudz runāts par to, ka valsts ieņēmumi nodokļu veidā samazinās, turklāt nākotnē šis process tikai pasliktināšoties. Kāda tad īsti ir situācija?

Nodokļu ieņēmumi ir samazinājušies, salīdzinot tos ar pagājušo gadu. Savukārt, runājot par šo gadu, tendences jau ir citādas. Pēdējos divus mēnešus situācija ir uzlabojusies - aprīlī pret martu jau bija nodokļu ieņēmumu uzlabojums. Varbūt tas nav tik liels, lai par kaut ko ļoti jūsmotu - 26 miljoni latu, bet, manuprāt, tas liecina par to, ka, iespējams, esam sasnieguši ekonomikas kritiena bedri un pamazām kāpjam no tās ārā. Visvairāk šīs tendences nosaka procesi saistībā ar PVN. Šā nodokļa atmaksas, salīdzinot abus minētos mēnešus, ir ļoti līdzīgas - tas nozīmē, ka neesam pārtraukuši šīs atmaksas procesus.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ieceri no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atdalīt kriminālizmeklēšanas iestādes - Nodokļu un muitas policijas pārvaldi un Iekšējās drošības pārvaldi.

Līdz 2026.gada beigām tiks meklēta piemērotākā ministrija jaunās Nodokļu un muitas policijas pārvaldes pārraudzīšanai.

FM uzdots sagatavot un līdz 2024.gada 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību aktu projektus, kas paredz VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu un VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no VID funkcijām un uzdevumiem.

Tāpat FM sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam uzdots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kas paredz precizēt izmeklēšanas iestādes un tām noteikto institucionālo piekritību, kā arī FM līdz 1.jūnijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par nodokļu un muitas policiju.

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.

Tāpat pieņemtas izmaiņas jaunu kontu atvēršanas regulējumā, kas nosaka, ka finanšu iestāde 90 dienu laikā pēc konta atvēršanas nepieļauj jebkādu līdzekļu kustību un darījumus saistībā ar kontu līdz brīdim, kad iegūts tāds klienta paša sniegts apliecinājums par nodokļu rezidenci, uz kuru var paļauties, izņemot gadījumus, kad uzņēmējdarbības specifikas vai darījuma veida dēļ finanšu iestāde nevar iegūt klienta paša sniegtu apliecinājumu par nodokļu rezidenci pēc konta atvēršanas.

Pieņemto izmaiņu anotācijā teikts, ka pienākuma nodrošināt publiski pieejamu nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu noteikšana regulējumā izriet arī no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, kas paredz ieviest jaunu informācijas tehnoloģiju sistēmu nodokļu maksātāju segmentācijai, integrējot nodokļu maksātājiem paredzēto informāciju datubāzē un nodrošinot datu vizualizāciju VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) ierosinājis pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu disciplinārlietu un atstādinājis viņu no VID ģenerāldirektora pienākumu pildīšanas.

Tiesa, pagaidām Dz. Jakānam saglabāta gan amata mēnešalga, gan sociālās garantijas, informē Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Viņš skaidro, ka E. Repšes lēmumus atstādināt Dz. Jakānu pamatots ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumu par amatpersonas apzinātu rīkojumu nepildīšanu, tādējādi kaitējot valsts pārvaldei.

«VID ģenerāldirektors sistemātiski un apzināti ignorē ministra uzdotos rīkojumus, tādējādi kavējot visa dienesta reorganizācijas procesu. Jakāna kunga rīcība kaitē VID tiešajam darbam kā rezultātā cieš VID klienti – visi nodokļu maksātāji,» norāda E. Repše.

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

«Tiem, kas vēl nav attapušies, varu pateikt priekšā, ka mūsu kaimiņvalstī Igaunijā nav tik strikti akcizēto preču ievešanas ierobežojumi, kā pašreiz ir noteikts Latvijā. Tas nozīmē, ka šobrīd ir nevis sarukusi šādu preču ievešanas iespēja, bet gan pamainījies to pārvadāšanas ceļš,» laikrakstam Dienas Bizness norādīja bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs Dzintars Jakāns.

«Domāju, ka nebija vērts tracināt tautu,» komentējot ierobežojumu attiecībā uz to akcizēto preču apjomu, ko privātpersonas drīkst ievest Latvijā, uzsver Dz. Jakāns, piebilstot, ka «jēga no tā būs tikai tad, ja līdzīgu lēmumu pieņems arī Igaunija».

«Tiem, kam šis jautājums ir aktuāls tāpēc, lai šeit nodarbotos ar nelegālo tirdzniecību, nekādi lielie šķēršļi tā arī nav radīti - viņiem vienkārši ir jāmaina savs maršruts, un tādējādi šis rūpals var mierīgi turpināties. Līdz ar to valsts budžets nekādus papildu līdzekļus šadā veidā neiegūs un par kontrabandas preču samazināšanos runāt nav iespējams,» norādīja Dz. Jakāns.

Iegādes un apvienošanās darījumi (M&A) ir nozīmīgs posms biznesa attīstībā, kas vieniem nozīmē sekmīgas investīcijas, citiem būtisku izaugsmes potenciālu, bet vēl kādam – biznesa (vai tā daļas) pārdošanu, lai ieguldītu jaunās idejās un projektos. Katrai no šādu darījumu pusēm ir savas intereses un vajadzības, taču ir arī kas vienojošs visiem: jo pamatīgāka un rūpīgāka būs sagatavošanās M&A darījumam, jo lielāki būs ieguvumi gan pircēju, gan pārdevēju pusē.

Starp daudzām lietām, kam jāpievērš uzmanība M&A darījumu kontekstā, šajā rakstā īpaši akcentēju nozīmīgākos nodokļu un uzņēmuma struktūras jautājumus.

Nodokļu padziļinātā izpēte (due diligence)

Padziļinātā izpēte ir detalizēta uzņēmuma un tā finanšu uzskaites pārbaude, kas veikta pirms pirkšanas–pārdošanas darījuma. Mērķa uzņēmuma padziļinātā izpēte ietver vairākus aspektus, t.sk. arī nodokļu padziļinātu izpēti ar mērķi identificēt nodokļu riskus un sniegt rekomendācijas, kā tos novērst, vai nodrošināt cenas pārskatīšanu darījumā (nodokļu risks rada iespēju pārskatīt cenu, ko gatavs maksāt pārdevējs).

Nodokļu izpēte parasti tiek veikta par pēdējiem trim gadiem vai no uzņēmuma reģistrēšanas brīža, galvenokārt, pārbaudot pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmumu ienākuma nodokļa ( UIN), iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) piemērošanas un nomaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam. Katrā izpētē tiek noteikts risku līmenis (slieksnis), pēc kura nodokļu izpēte koncentrējas uz tam atbilstošiem darījumiem un būtiskajiem konkrētā uzņēmuma darbības aspektiem, veicot datu un dokumentu analīzi, kā arī intervējot uzņēmuma pārstāvjus.